4.2 VSP risku identificēšana un mērīšana

Obligāt o VSP risku noteikšanas un novērtēšanas standartu ietvaros, iestāžu iekšējās procedūrās jāiekļauj instrumenti un metodoloģijas, lai novērtētu VSP risku virzītājspēkus un to pārneses kanālus uz dažādām prudenciālā riska kategorijām un finanšu riska rādītājiem, kas ietekmē iestādes, tostarp ar perspektīvu nākotnē.

Lai nodrošinātu pareizu VSP risku identificēšanu un pārvaldību, iestādēm jāapsver šo risku iespējamā ietekme īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Iestāžu izmantoto datu punktu, kvantitatīvās noteikšanas rīku, metožu un rādītāju granularitātei un precizitātes līmenim jāņem vērā to būtiskuma novērtējums, kā arī to lielums un sarežģītība, un parasti tas ir augstāks īstermiņā un vidējā termiņā. Ilgtermiņa perspektīvas būtu jāapsver vismaz no kvalitatīvā viedokļa un jāatbalsta stratēģiskie novērtējumi un lēmumu pieņemšana.

Attiecībā uz vides riskiem iekšējām procedūrām un metodoloģijām jāļauj iestādēm:

• a. kvantitatīvi noteikt klimata pārmaiņu riskus, piemēram, aplēšot ar klimatu saistīto faktoru radītās finansiālās ietekmes īstenošanās varbūtību un apmēru;
• b. pienācīgi izprast finanšu riskus, kas var rasties no citu veidu vides riskiem, piemēram, tiem, kas izriet no dabas degradācijas, tostarp bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ekosistēmu pakalpojumu zaudēšanas, vai no veicamo darbību neatbilstīb as tādām darbībām, kuru mērķis ir aizsargāt, atjaunot un/vai samazināt negatīvu ietekmi uz dabu;
• c. noteikt galvenos riska rādītājus (GRR), kas aptver vismaz īstermiņa un vidēja termiņa laika periodus, un riska darījumu un portfeļu apjomu, kas noteikts saskaņā ar būtiskuma novērtējuma rezultātiem.

Attiecībā uz sociālajiem un pārvaldības riskiem gadījumos, kad sākotnēji trūkst kvantitatīvas informācijas, iestāžu iekšējās procedūrās jāparedz metodes, kas sākas ar kvalitatīvu novērtējumu par šo risku iespējamo ietekmi uz iestādes darbību un finanšu riskiem, ar kuriem tā saskaras, un pakāpeniski jāizstrādā progresīvāki kvalitatīvi un kvantitatīvi pasākumi. Iestādēm pakāpeniski jāpilnveido savas pieejas atbilstoši regulatīvajam, zinātniskajam, datu pieejamības un metodoloģiskajam progresam.

Attiecībā uz mijiedarbību starp dažādām, attiecīgi, vides, sociālā un pārvaldības riska kategorijām ar iestāžu iekšējām procedūrām jānodrošina, ka katra riska kategorija vispirms tiek novērtēta, ņemot vērā tās specifiskās iezīmes, pirms šo risku novērtēšanā tiek apsvērtas iespējamās savstarpējās saiknes un atkarības.

4.2.2. Datu apstrādes

Iestāžu iekšējām procedūrām jānodrošina pareizu informācijas pārvaldības sistēmu ieviešana, lai identificētu, vāktu, strukturētu un analizētu datus, kas nepieciešami VSP risku novērtēšanas, pārvaldības un uzraudzības atbalstam. Šādas sistēmas būtu jāievieš visā iestādē kā daļa no vispārējās datu pārvaldības un IT infrastruktūras. Iestādēm regulāri jāpārskata sava prakse, lai nodrošinātu, ka tā ir aktuāla sabiedrība s (piemēram, lielāka datu pieejamība regulatīvo iniciatīvu dēļ) un tirgus attīstībai, un jāievieš pasākumi datu kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai.

Iestāžu iekšējām procedūrām būtu jānodrošina, ka iestādes vāc un izmanto informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, pārvaldītu un uzraudzītu pašreizējos un uz nākotni vērstos VSP riskus, kuriem tās varētu būt pakļautas ar savu darījumu partneru starpniecību, cenšoties pienācīgi detalizētā līmenī vākt klientu un aktīvu līmeņa datus.

