4.3 Pamatnostādnes kredītiestādēm, kas piemēro 9. SFPS

Saskaņā ar 9. SFPS 5.5.5. punktu, “ja pārskata datumā finanšu instrumenta kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav nozīmīgi palielinājies, uzņēmums šā finanšu instrumenta zaudējumu atskaitījumus novērtē kā summu, kas vienāda ar 12 mēnešu paredzamajiem kredītzaudējumiem”. Kredītiestādēm jāaprēķina PKZ visiem kreditēšanas riska darījumiem, un nulles atskaitījumiem jābūt retai situācijai, jo PKZ aplēses ir ar varbūtību svērta summa, kam vienmēr jāatspoguļo kredītzaudējumu iespēja (sk. 9. SFPS 5.5.17. un 5.5.18. punktu). Tomēr nulles atskaitījumi ir iespējami, piemēram, pilnīgi nodrošinātiem aizdevumiem (lai gan kredītiestādēm piesardzīgi jāsagatavo nodrošinājuma vērtības aplēses, jo kredīta izsniegšanas brīdī noteiktā nodrošinājuma vērtība aizdevuma termiņā var mainīties).

Kredītiestādēm 12 mēnešu PKZ novērtēšanā un aprēķināšanā jāīsteno aktīva pieeja, kas nodrošina iespēju laikus noteikt kredītriska izmaiņas un līdz ar to arī iespēju laikus atzīt PKZ izmaiņas. Saskaņā ar 6. principu 12 mēnešu PKZ apmēra un laika aplēsēm jāatspoguļo augstākās vadības pieredzē balstītie kreditēšanas apsvērumi un jāsniedz objektīva ar varbūtību svērta PKZ aplēse, ņemot vērā dažādus iespējamos rezultātus.

9. SFPS 12 mēnešu PKZ apmērs definēts kā “visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu daļa, kas atbilst paredzamajiem kredītzaudējumiem, kuri izriet no tiem finanšu instrumenta saistību neizpildes notikumiem, kas ir iespējami 12 mēnešu laikā no pārskata datuma.”¹⁴ . Šajā nolūkā kredītiestādēm jāņem vērā, ka 12 mēnešu PKZ apmēru veido ne tikai turpmākajos 12 mēnešos paredzamie zaudējumi, bet saskaņā ar 9. SFPS B5.5.43 . punktu arī naudas iztrūkumi kreditēšanas riska darījuma vai riska darījumu grupas darbības laikā, kas radušies turpmākajos 12 mēnešos notikušo zaudējumu notikumu dēļ. Kredītiestādēm jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar 9. SFPS 5.5.9. punktu, lai novērtētu, vai finanšu instruments jāpārceļ uz visā darbības laikā PKZ aprēķinu, jāapsver saistību neizpildes riska izmaiņas finanšu instrumenta paredzamajā darbības laikā. Noteiktos apstākļos 9. SFPS pieļauj turpmāko 12 mēnešu saistību neizpildes riska izmaiņas izmantot šajā novērtējumā, tomēr tas ne vienmēr ir piemēroti, un īpaša uzmanība jāveltī 9. SFPS B5.5.14. punktā norādītajiem piemēriem.

¹⁴ Sk. 9. SFPS, A pielikums “Definīcijas”.

9. SFPS B5.5.37. punktā nav definēta saistību neizpilde, bet kredītiestādēm ir noteikta prasība saistību neizpildi definēt atbilstoši iekšējā kredītriska pārvaldības nolūkiem izmantotajai definīcijai. 9. SFPS B5.5.37. punktā iekļauta arī atspēkojama prezumpcija, ka saistību neizpilde nenotiek vēlāk kā tad, kad termiņš ir kavēts 90 dienas. Grāmatvedības nolūkiem definējot saistību neizpildi, kredītiestādēm jāņem vērā definīcija, kas regulatīvos nolūkos sniegta Regulas (ES) Nr. 575/2013¹⁵ 178. pantā un kas ietver:

• a. Kvalitatīvu saistību neizpildes kritēriju, ka “iestāde uzskata, ka parādnieks nespēs pilnā apmērā apmaksāt savas kredītsaistības pret iestādi, tās mātesuzņēmumu vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem, ja iestāde neveiks palīgpasākumus, piemēram, nodrošinājuma realizāciju” (“mazu ticamību saistību atmaksai”)”.
• b. Objektīvu saistību neizpildes rādītāju saistībā ar to, ka “parādniekam ir vairāk nekā 90 dienu kavējums attiecībā uz jebkādām būtiskām kredītsaistībām pret iestādi, tās mātesuzņēmumu vai jebkuriem mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem”; šis nosacījums ir līdzvērtīgs atspēkojama prezumpcijai 9. SFPS B5.5.37. punktā.

¹⁵ EBI ir publicējusi pamatnostādņu projektu par Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantā ietvertās saistību neizpildes definīcijas piemērošanu.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punktu, konkrētā parādnieka saistību neizpilde ir notikusi, ja ir izpildīti viens vai abi no kritērijiem, kas norādīti 4. punkta a) un

• b) a pakšpunktā. Šādā kontekstā kredītiestādēm parādnieka saistību neizpilde saskaņā ar kritēriju “nespēja samaksāt parādu” jānosaka, pirms riska darījums kļūst problemātisks atbilstoši 90 dienu kavējuma kritērijam. Saskaņā ar regulatīvos nolūkos ievēroto pieeju 178. panta 3. punktā Regulā (ES) Nr. 575/2013 sniegtais tādu pazīmju saraksts, kas norāda uz nespēju samaksāt parādu, jāizmanto tā, lai laikus tiktu konstatēti notikumi “nespēja samaksāt parādu”, kas pastiprina iespējamos naudas iztrūkumus. Attiecībā uz 4. punkta b) apakšpunktā norādīto kritēriju jānorāda, ka, lai gan regulatīvos nolūkos privātpersonu un MVU, kā arī publiskā sektora struktūru saistībām kompetentās iestādes var 90 dienas aizstāt ar līdz pat 180 dienu termiņu dažādiem produktiem atbilstoši vietējiem apstākļiem (sk. 178. panta 1. punkta b) apakšpunktu Regulā (ES) Nr. 575/2013), šo iespēju attiecīgajiem riska darījumiem nevajadzētu interpretēt kā izņēmumu 90 dienu kavējuma atspēkojuma prezumpcijā, kas norādīta 9. SFPS B5.5.37. punktā.

