5.1 Atbilstības prasības fondētai kredītaizsardzībai

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 181. panta 1. punkta f) apakšpunktu, lai izveidotu juridiskās noteiktības iekšējās prasības, kas vispārēji atbilstu tām, kas noteiktas minētās regulas Trešās daļas II sadaļas 3. iedaļas 4. sadaļā, ciktāl LGD aplēsēs ņemta vērā nodrošinājuma esamība, iestādēm būtu jānodrošina, ka nodrošinājuma līgums, saskaņā ar kuru nodrošinājums tiek sniegts , ir juridiski efektīvs un izpildāms visās attiecīgajās jurisdikcijās, nodrošinot iestādei tiesības likvidēt vai saprātīgā termiņā atgūt nodrošinājumu, tostarp parādnieka un attiecīgā gadījumā turētāja, kas tur nodrošinājumu, saistību neizpildes, bankrota vai maksātnespējas gadījumā.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 181. panta 1. punkta f) apakšpunktu, lai izveidotu iekšējas prasības nodrošinājuma novērtēšanai, kas kopumā atbilst tām, kas noteiktas minētās regulas Trešās daļas II sadaļas 3 . iedaļas 4. nodaļā izklāstītajām, ciktāl LGD aplēsēs tiek ņemta vērā nodrošinājuma esamība, iestādēm būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti visi šie nosacījumi:

• (a) noteikumi, kas reglamentē nodrošinājuma pārvērtēšanu, ietverot nodrošinājuma vērtības uzraudzības metodes un biežumu, ir atbilstīgi katram nodrošinājuma veidam un ir izklāstīti iestādes iekšējā politikā;
• (b) ja tirgū notiek būtiskas apstākļu izmaiņas, iestādes veic biežāku uzraudzību.

RTS par IRB novērtēšanas metodoloģiju 55. panta mērķiem un lai nodrošinātu atbilstību vispārīgajiem principiem par juridisko noteiktību un nodrošinājuma vērtēšanu, kā minēts 17 . un 18. punktā, iekšējām prasībām attiecībā uz juridisko noteiktību un nodrošinājuma vērtēšanu, ko iestādes noteikušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575 /2013 181. panta 1. punkta

• f) apakšpunktu, būtu pilnībā jāatbilst šādām minētās regulas Trešās daļas II sadaļas 3. iedaļas 4. nodaļas prasībām.
• (a) Attiecībā uz finanšu nodrošinājumu tām vajadzētu atbilst minētās regulas 207. panta 3. punktam un 207. panta 4. punkta d) apakšpunktam.
• (b) Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodrošinājumu un nomas riska darījumiem, ko uzskata par nodrošinājumu, ja iznomātais aktīvs ir nekustamais īpašums, tām vajadzētu būt saskaņā ar minētās regulas 208. panta 2. un 3. punktu.

Nekustamā īpašuma nodrošinājuma vērtēšanai un tā vērtības pārskatīšanai saskaņā ar nosacījumiem, kas norādīti minētās regulas 208. panta 3. punkta b) apakšpunktā, iestādēm būtu jānodrošina turpmāk norādītais.

• (i) Neatkarīgs vērtētājs nekustamā īpašuma nodrošinājumu novērtē tirgus vērtībā vai zemāk par to. Savukārt tajās dalībvalstīs, kuras normatīvajos aktos ir definējušas stingrus hipotekārās vērtības novērtēšanas kritērijus, neatkarīgs vērtētājs īpašumu var novērtēt hipotekārās vērtības apmērā vai zemāk. Iestādēm būtu jāpieprasa, lai neatkarīgais vērtētājs neņem vērā spekulatīvos elementus, novērtējot hipotekāro vērtību.
• (ii) Neatkarīgais vērtētājs pārredzamā un skaidrā veidā dokumentē tirgus vērtību vai hipotekāro vērtību.
• (iii) Nodrošinājuma vērtība ir tirgus vērtība vai hipotekārā vērtība, kas attiecīgi samazināta, lai atspoguļotu uzraudzības rezultātu un ņemtu vērā jebkādus iepriekšējus prasījumus attiecībā uz īpašumu.
• (iv) Neatkarīgajam vērtētājam vajadzētu būt ar nepieciešamo kvalifikāciju, zināšanām un pieredzi novērtēšanas veikšanā, un kurš nav saistīts ar kredītlēmumu pieņemšanu. Ciktāl iestādes darbinieks atbilst visiem iepriekš minētajiem nosacījumiem, šo darbinieku var uzskatīt par neatkarīgu vērtētāju.
• (c) Attiecībā uz debitoru parādiem tām būtu jāatbilst minētās regulas 209. panta 2. punktam. Debitoru parādu vērtībai vajadzētu būt debitoru parādu summai.
• (d) Attiecībā uz citu lietisko nodrošinājumu un nomas riska darījumiem, ko uzskata par nodrošinājumu, ja iznomātais aktīvs nav nekustamais īpašums, tām būtu jāatbilst minētās regulas 210. panta a) un g) punktam. Lai veiktu nodrošinājuma novērtēšanu un pārvērtēšanu saskaņā ar minētās regulas 210. panta g) punktu, iestādēm lietiskais nodrošinājums būtu jāvērtē saskaņā ar to tirgus vērtību, kurai vajadzētu būt aplēstajai summai, par kādu vērtēšanas dienā īpašumu varētu pārdot nesaistītu pušu darījumā starp labprātīgu pircēju un labprātīgu pārdevēju.
• (e) Attiecībā uz citu fondēto kredītaizsardzību tām būtu jāatbilst minētās regulas 212. panta 1. punkta a) apakšpunktam un 212. panta 2. punkta f) apakšpunktam.

