2. punkta vai 244. panta 2. punkta piemērošanas gadījumā attiecas uz kompetentajām iestādēm

Kredītriska pārvešanas būtiskuma novērtēšana

Kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē iniciatoriestādes iesniegtie ar vērtspapīrošanu saistītie dokumenti un pierādījumi, lai noteiktu, vai samērīgs kredītrisks ir pārvests trešām personām, un jāpieprasa papildu informācija, ja tā ir vajadzīga novērtējuma veikšanai . Kompetentajām iestādēm cita starpā būtu jāpievērš īpaša uzmanība šādiem faktoriem, ja tie ir piemērojami :

• a) riska darījumu riska svērto vērtību un – attiecīgos gadījumos – paredzamo zaudējumu apmēru aprēķiniem pirms vērtspapīroto riska darījumu vērtspapīrošanas un iniciatoriestādes pārvesto un saglabāto laidienu atbilstošajiem apmēriem pēc vērtspapīrošanas ;
• b) attiecībā uz iniciatoriestādēm, kuras apliecina SRT saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 243. panta 4 punktu vai 244. panta 4. punktu, – metodēm, kas izmantotas, lai apliecinātu, ka pārvestais kredītrisks ir samērīgs ar iespējamo pašu kapitāla prasību samazināšanu ;
• c) ja iniciatoriestāde ir izmantojusi iekšējus modeļus, lai apliecinātu būtiska kredītriska pārvešanu, – vai šie modeļi ir pietiekami stabili, un, ja ir izmantoti ārēji modeļi, – vai šie modeļi ir integrēti iniciatoriestādes pastāvīgajos procesos un vai iniciatoriestādei ir pareiza izpratne par to, kā modelis darbojas, un par tā pamatā esošajiem pieņēmumiem ;
• d) ja iniciatoriestāde ir izmantojusi specifiskus stresa pieņēmumus attiecībā uz pamatā esošo aktīvu portfeli, jāizvērtē šo pieņēmumu piemērotība un tas, kā šie pieņēmumi un rezultējošie prognozētie zaudējumi ir salīdzināmi ar tiem, kas izmantoti uzraudzības stresa testos, vai citiem šāda veida empīriskiem dat iem, piemēram, reitingu aģentūru informāciju .

Kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē, vai iniciatoriestādei ir pietiekamas zināšanas par pamatā esošajiem aktīviem, lai tā spētu veikt pienācīgu kredītriska pārvešanas analīzi, un turklāt būtu jāizvērtē, vai aktīvu portfelī nav idiosinkrātisk a risk a , ko neaptver iniciatoriestādes kredītriska novērtējums vai kapitāla aprēķini . Idiosinkrātiskā riska aptveršanai būtu jāizmanto konservatīvāki pieņēmumi nekā standar ta b āzes scenārijā . Attiecīgos gadījumos šādu konservatīvu pieņēmumu izmantošana, lai aptvertu idiosinkrātisku risku, varētu atbilst stresa scenārijam .

J a iniciatoriestāde pašu kapitāla prasību noteikšanai pēc vērtspapīrošanas izmanto uzraudzības formulas metodi, kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē, cik lielā mērā pašu kapitāla prasības attiecībā uz iniciatoriestādes saglabātajām vērtspapīrošanas pozīcijām ir jutīgas pret pamatā esošo IRB parametru izmaiņām . Ja kapitāla prasības attiecībā uz saglabātajām vērtspapīrošanas pozīcijām ir ļoti jutīgas pret nelielām šo parametru izmaiņām, ir ma zāk ticams, ka ir notikusi samērīg a kredītriska pārvešana .

Strukturālu iezīmju novērtējums

Kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē, vai darījumā, kurš pretendē uz kredītriska pārvešanu trešām personām, nav strukturālu iezīmju, kas varētu mazināt kredītriska pārvešanas efektivitāti, piemēram, tādas iezīmes kā pirmstermiņa at pirkšanas iespējas vai citas vienošanās, kas tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā palielina iespējamību, ka aktīvi atgriezīsies iniciatoriestādes bilancē, bet sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā palielina iespējamību, ka kredītaizsardzība tiks izbeigta pirms darījuma termiņa beigām .

Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā tikai turpmāk minētās iniciatoriestādēm piešķirtās pirkšanas iespējas kompetentajām iestādēm nebūtu jāuzskata par tādām, kas kaitē efektīvai kredītriska pārvešanas sasniegšanai, ar noteikumu, ka šīs pirkšanas iespējas nepiešķir iniciatoriestādei tiesības atpirkt no pārņēmēja iepriekš pārvesto riska darījumu, lai izmantotu to priekšrocības, un neuzliek iniciatoriestādei pienākumu no jauna uzņemties pārvesto kredītrisku :

• a) ar regulējuma un nodokļu izmaiņām saistītas pirkšanas iespējas, kuras ir īstenojamas tikai tad, ja tiesiskajā vai normatīvajā regulējumā ir veikti grozījumi, kas ietekmē attiecīgā vērtspapīrošanas darījuma līgumattiecību saturu vai ietekmē no attiecīgā vērtspapīrošanas darījuma izrietošo darījuma dalībnieku ekonomisko ieguvumu sadali ;
• b) dzēšanas iespējas, kas atbils t CRR 243. panta 5. punkta f) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem .

Sintētisko darījumu gadījumā kompetentajām iestādēm nav jāizvērtē pirkšanas iespējas, kas atbilst 5. punkta 2. apakšpunkta a) vai b) daļā minētajiem kritērijiem .

Lai izvairītos no jebkādas nenoteiktības, tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā vērtspapīrošanas ieguldītājiem piešķirtās iespējas, izņemot iespējas, kas ir īstenojamas tikai tad, ja iniciatoriestāde pārkāpj līguma noteikumus, kompetentajām iestādēm būtu jāuzskata par tādām, kas iniciatoriestādēm traucē sasniegt kredītriska efektīvu pārvešanu.

Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā vērtspapīrošanas ieguldītājiem vai kredītaizsardzības nodrošinātājiem piešķirtās iespējas, kas ir īstenojamas tikai tad, ja citi darījumā iesaistītie dalībnieki pārkāpj līguma noteikumus, kompetentajām iestādēm nebūtu jāuzskata par tādām, kas iniciatoriestādēm traucē sasniegt kredītriska efektīvu pārvešanu, ar noteikumu, ka ir izpildītas CRR 244. panta 5. punkta c) apakšpunkta prasības. Visas pārējās vērtspapīrošanas ieguldītājiem vai kredītaizsardzības nodrošinātājiem piešķirtās iespējas kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē, jo termiņu nesakritības dēļ to sekas var būt pašu kapitāla papildu prasības .

Lai nodrošinātu, ka risks ir faktiski pārvests, kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē, vai iniciatoriestāde agrāk nav atpirkusi darījumus, lai aizsargātu ieguldītājus, un vai iniciatoriestāde ir ievērojusi Regulas (ES) Nr. 575/2013 248. pantā minētos noteikumus par netiešu atbalstu .

Lai nodrošinātu, ka risks ir faktiski pārvests, gadījumos, kad darījumi ietver papildināšanas periodus, kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē pamatā esošā portfeļa aktīvu atbilstības kritēriji un jāņem vērā atbilstīgo aktīvu minimālā un maksimālā kredītkvalitāte, kā arī jāizvērtē, vai aktīvus struktūrā nevar aizstāt ar mērķi aizsargāt ieguldītājus no zaudējumiem, vienlaikus palielinot iniciatoriestādes kredītrisku .

Kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē, vai darījumi sākotnēji neietver iestrādātus mehānismus, kas laika gaitā nesamērīgi samazina iniciatoriestādes trešām personām pārvestā kredītriska apmēru .

6. Kredītaizsardzības un pamatā esošo aktīvu nesakritības sintētiskajā vērtspapīrošanā

Kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē, vai starp nodrošināto kredītaizsardzību un pamatā esošajiem aktīviem nepastāv termiņu vai valūtas nesakritības . Izvērtējot aizsardzības termiņu, kompetentajām iestādēm būtu jāapsver, vai pirmstermiņa atpirkšanas iespējas vai citas iezīmes praksē nevarētu saīsināt aizsardzības termiņu, un kā tas skar paredzamo saistību neizpildes laiku attiecībā uz aktīvu portfeli .

Kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē termiņu nesakritības darījumos, kuros aktīvu portfeļi ir papildināmi, jo iniciatoriestādes, tuvojoties aizsardzības perioda beigām, var aizstāt aktīvus ar garāka termiņa aktīviem, palielinot termiņu nesakritības .

Kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē valūtas nesakritības darījumos, kuros aktīvu portfeļu un saistību valūtas profili atšķiras . Šādu nesakritību gadījumos pieprasītajiem kapitāla prasību atvieglojumiem būtu jāpiemēro piesardzīgi diskonti saskaņā ar kompetento iestāžu ieskatiem . Būtu jāizvērtē tādu riska mazināšanas instrumentu kā valūtas mijmaiņas līgumu piemērotība, ņemot vērā apmainīto atlikumu, mijmaiņas līguma ilgumu un iespējamus izraisītājnotikumus . 7. Kredītaizsardzības jautājumi sintētiskajā vērtspapīrošanā

Ja vērtspapīrošana tiek sasniegta sintētiski, izmantojot kredīta atvasinājumus vai garantijas, kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, lai kredītaizsardzība atbilstu visām attiecīgajām Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām un garantētu zināmu maksājumu noteiktību, lai nemazinātu kredītriska pārnešanas efektivitāti . Fondētās kredītaizsardzības gadījumā būtu jāizvērtē nodrošinājuma līgumi, tostarp to atbilstība visām attiecīgajām Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām par fondēto kredītaizsardzību . Nefondētās kredītaizsardzības gadījumā kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē, vai ir ieviesti piemēroti pasākumi savlaicīgu maksājumu nodrošināšanai .

Kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē kredītnotikumi, ko aptver iegūtā kredītaizsardzība ( piemēram, vai tā ietver tādus standarta kredītnotikumus kā bankrots, nespēju atmaksāt vai pārstrukturēt aizņēmumus ).

Ja kredītaizsardzības nodrošinātājiem izmaksātās prēmijas netiek atzītas iniciatoriestādes peļņas un zaudējumu pārskatā, kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē, vai kredītaizsardzības nodrošinātājiem izmaksātās prēmijas nav tik pārmērīgi augstas, ka mazina SRT efektivitāti. To var izdarīt vairākos veidos, piemēram, aplūkojot izmaksātās prēmijas salīdzinājumā ar i) aktīvu portfeļa ienesīgumu vai ii) zaudējumiem, ko sedz aizsardzība, vai

• iii) faktiskajām tirgus likmēm, vai iv) kādu šo dažādo faktoru kombināciju . Kompetentajām iestādēm būtu arī jāizvērtē, vai, neņemot vērā prēmijas, darījumam nav citu iezīmju, piemēram, maksas, kas faktiski palielina sniegtās aizsardzības izmaksas tādā mērā, ka mazina kredītriska pārnešanas efektivitāti .

Ja prēmijas izmaksā avansā vai tās nav saistītas ar tā aktīvu portfeļa zaudējumiem, kas tiek aizsargāts vai citādi garantēts, kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē, vai tas nemazina kredītriska pārnešanas apjomu .

8. SRT t rešām personām

Kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē, vai būtisks kredītrisks netiek pārvests ar iniciatoriestādi nesaistītām trešām personām veidā, kas varētu mazināt kredītriska pārnešanas efektivitāti . Veicot SRT novērtējumu, kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē jebkāda būtiska saistība starp ieguldītājiem vai kredītaizsardzības nodrošinātājiem un iniciatoriestādi un jānoskaidro, vai iniciatoriestāde šīm trešām personām nenodrošina ievērojamu finansējumu .

9. Kredītreitingi

Ja iniciatoriestāde savu vērtspapīrošanas riska darījumu pašu kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto Regulas (ES) Nr. 575/2013 261. pantā minēto uz reitingiem balstīto metodi, kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē, vai izraudzītajai kredītreitingu aģentūrai ir atbilstoša pieredze un speciālās zināšanas par vērtējamo aktīvu klasi, ciktāl kompetentās iestādes par to ir informētas .

10. I ekšējā politika kredītriska pārvešanas un SRT novērtēšanai

Kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē, vai iniciatoriestādei ir atbilstoša iekšējā politika, lai veiktu savu kredītriska pārvešanas un SRT novērtējumu . B ūtu jāņem vērā ne vien novērtējums darījuma sākumā, kad iniciatoriestāde pirmām kārtām vēlas panākt, lai vērtspapīrotie riska darījumi tiktu izslēgti no riska darījumu riska svērto vērtību un – attiecīgos gadījumos – paredzamo zaudējumu apmēru aprēķiniem, bet arī pastāvīgais SRT novērtējums darījuma aprites laikā .