Nosakot 12 mēnešu PKZ apmēra aplēsi, kredītiestādēm atbilstoši šo pamatnostādņu definīciju un 6. principa sadaļā norādītajam jāapsver saprātīga un pamatojama informācija, kas ietekmē kredītrisku, jo īpaši uz nākotni vērstā informācija, tostarp makroekonomikas faktori. Kredītiestādēm jāizmanto pieredzē balstīti kreditēšanas apsvērumi, ņemot vērā gan kvalitatīvu, gan kvantitatīvu informāciju, kas var ietekmēt kredītiestādes kredītriska novērtējumu. 9. SFPS nosaka, ka uzņēmumam nav jāuzsāk izsmeļoša informācijas meklēšana, aprēķinot 12 mēnešu PKZ apmēru. Tomēr kredītiestādēm aktīvi jāiekļauj informācija, kas var ietekmēt PKZ aplēsi, un tām nevajadzētu izslēgt vai neņemt vērā būtisku informāciju, kas ir pamatoti pieejama.

Ja kredītiestāde iniciē riska darījumus ar augstu kredītrisku (šā punkta kontekstā šos darījumus nevajadzētu saprast kā pretējus 9. SFPS 5.5.10. punktā norādītajiem riska darījumiem ar “zemu kredītrisku”) un to atskaitījumus sākotnēji aprēķina kā 12 mēnešu PKZ, kredītiestādei cieši jāuzrauga, vai šo riska darījumu kredītrisks ir nozīmīgi palielinājies, laikus nodrošinot riska darījuma pārcelšanu uz visā darbības laikā PKZ aprēķinu, lai tiktu ņemts vērā apsvērums, ka riska darījumi ar augstu risku var būt saistīti ar augstāku svārstīgumu un straujāku kredītriska palielināšanos.

Pat tad, ja kredītriska palielinājums netiek vērtēts kā nozīmīgs, kredītiestādei jākoriģē 12 mēnešu PKZ aplēse, lai atbilstīgi atspoguļotu kredītriska izmaiņas. Šādas korekcijas jāveic ilgu laiku pirms riska darījumi individuāli vai grupā tiek pārvietoti uz visā darbības laikā PKZ aprēķinu, ņemot vērā jebkādu notikušo kredītriska migrāciju.

Ja tiek veikta novērtēšana grupā, attiecīgās grupas riska darījumiem jāatbilst šo pamatnostādņu 3. principā norādītajām prasībām. Jo īpaši, ja kredītiestādei kļūst pieejama informācija, kas norāda uz kreditēšanas riska darījumu grupas papildu vai atšķirīgas segmentēšanas nepieciešamību, grupa ir jāsadala apakšgrupās un 12 mēnešu PKZ apmēra aprēķins ir jāatjaunina katrai apakšgrupai atsevišķi, bet īslaicīgos apstākļos jāizmanto pagaidu korekcijas (sk. šo pamatnostādņu 3. principu un sīki izklāstītās prasības par pagaidu korekciju izmantošanu). Ja kļūst pieejama informācija, kas liecina, ka konkrētas apakšgrupas kredītrisks ir nozīmīgi palielinājies, attiecībā uz šo apakšgrupu PKZ ir jāatzīst visā darbības laikā.

Kreditēšanas riska darījumu nevajadzētu grupēt tā, ka tiktu apgrūtināta iespēja laikus konstatēt nozīmīgu kredītriska palielinājumu (sk. arī šo pamatnostādņu 3. un 4. principu saistībā ar papildu prasībām attiecībā uz grupēšanu un PKZ novērtējumu grupā).

4.3.2 Nozīmīga kredītriska palielinājuma novērtēšana

9. SFPS 5.5.4. punktā norādīts, ka “vērtības samazināšanas prasību mērķis ir atzīt visā darbības laikā paredzamos kredītzaudējumus visiem tiem finanšu instrumentiem, kuriem, spriežot pēc visas saprātīgās un pamatojamās informācijas, tostarp pēc informācijas, kas vērsta uz nākotni, un neatkarīgi no tā, vai novērtējums veikts individuāli vai grupā, kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies kredītrisks.”

Šīs pieejas loģiskais pamatojums ir tāds, ka kredīta cenas noteikšanā tiek ņemta vērā darījuma partnera kredītspēja un līdz ar to — PKZ, kas tiek prognozēti sākotnējās atzīšanas datumā. Secināms, ka kredītriska palielinājumu pēc darījuma iniciēšanas var pilnā apmērā nesegt iekasētie procentu maksājumi, līdz ar to kredītiestādēm rūpīgi jāapsver, vai ir noticis nozīmīgs kredītriska palielinājums¹⁶ . Ja tā tiešām ir, kreditēšanas riska darījumam jāpiemēro visā darbības laikā PKZ aprēķins.

¹⁶ 9. SFPS uzņēmumiem noteikta prasība nozīmīga kredītriska palielinājuma novērtēšanā apsvērt dažādus faktorus, tostarp cenu.