Iestāžu iekšējā s procedūr as jābalst a gan uz iekšēji, gan ārēji pieejamiem VSP datiem, tostarp regulāri pārskatot un izmantojot ilgtspējas informāciju, ko atklājuši to darījumu partneri, jo īpaši saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartiem, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, vai brīvprātīgo ziņošanas standartu biržā nekotētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) saskaņā ar Paziņojumu COM (2023) 535 par MVU atvieglojumu paketi⁹ .

⁹ COM (2023) 535 — Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “MVU paredzētu atvieglojumu pakete”

Iestādēm jānovērtē, kuri citi datu avoti efektīvi atbalstītu VSP risku novērtēšanu, pārvaldību un uzraudzību, piemēram, informācija, kas iegūta, sadarbojoties ar klientiem un darījumu partneriem jaunu un esošu darījumu attiecību ietvaros, vai trešo personu dati. Ja iestādes izmanto trešo pušu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, lai piekļūtu VSP datiem, iestādēm jānodrošina, ka tām ir pietiekama izpratne par datu sniedzēju izmantotajiem avotiem, datiem un metodoloģijām, tostarp to iespējamiem ierobežojumiem.

Ja datu kvalitāte vai pieejamība sākotnēji nav pietiekama, lai apmierinātu riska pārvaldības vajadzības, iestādēm jānovērtē šie trūkumi un to iespējamā ietekme. Iestādēm jāveic un jādokumentē korektīvās darbības, tostarp aplēšu vai indikatīvo vērtību izmantošana, piemēram, pamatojoties uz nozares un/vai reģionālā līmeņa īpašībām un, ja iespējams, veicot korekcijas, lai ņemtu vērā darījumu partneriem specifiskos aspektus. Iestādēm jācenšas laika gaitā samazināt aplēšu un aptuveno rādītāju izmantošan a , uzlabojoties VSP datu pieejamībai un kvalitātei .

Attiecībā uz lieliem korporatīviem darījumu partneriem, kas definēti Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 4 . punktā, iestādēm attiecīgā gadījumā jāapsver iespēja vākt vai iegūt turpmāk minētos datu punktus.

• a. Attiecībā uz vides riskiem:
• i. galveno aktīvu (piemēram, ražotņu) ģeogrāfiskā atrašanās vieta un pakļautība vides apdraudējumiem (piemēram, ar temperatūru saistīti, ar vēju saistīti, ar ūdeni saistīti apdraudējumi, ar cieto masu saistīti apdraudējumi) tādā detalizācijas pakāpē, kas vajadzīga pienācīgai fizisko risku analīzei, un apdrošināšanas pieejamība;
• ii. pašreizējās un, ja pieejamas, plānotās siltumnīcefekta gāzu (SEG) 1., 2. un 3. pakāpes emisijas absolūtā vērtībā un attiecīgā gadījumā intensitātes vērtībā;
• iii. atkarība no fosilā kurināmā vai nu ekonomikas faktoru, vai ieņēmumu bāzes ziņā;
• iv. enerģijas un ūdens pieprasījums un/vai patēriņš vai nu ekonomisko faktoru, vai ieņēmumu bāzes izteiksmē;
• v. nekustamā īpašuma riska darījumu energoefektivitātes līmeni s un darījuma partnera parāda apkalpošanas spēj a ;
• vi. vides risku un iespēju pašreizējā un paredzamā finansiālā ietekme uz darījuma partnera finansiālo stāvokli, finanšu rezultātiem un naudas plūsmām;
• vii. ar pāreju saistīti stratēģiskie plāni, tostarp klimata pārmaiņu mazināšanas pārejas plāns, kas atklāts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2464 19.a vai 29.a pantu, ja pieejams.
• b. Attiecībā uz sociālajiem un pārvaldības riskiem:
• i. atbilstība ESAO pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem, ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem un Starptautiskās Darba organizācijas Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā;
• ii. negatīv a būtisk a ietekme uz saviem darbiniekiem, darbiniekiem vērtību ķēdē, ietekmētajām sabiedrībām un patērētājiem/galvenajiem lietotājiem, tostarp informācij a par pienācīgas rūpības pasākumiem vai procesiem, lai novērstu un labotu šādu ietekmi.

