Mērķi

Lai gan šīs kopējās pamatnostādnes neattiecas uz sistēmas mēroga finanšu nozares stresa testu, kompetentajām iestādēm, ja iespējams, jāsaskaņo darbības visās finanšu nozarēs, lai nodrošinātu vienotu pieeju VSP riska novērtēšanai un atbilstošos gadījumos veicinātu datu apmaiņu. Banku, apdrošināšanas un vērtspapīru regulatoriem jāsadarbojas, lai palīdzētu identificēt un modelēt nosūtīšanas kanālus (piemēram, apdrošināšanas lomu banku aizdevumu nodrošinājumos), saskaņot scenāriju pieņēmumus un novērst regulējuma “aklās zonas”.

Kompetentajām iestādēm pēc iespējas jānodrošina, lai VSP stresa testi ņemtu vērā savstarpējos savienojumus un blakusefektus starp finanšu nozarēm. Tām jāapsver, kā ar VSP saistītie riski var izplatīties finanšu sistēmā, palielinot neaizsargātību banku, apdrošināšanas, aktīvu pārvaldības un citās finanšu nozarēs.

Nosakot principus un metodoloģiskos apsvērumus, kompetentajām iestādēm jālemj par vispiemērotāko stresa testa uzbūvi un iezīmēm, pamatojoties uz tā paredzētajiem mērķiem.

Darbības joma

Kompetentā iestāde skaidri nosaka tvērumu attiecībā uz portfeļiem, nozarēm, ģeogrāfiskajiem aspektiem un darbībām, lai nodrošinātu līdzsvarotu un pragmatisku pieeju, kas atspoguļo pieejamo metodiku un datu termiņu.

Attiecībā uz pārrobežu finanšu grupām kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka novērtējumā tiek iekļautas visas attiecīgās vienības.

Pamatojoties uz mērķi un attiecīgo laika periodu, kompetentā iestāde nodrošina, ka līdzsvars starp kvantitatīvo un kvalitatīvo informāciju ir atbilstošs pasākuma mērķim⁶ .

Laikposms

Laikposma izvēle jāsaskaņo ar pasākuma paredzēto mērķi:

• ▪ novērtējot finansiālo noturību pret nelabvēlīgiem, bet iespējamiem satricinājumiem, jāizmanto īstermiņa horizonts (piemēram, līdz 5 gadiem) saskaņā ar tradicionālo stresa testa praksi;
• ▪ novērtējot finanšu vienību biznesa modeļa un stratēģijas noturību, jāizmanto ilgāka termiņa horizonts (vismaz 10 gadi atkarībā no uzņēmējdarbības un saskaņā ar finanšu vienību ilgtermiņa saistībām).

(⁶ ) Ņemot vērā pieņēmumu, kas nepieciešams saistībā ar scenāriju kalibrēšanas un modelēšanas jautājumiem, parasti — jo ilgāks ir laika periods, jo lielāka ir paļaušanās uz kvalitatīvāku, nevis kvantitatīvu informāciju (piemēram, ilgtermiņa periodā nav gaidāma precīza kapitāla un maksātspējas rādītāja pārrēķināšana). Scenārija izstrāde

Kompetentajām iestādēm jāidentificē un jāatlasa stresa testa scenāriji, pamatojoties uz šī pasākuma mērķiem. Tām jāapsver tādu scenāriju izmantošana, kuru pamatā ir jaunākās zinātniskās atziņas un kurus izstrādājušas plaši atzītas starptautiskas vai reģionālas organizācijas⁷ Tās tiek arī mudinātas izmantot nozaru un reģionālās trajektorijas, lai sniegtu finanšu vienībām atbilstošu makroekonomisko mainīgo sadalījumu, vienlaikus saglabājot scenāriju vispārējo iekšējo konsekvenci.

Ja iespējams, kompetentā iestāde ņem vērā salikto risku integrāciju, t. i., papildu ietekmi, ko rada vienlaicīga vai secīga vairāku satricinājumu rašanās (neatkarīgi no tā, vai tie ir ar VSP saistīti vai plašāki makroekonomiskie satricinājumi). Turklāt un attiecīgā gadījumā tām jācenšas novērtēt sekundārās sekas, proti, netiešās un pastiprinātās sekas, kas izriet no sākotnējiem VSP satricinājumiem, vai nu iekļaujot tās tieši scenārijos, vai kā papildu analīzi.

Lai integrētu būtiskos VSP riskus īstermiņa stresa testa pasākumos, kompetentajām iestādēm, ja iespējams un atbilstoši, jāizmanto tradicionālajos stresa testos izmantotais scenāriju izstrādes modelis, pielāgojot to, lai atspoguļotu VSP specifiskos pārneses kanālus, un iekļaujot jaunas mainīgās lielums, kas ir saistītas ar VSP riskiem.

Veicot ilgtermiņa VSP spriedzes testus, kompetentā iestāde ņem vērā vairākus atšķirīgus scenārijus, kas aptver iespējamo nākotnes līgumu un smaguma līmeņu plašo spektru (piemēram,

• t. sk. kritiskos punktus). Atsauces scenārijs var balstīties uz finanšu iestādes paša centrālo scenāriju, kas var kalpot kā etalons, lai pārbaudītu alternatīvu, būtiski atšķirīgu trajektoriju ietekmi uz stratēģijas un uzņēmējdarbības modeļa noturību (piemēram, izmantojot riska koriģētus rentabilitātes aprēķinus).