Lai izvērtētu, vai riska darījuma kredītriska pieaugums uzskatāms par būtisku un vai nepieciešams 12 mēnešu PKZ vai visā darbības laikā PKZ aprēķins, kredītiestādēm jāievieš piemērota pārvaldība, sistēmas un kontroles pasākumi saskaņā ar šajās pamatnostādnēs norādītajiem principiem. Ja tas vēl nav paveikts, kredītiestādēm jāievieš sistēmas, kas nodrošina liela informācijas apjoma apstrādes un sistemātiskas novērtēšanas iespēju, lai izvērtētu, vai konkrētu kreditēšanas riska darījumu vai kreditēšanas riska darījumu grupu kredītrisks ir nozīmīgi palielinājies, kā arī lai attiecīgā situācijā aprēķinātu visā darbības laikā PKZ. Mātesuzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2013/36/ES, jānodrošina konsekventa pieeja visā grupā. Tas jo īpaši attiecas uz tādu procesu ieviešanu, kas nodrošina, ka prognozes par ekonomikas apstākļiem dažādās jurisdikcijās un ekonomikas sektoros pārskata un apstiprina kredītiestādes augstākā vadība un ka visā grupā tiek īstenots konsekvents process, kontroles pasākumi un ekonomiski pieņēmumi attiecībā uz prognožu sagatavošanu un to sasaistīšanu ar paredzamajiem kredītzaudējumiem. Konsekvences nepieciešamību nevajadzētu interpretēt kā prasību, ka praksei visā grupā jābūt identiskai. Gluži pretēji, konsekventā regulējumā ir iespējamas atšķirības dažādās jurisdikcijās un produktos, piemēram, atkarībā no datu pieejamības. Atšķirībām jābūt pienācīgi dokumentētām un pamatotām.

Kredītiestādes ieviestajiem procesiem jānodrošina iespēja laikus un visaptveroši noteikt, vai pēc kreditēšanas riska darījuma sākotnējās atzīšanas būtiski ir pieaudzis kredītrisks, lai, līdzko kredītrisks nozīmīgi palielinās, atsevišķus riska darījumus vai riska darījumu grupu ar līdzīgām kredītriska iezīmēm pārvietotu uz visā darbības laikā PKZ aprēķinu saskaņā ar 9. SFPS norādītajām vērtības samazināšanās uzskaites prasībām.

Kā norādīts 9. SFPS B5.5.17. punktā par to, kā novērtēt nozīmīgu kredītriska palielinājumu kopš sākotnējās atzīšanas, informācija, kas jāapsver novērtēšanas laikā, ir plaša. Plašā izpratnē tajā, līdztekus ar konkrēto aizņēmēju saistītām stratēģiskām, darbības un citām iezīmēm, ietilpst informācija par makroekonomikas apstākļiem, ekonomikas sektoru un ģeogrāfisko reģionu, kam ir būtiska nozīme attiecībā uz konkrēto aizņēmēju vai aizņēmēju grupu ar kopīgām kredītriska iezīmēm. Izšķiroša nozīme ir prasībai līdztekus informācijai par pašreizējiem apstākļiem un vēsturiskajiem datiem apsvērt visu saprātīgo un pamatojamo uz nākotni vērsto informāciju, kas ir pieejama bez pārmērīgiem izdevumiem un pūlēm (sk. arī šo pamatnostādņu 131 . punktu par izmantojamo informāciju).

Lai laikus atzītu atskaitījumus saskaņā ar 9. SFPS prasībām, kredītiestādēm:

• a. Jāapkopo dati un prognozes par kreditēšanas riska darījumu un to portfeļu kredītriska galvenajiem virzītājspēkiem.
• b. Jāspēj, pamatojoties uz šiem datiem un prognozēm, kvantitatīvi noteikt katra kreditēšanas riska darījuma vai portfeļu kredītrisku.

9. SFPS B5.5.2. punktā norādīts, ka visā darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi parasti tiek atzīti, pirms maksājumi par finanšu instrumentu tiek kavēti, un ka “parasti kredītrisks būtiski palielinās pirms maksājumu par finanšu instrumentu kavējuma vai citiem kavējošiem ar aizņēmēju saistītiem faktoriem (piemēram, izmaiņām vai restrukturizāciju)”. Līdz ar to kredītiestāžu analīzē jāņem vērā fakts, ka kredītriska faktori bieži sāk pasliktināties ievērojamu laiku (vairākus mēnešus, bet dažkārt pat gadus) pirms ietekmētajā kreditēšanas riska darījumā ir novērojami objektīvi kavējumu pierādījumi. Kredītiestādēm jāņem vērā, ka kavējumu dati parasti ir vērsti uz pagātni un ka tie paši par sevi reti ir piemēroti PKZ pieejas īstenošanā. Piemēram, privātpersonu un MVU portfeļos nelabvēlīgas makroekonomikas faktoru un aizņēmēju raksturlielumu izmaiņas kredītriska līmeni parasti palielina ilgi pirms šo izmaiņu izpausmes novēlotā informācijā, piemēram, kavējumā.

Līdz ar to, lai uzticamā veidā sasniegtu 9. SFPS mērķi, kredītiestādēm jāapsver arī makroekonomikas faktoru un aizņēmēju raksturlielumu saikne ar portfeļa kredītriska līmeni, ņemot vērā saprātīgu un pamatojamu informāciju. Šajā nolūkā kredītiestādēm jāsāk ar sīki izstrādātu analīzi par vēsturiskajiem modeļiem un pašreizējām tendencēm, kas sniegtu iespēju noteikt būtiskākos kredītriska virzītājspēkus. Pieredzē balstītiem kreditēšanas apsvērumiem būtu jāatvieglo iespējas iekļaut pašreizējos un prognozētos apstākļus, kas var ietekmēt riska virzītājspēkus, paredzamos naudas iztrūkumus un līdz ar to — paredzamos zaudējumus.

Kredītiestādēm šādas analīzes jāveic ne tikai saistībā ar nelielu kredītu portfeļiem, piemēram, kredītkaršu riska darījumiem, bet arī lieliem, atsevišķi pārvaldītiem riska darījumiem. Piemēram, attiecībā uz lielu komerciālā īpašuma aizdevumu kredītiestādēm jāņem vērā, ka komerciālā īpašuma tirgum daudzās jurisdikcijās ir raksturīga ievērojama jutība saistībā ar vispārējo makroekonomikas vidi, un jāapsver informācijas, piemēram, procentu likmju vai brīvo telpu rādītāju, izmantošana, lai noteiktu, vai kredītriska palielinājums ir nozīmīgs.