Attiecībā uz riska darījumiem ar cita veida darījumu partneriem, kas nav lielas komercsabiedrības, iestādēm:

• a. jānosaka VSP risku identificēšanai, mērīšanai un pārvaldībai nepieciešamie datu punkti, ņemot vērā 28. punktā sniegto sarakstu, lai atbalstītu šo novērtējumu;
• b. ja tas nepieciešams datu trūkumu novēršanai, jāizmanto ekspertu slēdzieni, kvalitatīvie dati, portfeļa līmeņa novērtējumi un aizstājējvērtības saskaņā ar 27. punktu.

4.2.3. VSP risku identificēšanas un mērīšanas atsauces metodoloģiju galvenās iezīmes

Iestāžu iekšējās procedūrās būtu jāparedz riska novērtēšanas metodoloģiju — tostarp uz riska darījumiem balstītu, uz nozari, portfeli balstītu un uz scenārijiem balstītu metodoloģiju, k as izklāstīt as 31.–42. punktā, — kombinācija. Metodoloģiju kombinācijai jābūt izveidotai tā, lai iestādes varētu visaptveroši novērtēt VSP riskus visos attiecīgajos laika periodos. Jo īpaši iestādēm būtu jāizmanto vismaz uz riska darījumiem balstītas metodes, lai iegūtu īstermiņa pārskatu par to, kā VSP riski ietekmē darījuma partneru riska profilu un rentabilitāti, jāizmanto uz nozarēm, portfeļiem un scenārijiem balstītas metodes, lai atbalstītu vidēja termiņa plānošanas procesu un riska limitu un pieļaujamā riska noteikšanu, lai virzītu iestādi uz tās stratēģisko mērķu sasniegšanu, un, izmantojot uz scenārijiem balstītas metodes, jāizvērtē sava jutība pret VSP riskiem dažādos laika periodos, tostarp ilgtermiņā.

• a. Uz riska darījumiem balstītas metodes

Riska darījumu līmenī saskaņā ar EBI pamatnostādņu par aizdevumu iniciēšanu un uzraudzību 126. un 146. punkta noteikumiem iestādēm jāievieš iekšējās procedūras, lai novērtētu savu darījuma partneru darbības un galveno aktīvu pakļautību VSP faktoriem, jo īpaši vides faktoriem un klimata pārmaiņu ietekmei, kā arī riska mazināšanas pasākumu piemērotību. Šajā nolūkā iestādēm būtu jānodrošina, ka VSP faktori, jo īpaši vides faktori, tiek pienācīgi atspoguļoti to iekšējās riska klasifikācijas procedūrās, tiek ņemti vērā aizņēmēja saistību neizpildes riska vispārējā novērtējumā un, ja to pamato to būtiskums, tiek iekļauti riska rādītājos, iekšējos kredītnovērtējuma vai reitingu modeļos, kā arī nodrošinājuma vērtēšanā.

Attiecībā uz vides risku novērtējumu riska darījumu līmenī iestāžu iekšējās procedūrās būtu jāiekļauj riska faktoru un kritēriju kopums, kas aptver gan fiziskos, gan pārejas riska virzītājspēkus. Attiecībā uz lielām iestādēm tas attiecīgā gadījumā ietver vismaz šādus elementus:

