5.2 Model development in PD estimation

Lai varētu izstrādāt modeli, iestādēm ir jānodrošina, ka RDS satur risku raksturojošo rādītāju vērtības attiecīgiem laika momentiem. Šie laika punkti dažādiem risku raksturojošiem rādītājiem var atšķirties. Atlasot attiecīgos laika punktus, iestādēm ir jāņem vērā risku raksturojošo rādītāju dinamika, kā arī atjaunināšanas biežums visā laikposmā, kad parādnieks atradies portfelī, un saistību neizpildes gadījumā — visu gadu pirms saistību neizpildes.

5.2.2 Risku raksturojošie rādītāji un reitingu kritēriji

Risku raksturojošo rādītāju un reitingu kritēriju atlases procesā iestādēm ir jāizskata plašs informācijas klāsts saistībā ar tiem riska darījumu veidiem, uz ko attiecas reitingu sistēma. Iestāžu analizētajiem potenciālajiem risku raksturojošajiem rādītājiem jo īpaši jābūt šādiem:

• (a) parādnieku raksturlielumi, tostarp komercsabiedrību sektors un ģeogrāfiskā atrašanās vieta;
• (b) finanšu informācija, tostarp finanšu pārskati vai ieņēmumu pārskati;
• (c) informācija par tendencēm, tostarp pārdošanas apjomu vai peļņas normas palielinājums vai samazinājums;
• (d) informācija par rīcību, tostarp par likumpārkāpumiem un kredītiespēju izmantošanu.

Iestādēm ir jānodrošina, ka, veicot risku raksturojošo rādītāju un reitingu kritēriju atlasi, notiek apspriedes ar attiecīgiem ekspertiem no dažādām iestādes darbības jomām par tās darbības pamatprincipiem un analizēto risku raksturojošo rādītāju un reitingu kritēriju ietekmi uz risku.

Iestādēm ir jānodrošina, ka, aplēšot PD , attiecīgi jāatspoguļo informācijas ticamības samazināšanās laika gaitā, piemēram, attiecībā uz informāciju par parādnieka raksturlielumiem, kas iegūta aizdevuma ņemšanas laikā. Iestādēm ir arī jānodrošina, ka ar modeli tiek aplēsts pareizs riska līmenis attiecībā uz visu būtisko, pašlaik pieejamo un visjaunāko informāciju un ka tiek izmantota atbilstoša MoC , ja lielāka nenoteiktība rodas tādēļ, ka nav atjaunināta informācija. Jo īpaši ar modeli vai piešķiršanas procesu ir jānodrošina atbilstoša un piesardzīga korekcija abās šādās situācijās:

• (a) saskaņā ar RTS par IRB novērtējuma metodiku 24. panta 1. punkta g) apakšpunktu attiecībā uz finanšu pārskatiem, kas vecāki par 24 mēnešiem, ja no tiem izrietošā informācija ir būtisks risku raksturojošs rādītājs;
• (b) attiecībā uz kredītbiroja informāciju, kas ir vecāka par 24 mēnešiem, ja tā joprojām ir būtiska attiecīgajā momentā un ja šī kredītbiroja informācija ir būtisks risku raksturojošs rādītājs.

Iestādēm ir jāizmanto risku raksturojošie rādītāji un reitingu kritēriji konsekventi, jo īpaši attiecībā uz analizējamo laikposmu modeļa izstrādei, modeļa kalibrēšanai un modeļa piemērošanai.

Ja būtiska klientu daļa izmanto vairākus tā paša veida riska darījumus analizējamajā privātpersonu vai MVU apkalpošanas reitingu sistēmā, iestādēm ir jāanalizē šādu klientu riska līmenis, salīdzinot tos ar klientiem, kuri izmanto tikai vienu šāda veida darījumu, un, ja nepieciešams, jāatspoguļo riska līmeņa starpība modelī saistībā ar attiecīgiem risku raksturojošiem rādītājiem.