Kredītiestādēm jāīsteno skaidra politika, tostarp pienācīgi izstrādāti kritēriji, ar kuriem tiek noteikts, kāds dažādu veidu kreditēšanas riska darījumu kredītriska palielinājums ir “nozīmīgs”. Kritēriji un iemesli, kāpēc šādas pieejas un definīcijas ir piemērotas, jāatklāj saskaņā ar 35.F punktu 7. SFPS “Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana”. 9. SFPS 5.5.9. punktā norādīts, ka, novērtējot nozīmīgu kredītriska palielinājumu, “uzņēmums balstās nevis uz paredzamo kredītzaudējumu summas izmaiņām, bet uz to, kā mainījies risks, ka attiecīgā finanšu instrumenta paredzamajā darbības laikā netiks pildītas tā saistības”. Šajā nolūkā iestādēm novērtēšana jāveic saistību neizpildes, nevis paredzamo kredītzaudējumu kontekstā (t. i., pirms kredītrisku samazinošo faktoru, piemēram, nodrošinājuma un garantiju, ietekmes apsvēršanas).

Izstrādājot būtiska kredītriska palielinājuma noteikšanas pieeju, kredītiestādēm jāapsver katra no 9. SFPS B5.5.1.7. punkta a) līdz p) apakšpunktā iekļautajām 16 rādītāju kategorijām (ciktāl tās attiecas uz novērtējamo finanšu instrumentu), un kredītiestādēm turklāt jāapsver, vai ir papildu informācija, kas būtu jāņem vērā. Šādi rādītāji (gan 9. SFPS, gan šajās pamatnostādnēs) nebūtu jāuzskata par “pārbaudes sarakstu”. Daži no tiem var būt būtiskāki nekā citi, novērtējot, vai noteikta veida kreditēšanas riska darījuma kredītrisks ir būtiski pieaudzis. Kredītiestādēm arī īpaši rūpīgi jāizvairās no nozīmīga kredītriska palielinājuma neatzīšanas, līdzko šāds palielinājums faktiski ir noticis. Kredītiestādēm jo īpaši nevajadzētu nozīmīgu kredītriska palielinājumu ierobežoti attiecināt uz situācijām, kurās finanšu instrumentam tiek prognozēta samazināta kredītvērtība (t. i., uz 9. SFPS samazinātās kredītvērtības prasību trešo posmu). Parādnieku kredītrisks var būtiski pieaugt bez pierādījumiem, ka attiecīgo kreditēšanas riska darījumu kredītvērtība varētu samazināties. Fakts, ka kredītrisks ir nozīmīgi palielinājies, ne vienmēr nozīmē saistību neizpildi, bet tikai to, ka neizpildes iespēja ir lielāka nekā sākotnējās atzīšanas datumā. Šis aspekts uzsvērts 9. SFPS modeļa simetrijā: kreditēšanas riska darījumi var tikt pārcelti uz visā darbības laikā PKZ, bet pēc tam tie atkal var tik pārcelti uz 12 mēnešu PKZ, ja būtiska kredītriska pieauguma robežvērtība vairs netiek sasniegta.

Kredītiestādēm būtiska kredītriska pieauguma novērtēšanā jo īpaši jāapsver šāds neizsmeļošs rādītāju saraksts:

• a. Kredītiestādes augstākās vadības lēmums saistībā ar to, ka, ja kreditēšanas riska darījums tiktu no jauna iniciēts pārskata datumā, kreditēšanas riska darījuma cenas daļa, kas atspoguļo riska darījuma kredītrisku, būtu nozīmīgi augstāka nekā kredīta faktiskās iniciēšanas brīdī, jo konkrētā aizņēmēja vai aizņēmēju kategorijas kredītrisks kopš līguma noslēgšanas ir nozīmīgi palielinājies.
• b. Kredītiestādes augstākās vadības lēmums noteikt stingrākas nodrošinājuma prasības un/vai stingrākus līguma nosacījumus jauniem kreditēšanas riska darījumiem, kas ir līdzīgi jau iniciētiem kreditēšanas riska darījumiem, ņemot vērā šo riska darījumu kredītriska izmaiņas kopš sākotnējās atzīšanas.
• c. Aizņēmēja kredītreitinga samazinājums, ko nosaka atzīta kredītreitingu aģentūra vai kredītiestādes iekšējā kredītreitingu sistēmā.
• d. Ienākumus nesošiem kreditēšanas riska darījumiem, kuriem tiek veikta atsevišķa uzraudzība un izskatīšana, iekšējā kredīta novērtējuma kopsavilkums/kredīta kvalitātes rādītājs ir zemāks nekā sākotnējās atzīšanas datumā.
• e. Konkrēta parādnieka (vai parādnieku kopuma) būtisko kredītriska faktoru (piemēram, nākotnes naudas plūsmu) pasliktināšanās.
• f. Finansiālu grūtību dēļ paredzamas izmaiņas, tostarp tās, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2015/227 klasificējamas kā pārskatīšana.

Lai gan 9. SFPS īstenošanā būtu atbilstoši iespējām jāatspoguļo kredītriska pārvaldīšanas prakse, dažos gadījumos tas būtu nepiemēroti. Ja, piemēram, kredītiestāde lielāko daļu kreditēšanas riska darījumu pārvalda vienādi neatkarīgi no kredītriska, izņemot tikai īpaši drošus vai nedrošus kredītus, kreditēšanas riska darījuma pārvaldības veids var nebūt piemērots rādītājs tam, vai kredītrisks ir nozīmīgi palielinājies.

Novērtējot, vai kreditēšanas riska darījuma kredītrisks ir būtiski pieaudzis, kredītiestādēm jāņem vērā arī šādi faktori, kas attiecas uz vidi, kurā darbojas kredītiestāde vai aizņēmējs:

• a. Ar konkrēto aizņēmēju vai aizņēmēju grupu saistīto makroekonomikas attīstības perspektīvu pasliktināšanās. Makroekonomikas novērtējumam jābūt pietiekami vispusīgam, lai iekļautu ar valsts, korporatīviem, mājsaimniecību un citu veidu aizņēmējiem saistītus faktorus. Turklāt tajā jāņem vērā jebkādas būtiskās reģionālās ekonomikas attīstības atšķirības attiecīgajā jurisdikcijā¹⁷ .
• b. Sektora vai nozaru, kurās darbojas aizņēmējs, perspektīvu pasliktināšanās.