• a) neaizsargātības pakāpi pret vides apdraudējumiem, ņemot vērā darījumu partneru un garantijas devēju galveno aktīvu vai riska darījumu pamatā esošā fiziskā nodrošinājuma ģeogrāfisko atrašanās vietu, — gan bilances, gan ārpusbilances riska darījumiem;
• b) neaizsargātības pakāpi pret pārejas riskiem, ņemot vērā attiecīgo tehnoloģiju attīstību, piemērojamo vai gaidāmo vides aizsardzības noteikumu ietekmi, kas ietekmē darījuma partnera darbības nozari, darījuma partnera pašreizējās un, ja tādas ir, plānotās SE G emisijas absolūtā izteiksmē un, ja nepieciešams, intensitātes vērtību, mainīgo tirgus preferenču ietekmi un, dzīvojamo vai komerciālo nekustamo īpašumu riska darījumu gadījumā - energoefektivitātes līmeni, līdz ar darījuma partneru parāda apkalpošanas spēju;
• c) darījuma partnera uzņēmējdarbības modeļa un/vai piegādes ķēdes pakļautību kritiskiem traucējumiem, ko rada vides faktori, piemēram, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, ūdens resursu noslodzes vai piesārņojuma ietekme;
• d) darījuma partnera pakļautību reputācijas un tiesvedības riskiem, ņemot vērā pabeigtās, izskatīšanā esošas vai nenovēršamas tiesvedības lietas, kas saistītas ar vides jautājumiem;
• e) riska darījuma vai aktīva (plānoto) termiņu vai termiņstruktūru;
• f) risku mazinošus faktorus — tādus kā privātā vai publiskā sektora apdrošināšanas segums, piemēram, pamatojoties uz piemērojamām valsts katastrofu shēmām vai līdzīgiem regulējumiem, — un darījuma partnera spēja nodrošināt noturību pret pārejas un fiziskiem riskiem, tostarp izmantojot uz nākotni vērstu pārejas plānošanu.

Ja konkrētu kritēriju novērtēšanai vajadzīgie dati vēl nav pieejami, piemēram, par mazākiem korporatīviem darījumu partneriem, iestādēm būtu jāveic 26., 27. un 29. punktā izklāstītie pasākumi.

Attiecībā uz sociālo un pārvaldības risku novērtēšanu riska darījumu līmenī iestādēm jāīsteno uzticamības pārbaudes procesi, lai novērtētu darījuma partneru uzņēmējdarbības modeļa finansiālo ietekmi un neaizsargātību pret sociālajiem un pārvaldības faktoriem, ņemot vērā korporatīvo darījuma partneru atbilstību sociālajiem un pārvaldības standartiem, piemēram, tiem, kas minēti 28. punkta b) apakšpunkta i) daļā, darījuma partnera pakļautību tiesvedības riskam, ko izraisa sociālie vai pārvaldības jautājumi, kā arī piemērojamos tiesību aktus jurisdikcijā, kurā darījuma partneris darbojas.

• b. Uz nozari balstītas, uz portfeli balstītas un portfeļa pielāgošanas metodes

Iestāžu iekšējās procedūrās jāparedz uz nozarēm un portfeļiem balstītas metodoloģijas, jo īpaši intensitātes kartes, kurās atsevišķu tautsaimniecības (apakš - )nozaru VSP riski ir norādīti diagrammā vai skalu sistēmā, kā minēts EBI pamatnostādņu par aizdevumu iniciēšanu un uzraudzību 127. un 149. punktā. Iestāžu metodoloģijām jāļauj kartēt savus portfeļus saskaņā ar VSP risku noteicošajiem faktoriem un identificēt jebkādu koncentrāciju attiecībā uz vienu vai vairākiem VSP risku veidiem.

Attiecībā uz VSP faktoriem, kas nav saistīti ar klimatu, lielajām iestādēm jāizstrādā:

• a) metodes, lai noteiktu nozares, kuras ir ļoti atkarīgas no ekosistēmu pakalpojumiem vai kurām ir būtiska ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem, instrumenti dabas degradācijas finansiālās ietekmes mērīšanai un darbības, kuru mērķis ir aizsargāt, atjaunot un/vai samazināt negatīvo ietekmi uz dabu;
• b) pieejas, lai novērtētu portfeļu pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un novērtētu iespējamos saistītos finanšu riskus.

Attiecībā uz klimata pārmaiņu riskiem iestāžu iekšējās procedūrās jāparedz, ka tiek izmantota vismaz viena portfeļa pielāgošanas metodoloģija, lai nozaru līmenī novērtētu iestādes portfeļu atbilstību ar klimatu saistītām = trajektorijām un/vai etalona scenārijiem. Iestādēm arī jāapsver iespēja novērtēt pielāgošanu darījuma partnera līmenī, piemēram, salīdzinot konkrētā darījuma partnera SEG emisiju intensitāti ar piemērojamo nozares etalonu.