Iestādēm būtu jāsaņem juridisks atzinums, kas apstiprina nodrošinājuma līguma juridisko efektivitāti un izpildāmību visās attiecīgajās jurisdikcijās 17. punkta mērķiem. Šis juridiskais atzinums būtu:

• (a) jāsagatavo vismaz attiecībā uz katru nodrošinājuma veidu; un
• (b) to vajadzētu sniegt kvalificētam juridiskajam padomdevējam rakstiskā formā. Ja juridiskais padomdevējs ir iestādes darbinieks, juridiskajam padomdevējam jābūt neatkarīgam kredītlēmumu pieņemšanā par attiecīgo riska darījumu sākšanu vai atjaunošanu.

20. punkta piemērošanai iestādes var paļauties uz vienotu juridisku atzinumu attiecībā uz vairākiem nodrošinājuma līgumiem, ja tas attiecas uz vienu un to pašu piemērojamo tiesību aktu. Iestādēm būtu jāiegūst papildu juridiskais atzinums par jebkurām būtiskām izmaiņām nodrošinājuma līguma noteikumos, kas varētu ietekmēt īpašo nodrošinājuma līgumu juridisko efektivitāti un izpildāmību. Vismaz izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas piemērojams nodrošinājuma līgumiem, un nodrošinājuma līguma piemērošanā cita veida riska darījumiem vai parādniekiem, kas klasificēti citās riska darījumu kategorijās, vai cita veida parādniekiem, kas nozīmē individuālas vai juridiskas personas, vienmēr būtu jāuzskata par gadījumiem, kas ir būtiskas izmaiņas nodrošinājuma līguma noteikumos.

20. punkta mērķiem iestādes var paļauties uz vienotu juridisku atzinumu, kas aptver vairākas jurisdikcijas. Konkrēti, ja pastāv starptautiski noteikumi starptautisko tiesību vai cita veida starptautisku nolīgumu veidā, juridiskais atzinums var aptvert dažas vai visas jurisdikcijas, kurās šie noteikumi pieņemti. Šajā gadījumā juridiskajā atzinumā vajadzētu vismaz:

• (a) apsvērt, vai šie noteikumi nodrošina nodrošinājuma juridisko efektivitāti un izpildāmību visās jurisdikcijās, kurās šie noteikumi ir piemērojami;
• (b) skaidri norādīt visas jurisdikcijas, kurās piemēro šos noteikumus;
• (c) skaidri identificēt visus nodrošinājuma veidus, uz kuriem attiecas šie noteikumi.

Iestādēm būtu jānodrošina, ka tās iegūst juridisku atzinumu vai atzinumus saskaņā ar 20. punktu, apstiprinot, ka nodrošinājuma līgums, saskaņā ar kuru tiek sniegts cits lietiskais nodrošinājums, ir juridiski efektīvs un izpildāms vismaz šādās jurisdikcijās:

• (a) jurisdikcija, kuras tiesību akti reglamentē nodrošinājuma līgumus;
• (b) ja attiecīgajam nodrošinājuma veidam ir publisks reģistrs, jurisdikcija, kurā nodrošinājums ir reģistrēts; pretējā gadījumā — jurisdikcija, kurā nodrošinājuma īpašnieks reģistrēts vai kur atrodas viņa dzīvesvieta, ja viņš ir fiziska persona;
• (c) jurisdikcijas, kurās iestāde un parādnieks ir reģistrēti, ja to uzskata par būtisku dotajam nodrošinājumam; jebkurā gadījumā, ja parādnieks ir fiziska persona, viņa dzīvesvietas jurisdikcija;
• (d) jurisdikcija, kurā, visticamāk, tiktu veikta nodrošinājuma realizācija, ja tas būtu nepieciešams;
• (e) jebkura cita jurisdikcija, ja to uzskata par būtisku dotajam nodrošinājumam.