¹⁷ Sk. šo pamatnostādņu 6. principu par uz nākotni vērstās informācijas, tostarp makroekonomikas faktoru, apsvēršanu.

Precīzai kredītriska virzītājspēku noteikšanai un uzticamā veidā atspoguļotai saistībai starp šiem spēkiem un kredītriska līmeni ir izšķiroša nozīme, jo kādas aizdevuma kvalitatīvas iezīmes šķietami neliela izmaiņa potenciāli var būt galvenais rādītājs, kas liecina par nozīmīgu kredītriska palielinājumu. Turklāt saskaņā ar 9. SFPS 5.5.9. punktu pēc sākotnējās atzīšanas notikušo kredītriska izmaiņu nozīmība ir atkarīga no saistību neizpildes riska, kāds tas bija sākotnējās atzīšanas datumā. Šajā sakarībā jānorāda, ka, ja kredītiestāde izmanto PD izmaiņas kā rādītāju saistību neizpildes riska izmaiņu noteikšanai, tai ir jāņem vērā attiecīgo PD izmaiņu nozīmība, ko izsaka kā koeficientu (jeb svārstību rādītāju) proporcionāli PD sākotnējās atzīšanas datumā (t. i., PD izmaiņas dala ar PD sākotnējās atzīšanas datumā), ņemot vērā arī 9. SFPS B5.5.11. punktu. Tomēr jāņem vērā arī pašas PD izmaiņu diapazons (t. i., PD aprēķina datumā mīnus PD sākotnējās atzīšanas brīdī).

Kredītiestādēm jāvērtē ne tikai tas, cik “pakāpes” skar reitinga samazinājums, jo ar vienas pakāpes izmaiņām saistītas PD izmaiņas var nebūt lineāras (piemēram, BB reitinga kategorijas riska darījuma saistību neizpildes varbūtība piecos gados ir aptuveni trīs reizes lielāka nekā BBB kategorijas riska darījumam, ņemot vērā pašreizējos datus un analīzi, kas attiecas uz noteiktām jurisdikcijām). Turklāt, tā kā vienas kategorijas izmaiņu nozīmība ir atkarīga no bankas reitingu sistēmas detalizācijas līmeņa un līdz ar to — no katras kategorijas “diapazona”, nepieciešams definēt piemērotu sākotnējo segmentāciju, lai nodrošinātu, ka netiek apgrūtinātas iespējas konstatēt būtisku kredītriska pieaugumu atsevišķā kreditēšanas riska darījumā vai kreditēšanas riska darījumu grupā. Šajā nolūkā kredītiestādēm jānodrošina, ka kredītriska reitingu sistēmās ir pietiekami daudz pakāpju, lai atbilstīgi diferencētu kredītrisku. Kredītiestādēm jāpievērš uzmanība arī faktam, ka būtisks kredītriska pieaugums varētu notikt pirms kredītreitinga pakāpes izmaiņām.

Kredītiestādēm jāņem vērā, ka noteiktos apstākļos nelabvēlīgas 107. un 108. punktā minēto faktoru izmaiņas var neliecināt par nozīmīgu kredītriska palielinājumu. Piemēram, pastāv iespēja, ka AA reitinga kategorijas kreditēšanas riska darījuma saistību neizpildes varbūtība ir zema un ne īpaši lielāka kā AAA reitinga kategorijas darījumam. Tomēr ir ļoti maz kreditēšanas riska darījumu ar šādu acīmredzami zemu kredītrisku, un, kā norādīts 110. punktā, saistību neizpildes varbūtības jutīgums attiecībā uz reitinga kategorijām var nozīmīgi palielināties, samazinoties reitingu piešķiršanas kvalitātei.

Tāpat kredītiestādēm jāapzinās, ka noteiktos apstākļos attiecīgi faktori var mainīties nelabvēlīgā virzienā, taču tos ir iespējams līdzsvarot, uzlabojot citus rādītājus (sk. 2. piemēru 9. SFPS īstenošanas norādījumos). Tomēr, ņemot vērā nozīmīga kredītriska palielinājuma konstatēšanas svarīgumu, kredītiestādēm jāīsteno pārvaldības un kontroles pasākumi, ar kuriem ir iespējams uzticami pārbaudīt jebkurus apsvērumus saistībā ar iespējām tos faktorus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt kredītrisku, līdzsvarot ar faktoriem, kuru ietekme varētu būt labvēlīga.

Kredītiestādēm rūpīgi jāapsver un jāizsver kredītiestādes vadības struktūras vai augstākās vadības diskrecionārie lēmumi, ar kuriem tiek norādīts uz kredītriska izmaiņām. Piemēram, saistībā ar bažām par kredītrisku pieņemot lēmumu ciešāk uzraudzīt aizņēmēju vai aizņēmēju kategoriju, lēmuma pieņēmējs parasti neveiktu šādu pasākumu, ja kredītriska palielinājums netiktu uzskatīts par nozīmīgu.

Ja kredītiestādes vērtējumā konkrēta darījumu partnera dažu, bet ne visu kreditēšanas riska darījumu kredītrisks ir būtiski pieaudzis, un to nosaka, piemēram, atšķirīgais aizdevuma piešķiršanas laiks, kredītiestādei jānodrošina iespējas konstatēt visus kreditēšanas riska darījumus, kuru kredītrisks ir nozīmīgi palielinājies.

Ja kredītiestāde vērtē, vai kredītrisks ir nozīmīgi palielinājies noteiktā grupā (piemēram, privātpersonu un MVU grupā), regulāri jāpārskata portfeļu formulējums, lai nodrošinātu, ka tajos iekļautajiem kreditēšanas riska darījumiem joprojām ir kopīgas riska iezīmes saistībā ar darījumu reakciju uz kredītriska izraisītājiem. Ekonomikas apstākļu izmaiņas var noteikt nepieciešamību mainīt grupu saturu.