Piemērojot 37. punktu, iestādēm jāizmanto uz zinātni balstīti scenāriji, kuri attiecas uz to riska darījumu saimnieciskās darbības nozarēm un ģeogrāfisko atrašanās vietu, ir atjaunināti un kurus ir izstrādājušas valsts, ES vai starptautiskas organizācijas, piemēram, valstu vides aģentūras, ES Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, Starptautiskā enerģētikas aģentūra, Finanšu sistēmas zaļināšanas tīkls, Starptautiskā klimata pārmaiņu ekspertu grupa. Nozaru dekarbonizācijas trajektorijām jāatbilst piemērojamajam politikas mērķim, piemēram, ES mērķim līdz 2050. gadam panākt SEG neto nulles emisiju līmeni un līdz 2030 . gadam samazināt emisijas par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, vai attiecīgā gadījumā jebkuram valsts mērķim.

Šo pamatnostādņu 37. punkta mērķiem iestādēm jānosaka atbilstoša portfeļu pielāgošanas novērtējumu tvērums un izmantoto metodoloģiju sarežģītības pakāpe, pamatojoties uz to portfeļu raksturlielumiem, būtiskuma novērtējuma rezultātiem un to lielumu un sarežģītību. Lielām iestādēm, kuru vērtspapīri tiek tirgoti regulētā tirgū Savienībā, jāņem vērā nozaru saraksts, kas iekļauts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 I pielikuma 3. veidnē¹⁰ . SNCI un citas iestādes, kas nav lielas iestādes, var izmantot reprezentatīvus riska darījumu paraugus savos portfeļos, lai veiktu portfeļu pielāgošanas novērtējumus.

¹⁰ Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2453 (2022. gada 30. novembris), ar ko Īstenošanas regulā (ES) 2021/637 noteiktos īstenošanas tehniskos standartus groza attiecībā uz informācijas atklāšanu par vides, sociāliem un pārvaldības riskiem (OV L 324, 19.12.2022., 1. lpp.)

Iestādēm būtu jāpamato un jādokumentē sava s metodoloģiskā s izvēle s , tostarp scenārija( - u) un bāzes gad a izvēle, nozaru izvēle un — SNCI un citu nelielu iestāžu gadījumā — darījumu reprezentatīvas izlases noteikšana, kā arī jebkādas būtiskas metodoloģijas izmaiņas laika gaitā. Ja trūkst datu, kas nepieciešami pielāgošanas novērtēšanai, iestādēm jārīkojas, kā izklāstīts 26., 27. un 29. punktā.

Iestādēm jāņem vērā atziņas, kas iegūtas, izmantojot klimata portfeļu pielāgošanas metodoloģijas, lai:

• a. novērtētu un uzraudzītu ar klimatu saistītos pārejas riskus, kas izriet no darījumu partneru un/vai portfeļu neatbilstības ES, dalībvalsts vai trešās valsts regulatīvajiem mērķiem un trajektorijām, kas atbilst piemērojamiem klimata mērķiem, un iespējamos saistītos finanšu riskus;
• b. izmantotu šo informāciju savā vēlmes uzņemties risku, uzņēmējdarbības stratēģijas un pārejas plānošanas formulēšan as un īstenošan as lēmumu pieņemšanas procesā , tostarp attiecībā uz prioritātes noteikšanu sadarbībai ar konkrētiem darījumu partneriem.
• c. Uz scenāriju balstītas metodes

Papildus uz riska darījumiem balstītām, uz nozari balstītām, uz portfeli balstītām un portfeļa pielāgošanas metodēm iestāžu iekšējās procedūrās būtu jāparedz uz scenārijiem balstītas analīzes izmantošana, lai pārbaudītu to noturību pret VSP riskiem, sākot ar klimata pārmaiņu riskiem, dažādos scenārijos¹¹ .

¹¹ Ar Direktīvas 2013/36/ES 87.a panta 5. punktā iekļautā pilnvarojuma d) punktu saistītais jautājums tiks risināts, izstrādājot papildu EBI pamatnostādnes par scenāriju analīzi, lai pārbaudītu iestāžu noturību pret vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem.