6.2 Nefondētās kredītaizsardzības ietekme

Iestādes var atzīt nefondētās kredītaizsardzības kredītriska mazināšanas ietekmi, izmantojot vienu no šīm metodēm:

• (a) PD vai LGD aplēšu korekcija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 160. panta 5. punktu, 161. panta 3. punktu un 164. panta 2. punktu, pamatojoties uz kritērijiem, ko iestādes noteikušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 183. panta 2. un 3. punktu, konkrēti, izmantojot vienu no šīm pieejām:
• (i) neatkarīgi no pieejas, ko piemēro salīdzināmajiem tiešajiem riska darījumiem ar garantijas devēju, korekcija attiecībā uz kategorijām, portfeļiem vai LGD aplēsēm, ietverot LGD saistību neizpildes gadījumā un EL BE , apsverot nefondēto kredītaizsardzību riska parametru novērtējumā, kā sīkāk noteikts šajās pamatnostādnēs (t. i., modelēšanas pieeju);
• (ii) ja salīdzināmi tiešie riska darījumi ar garantijas devēju tiek vai tiktu apstrādāti saskaņā ar IRB pieeju ar vai bez LGD un korekcijas pakāpes aplēsēm, aizstājot gan pamatā esošā riska darījuma PD , gan LGD riska parametrus ar atbilstošajiem salīdzināmu tiešu riska darījumu PD un LGD attiecībā uz garantijas devēju, kā sīkāk izklāstīts šajās pamatnostādnēs (t.i., riska parametru aizstāšanas pieeju);
• (iii) neatkarīgi no pieejas, ko piemēro salīdzināmam tiešam riska darījumam ar garantijas devēju, korekcija attiecībā uz kategorijām, portfeļiem vai LGD aplēsēm, ietverot LGD saistību neizpildes gadījumā un EL BE , riska parametru piemērošanā, atkāpjoties no kategoriju piešķiršanas procesa saskaņā ar Regula (ES) Nr. 575/2013 172. panta 3. punktu un EBI pamatnostādņu par PD un LGD aplēsēm 8.2. iedaļu (t. i., atkāpes);
• (b) ja iestāde piemēro standartizēto pieeju salīdzināmajiem tiešajiem riska darījumiem ar garantijas devēju un neatzīst UFCP kredītriska mazināšanas ietekmi PD un LGD aplēsēs saskaņā ar a) punktu, izmanto vidējo riska pakāpi, kas piemērojama atbilstoši standartizētajai pieejai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 183. panta 4. punktu (t. i., riska pakāpes pieejas aizstāšanu);
• (c) riska svērtās vērtības aprēķins saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 153. panta 3. punktu, 154. panta 2. punktu, 161. panta 4. punktu un 164. panta 3. punktu (t. i., divkāršas saistību neizpildes procedūru).

Iestādēm vajadzētu būt skaidrai politikai, lai novērtētu nefondētās kredītaizsardzības ietekmi uz riska parametriem. Politikai būtu jāatbilst iekšējai riska pārvaldības praksei, un tai būtu jāatspoguļo Regulas (ES) Nr. 575/2013 183. panta 2. un 3. punkta prasības, kā arī šajās pamatnostādnēs noteiktās prasības. Iestādēm šajā politikā jāiekļauj skaidra specifikācija, kuras no īpašajām metodēm, kas aprakstītas 31. punktā, tiek izmantotas attiecībā uz katru reitingu sistēmu, un tām būtu šīs politikas konsekventi jāpiemēro visu laiku.

Nefondētā kredītaizsardzība, kas neatbilst garantijas devēju un garantiju atbilstības prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 183. panta 1. un 3. punktā un šo pamatnostādņu 5.2. iedaļā, nebūtu jāatzīst, izmantojot kādu no metodēm, kas norādītas 31. punktā. LGD aplēšu nolūkā naudas plūsmas, kas saņemtas no neattiecināmas nefondētās kredītaizsardzības izmantošanas, būtu jāuzskata, ka tās būtu saņemtas, neizmantojot nefondēto kredītaizsardzību. Neatkarīgi no šādas nostājas iestādēm būtu jāapkopo informācija par naudas plūsmu avotiem, kas saistīti ar neattiecināmu nefondēto kredītaizsardzību, un tās attiecīgi jāattiecina. Iestādēm būtu regulāri jāuzrauga šādu naudas plūsmu līmeņi, kā arī pakāpe, kādā izmanto attiecīgos nefondētās kredītaizsardzības veidus. Ja vajadzīgs, iestādēm būtu jāveic atbilstošas korekcijas, lai novērstu jebkuru neobjektivitāti PD un LGD aplēsēs.

Ja iestādes izmanto modelēšanas pieeju, kas norādīta31(a)(i) . punktā, tām būtu jāapsver un, ja vajadzīgs, LGD aplēsēs konservatīvi jāņem vērā šādi elementi:

• (a) jebkāda valūtas neatbilstība starp pamatā esošajām saistībām un nefondēto kredītaizsardzību;
• (b) pakāpe, kādā garantijas devēja spēja izpildīt līgumsaistības saskaņā ar nefondēto kredītaizsardzības līgumu ir saistīta ar parādnieka spēju atmaksāt;
• (c) garantijas saistību neizpildes statuss un no tā izrietošā ierobežotā spēja izpildīt līgumsaistības saskaņā ar nefondēto kredītaizsardzību.

Ja iestādes izmanto modelēšanas pieeju, kas norādīta 31(a)(i) . punktā, nefondēto kredītaizsardzību var uzskatīt par riska faktoru reitingu sistēmā. Konkrēti, tā var ietvert:

• (a) tikai LGD aplēšu korekciju atbilstoši vēsturiskajai pieredzei, kas saistīta ar novēroto nefondētās kredītaizsardzības kredītriska mazināšanas ietekmi uz realizētajiem LGD , ietverot realizētās atgūšanas un materiālās izmaksas, kas saistītas ar nefondētās kredītaizsardzības izmantošanu;
• (b) gan PD , gan LGD aplēšu korekciju, ja iestādes var sniegt empīriskus pierādījumus tam, ka nefondētās kredītaizsardzības esamība ietekmē parādnieka PD un parādīt, ka vienlaicīga PD un LGD aplēšu korekcija neizraisa divkāršas uzskaites ietekmi attiecībā uz nefondēto kredītaizsardzību vai paredzamo zaudējumu nepietiekamu novērtēšanu.

Viena PD aplēšu korekcija jebkurā gadījumā būtu jāuzskata par nepiemērotu.

Iestādes var izmantot riska parametru aizstāšanas pieeju, kas norādīta 31(a)(ii) . punktā, tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

• (a) nefondētā kredītaizsardzība ir piemērota saskaņā ar attiecīgajiem nefondētās kredītaizsardzības kritērijiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā;
• (b) iestāde var pamatoti uzskatīt, ka nefondētās kredītaizsardzības izmantošanas tiešās izmaksas ir niecīgas attiecībā pret summu, uz kuru attiecas nefondētā kredītaizsardzība;
• (c) garantijas devējam nav piemērojams saistību neizpildes statuss.

Ja iestādes pieņem riska parametru aizstāšanas pieeju vai riska pakāpes pieejas aizstāšanu, kas attiecīgi izklāstīta 31(a)(ii). un 31 (b) . punktā, tām būtu:

• (a) jāapkopo un jāglabā informācija par parādnieka un riska darījuma īpašībām un izpildi, kā arī jāizmanto šī informācija parādnieka PD aplēšu nolūkā saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par PD un LGD aplēsēm;
• (b) iekšējā riska pārvaldības nolūkā atsevišķi jāapsver tiešos riska darījumus ar garantijas devējiem un riska darījumus, kas nodrošināti ar šādu struktūru sniegtu nefondēto kredītaizsardzību;
• (c) jādefinē atsevišķu LGD modeļu piemērošanas joma un atsevišķi jāaprēķina riska pakāpe garantēto riska darījumu veidam vai riska darījumu daļām, kuru PD un LGD riska parametri ir aizstāti vai uz kuriem ir attiecināta garantijas devēja riska pakāpe. Attiecībā uz garantētajiem riska darījumiem vai to daļām, kas iekļautas riska parametru aizstāšanas pieejas vai riska pakāpes pieejas aizstāšanas piemērošanas jomā, iestādēm nav jāveic aplēses LGD , kas nav LGD , ko saprot ar salīdzināmi garantijas devēju tiešajiem riska darījumiem, ja tās pieņem riska parametru aizstāšanas pieeju.

37. punkta piemērošanas nolūkā, ja dotā nefondētā kredītaizsardzība pilnībā neaptver sākotnējo riska darījumu, iestādēm vajadzētu būt iespējai tai riska darījuma daļai, uz kuru neattiecas dotā nefondētā kredītaizsardzība, attiecināt PD un LGD aplēses, kas piemērojamas sākotnējam riska darījumam, neatzīstot konkrētās nefondētās kredītaizsardzības ietekmi. Turklāt, lai aprēķinātu realizēto LGD , kas piemērojams tai riska darījuma daļai, uz kuru neattiecas nefondētā kredītaizsardzība, iestādēm naudas plūsmas un izmaksas būtu jāattiecina turpmāk norādītā veidā.

• (a) Naudas plūsmas, kas saņemtas no garantijas devēja, būtu jāattiecina uz riska darījuma garantēto daļu, savukārt naudas plūsmas, kas nāk no jebkura cita avota, jāattiecina uz riska darījuma daļu, ko neaptver nefondētā kredītaizsardzība. Tādu riska darījumu gadījumā, kuros arī gūst peļņu no fondētās kredītaizsardzības, naudas plūsmas, kas saistītas ar fondēto kredītaizsardzību, būtu jāpiešķir tai riska darījuma daļai, uz kuru attiecas šī fondētā kredītaizsardzība, saskaņā ar 46 . punktā sniegtajiem norādījumiem.
• (b) Netiešās izmaksas būtu jāattiecina uz dažādām riska darījuma daļām saskaņā ar norādījumiem, kas sniegti EBI pamatnostādņu par PD un LGD aplēsēm 113. punktā.
• (c) Tiešās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar nefondētās kredītaizsardzības izmantošanu, būtu jāattiecina riska darījumu garantētajai daļai, bet pārējās tiešās izmaksas būtu jāattiecina uz riska darījuma daļu, ko neaptver nefondētā kredītaizsardzība. Riska darījumiem, kuri turklāt gūst peļņu no fondētās kredītaizsardzības, tiešās izmaksas, kas saistītas ar fondētās kredītaizsardzības realizāciju, būtu jāattiecina uz riska darījuma garantēto daļu saskaņā ar 46 . punktā sniegtajiem norādījumiem.

Ja iestādes izmanto riska parametru aizstāšanas pieeju un parādnieks nav izpildījis saistības, piemēro šādus nosacījumus.

• (a) Riska darījuma garantētās daļas riska pakāpei vajadzētu būt tādai pašai kā tiešajam riska darījuma gadījumā ar saistības pildošu garantijas devēju.
• (b) Riska darījuma garantētās daļas paredzamajam zaudējumam vajadzētu būt tādam pašam kā tiešajam riska darījuma gadījumā ar saistības pildošu garantijas devēju .
• (c) Ja garantijas devējs joprojām ir saistību pildošā statusā, garantētā riska darījuma daļa būtu jāuzskata par saistību neizpildi, aprēķinot IRB iztrūkumu vai pārsniegumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 159. pantu un EBA pamatnostādņu par PD un LGD aplēsēm 8.4. iedaļu.

Ja iestādes izmanto riska parametru aizstāšanas pieeju, citos kvantitatīvajos validācijas instrumentos, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 185. panta c) apakšpunktā, būtu jāietver salīdzinājums par salīdzināmu tiešo riska darījumu ar garantijas devēju paredzamo zaudējumu, ņemot vērā pamatā esošo riska darījumu vai to daļu novērotās zaudējumu likmes attiecībā uz parādniekiem, kuriem ir saistību neizpilde un kuri pirms saistību neizpildes brīža tika uzskatīti par garantētiem.

Ja iestādes atsevišķos gadījumos koriģē riska parametrus, apsverot nefondēto kredītaizsardzību, izmantojot atkāpes saskaņā ar 31(a)(iii) . punktu, iestādēm būtu jāspēj pamatot, ka nefondētās kredītaizsardzības būtība un īpašības neļauj izmantot 31(a)(i)., 31(a)(ii). vai 31(b) . punktā aprakstītās metodes, vai jāspēj atspoguļot nefondētās kredītaizsardzības kredītriska mazināšanas ietekmi.

Ja iestādes pieņem kādu no metodēm, kas aprakstītas 31(a) . punktā, un no tām izrietošās aplēses rada zemāku riska pakāpi nekā riska pakāpe, kas būtu piemērojama citādā veidā identiskam riska darījumam, attiecībā uz kuru iestādei nav nefondētās kredītaizsardzības, galīgā riska pakāpe nevar būt zemāka nekā riska pakāpe salīdzināmam tiešam riska darījumam ar garantijas devēju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 161. panta 3. punktu un 164. panta 2. punktu, t. i., piemēro riska pakāpes minimumu.

