1 Vadības struktūras loma un pienākumi

Vadības struktūrai ir jābūt galīgajai un vispārējai atbildībai par ieguldījumu sabiedrību, un tā nosaka, pārrauga un atbild par pārvaldības pasākumu īstenošanu, kā īpaši minēts Direktīvas (ES) 2019/2034 26., 28. un 29. pantā, ieguldījumu sabiedrībā, kas nodrošina ieguldījumu sabiedrības efektīvu un piesardzīgu pārvaldību.

Vadības struktūras pienākumi ir skaidri jādefinē, nošķirot vadības (izpildu) funkcijas pienākumus no uzraudzības (neizpildu) funkcijas pienākumiem. Vadības struktūras pienākumi un uzdevumi būtu jāapraksta rakstveida dokumentā, un vadības struktūrai tie ir pienācīgi jāapstiprina. Visiem vadības struktūras locekļiem vajadzētu būt pilnībā informētiem par vadības struktūras sastāvdaļām un pienākumiem, kā arī par uzdevumu sadali starp dažādām v adības struktūras un tās komiteju funkcijām, kur piemērojams.

Vadības struktūrai kā uzraudzības veicējai vajadzētu efektīvi mijiedarboties ar to kā vadības veicēju. Abām funkcijām būtu vienai otru jānodrošina ar pietiekamu informāciju, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus. Lai nodrošinātu pienācīgus pārbaudes pasākumus un varas līdzsvaru, tās lēmumu pieņemšanu nevajadzētu atstāt viena locekļa vai šaura locekļu loka kompetencē.

Neskarot uzdevumus un pienākumus, kas vadības struktūrai uzticēti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2014/65, vadības struktūras pienākumos būtu jāiekļauj turpmāk minētā ieviešanas noteikšana, apstiprināšana un pārraudzība:

• a. ieguldījumu sabiedrības vispārējā darbības stratēģija un galvenās politikas jomas spēkā esošās tiesiskās un regulējošās sistēmas ietvaros, ņemot vērā ieguldījumu sabiedrības ilgtermiņa finanšu intereses un maksātspēju;
• b. vispārējā riska stratēģija, tostarp ieguldījumu sabiedrības vēlme uzņemties risku un tās riska pārvaldības sistēma, tostarp atbilstošas politikas un procedūras, ņemot vērā ieguldījumu sabiedrības makroekonomisko vidi un uzņēmējdarbības ciklu, un pasākumus, lai nodrošinātu, ka vadības struktūra velta pietiekamu laiku riska pārvaldības jautājumiem; atbilstīga un efektīva iekšējā pārvaldība un iekšējās kontroles sistēma, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru un labi funkcionējošus iekšējās kontroles mehānismus. Šādiem mehānismiem būtu jāietver pastāvīga un efektīva atbilstības nodrošināšanas funkcija un, ja tas ir lietderīgi un samērīgi saskaņā ar I sadaļu, iekšējās riska pārvaldības un iekšējās revīzijas funkcijas, kam ir pietiekamas pilnvaras, statuss un resursi, lai veiktu savas funkcijas neatkarīgi, un jānodrošina atbilstība piemērojamajām regulatīvajām prasībām saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu; kā arī ieguldījumu sabiedrības likviditātes regulēšanas mērķi;
• c. atalgojuma politika, kas atbilst atalgojuma principiem, kuri noteikti Direktīvas (ES) 2019/2034 26. un 30. – 33. pantā un EBI Pamatnostādnēs par pareizu atalgojuma politiku saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/2034⁷ ;
• d. mehānismi, kuru mērķis ir nodrošināt vadības struktūras individuālās un kolektīvās piemērotības novērtējumu efektīvu veikšanu, atbilstošu vadības struktūras sastāva un pēctecības plānošanu un vadības struktūras pienākumu efektīvu izpildi⁸ ;
• e. atlases un piemērotības novērtēšanas process personām, kas pilda pamatfunkcijas⁹ ;
• f. mehānismi, kuru mērķis ir nodrošināt katras vadības struktūras komitejas iekšējo darbību pēc tās izveides, raksturojot:

• g. riska kultūra saskaņā ar šo pamatnostādņu 8. iedaļu, kas attiecas uz ieguldījumu sabiedrības rīcību saistībā ar riska apzināšanos un riska uzņemšanos;
• h. korporatīvā kultūra un vērtības saskaņā ar 9. iedaļu, kas veicina atbildīgu un ētisku rīcību, tostarp rīcības kodekss vai cits līdzīgs instruments;
• i. interešu konflikta politika ieguldījumu sabiedrības līmenī saskaņā ar 10. iedaļu un personālam — saskaņā ar 11. iedaļu; un
• j. mehānismi ar mērķi nodrošināt grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas sistēmu integritāti, tostarp finanšu un darbības kontroles pasākumi un tiesību aktu un attiecīgo standartu ievērošana.

