5. Iespējamie NGS zaudējumi

Katrai riska rādītāja vērtībai NGS piešķir individuālu riska vērtējumu (IRS) diapazonā no 0 līdz 100, kur 0 norāda zemāko risku un 100 — augstāko risku. Lai aprēķinātu katru IRS, NGS var piemērot vai nu “grupas” vai “slīdošās skalas” metodi.

NGS ir jāpiemēro ekspertu slēdziens, lai kalibrētu robežvērtības, bet jebkurā gadījumā ir jāievēro šādas minimālās robežvērtības.

• a. Attiecībā uz sviras rādītāju, pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju, likviditātes seguma rādītāju un neto stabila finansējuma rādītāju, ja dalībiestādes rādītāja vērtība ir zemāka par piemērojamo minimālo regulatīvo prasību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punktu, 412. un 413. pantu, tad atbilstošajam IRS jābūt 100.
• b. Attiecībā uz kapitāla seguma rādītāju, ja dalībiestādes rādītāja vērtība ir mazāka par 100 %, attiecīgajam IRS jābūt 100.
• c. Attiecībā uz kopējo riska darījumu vērtību/kopējo aktīvu attiecību un segto noguldījumu/neapgrūtināto aktīvu attiecību, ja dalībiestādes rādītāja vērtība pārsniedz 100 %, atbilstošajam IRS jābūt 100.

"grupas" metode attiecībā uz IRS

“grupas” metodē konkrētam riska rādītājam NGS definē noteiktu skaitu riska klašu (grupas), no kurām minimālais ir divas grupas. NGS būtu jādefinē grupu skaits, lai atspoguļotu dažādus dalībiestāžu radītā riska līmeņus (piemēram, augsts, vidējs, zems risks), kas novērtēti, pamatojoties uz attiecīgo riska rādītāju.

Attiecībā uz katru riska rādītāja “j” segmentu NGS būtu jānosaka riska rādītāja “A” vērtības augšējā un zemākā robežvērtība, lai dalībiestādes ar līdzīgu riska līmeni sagrupētu vienā grupā. NGS jānosaka grupu robežas vai nu relatīvā, vai absolūtā līmenī, ja:

• a. Izmantojot relatīvo bāzi, NGS dalībiestādes jāsadala vienmērīgi pa grupām. NGS nosaka grupu robežas pēc dalībiestāžu riska rādītāja "A" vērtību noteikšanas tajā pašā grupā.
• b. Izmantojot absolūto pamatu, NGS nosaka grupu robežas, lai atspoguļotu, ka visas riska rādītāja “A” vērtības šajās robežās atspoguļo līdzīgu riska līmeni un visas dalībiestādes ar līdzīgu riska līmeni atrodas vienā un tajā pašā grupā.

NGS būtu jānosaka grupu skaits un robežas, lai nodrošinātu pietiekamu un jēgpilnu dalībiestāžu diferenciāciju. NGS būtu jāizvairās no skaita un robežu kalibrēšanas tādā veidā, ka dalībiestādes, neraugoties uz ievērojamām atšķirībām riska līmeņos, ko mēra ar konkrētu riska rādītāju, tiktu klasificētas vienā grupā.

NGS nevajadzētu noteikt augšējo robežu augstākajai grupai, un tai nevajadzētu noteikt zemāko robežu zemākajai grupai.

Attiecībā uz katru riska rādītāja grupu NGS jāpiešķir atbilstošs IRS. NGS ir jāpiešķir IRS 100 riskantākajai grupai un IRS 0 vismazāk riskantajai grupai. NGS var atkāpties no šā noteikuma attiecībā uz riska rādītājiem, kuriem var būt tikai divas iespējamās vērtības un no kuriem viens ir vidējais riska līmenis. Ja NGS nolemj izmantot šo iespēju, tad tai ir jāpiešķir IRS 50 tai grupai, kas atspoguļo vidējo riska līmeni, savukārt IRS, kas piešķirts citai grupai, ir vai nu 100 vai 0.

