9.3 Atbilstīgas iestādes neatkarīgie locekļi, pildot tās vadības struktūras uzraudzības funkciju

Visās attiecīgajās iestādēs par labu praksi tiek uzskatīts, ja vadības struktūrā ir neatkarīgi locekļi, kā minēts 80. punktā, un locekļi, kas uzraudzības funkcijas pildīšanā nav neatkarīgi.

Nosakot pietiekamu skaitu neatkarīgu locekļu, ir jāņem vērā samērīguma princips. Locekļus, kas pārstāv vadības struktūras darbiniekus, nevajag ņemt vērā, nosakot pietiekamu neatkarīgo locekļu skaitu vadības struktūrā, kuri pilda uzraudzības funkcijas. Neskarot papildu prasības, kas noteiktas valsts tiesību aktos, ir jāpiemēro šādi noteikumi:

• a. turpmāk minētajām attiecīgajām iestādēm vajadzētu būt vadības struktūrai, kas veic uzraudzības funkciju un kurā ir pietiekams skaits neatkarīgu locekļu:
• i. nozīmīgas KPD iestādes;
• ii. biržas sarakstā iekļautās attiecīgās iestādes;
• b. attiecīgajās iestādēs, kas nav ne nozīmīgas, ne iekļautas biržas sarakstā, parasti vadības struktūrā ir jābūt vismaz vienam neatkarīgam loceklim, kas pilda uzraudzības funkcijas. Tomēr kompetentās iestādes nedrīkst pieprasīt neatkarīgus direktorus:
• i. attiecīgajās iestādēs, kas pilnībā pieder attiecīgajai iestādei, jo īpaši, ja meitasuzņēmums atrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas attiecīgās iestādes mātes uzņēmums;
• ii. ieguldījumu brokeru sabiedrībās, kas atbilst Direktīvas (ES) 2019/2034 32 panta 4. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem vai citiem kritērijiem, kurus attiecīgā dalībvalsts noteikusi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 5. un 6. punktu.
• c. Vadības struktūras vispārējās atbildības ietvaros neatkarīgajiem locekļiem ir jāuzņemas galvenā loma pārbaužu un bilanču efektivitātes palielināšanā attiecīgajās iestādēs, uzlabojot vadības lēmumu pieņemšanas pārraudzību un nodrošinot, ka:
• d. vadības struktūras apspriedēs un lēmumu pieņemšanā pienācīgi tiek ņemtas vērā visu ieinteresēto personu, tostarp mazākuma akcionāru, intereses. Neatkarīgie locekļi varētu arī palīdzēt mazināt vai kompensēt atsevišķu vadības struktūras locekļu, kas pārstāv konkrētu ieinteresēto personu grupu vai kategoriju, nepamatotu dominējošo stāvokli;
• e. nevienam atsevišķam loceklim vai mazai locekļu grupai nav pārmērīgas ietekmes uz lēmumu pieņemšanu; un
• f. pienācīgi tiek pārvaldīti interešu konflikti starp iestādi, tās struktūrvienībām, citām vienībām grāmatvedības konsolidācijas tvērumā un ārējām ieinteresētajām personām, tostarp klientiem.

Neskarot 91. punktu, tālāk minētajos gadījumos pieņem, ka attiecīgās iestādes vadības struktūras loceklis, kas pilda uzraudzības funkciju, netiek uzskatīts par “neatkarīgu”:

• a. loceklim ir vai ir bijušas pilnvaras kā vadības struktūras loceklim, pildot vadības funkcijas iestādē prudenciālās konsolidācijas tvērumā, ja vien viņš nav ieņēmis šādu amatu iepriekšējos piecus gadus;
• b. loceklis ir attiecīgās iestādes kontrolējošais akcionārs, ko nosaka, atsaucoties uz Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, vai pārstāv kontrolējošā akcionāra intereses, tostarp, ja īpašnieks ir dalībvalsts vai cita publiska struktūra;
• c. loceklim ir būtiskas finansiālas vai darījumu attiecības ar attiecīgo iestādi;
• d. loceklis ir attiecīgās iestādes kontrolējošā akcionāra darbinieks vai citādi ir saistīts ar to;
• e. locekli nodarbina jebkura vienība konsolidācijas tvērumā, izņemot, ja ir izpildīti abi zemāk minētie nosacījumi:
• i. loceklis neietilpst iestādes augstākajā hierarhiskajā līmenī, kas ir nepastarpināti sniedz pārskatus vadības struktūrai;
• ii. loceklis ir ievēlēts uzraudzības funkcijā darbinieku pārstāvības sistēmas kontekstā, un valsts tiesību akti paredz pienācīgu aizsardzību pret nepamatotu atlaišanu un citiem netaisnīgas attieksmes veidiem;
• f. loceklim iepriekš ir bijis augstākā hierarhiskā līmeņa amats attiecīgajā iestādē vai citā struktūrā, kas ietilpst tā prudenciālās konsolidācijas tvērumā, ir tieši atbildīgs tikai vadības struktūrai, un nav bijis vismaz trīs gadu laikposms starp šādas nodarbinātības pārtraukšanu un pienākumu pildīšanas uzņemšanos vadības struktūrā;
• g. loceklis trīs gadus ir bijis būtiska profesionālā konsultanta, ārējā revidenta vai attiecīgās iestādes vai citas struktūras prudenciālās konsolidācijas tvērumā būtisks konsultants, vai citādi darbinieks, kas ir būtiski saistīts ar sniegto pakalpojumu;
• h. loceklis pēdējā gada laikā ir vai ir bijis attiecīgās iestādes vai citas vienības prudenciālās konsolidācijas tvērumā būtisks piegādātājs vai būtisks klients, vai viņam ir bijušas citas būtiskas darījumu attiecības, vai viņš ir vadošs darbinieks vai ir kā citādi tieši vai netieši saistīts ar būtisku piegādātāju, klientu vai komercsabiedrību, kam ir būtiskas darījumu attiecības;
• i. papildus atalgojumam par savu amatu un darba samaksai saskaņā ar c) apakšpunktu loceklis saņem ievērojamas maksas vai citus labumus no attiecīgās iestādes vai citas vienības, kas ietilpst tās prudenciālās konsolidācijas tvērumā;
• j. loceklis ir bijis vadības struktūras loceklis attiecīgajā vienībā 12 gadus pēc kārtas vai ilgāk;
• k. loceklis ir tuvs ģimenes loceklis vadības struktūras loceklim, kas pilda attiecīgās iestādes vai citas prudenciālās konsolidācijas tvērumā esošas vienības vadības funkciju, vai persona, kas atrodas a) līdz h) apakšpunktā minētajā situācijā.

Tas vien, ka ir izpildīts viens vai vairāki 89. punktā minētie nosacījumi, automātiski nenozīmē, ka loceklis nav neatkarīgs. Ja uz dalībnieku attiecas viena vai vairākas 89. punktā minētās situācijas, attiecīgā iestāde kompetentajai iestādei var pierādīt, ka dalībnieks tomēr ir jāuzskata par “neatkarīgu”. Šajā nolūkā attiecīgajām iestādēm ir jāspēj kompetentajai iestādei pamatot iemeslus, kāpēc situācija neietekmē dalībnieka spēju pieņemt objektīvu un līdzsvarotu spriedumu un neatkarīgi pieņemt lēmumus.

Attiecīgajām iestādēm 90. punkta vajadzībām ir jāņem vērā, ka, ja loceklis ir attiecīgās iestādes akcionārs, tam ir privāti konti vai aizdevumi vai tas izmanto citus pakalpojumus, kas nav skaidri minēti šajā iedaļā, minētais nevar izraisīt situāciju, kurā locekli uzskata par tādu, kurš nav neatkarīgs, ja ir ievērota atbilstīga de minimis robežvērtība. Šādas attiecības ir jāņem vērā interešu konfliktu pārvaldībā saskaņā ar attiecīgajām EBI pamatnostādnēm par iekšējo pārvaldību.