Kā norādīts 9. SFPS B5.5.1. punktā par nozīmīga kredītriska palielinājuma novērtēšanu grupā, gadījumos, kuros noteiktā kreditēšanas riska darījumu grupā dažu kreditēšanas riska darījumu kredītrisks ir nozīmīgi palielinājies, kredītiestādēm attiecīgā kreditēšanas riska darījumu grupas apakšgrupa vai daļa jāpārvieto uz visā darbības laikā PKZ aprēķinu, pat ja pierādījums par ievērojamu kredītriska palielinājumu atsevišķa kreditēšanas riska darījuma līmenī vēl nav pieejams (sk. 9. SFPS 5. ilustratīvo piemēru).

Kā norādīts 9. SFPS B5.5.6. punktā un 9. SFPS īstenošanas norādījumu IE39. punktā, ja, pamatojoties uz kopīgām kredītriska iezīmēm, nav iespējams konstatēt to kreditēšanas riska darījumu apakšgrupu, kuru kredītrisks ir nozīmīgi palielinājies, atbilstīga visas grupas daļa būtu jāpārvieto uz visā darbības laikā PKZ aprēķinu.

“Nozīmīgs” nenozīmē to pašu, ko statistiskā nozīmība, t. i., novērtējuma pieejas pamatā nevajadzētu būt tikai kvantitatīvai analīzei. Ja portfeļos lielā skaitā ir atsevišķi mazi kredīti un plašs vēsturisku datu klāsts, “nozīmīgu” kredītriska palielinājumu daļēji var konstatēt, izmantojot statistiskas metodes. Tomēr citiem kreditēšanas riska darījumiem šo metožu izmantošana var nebūt pamatota.

“Nozīmību” nevajadzētu vērtēt arī atbilstoši ietekmei uz kredītiestādes galvenajiem finanšu pārskatiem. Nozīmīgs kredītriska palielinājums jānosaka un informācija par to jāatklāj arī tad, ja nav paredzams, ka kredītriska palielinājums, vērtējot saistību neizpildes varbūtību, ietekmēs atskaitījumus, piemēram, tāpēc ka riska darījums ir pilnībā nodrošināts; tas nepieciešams, lai kredītiestādes konstatētu un atklātu palielinājumu, kas, iespējams, ir svarīgs lietotājiem, kuri vēlas izprast kredītiestādes kreditēšanas riska darījumiem raksturīgā kredītriska tendences.

Saskaņā ar 9. SFPS 5.5.9. punktu nozīmīga kredītriska palielinājuma novērtējuma pamatā ir salīdzinājums starp riska darījumu kredītrisku, kāds tas ir pārskata datumā, un kredītrisku sākotnējās atzīšanas brīdī. 9. SFPS BC 5.161. punktā 6. ilustratīvajā piemērā uzskatāmi parādīts nevis šī principa izņēmums, bet tā piemērošana standartā. Šis piemērs norāda uz to, ka sākotnējās atzīšanas laikā kredītiestādes konkrētiem portfeļiem var noteikt maksimālo kredītrisku, pēc kura pārsniegšanas attiecīgais portfelis tiek pārvietots uz visā darbības laikā PKZ aprēķinu. Šāds vienkāršojums ir pieņemams tikai tad, ja riska darījumi ir segmentēti pietiekami detalizēti, kredītiestādei uzskatāmi parādot analīzes atbilstību 9. SFPS principiem. Kredītiestādēm īpaši jāspēj uzskatāmi parādīt, ka portfelī esošo darījumu būtisks kredītriska pieaugums nebija noticis pirms maksimālās kredīta kategorijas sasniegšanas.

Kredītiestādēm stingri jāpārskata tās pieejas kvalitāte, kuru kredītiestādes izmanto, lai noteiktu, vai kredītriska palielinājums ir nozīmīgs. Kredītiestādes vadības struktūrai vai augstākajai vadībai jāapsver, vai pastāv papildu faktori, kas kredītriska palielinājuma nozīmības novērtēšanā jāņem vērā, tādējādi uzlabojot pieejas kvalitāti.

Kredītiestādēm jāpievērš uzmanība, lai nepieļautu neobjektivitāti, kas liegtu sasniegt 9. SFPS mērķus. Ja kredītiestāde uzskata, ka piemērošanas pieejā ir paredzama neobjektivitāte, novērtējums saistībā ar konstatēto neobjektivitāti jāmaina, nodrošinot standarta mērķa sasniegšanu (īpaši sk. 9. SFPS B5.5.1. - B5.5.6. punktu).

9. SFPS 5.5.12. un B5.5.25. - B5.5.27. punktā noteiktas prasības, lai novērtētu kredītriska palielinājuma nozīmību kreditēšanas riska darījumiem, kuru līgumiskās naudas plūsmas ir pārskatītas vai mainītas. Jo īpaši attiecībā uz izmaiņām, kas neizraisa atzīšanas pārtraukšanu saskaņā ar 9. SFPS, iestādei jānovērtē, vai kredītriska palielinājums ir nozīmīgs, salīdzinot a) saistību neizpildes risku pārskata datumā, pamatojoties uz mainītajiem līguma noteikumiem, ar b) saistību neizpildes risku sākotnējās atzīšanas brīdī, pamatojoties uz sākotnējiem, nemainītiem līguma noteikumiem.

Kredītiestādēm jānodrošina, ka izmaiņas vai pārskatīšana neapgrūtina kredītriska palielinājuma konstatēšanu, līdz ar to izraisot neatbilstīgas PKZ aplēses un aizkavētu pārvietošanu uz visā darbības laikā PKZ attiecībā uz parādniekiem, kuru kredītrisks ir nozīmīgi palielinājies, vai izraisot neatbilstīgu pārvietošanu no visā darbības laikā PKZ aprēķina atpakaļ uz 12 mēnešu PKZ aprēķinu.