⁷ EBI Pamatnostādnes saprātīgai atalgojuma politikai saskaņā ar AIFPD

⁸ Skatīt arī kopīgās EVTI un EBI pamatnostādnes par vadības struktūras locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu.

⁹ Skatīt arī kopīgās EVTI un EBI pamatnostādnes par vadības struktūras locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu.

Izstrādājot, apstiprinot un pārraugot 25. punktā uzskaitīto aspektu īstenošanu, pārvaldības struktūrai būtu jācenšas nodrošināt uzņēmējdarbības modeli un pārvaldības pasākumus, tostarp riska pārvaldības sistēmu, kurā ņemti vērā riski, ar kuriem ieguldījumu sabiedrības saskaras vai var saskarties, un riski, ko tās rada vai var radīt citiem¹⁰ . Ņemot vērā visus riskus, ieguldījumu sabiedrībām būtu jāņem vērā visi attiecīgie riska faktori, tostarp vides, sociālie un pārvaldības riska faktori. Ieguldījumu sabiedrībām būtu jāņem vērā, ka pēdējie var vadīt to prudenciālos riskus¹¹ . Šādi VSP riska faktori ietver, piemēram, juridiskos riskus līgumtiesību vai darba tiesību jomā, riskus, kas saistīti ar iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, vai citus VSP riska faktorus, kas var ietekmēt valsti, kurā atrodas pakalpojuma sniedzējs, un tā spēju nodrošināt saskaņoto pakalpojumu līmeni.

¹⁰ Skat. Direktīvas (ES) 2019/2034 26. pantu.

¹¹ Skatīt EBI darba dokumentu par VSP risku pārvaldību un uzraudzību, kas publicēts saskaņā ar Kapitāla prasību direktīvas 98. panta 8. punktu, lai iepazītos ar EBI izpratni par VSP riskiem, nosūtīšanas kanāliem un ieteikumiem saistībā ar pasākumiem, procesiem, mehānismiem un stratēģijām, kas iestādēm jāīsteno, lai apzinātu, novērtētu un pārvaldītu VSP riskus.

Vadības struktūrai vajadzētu pārraudzīt informācijas izpaušanas procesu un saziņu ar ārējiem partneriem un kompetentajām iestādēm.

Visiem vadības struktūras locekļiem vajadzētu būt informētiem par ieguldījumu sabiedrības vispārējo darbību, finansiālo un riska situāciju, ņemot vērā ekonomikas vidi, un arī par jebkādiem pieņemtajiem lēmumiem ar būtisku ietekmi uz ieguldījumu sabiedrības darbību.

Vadības struktūras loceklis var būt atbildīgs par iekšējās kontroles funkcijas struktūru, kā minēts V sadaļas 18.1. iedaļā, ar nosacījumu, ka šim loceklim nav citu uzdevumu, kas apdraudētu viņa veiktās iekšējās kontroles darbības un iekšējās kontroles funkcijas struktūras neatkarību.

Vadības struktūrai būtu jāuzrauga, regulāri jāpārskata un jānovērš apzinātās nepilnības attiecībā uz procesu, stratēģiju un politikas jomu īstenošanu saistībā ar 25. un 26. punktā minētajiem pienākumiem. Iekšējās pārvaldības sistēma un tās īstenošana regulāri jāpārskata un jāatjaunina, ņemot vērā proporcionalitātes principu, kā sīkāk paskaidrots I sadaļā. Padziļināta pārskatīšana jāveic, kad ieguldījumu sabiedrību skar būtiskas pārmaiņas.

Ja ieguldījumu sabiedrības ir juridiskas personas, kuras pārvalda viena fiziska persona saskaņā ar to dibināšanas noteikumiem un valsts tiesību aktiem, atsauces šajās pamatnostādnēs uz vadības struktūru būtu jāuzskata par attiecināmām uz vienu personu, kas ir atbildīga par alternatīvu pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu šādu ieguldījumu sabiedrību pareizu un piesardzīgu vadību un pienācīgu iekšējās pārvaldības noteikumu ievērošanu.