IRS “slīdošās skalas” metode

Šajā metodē katrai iestādei “I” un katram riska rādītājam “j” NGS aprēķina IRS, pamatojoties uz riska rādītāja “A” vērtību. NGS būtu jānosaka augšējā robeža “ ” un zemāka robeža “ ” katram rādītājam. Ja rādītāja vērtība ir starp noteiktajiem limitiem, NGS 𝐺𝐺 𝑗𝑗 ir jāpiešķir IRS vērtība 𝑏𝑏 𝑗𝑗 no 0 līdz 100 saskaņā ar šādām divām formulām:

• a. Ja augstākā rādītāja vērtība norāda uz augstāku risku un rādītājs pārsniedz augstāko robežu " ", NGS ir jānosaka individuālais riska novērtējums 100. Tāpat, ja rādītāja vērtība ir zemāka 𝐺𝐺 𝑗𝑗 par zemāko robežvērtību “ ”, NGS vērtība būtu jānosaka 0. Atbilstošā formula ir šāda: 𝑏𝑏 𝑗𝑗

kur j = rādītājs “j”, 𝐼𝐼𝐶𝐶𝑁𝑁 kas 𝑖𝑖𝑗𝑗 = svārstās ⎩ ⎧ ⎪ ⎨ ⎪ 𝐴𝐴 no 𝐺𝐺 𝑖𝑖𝑗𝑗 𝑗𝑗 −𝑏𝑏 1 −𝑏𝑏 līdz 100, 𝑗𝑗 0, 𝑗𝑗 ∗ 𝑎𝑎𝐺𝐺 “m”. 𝑎𝑎𝐺𝐺 100, 𝐴𝐴 𝐴𝐴 𝑖𝑖𝑗𝑗 𝑖𝑖𝑗𝑗 < 𝑎𝑎𝐺𝐺𝑏𝑏 > 𝑏𝑏 𝑗𝑗 𝑗𝑗 𝐺𝐺 𝑗𝑗 ≤ 𝐴𝐴 𝑖𝑖𝑗𝑗 ≤ 𝐺𝐺 𝑗𝑗

• b. Pēc analoģijas, ja zemāks rādītājs norāda uz augstāku risku un rādītājs ir zemāks par zemāko robežvērtību “ ”, tad NGS būtu IRS jānosaka 100. Attiecīgi, ja rādītāja vērtība ir virs augšējās robežas 𝑏𝑏 ", 𝑗𝑗 NGS IRS vērtība jānosaka kā 0. Atbilstošā formula ir šāda:

𝐺𝐺 𝑗𝑗

Attiecībā uz katru riska 𝐼𝐼𝐶𝐶𝑁𝑁 rādītāju 𝑖𝑖𝑗𝑗 = ⎩ ⎧ ⎪ ⎨ ⎪ NGS ir 𝐺𝐺 jākalibrē 𝐺𝐺 𝑗𝑗 𝑗𝑗 −𝐴𝐴 −𝑏𝑏 100, 𝑖𝑖𝑗𝑗 𝑗𝑗 0, ∗ 𝑎𝑎𝐺𝐺 augstākā 𝑎𝑎𝐺𝐺 100, 𝐴𝐴 𝐴𝐴 𝑖𝑖𝑗𝑗 𝑖𝑖𝑗𝑗 > 𝑎𝑎𝐺𝐺𝑏𝑏 < 𝐺𝐺 robeža 𝑗𝑗 𝑗𝑗 𝑏𝑏 𝑗𝑗 ≤ 𝐴𝐴 𝑖𝑖𝑗𝑗 " ≤ " 𝐺𝐺 𝑗𝑗 un zemākā robeža " ",

lai nodrošinātu dalībiestāžu pietiekamu un jēgpilnu diferencēšanu. 𝐺𝐺 𝑗𝑗 NGS izvairās kalibrēt 𝑏𝑏 𝑗𝑗 ′ augstākās un zemākās robežas tā, ka visas dalībiestādes, neskatoties uz būtiskām atšķirībām jomā, kas tiek mērīta ar konkrēto riska rādītāju, pastāvīgi atradīsies zem zemākās vai virs augstākās robežas.