6.2. Noturības analīze

Iestādēm jāizstrādā noturības analīze, lai novērtētu savu spēju saglabāt stratēģisko virzību un rentabilitāti nelabvēlīgos apstākļos.

Noturības analīzes sākumā iestādēm jāveic rūpīga to darbības vides un tās gaidāmo izmaiņu analīze paredzamā nākotnē.

Uz šā pamata iestādēm jāizstrādā atsauces scenārijs, t. i., scenārijs, kas atspoguļo visdrīzāk iespējamo vides attīstības virzienu, kāds, pēc iestādes viedokļa, varētu būt nākotnē. Šis iekšējais atsauces scenārijs balstās uz stresa testos izmantoto bāzes scenāriju, bet aptver ilgtermiņa periodu un tādējādi var dažādā mērā atšķirties no novērojamajām tendencēm.

Papildus atsauces scenārijam iestādēm jāizvēlas arī virkne noteiktu alternatīvu scenāriju, kas paredzēti, lai aptvertu plašu iespējamo nākotnes scenāriju spektru.

Veicot noturības analīzi, iestādēm jāņem vērā atgriezeniskā saite, kas izriet no finanšu sektora pielāgošanās aizvien lielākiem riskiem (piemēram, mazāks apdrošināšanas segums klimatneaizsargātos reģionos, kas samazina aktīvu vērtību un kredītspēju, kas savukārt palielina finansiālos zaudējumus un ierobežo turpmākās investīcijas), un tā ieguldījums tautsaimniecības finansējuma vajadzību apmierināšanā. Tāpēc iestādēm jāuzrauga kapitāla pārdalīšana un iespējamā izspiešanas ietekme nozarēs vai apakšnozarēs, kuras visvairāk ietekmē pārejas centieni (piemēram, pāreja no oglekļintensīvām nozarēm saistībā ar paaugstinātu riska uztver i vai pārmērīga investoru pievērš a nās zaļajiem aktīviem, kas izraisa nepareizu cenu noteikšanu un samazina finansējuma pieejamību pārejas nozarēm vai neaizsargātiem MVU).

Vienlaikus ar šo rūpīgo vides analīzi iestādēm ir jānosaka sava pašreizējā darbības modeļa galvenās iezīmes, tostarp pamat a rentabilitāte, aktīvu un pasīvu struktūra, tirgus daļa, finansējuma struktūra, galvenie panākumu faktori un galvenās jomas, kurās iestādes ir atkarīgas no citiem faktoriem.

Apvienojot šo analīzi par savas darbības modeļa rentabilitātes avotiem un atsauces scenāriju, iestādēm jā sagatavo prognoze par rentabilitāti, kas koriģēta atbilstoši riskam, un dažiem citiem nozīmīgiem rādītājiem (tostarp vides rādītājiem) attiecībā uz savām dažādajām darbībām vismaz 10 gadu periodā. Lai pārbaudītu savas stratēģijas noturību, iestādēm atkārtoti jāsagatavo prognozes, kas izstrādātas, pamatojoties uz to atsauces scenāriju un izmantojot alternatīvo scenāriju kopumu.

Iestādēm analīze jāsadala vairākos laika periodos, vienlaikus nodrošinot saskaņotību starp dažādiem periodiem. To darot, iestādēm jāspēj sagatavot salīdzinoši precīzākas īstermiņ a prognozes (piemēram, par pieciem gadiem īsāk a termiņ a prognozes). Laika periodam pagarinoties, iestādes attiecībā uz savas stratēģijas sagaidāmo sniegumu un citiem galvenajiem rādītājiem var izmantot diapazonus .

Noturības analīzei iestādēm jāizmanto ierobežots dinamisk a portfeļa pieņēmums, ierobežojot izmaiņas to galvenajos portfeļos līdz tādam līmenim, kas paredzēts to pašreizējā stratēģijā. Jo īpaši iestādēm jānodrošina, ka to prognozes atbilst mērķiem, kas noteikti to plānā saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 76. panta 2. punktu. I estādes var izmantot arī pilnīgu dinamisk a portfeļ a pieņēmumu, kas ietver gan vides faktoru paredzamo attīstību, gan gaidāmo reakciju uz šīm norisēm.

Noturības analīze i jāsniedz iestādēm novērtējums par to darbības modeļa dzīvotspēju un stratēģijas ilgtspēju katrā no pārbaudītajiem scenārijiem. Iestādēm jāņem vērā konstatējumi no visa scenāriju klāsta, nevis jākoncentrējas tikai uz vidēja diapazona scenārijiem (t. i., scenārijiem, kas tikai nedaudz atšķiras no to atsauces scenārija). Tādējādi noturības analīzes īstenošanai jāpalīdz iestādei novērtēt un vajadzības gadījumā pielāgot savu stratēģiju (tostarp pārejas plānu), lai nodrošinātu noturību pret alternatīviem nelabvēlīgiem scenārijiem.