4.5.1 Kvantitatīvā analīze

Šajā sadaļā ir precizēti kritēriji ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modeļa un stratēģijas novērtēšanai. Kompetentajām iestādēm šis novērtējums būtu jāpiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībai tādā pašā līmenī kā vispārējais SREP novērtējums, bet tās to var piemērot arī konkrētai darbībai darījumdarbības līmenī vai tematiski.

Nemazinot ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūras atbildību par darījumdarbības veikšanu un organizēšanu, vai norādot konkrētu darījumdarbības modeļu priekšrocības, kompetentajām iestādēm jāveic darījumdarbības modeļa analīze ( BMA ), lai novērtētu darījumdarbības un stratēģiskos riskus un noteiktu:

• a. ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības pašreizējā modeļa dzīvotspēju, pamatojoties uz tās spēju nākamajos 12 mēnešos gūt pieņemamu peļņu; un
• b. ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģijas ilgtspēju uz nākotni vērstā laikposmā, kas ir vismaz 3 gadi.

Kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto BMA rezultāti, lai pamatotu visu pārējo SREP elementu novērtējumu. Kompetentās iestādes var novērtēt konkrētus BMA aspektus, sevišķi darījumdarbības modeļa kvantitatīvo novērtējumu, kā daļu no citu SREP elementu novērtējuma.

Kompetentajām iestādēm būtu arī jāizmanto BMA , lai palīdzētu apzināt ieguldījumu brokeru sabiedrības galvenās ievainojamības, kas, visticamāk, būtiski ietekmēs ieguldījumu brokeru sabiedrību vai nākotnē izraisīs tās maksātnespēju.

Turklāt kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto BMA , lai novērtētu tām zināmo NILL/TF risku prudenciālo ietekmi saistībā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modeli. Šajā sakarā kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto informācija, kas saņemta no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILL/TFN) uzraudzītājiem, jo īpaši to novērtējumi par NILL/TF riskiem un jebkuri konstatējumi, kas saistīti ar būtiskām nepilnībām ieguldījumu brokeru sabiedrības NILL/TFN kontrolēs, lai papildinātu to konstatējumus, veicot pastāvīgo uzraudzību, un novērtētu, vai tie rada prudenciālas bažas saistībā ar NILL/TF risku. Ja novērtējums liecina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modelis rada prudenciālas bažas saistībā ar NILL/TF risku, kompetentajām iestādēm jāinformē NILL/TFN uzraudzītāji par darījumdarbības modeļa prudenciālā novērtējuma rezultātiem .

Kompetentajām iestādēm BMA ietvaros samērīgi būtu jāveic zemāk minētās darbības, t. i., analīzes detalizācijas pakāpi pielāgojot ieguldījumu brokeru sabiedrības īpašajai situācijai, konstatētajam riskam, kā arī tās darbību mērogam un sarežģītībai:

19

• a. sākotnējais novērtējums;
• b. svarīgāko jomu noteikšana;
• c. darījumdarbības vides novērtējums;
• d. pašreizējā darījumdarbības modeļa kvantitatīva analīze;
• e. pašreizējā darījumdarbības modeļa kvalitatīva analīze;
• f. uz nākotni vērstas stratēģijas analīze (tostarp plānotās izmaiņas darījumdarbības modelī);
• g. darījumdarbības modeļa dzīvotspējas novērtējums turpmākajos 12 mēnešos;
• h. stratēģijas ilgtspējas novērtējums;
• i. to galveno ievainojamību noteikšana, kurām ir pakļauts vai var tikt pakļauts ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modelis un stratēģija; u n
• j. konstatējumu un vērtējumu apkopošana.

Attiecībā uz 3. kategorijas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību mērogs un sarežģītība ir zemāka, kompetentās iestādes var veikt BMA un noteikt attiecīgo vērtējumu vienkāršotā veidā. Šādos gadījumos tām būtu vismaz jānovērtē ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģijas darījumdarbības modeļa dzīvotspēja un ilgtspēja, ņemot vērā tās darījumdarbības vidi, un tām būtu jāapzina galvenās ievainojamības. Attiecībā uz 3. kategorijas ieguldījumu brokeru sabiedrībām kompetentajām iestādēm katrā atsevišķā gadījumā būtu jāizlemj, vai un kādā veidā veikt BMA , vismaz veidojot visaptverošu priekšstatu par to, kā šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības gūst peļņu, un identificējot ievainojamības, k am tās ir pakļautas, kuras var ietekmēt to spēju gūt šādu peļņu.

BMA veikšanai kompetentās iestādes var izmantot šādus kvantitatīvās un kvalitatīvās informācijas avotus, ja tādi ir pieejami:

• a. ja tas ir pietiekami ticams, ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģisko plānu vai plānus ar kārtējā gada un uz nākotni vērstām prognozēm un pamatā esošajiem ekonomiskajiem pieņēmumiem;
• b. finanšu pārskatu sniegšanu (tostarp peļņa un zaudējumi, bilances informācijas atklāšana);
• c. regulatīvo ziņošanu;
• d. iekšējos ziņojumus (vadības informācija, kapitāla plānošana, likviditātes pārskats, iekšējā riska ziņojumi);
• e. attiecīgā gadījumā — darbības atjaunošanas un noregulējuma plānus;
• f. trešo pušu ziņojumus, tostarp revīzijas ziņojumus, pašu kapitāla/kredīta analītiķu ziņojumus; un
• g. citus būtiskus pētījumus/apsekojumus, ieskaitot no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), no makroprudenciālajām iestādēm un institūcijām un Eiropas iestādēm.

4.2 Sākotnējais novērtējums