4.4 Kredītriska prakses izvērtējums uzraudzības nolūkā, paredzamo kredītzaudējumu un kapitāla pietiekamības uzskaite

Kompetentajām iestādēm jāpārliecinās, ka kredītiestādes ir pieņēmušas un ievēro pārdomātu kredītriska praksi, kas aprakstīta šajās pamatnostādnēs. Kompetentajām iestādēm tostarp, bet ne tikai, jāizvērtē, vai:

• a. Kredītiestādes iekšējā kredītriska pārskatīšana tiek veikta uzticami, iekļaujot visus kreditēšanas riska darījumus.
• b. Kvalitāte, kādā kredītiestādes procesi un sistēmas laikus nodrošina visu kreditēšanas riska darījumu kredītriska izmaiņu noteikšanu, klasificēšanu, uzraudzību un attiecīgo problēmu risināšanu, ir atbilstīga, kā arī — vai vadības pieredzē balstītajos kreditēšanas spriedumos ir ņemti vērā pašreizējie apstākļi un uz nākotni vērstā informācija, tostarp makroekonomikas faktori, un šie apsvērumi ir pienācīgi dokumentēti.
• c. Kredītiestādes procesi tās vēlmi uzņemties risku atspoguļo tādā veidā, kas nodrošina, ka kreditēšanas riska darījumi, kuru kredītrisks kopš iniciēšanas vai pirkšanas ir palielinājies līdz līmenim, kas pārsniedz kredītiestādes vēlmi uzņemties risku, tiek nekavējoties noteikti un pienācīgi uzraudzīti, kā arī vai PKZ atskaitījumu aplēses atbilstīgi atspoguļo šo riska darījumu kredītriska palielinājumu, kad tas tiek noteikts. Ja kredītiestāde iniciē vai pērk kreditēšanas riska darījumu, kura kredītrisks iegādes brīdī pārsniedz iestādes vēlmi uzņemties risku un kas līdz ar to kļūst par iestādes aizdevumu politikas un standartu izņēmumu, kompetentajām iestādēm jāizvērtē, vai iestāde ir ieviesusi un ievēro atbilstīgus procesus un kontroles: šādu riska darījumu sākotnējai noteikšanai, izvērtēšanai, apstiprināšanai un dokumentēšanai; augstākās vadības informēšanai par šādiem izņēmumiem, kā arī, attiecībā uz individuāli nozīmīgiem riska darījumiem, vadības struktūras informēšanai; šo riska darījumu pienācīgai uzraudzīšanai pēc sākotnējās atzīšanas. Kompetentajām iestādēm jāizvērtē arī tas, vai kredītiestādes procesi un kontroles pasākumi atsevišķi nosaka PKZ atskaitījumu aplēses saistībā ar riska darījumiem, kas atbilst kredītiestādes vēlmei uzņemties risku, un aplēses saistībā ar riskantākiem kreditēšanas riska darījumiem.
• d. Kredītiestādes vadības struktūrai un augstākajai vadībai regulāri (piemēram, reizi ceturksnī vai, ja tas ir pamatoti, biežāk) tiek sniegta atbilstīga informācija par kreditēšanas riska darījumu kredītrisku, tā izmaiņām, attiecīgajiem PKZ atskaitījumiem un izmaiņām atskaitījumu aplēsēs.
• e. Kredītriska novērtējumā un aprēķinā iekļautās prognozes ir ne vien saprātīgas un pamatojamas, bet arī atbilstošas prognozēm, ko kredītiestāde izmanto citos nolūkos, par visām prognozēm informējot kompetentās iestādes.
• f. Kredītiestādes politika un procedūras iekšējo kredītriska novērtēšanas modeļu precizitātes un konsekvences validācijai ir uzticamas.

Izvērtēšanā kompetentās iestādes var kredītiestādēm prasīt papildu, publiski neatklājamu informāciju, izmantojot regulāros uzraudzības pārskatus, ad hoc pārskatus vai pārbaudes uz vietas. Kompetentās iestādes šīs pieejas var izmantot arī papildu informācijas iegūšanai, veicot turpmākajos principos iekļautos izvērtējumus.

4.4.2 2. princips. PKZ aprēķina novērtēšana

Kompetentajām iestādēm jāpārliecinās, ka kredītiestāžu metodes uzskaites atskaitījumu noteikšanai nodrošina atbilstīgu PKZ aprēķinu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu.

