4.2. Ierobežojoš o pasākumu ietekmes novērtējuma veikšana

Finanšu iestāžu iekšējām procedūrām ir jāaptver ierobežojošo pasākumu ietekmes novērtējums, lai izprastu, cik lielā mērā katra to darbības joma ir pakļauta ierobežojošiem pasākumiem un ir neaizsargāta pret ierobežojošo pasākumu apiešanu.

Ierobežojošo pasākumu ietekmes novērtējumam ir jāļauj finanšu iestādēm identificēt un novērtēt:

• a. to, kādi ierobežojošo pasākumu režīmi uz tām attiecas;
• b. ierobežojošo pasākumu neīstenošanas iespējamīb u ;
• c. ierobežojoš o pasākumu apiešanas iespējamīb u ;
• d. jebkādu ierobežojošo pasākumu pārkāpumu ietekm i ; un
• e. šādus riska faktorus:
• a) ģeogrāfisko risku, tostarp:
• i. to , kur finanšu iestāde veic uzņēmējdarbību, t. i., jurisdikcijas un teritorijas, kurās finanšu iestāde ir reģistrēta vai darbojas;
• ii. to, cik lielā mērā šīs jurisdikcijas un teritorijas ir pakļautas ierobežojošiem pasākumiem vai ir zināms, ka tās tiek izmantotas, lai apietu ierobežojoš os pasākumus;
• iii. darījumu izcelsmi un galamērķi;
• b) klientu risku, tostarp:
• i. klientu un, ja piemērojams, to faktisko īpašnieku un kontrolējošo akcionāru saiknes ar valstīm, attiecībā uz kurām ir ieviesti ierobežojoši e pasākumi saistībā ar situāciju, kas ietekmē šo valsti, vai par kurām ir zināms, ka tās tiek izmantotas, lai apietu ierobežojošos pasākumus;
• ii. klientu skaitu, klientu veidu un šo klientu sarežģītību, piemēram, problēmas ar faktiskā īpašnieka identifikāciju;
• iii. tās klientu bāzes darbību un darbības sarežģītību, tai skaitā saistību ar nozarēm vai sektoriem, uz kuriem var attiekties ekonomiski vai citi ierobežojoši pasākumi, kā arī darījumu biežumu un veidu;
• c) produktu un pakalpojumu risku, tostarp:
• i. finanšu iestādes produktu un pakalpojumu raksturu;
• ii. to, cik lielā mērā šo produktu un pakalpojumu sniegšana pakļauj finanšu iestādi ierobežojoš o pasākumu pārkāpumu un ierobežojošo pasākumu apiešanas riskam;
• d) piegādes kanālu risku, tostarp t o , vai starpnieku, aģentu, trešo personu, korespondentbanku attiecību vai citu piegādes kanālu izmantošana rada neaizsargātību, tai skaitā :
• i. ierobežojot finanšu iestādes pamanāmīb u attiecībā uz iesaistītajām pusēm;
• ii. padarot finanšu iestādi atkarīgu no trešo personu pārbaudes procesiem;
• iii. palielinot finanšu iestādes pakļautību ģeogrāfiskajiem riskiem, jo tā darbojas vai atrodas valstīs, attiecībā uz kurām ir spēkā ierobežojoši e pasākumi sakarā ar situāciju, kas ietekmē šo valsti vai valstis, par kurām ir zināms, ka tās tiek izmantotas, lai apietu ierobežojošos pasākumus.

22. punktā minētā novērtējuma pamatā ir jābūt pietiekami daudzveidīgam informācijas avotu klāstam, tostarp vismaz šādai informācijai:

• a. informācijai, kas iegūta, finanšu iestādei piemērojot klienta izpētes pasākumus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 13. panta noteikumiem;
• b. starptautisko iestāžu, valdības, valsts kompetento iestāžu, tostarp NILL/TFN uzraudzības iestāžu, finanšu ziņu vākšanas vienību (FIU) un tiesībaizsardzības iestāžu (TAI) informācijai, piemēram, jaunākajā m tipoloģijām par ierobežojošo pasākumu apiešanu;
• c. ticamu un uzticamu publisku avotu informācijai, piemēram, ziņām atzītos laikrakstos un citos atzītos plašsaziņas līdzekļos;
• d. ticamu un uzticamu komercorganizāciju informācijai, piemēram, risku ziņojumi em ;
• e. ja tā ir pieejama, iepriekšējo ierobežojošo pasākumu brīdinājumu analīzei attiecībā uz patiesi pozitīvām un viltus pozitīvām sakritībām, lai noteiktu situācijas, kurās visdrīzāk var rasties patiesi pozitīvas sakritības.

Veicot ierobežojošo pasākumu ietekmes novērtējumu, finanšu iestādēm ir jāapsver, vai klientu datubāzes un iepriekšējo darījumu ierakstu pārbaude ar atpakaļejošu spēku varētu būt lietderīga un samērīga. To var veikt, ja finanšu iestāde ir konstatējusi vai tai ir pamatotas aizdomas, ka tās iepriekšējā pārbaudes sistēma ir bijusi neatbilstoša vai neefektīva.

Finanšu iestādēm ir jānodrošina, ka to ierobežojošo pasākumu ietekmes novērtējums joprojām ir aktuāls un būtisks. Lai to panāktu, finanšu iestādēm tas ir jāpārskata vismaz reizi gadā un vajadzības gadījumā jāatjaunina. Turklāt vajadzības gadījumā finanšu iestādēm ir jāpārskata savu ierobežojošo pasākumu ietekmes novērtējums šādās situācijās:

• a. pieņemot jaunus ierobežojoš o s pasākumus un veicot būtiskas izmaiņas spēkā esošajos ierobežojošos pasākumos;
• b. pirms jaunu produktu nodrošināšanas, jaunu produktu piegādes kanālu piedāvāšanas, jaunu klientu grupu apkalpošanas, jaunu ģeogrāfisko teritoriju apgūšanas;
• c. veicot būtiskas izmaiņas iestādes darbības profilā, klientu bāzē, organizatoriskajā struktūrā vai saimnieciskās darbības modelī;
• d. konstatējot ierobežojošo pasākumu neīstenošanu un ierobežojošo pasākumu apiešanu, kuras rezultātā tiek atklāta ierobežojošo pasākumu ietekmes novērtējuma nepiemērotība;
• e. gadījumā , ja finanšu iestāde vai kompetentā iestāde, kura ir atbildīga par iekšējo politiku , procedūru un kontroles mehānismu uzraudzību, konstatē trūkumus spēkā esošo ierobežojošo pasākumu ietekmes novērtējumā, lai nodrošinātu Savienības un valsts ierobežojošo pasākumu īstenošanu.

Finanšu iestādēm ir jādokumentē metodoloģija ierobežojošo pasākumu ietekmes novērtējuma veikšanai un pārskatīšanai, kā arī šā novērtējuma rezultāti un pēc pieprasījuma tie jādara pieejami kompetentajai iestādei.

Ja finanšu iestāde ir grupas mātesuzņēmums, grupas vadības struktūrai ir jānodrošina, ka grupas meitasuzņēmumi veic savu ierobežojošo pasākumu ietekmes novērtējumu saskaņoti un pamatojoties uz kopīgu metodoloģiju, vienlaikus atspoguļojot savu specifiku.