5.2.3 Trešo personu reitingu apstrāde

Iestādēm ir jāizstrādā skaidras politikas, kurās jāizklāsta nosacījumi, lai varētu ņemt vērā trešās personas, kurai ir līgumiska vai organizatoriska saistība ar iestādes parādnieku, reitingu, novērtējot attiecīgā parādnieka risku. Šādās politikās ir jāņem vērā turpmāk minētie iespējamie veidi, kādos trešās personas reitingu var ņemt vērā, novērtējot attiecīgā parādnieka risku:

• (a) šādas trešās personas reitings tiek attiecināts uz analizēto parādnieku (“reitinga attiecināšana”), ja nav riska starpības starp parādnieku un attiecīgo personu, jo eksistē atbilstoša garantija un trešās personas reitings ir piešķirts iekšēji, saskaņā ar reitingu sistēmu, kurai iestāde ir saņēmusi atļauju atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. panta 2. punktam;
• (b) šādas trešās personas reitingu ņem vērā kā pazīmi, kas liecina par atkāpi no attiecīgā parādnieka iedalījuma kategorijā vai portfelī;
• (c) šādas trešās personas reitingu izmanto kā PD modeļa ievades datus, liecinot par attiecīgās personas līgumisko atbalstu parādniekam.

Lai trešās personas iekšējos vai ārējos reitingus varētu iekļaut PD modelī, iestādēm ir jānodrošina viss turpmāk minētais:

• (a) trešās personas reitinga atbilstība visām prasībām, kas izvirzītas attiecīgajiem risku raksturojošajiem rādītājiem, kuri noteikti 5.2.2. daļā;
• (b) citu būtisko attiecīgā parādnieka un darījuma riska raksturlielumu pienācīga atspoguļošana modelī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 170. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 170. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un būtisku neobjektivitāšu nepieļaušana sakarā ar iekšējā vai ārējā reitinga informācijas augsto riska pakāpi;
• (c) attiecību ar trešām personām ietekmes divkāršas uzskaites izslēgšana.

Ar reitinga attiecināšanu nedrīkst izmainīt riska darījumu iedalīšanu riska darījumu klasēs, reitingu sistēmās vai modeļos, bet drīkst ietekmēt tikai iedalīšanu kategorijās vai portfeļos. Reitinga attiecināšana ir jāīsteno tādā veidā, ka jebkuras izmaiņas trešās personas reitingā, kas ir būtiska informācija par parādnieku vai riska darījumu saistībā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 173. panta 1. punkta b) apakšpunktu, tiek laikus atspoguļotas visos ietekmētajos reitingos.

Būtisks līgumisks atbalsts, ko parādnieks piešķīris trešai personai, ir jāuzskata par atbalstošā parādnieka brīvo finansiālo iespēju samazināšanu, tostarp iespēju pilnībā atmaksāt iestādei visas saistības. Tas ir jāatspoguļo atbalstošā parādnieka reitingā.

5.2.4 Reitinga loģiskais pamatojums

Iestādēm ir jāizvēlas attiecīgs loģiskais pamatojums, iedalot parādniekus vai riska darījumus kategorijās vai portfeļos (“reitinga loģiskais pamatojums”), ņemot vērā visus šādus principus.

• (a) Iestādēm ir jānovērtē, vai metode, ko izmanto riska parametra kvantitatīvai novērtēšanai, ir atbilstoša reitinga loģiskajam pamatojumam, un jāizprot parādnieku vai riska darījumu iedalījums kategorijās vai portfeļos (“reitinga piešķiršana”) un riska parametra aplēšu, kas izriet no izmantotās metodes, raksturlielumi un dinamika.
• (b) Iestādēm ir jānovērtē iegūto reitinga piešķiršanas un riska parametra aplēšu, kas izriet no izmantotās metodes, raksturlielumu un dinamikas atbilstība saistībā ar to dažādajiem lietošanas veidiem, kā arī jāizprot to ietekme uz pašu kapitāla prasību dinamiku un mainību.
• (c) Reitinga loģiskais pamatojums ir jāņem vērā arī reversās testēšanas nolūkiem. Loģiskajos pamatojumos, kas jutīgi pret ekonomiskajiem apstākļiem, cenšas aplēst tādas PD , kas labāk prognozē katra gada saistību neizpildes rādītājus. No otras puses, ja loģiskais pamatojums ir mazāk jutīgs pret ekonomiskajiem apstākļiem, tajā cenšas aplēst tādas PD , kas ir tuvākas vidējai PD dažādās ekonomikas situācijās, bet atšķiras no saistību neizpildes rādītājiem, kādi konstatēti gados, kad ekonomika ir augstāk vai zemāk par vidējo līmeni. Tādējādi atšķirības starp konstatētajiem saistību neizpildes rādītājiem un ilgtermiņa vidējiem saistību neizpildes rādītājiem attiecīgajā kategorijā ir vairāk iespējamas reitingu sistēmās, kas ir mazāk jutīgas pret ekonomiskajiem apstākļiem. Savukārt migrācija starp kategorijām ir vairāk iespējama reitingu sistēmās, kas ir jutīgākas pret ekonomiskajiem apstākļiem. Šīs modeļu struktūras ir jāņem vērā, novērtējot rezultātus, ko dod reversā testēšana un, ja attiecināms, arī salīdzinošā analīze.

Iestādēm ir konsekventi jāpiemēro izvēlētais reitinga loģiskais pamatojums laika gaitā. Iestādēm ir jāanalizē loģiskā pamatojuma atbilstība, iedalot parādniekus vai riska darījumus kategorijās vai portfeļos (“reitinga loģiskais pamatojums”), kā arī ņemot vērā visus šādus apstākļus:

• (a) risku raksturojošo rādītāju izstrāde;
• (b) migrācija starp kategorijām vai portfeļiem;
• (c) ikgadējo saistību neizpildes rādītāju izmaiņas katrā kategorijā vai portfelī.

Ja iestādes izmanto dažādas reitingu sistēmas, ko raksturo dažādi reitinga loģiskie pamatojumi, tām ir piesardzīgi jāizmanto informācija par reitinga piešķiršanu vai riska parametru aplēsēm, jo īpaši izmantojot reitingu informāciju vai saistību neizpildes pieredzi, kas iegūta no ārējām reitingu aģentūrām. Ja iestādes izmanto dažādas reitingu sistēmas ar atšķirīgiem raksturlielumiem, piemēram, ar atšķirīgiem loģiskajiem pamatojumiem vai dažāda līmeņa objektivitāti, precizitāti, stabilitāti vai piesardzību, tām ir jāpārliecinās, vai šīs reitingu sistēmas ir pietiekami konsekventas un vai jebkuras atšķirības starp tām ir pietiekami izprastas. Ar šādu izpratni ir vismaz jānodrošina, ka iestādei ir iespēja definēt atbilstošu veidu, kā kombinēt vai apkopot informāciju, ko rada dažādas reitingu sistēmas, kad tas ir vajadzīgs saskaņā ar iestādes politikām. Iestādēm ir pilnībā jāizprot pieņēmumi un iespējamās neprecizitātes, ko rada šāda kombinēšana vai apkopošana. 5.2.5 Parādnieku kategoriju vai portfeļu viendabīgums

Lai izpildītu Regulas (ES) Nr. 575/2013 170. panta 1. punkta un 170. panta 3. punkta

• c) apakšpunkta un RTS par IRB novērtējuma metodiku 38. panta prasības, iestādēm ir jāpārbauda parādnieku vai riska darījumu, kas iedalīti tajās pašās kategorijās vai portfeļos, viendabīgums. Jo īpaši kategorijas ir jādefinē tā, lai katram parādniekam katrā kategorijā vai portfelī ir pamatoti līdzīgs saistību neizpildes risks un lai saistību neizpildes riska sadalījums starp kategorijām vai portfeļiem būtiski nepārklātos.