Lai piemērotu riska parametru aizstāšanas pieeju un aprēķinātu riska pakāpes minimumu, ja iestādes nav saņēmušas kompetentās iestādes atļauju izmantot pašu veiktus LGD aprēķinus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. panta 2. punktu attiecībā uz salīdzināmiem tiešiem riska darījumiem ar garantijas devēju, iestādēm būtu jāizmanto LGD vērtības, kas noteiktas saskaņā ar minētās regulas 161. panta 1. punktu, lai iegūtu LGD salīdzināmam tieša riska darījumam ar garantijas devēju.

Lai piemērotu riska parametru aizstāšanas pieeju un aprēķinātu minimālo riska pakāpi, nefondētās kredītaizsardzības vērtībai vajadzētu būt, kā turpmāk norādīts.

• (a) Nefondētās kredītaizsardzības vērtība būtu jāprecizē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 233. pantu un 239. panta 3. punktu. Jebkura iespējamā dzēšanas termiņu neatbilstība būtu jāapsver attiecībā uz nefondētās kredītaizsardzības koriģēto vērtību saskaņā ar minētās regulas 239. panta 3. punktu, savukārt salīdzināmu tiešu riska darījumu ar galvinieku termiņam jābūt tādam pašam kā termiņam, kāds ir riska darījumam ar parādnieku.
• (b) Ja nefondētā kredītaizsardzība aptver riska darījuma vērtību, kas paliek spēkā pēc piedziņas veikšanas no parādnieka, un, vajadzības gadījumā, jebkura cita veida kredītriska mazināšanai, iestādēm aizsardzības vērtība būtu jānovērtē konservatīvā veidā, pamatojoties uz iepriekšēju pieredzi.
• (c) Nefondētās kredītaizsardzības vērtība, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 215. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrās daļas vai 215. panta 2. punkta prasībām, var būt maksimālā summa, ko aizsardzības devējs ir apņēmies maksāt aizņēmēja saistību vai maksājumu neizpildes gadījumā vai tad, ja notiek citi noteikti kredīta notikumi.

Iestādēm būtu jāaprēķina riska pakāpes minimums turpmāk norādītā veidā.

• (a) Ja riska darījums nes peļņu no daudzkārtīgas nefondētās kredītaizsardzības, kurā tiek nodrošināta aizsardzība dažādām riska darījuma daļām, iestādēm būtu jāaprēķina riska pakāpes minimums kā riska darījumu riska pakāpju svērtās vidējās vērtības salīdzināmā tiešā riska darījumā ar katru garantijas devēju.
• (b) Ja riska darījums nes peļņu no daudzkārtīgas nefondētās kredītaizsardzības un ja divi vai vairāki tās gadījumi nodrošina aizsardzību vienai un tai pašai riska darījuma daļai, iestādēm būtu jāaprēķina riska pakāpes minimums šai riska darījuma daļai kā zemākā no katras riska pakāpes katrā salīdzināmā tiešā riska darījumā ar garantijas devēju. Aprēķinot katru riska pakāpi, LGD salīdzināmam tieša riska darījumam ar katru no garantijas devējiem var ņemt vērā citas esošās nefondētās kredītaizsardzības ietekmi.
• (c) Ja uz kādu riska darījuma daļu neattiecas nefondētā kredītaizsardzība, iestādēm šai riska darījuma daļai būtu jāpiešķir riska pakāpe, kas piemērojama šādam parādnieka riska darījumam bez nefondētās kredītaizsardzības; šajā gadījumā tām būtu jāaprēķina riska pakāpes minimums kā riska darījuma vidējā svērtā riska pakāpe, kas piemērojama tai riska darījuma daļai, uz kuru attiecas nefondētā kredītaizsardzība, un riska pakāpe, kas piemērojama atlikušajai riska darījuma daļai.
• (d) Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi saskaņā ar (a). un (c) . punktiem, katra riska pakāpe būtu jāaprēķina atsevišķi un jāsver ar attiecīgo riska darījuma vērtības daļu.

45 . punkta mērķiem un lai atzītu vairāku kredītriska mazināšanas metožu ietekmi saskaņā ar metodēm, kas norādītas 31. punktā, būtu jāizpilda visi turpmāk norādītie nosacījumi.