Nosakot, vai mainītā kreditēšanas riska darījuma kredītriska pieaugums ir būtisks, kredītiestādēm uzskatāmi jāparāda un PKZ aplēšu izstrādē jāņem vērā, vai, salīdzinot ar situāciju sākotnējās atzīšanas brīdī, izmaiņas vai pārskatīšana ir uzlabojusi vai atjaunojusi kredītiestādes spēju iekasēt procentu un pamatsummas maksājumus. Jāapsver arī mainīto līgumisko naudas plūsmu saturs, kā arī izmaiņu ietekme uz kreditēšanas riska darījuma nākotnes kredītrisku (ņemot vērā parādnieka kredītrisku). Kredītiestādēm tostarp jāapsver šādi faktori:

• a. Vai līguma noteikumu mainīšana vai pārskatīšana un attiecīgās naudas plūsmas parādniekam ir ekonomiski izdevīgas, salīdzinot ar sākotnējiem, nemainītiem līguma noteikumiem, un kāda ir izmaiņu ekonomiskā ietekme uz parādnieka spēju nomaksāt parādu.
• b. Vai ir iespējams noteikt faktorus, kas apstiprina kredītiestādes novērtējumu attiecībā uz parādnieka spēju nomaksāt parādu, tostarp noteikt apstākļus, kas izraisa izmaiņas, kā arī parādnieka perspektīvas izmaiņu rezultātā, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, makroekonomikas prognozes un sektora vai nozares, kurā parādnieks darbojas, perspektīvas, parādnieka uzņēmējdarbības modeli un parādnieka uzņēmējdarbības (pārvaldības) plānu, kurā izklāstītas parādnieka prognozes attiecībā uz turpmāko sniegumu, finansiālo noturību un naudas plūsmām.
• c. Vai parādnieka uzņēmējdarbības plāns ir pamatots, īstenojams un atbilstošs procentu un pamatsummas maksājumu grafikam saskaņā ar kreditēšanas riska darījuma mainītajiem līguma noteikumiem.

Kreditēšanas riska darījumus, kas tiek pārvietoti uz visā darbības laikā PKZ aprēķinu un kas pēc tam tiek pārskatīti vai mainīti, nepārtraucot to atzīšanu, nevajadzētu pārvietot atpakaļ uz 12 mēnešu PKZ aprēķinu, ja vien nav pietiekamu pierādījumu tam, ka kredītrisks riska darījuma darbības laikā nav nozīmīgi palielinājies salīdzinājumā ar sākotnējās atzīšanas brīdi. Piemēram, ja kredītiestāde finansiālās grūtībās nonākušiem parādniekiem piešķir dažādus atvieglotus nosacījumus, piemēram, samazinātus procentu maksājumus vai pamatsummas maksājumu atlikšanu, kreditēšanas riska darījuma iezīmes var liecināt par zemāku kredītrisku, lai gan faktiski parādnieks joprojām var būt finansiālās grūtībās bez faktiskām izredzēm turpmākajā riska darījuma darbības laikā veikt maksājumus atbilstoši grafikam. Saskaņā ar 9. SFPS B5.5.27. punktu pierādījumi par to, ka kritēriji visā darbības laikā PKZ atzīšanai vairs netiek izpildīti, var ietvert atjauninātu un savlaicīgu maksājumu rezultātu vēsturi salīdzinājumā ar mainītajiem līguma noteikumiem. Parasti klientam būtu jāpierāda periodiski laba maksājumu vēsture konkrētā laikposmā, pirms var uzskatīt, ka kredītrisks ir samazinājies. Piemēram, maksājumu izlaišana vai nepilnīgu maksājumu vēsture parasti netiek dzēsta, ja pēc līguma noteikumu izmaiņām viens maksājums tiek veikts laikus. 4.3.3 Praktisko paņēmienu izmantošana

9. SFPS ir iekļauti vairāki praktiski paņēmieni, kas paredzēti īstenošanas darbību atvieglošanai virknē uzņēmumu, ņemot vērā faktu, ka 9. SFPS izmantos dažādi uzņēmumi, tostarp banku nozarē neiesaistīti uzņēmumi.

Turpmākajos punktos aprakstīti šādi praktiski paņēmieni: informācijas kopums, kas uzņēmumam jāapsver PKZ aprēķinā; izņēmums attiecībā uz riska darījumiem ar “zemu” kredītrisku; termiņa 30 dienu kavējuma atspēkojamā prezumpcija.

Kredītiestādēm šo praktisko paņēmienu izmantošana ir jāierobežo, jo tie potenciāli var izraisīt neobjektivitāti un, ņemot vērā iestāžu darbības jomu, nav paredzams, ka attiecīgās informācijas iegūšana prasīs “liekas izmaksas vai pūles”. Kredītiestādēm jāapsver korekciju nepieciešamība, lai nepieļautu praktisko paņēmienu izmantošanas izraisītu neobjektivitāti, jo tām ir jāņem vērā, ka 9. SFPS mērķis ir aplēst kredītzaudējumus, lai atspoguļotu objektīvu ar varbūtību svērtu apmēru, ko nosaka, izvērtējot vairākus iespējamos rezultātus (9. SFPS 5.5.17. punkts).

Ja kredītiestāde izmanto šādus praktiskos paņēmienus, tai skaidri jādokumentē praktisko paņēmienu izmantošanas pamatojums.

Informācijas kopums

9. SFPS B5.5.15. punktā norādīts, ka “uzņēmums ņem vērā bez liekām izmaksām vai pūlēm pieejamu saprātīgu un pamatojamu informāciju” un ka “uzņēmumam nav jāuzsāk izsmeļoša informācijas meklēšana, nosakot, vai kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies”. Kredītiestādēm šo informāciju nevajadzētu interpretēt ierobežojoši, un tām jāizstrādā sistēmas un procesi, kuros tiek izmantota visa ar riska darījumu grupu vai atsevišķu riska darījumu saistītā saprātīgā un pamatojamā informācija, kas nepieciešama, lai nodrošinātu uzskaites prasību īstenošanu augstā kvalitātē, uzticami un atbilstīgi. Tomēr nav vajadzīgas papildu izmaksas vai darbības, ja tās neveicina 9. SFPS īstenošanu augstā kvalitātē.