Vērtējot kredītiestādes atskaitījumu novērtēšanas metodes, kompetentajām iestādēm jāpārliecinās, ka kredītiestādes politika un prakse atbilst PKZ aprēķināšanas principiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, tostarp, bet ne tikai, ka:

• a. Kredītiestādes PKZ aprēķināšanas procedūras ir uzticamas un savlaicīgas un ka tajās tiek ņemti vērā konkrēti kritēriji, piemēram, kredītriska samazināšanas pasākumu (jo īpaši nodrošinājuma, atlikušā riska, ņemot vērā riska samazināšanas pasākumus, riska un aizņēmēju kredītspējas saistības un no aizsardzības efektivitātes izrietošās potenciālās ietekmes) aktualizētais vērtējums, naudas plūsmu aplēses, pamatojoties uz novērtējumu, kurā ņemti vērā ar konkrēto aizņēmēju saistītie faktori un pašreizējie un turpmākie makroekonomikas apstākļi, kā arī cita būtiska uz nākotni vērsta informācija, kas ietekmē kredītiestādes kreditēšanas riska darījumā paredzamo iekasējamību.
• b. Kredītiestādes izmanto uzticamu regulējumu un metodiku atskaitījumu noteikšanai individuāli vai grupā.
• c. Kreditēšanas riska darījumu kopējie atskaitījumi ir atbilstīgi attiecīgajām uzskaites prasībām un saistībā ar kredītiestādes portfeļa pakļautību kredītriskam.
• d. Neiekasējamība attiecīgajā laikposmā tiek atzīta, izmantojot atskaitījumus vai norakstīšanu.
• e. Neatkarīgi no PKZ noteikšanā izmantotās metodes kredītiestādes iekšējos PKZ aprēķināšanas procesos tiek ņemts vērā kredītrisks, ko kredītiestāde ir uzņēmusies, un kredītiestādes kreditēšanas riska darījumu kredītriska izmaiņas.

Kompetentajām iestādēm rūpīgi jāpārbauda 4.3. sadaļā minēto praktisko paņēmienu izmantošana, lai noteiktu PKZ aprēķina atbilstību.

Kompetentās iestādes var izmantot iekšējo vai ārējo revidentu darbu saistībā ar kredītiestādes kredītriska novērtējuma un PKZ aprēķina darbību izvērtēšanu¹⁹ .

4.4.3 3. princips. Kapitāla pietiekamības novērtēšana

Kompetentajām iestādēm, vērtējot kredītiestādes vispārējo kapitāla pietiekamību, jāizskata arī kredītiestādes kredītriska prakse.

¹⁹ EBI pamatnostādnes par iekšējo pārvaldību (PN44) un EBI pamatnostādnes par saziņu starp kompetentajām iestādēm un apstiprinātiem revidentiem (EBI/PN/2016/05)

Vērtējot, cik atbilstīgs ir kreditēšanas riska darījumu atskaitījumu līmenis kā viens no kredītiestādes vispārējās kapitāla pietiekamības elementiem, kompetentajām iestādēm jāizskata kredītiestādes kredītriska prakse un jāņem vērā, ka attiecīgajos kredītiestādes PKZ aprēķināšanas procesos, metodikā un aprēķina pamatā esošajos pieņēmumos būtiskā apjomā jāizmanto pieredzē balstītie kreditēšanas apsvērumi.

Novērtēšanā kompetentajām iestādēm jāapsver, vai kredītiestāde ir:

• a. Uzturējusi efektīvas sistēmas un kontroles pasākumus, lai noteiktu, aprēķinātu, uzraudzītu un kontrolētu kredītriska līmeni un nozīmīgu kredītriska palielinājumu, kā arī lai laikus novērtētu aktīvu kvalitātes problēmas.
• b. Analizējusi visus būtiskos faktorus, kas ietekmē kredītrisku un portfelī paredzamo iekasējamību.
• c. Ir ieviesusi pieņemamu atskaitījumu aplēšanas procesu, kas atbilst vismaz šajās pamatnostādnēs norādītajiem principiem, tostarp attiecīgajām uzskaites prasībām.

Vērtējot kapitāla pietiekamību, kompetentajām iestādēm jāapsver, kā kredītiestādes grāmatvedības un kredītriska novērtēšanas politika un prakse ietekmē kredītiestādes aktīvu un ienesīguma aprēķinu un tādējādi — tās kapitāla stāvokli.

Ja kompetentās iestādes, vērtējot kredītiestādes kredītriska praksi, konstatē nepilnības, kompetentajām iestādēm jāapsver, kā šīs nepilnības ietekmē ziņoto atskaitījumu līmeni, un, ja kopējais atskaitījumu apmērs nav atbilstīgs saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, kompetentajai iestādei tas jāpārrunā ar kredītiestādes augstāko vadību un vadības struktūru un, ja nepieciešams, jāveic turpmākās uzraudzības darbības.

Ciktāl kredītriska novērtējuma vai PKZ aprēķina trūkumi ir būtiski vai netiek laikus novērsti, kompetentajām iestādēm jo īpaši jāapsver papildu pašu kapitāla prasības noteikšana, pamatojoties uz Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 2. nodaļas III iedaļas 104. pantu.