• (a) Iestāžu rīcībā vajadzētu būt skaidrai fondētās un nefondētās kredītaizsardzības attiecināšanas, secības un atzīšanas politikai, kas atbilst iekšējam atgūšanas un iekasēšanas procesam.
• (b) Iestādēm nevajadzētu divkārt atzīt vienas un tās pašas kredītriska mazināšanas sekas; piemēram, attiecinot fondēto kredītaizsardzību uz riska darījuma daļu, uz kuru attiecas nefondētā kredītaizsardzība, un riska darījuma daļu, uz kuru neattiecas nefondētā kredītaizsardzība, fondētās kredītaizsardzības dubulta atzīšana nebūtu pieļaujama.
• (c) Iestādēm būtu konsekventi jāpiemēro pieeja; tāpēc būtu:
• (i) jāsadala tā riska darījuma daļa, uz kuru attiecas noteiktā nefondētā kredītaizsardzība, divās daļās un vienai daļai jāpiemēro riska parametru pieejas aizstāšana vai riska pakāpes pieejas aizstāšana, bet otrai — nevajadzētu atļaut modelēšanas pieeju.
• (ii) Vairākkārtējas nefondētās kredītaizsardzības gadījumos, kas vismaz daļēji sedz to pašu riska darījuma daļu, iestādēm būtu jānosaka atbilstoši kritēriji, lai izvēlētos, kuru nefondētās kredītaizsardzības daļu izmantot riska parametru aizstāšanai. Šādi kritēriji būtu jāapraksta iekšējā politikā, ko iestādes norādījušas, lai koriģētu PD un LGD aplēses saskaņā ar 38. punktu. Neskarot
• i) apakšpunktu, iestādēm ir atļauts to riska darījuma daļu, uz kuru attiecas dotā nefondētā kredītaizsardzība, sadalīt divās daļās un piemērot vienai daļai riska parametru aizstāšanas pieeju, vienlaikus atzīstot atlikušās dotās nefondētās kredītaizsardzības daļas ietekmi, piemērojot riska parametru aizstāšanas pieeju citām esošajām nefondētajām kredītaizsardzībām; konkrēti, salīdzināmu tiešu riska darījumu ar pārējiem esošajiem garantijas devējiem LGD var apsvērt dotās nefondētās kredītaizsardzības atlikušās daļas riska mazināšanas ietekmi saskaņā ar 47 . punktu.

Lai atzītu vairākkārtīgas kredītaizsardzības ietekmi uz kredītriska mazināšanu, kas gūta saskaņā ar 46 . punktu iestādes īstenotas attiecināšanas rezultātā un aptver to pašu riska darījuma daļu, iestādes var izmantot vienu no 31(a) . punktā norādītajām metodēm. Konkrēti, lai piemērotu riska parametru aizstāšanas pieeju un aprēķinātu riska pakāpes minimumu, iestādēm būtu jāizmanto turpmāk norādītās metodes, lai iegūtu LGD salīdzināmam tiešam riska darījumam ar garantijas devēju, ietverot papildu kredītaizsardzības ietekmi uz kredītriska mazināšanu.

• (a) Ja salīdzināmi tiešie garantijas devēja riska darījumi ietilpst reitingu sistēmā, par kuru iestāde nav saņēmusi iepriekšēju atļauju izmantot pašu veiktas LGD aplēses saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. panta 2. punktu, iestādei būtu jāizmanto LGD vērtības, kas noteiktas minētās regulas 161. panta 1. punktā, vajadzības gadījumā atspoguļojot fondēto kredītaizsardzību, piemērojot attiecīgās minētās regulas Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā norādītās.
• (b) Ja salīdzināmi tiešie garantijas devēja riska darījumi ietilpst reitingu sistēmā, par kuru iestāde ir saņēmusi iepriekšēju atļauju izmantot pašu veiktas LGD aplēses izmantot saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. panta 2. punktu, iestādei vajadzētu izmantot LGD salīdzināmiem tiešiem riska darījumiem ar garantijas devēju, kas ietver papildu nefondētās vai fondētās kredītaizsardzības ietekmi. Ja iestādes nespēj atzīt šo papildu kredītaizsardzību LGD aplēsēs attiecībā uz salīdzināmiem tiešiem riska darījumiem ar garantijas devēju:

parādnieka nenodrošināto riska darījumu LGD vai ir vienāds ar to, tad tā būtu jāizmanto LGD aplēses riska darījumam ar parādnieku, kas atspoguļo papildu kredītaizsardzības ietekmi; vai