Izņēmums attiecībā uz “zemu kredītrisku”

Kā noteikts 9. SFPS 5.5.10. punktā, “uzņēmums drīkst pieņemt, ka finanšu instrumenta kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav nozīmīgi palielinājies, ja tiek konstatēts, ka šā finanšu instrumenta kredītrisks pārskata datumā ir zems”. Lai gan kredītiestādes var izvēlēties riska darījumiem ar “zemu kredītrisku” nevērtēt, vai kopš sākotnējās atzīšanas kredītrisks ir nozīmīgi palielinājies, šis izņēmums jāizmanto ierobežoti. Kredītiestādēm jo īpaši vajadzētu laikus vērtēt, vai visu kreditēšanas riska darījumu kredītrisks ir nozīmīgi palielinājies.

Šajā kontekstā kredītiestādēm vienmēr jāatzīst izmaiņas 12 mēnešu PKZ, attiecīgi mainot atskaitījumus, ja kredītrisks nav būtiski pieaudzis, un kreditēšanas riska darījumi jāpārvieto uz visā darbības laikā PKZ aprēķinu, ja kredītriska palielinājums ir nozīmīgs. Lai 9. SFPS īstenotu augstā kvalitātē, izņēmums saistībā ar zemu kredītrisku jāizmanto līdztekus skaidriem pierādījumiem, ka kredītrisks pārskata datumā ir pietiekami zems un līdz ar to nav iespējams būtisks kredītriska pieaugums kopš sākotnējās atzīšanas.

Skaidrojot zema kredītriska nozīmi 9. SFPS, turpat B5.5.22. un B5.5.23. punktā kā piemērs norādīts instruments ar ārējā novērtējumā piešķirtu “ieguldījumu kategoriju”. Tomēr ne visus kreditēšanas riska darījumus ar “ieguldījumu kategorijas” novērtējumu var automātiski uzskatīt par zema kredītriska darījumiem. Kredītiestādēm, vērtējot kreditēšanas riska darījuma kredītrisku, galvenokārt jāpaļaujas uz savu kredītriska novērtējumu, nevis tikai un vienīgi vai mehāniski — uz kredītreitingu aģentūru reitingiem (ja tie ir pieejami). Tomēr attiecībā uz iekšēju kredītreitingu, kas salīdzinājumā ar ārēju novērtējumu ir optimistisks, vadības struktūrai vai augstākajai vadībai jāsniedz papildu analīze un pamatojums.

Termiņa vairāk nekā 30 dienu kavējuma atspēkojamā prezumpcija

Kredītiestādēm jāievieš kredītriska novērtēšanas un pārvaldības procesi, lai nodrošinātu, ka nozīmīgs kredītriska palielinājums tiek konstatēts ilgu laiku pirms riska darījumu termiņu kavējumiem vai pirms to kļūšanas par problemātiskiem darījumiem. Lai gan 9. SFPS neliedz izmantot termiņa vairāk nekā 30 dienu kavējuma atspēkojamo prezumpciju kā aizsardzības pasākumu līdztekus citiem, ātrāk konstatējamiem rādītājiem, lai vērtētu kredītriska palielinājuma nozīmību, kredītiestādēm jāizvairās izmantot atspēkojamo prezumpciju kā galveno rādītāju pārvietošanai uz visā darbības laikā PKZ aprēķinu.

Pieņēmumam, ka termiņa vairāk nekā 30 dienu kavējuma prezumpcija tiek atspēkota, pamatojoties uz faktu, ka kredītrisks nav būtiski pieaudzis, nepieciešama rūpīga analīze, kas skaidri un uzskatāmi parāda, ka termiņa 30 dienu kavējums nav saistīts ar nozīmīgu kredītriska palielinājumu¹⁸ . Šādā analīzē jāapsver gan pašreizējā, gan saprātīgā un pamatojamā uz nākotni vērstā informācija, kas nākotnē var izraisīt no vēsturiskās pieredzes atšķirīgu naudas līdzekļu iztrūkumu.

¹⁸ Piemēram, dažās jurisdikcijās saistībā ar noteiktiem riska darījumiem praktizē aizņēmēju parāda nomaksas atlikšanu, bet vēsture liecina, ka turpmākajos mēnešos šie maksājumi tiek pilnībā atgūti.

Šajā sakarībā kredītiestādēm jāizmanto attiecīgā uz nākotni vērstā informācija, kas ir saprātīga un pamatojama, lai analizētu, vai pastāv būtiska saistība starp šo informāciju un kredītriska virzītājspēkiem. Kredītiestādēm nevajadzētu izmantot termiņa vairāk nekā 30 dienu kavējuma atspēkojamo prezumpciju, ja vien tās nav uzskatāmi parādījušas, ka uz nākotni vērstajai informācijai nav būtiskas saistības ar kredītriska virzītājspēku vai ka šī informācija bez liekām izmaksām vai pūlēm nav pieejama.

Retajās situācijās, kurās termiņa kavējuma informācija ir labākais kredītiestādei pieejamais kritērijs, lai noteiktu, kad riska darījumi ir jāpārvieto uz visā darbības laikā PKZ aprēķina kategoriju, kredītiestādēm īpaša uzmanība jāpievērš 12 mēnešu PKZ atskaitījumu aprēķinam, lai nodrošinātu, ka PKZ tiek atbilstīgi fiksēti saskaņā ar 9. SFPS noteikto aprēķina mērķi. Turklāt kredītiestādēm jāņem vērā, ka būtiska paļaušanās uz pagātnē vērstu informāciju izraisa neobjektivitāti PKZ uzskaites modeļa īstenošanā un ka tām jānodrošina 9. SFPS mērķu īstenošana saistībā ar prasībām, kas attiecas uz vērtības samazināšanos (t. i., atspoguļot PKZ, kas atbilst noteiktajiem aprēķina mērķiem, un fiksēt nozīmīgu kredītriska palielinājumu).