6.1 General requirements specific to LGD estimation

Iestādēm, kuras ir ieguvušas atļauju izmantot pašu veiktas LGD aplēses saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. panta 2. punktu, ir jāpiesaista LGD aplēse katram riska darījumam, kam nav iestājusies saistību neizpilde, un LGD saistību neizpildes gadījumā un EL BE aplēse — katram riska darījumam, kam ir iestājusies saistību neizpilde, tās reitingu sistēmas piemērošanas diapazonā, atbilstoši atļaujai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 172. un 173. pantu. Iestādēm ir jāaplēš LGD attiecībā uz visām darījumu kategorijām atsevišķā darījumu reitingu skalā vai attiecībā uz visiem portfeļiem, kas iekļauti reitingu sistēmā. Lai varētu aplēst LGD , iestādēm ir jāatzīst katrs darījums, kam iestājusies saistību neizpilde, par atsevišķu saistību neizpildes novērojumu, ja vien vairāk nekā viena neatkarīga saistību neizpilde, kas neatbilst

punkta nosacījumiem, netiek atzīta attiecībā uz vienu darījumu.

101. Lai varētu aplēst LGD attiecībā uz saistību neizpildēm, kas atzītas attiecībā uz vienu darījumu, ja laiks starp statusa atjaunošanu riska darījumam, kā riska darījumam, kam saistību neizpilde nav iestājusies, un tā atkārtotu klasificēšanu par riska darījumu, kurā netiek pildītas saistības, ir īsāks par deviņiem mēnešiem, iestādēm ir jāatzīst šāds riska darījums par tādu, kas pastāvīgi atradies saistību neizpildes statusā no pirmā saistību neizpildes iestāšanās brīža. Iestādes var noteikt termiņu, kas garāks par deviņiem mēnešiem, lai varētu uzskatīt divas secīgas saistību neizpildes par vienu saistību neizpildi, aplēšot LGD , ja tā ir pamatota attiecībā uz specifiskiem riska darījumiem un ja tas atbilst faktiskās saistību neizpildes ekonomiskajai nozīmei.

Iestādēm ir jāaplēš sava LGD , pamatojoties uz tās zaudējumu un atgūšanas pieredzi, par ko liecina vēsturiskie dati par riska darījumiem, kam iestājusies saistību neizpilde. Iestādes var papildināt savus vēsturiskos datus par riska darījumiem, kam iestājusies saistību neizpilde, ar ārējiem datiem. Jo īpaši iestādes nedrīkst atvasināt savas LGD aplēses tikai no finanšu instrumentu tirgus cenām, tostarp, bet neaprobežojoties, tirgojamiem aizdevumiem, obligācijām vai kredītsaistību neizpildes instrumentiem, taču tās var izmantot šo informāciju savu vēsturisko datu papildināšanai.

Ja riska darījumiem ar privātpersonu vai MVU un iegādātu komercsabiedrību debitoru parādu gadījumā iestādes atvasina LGD aplēses no realizētajiem zaudējumiem un atbilstošajām PD aplēsēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 161. panta 2. punktu un 181. panta 2. punkta

• a) apakšpunktu, tām ir jānodrošina, ka:
• (a) kopējo zaudējumu aplēšanas process atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 179. panta prasībām un rezultāts atbilst LGD koncepcijai, kas noteikts minētās regulas 181. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kā arī prasībām, kas minētas 6. nodaļā, jo īpaši saistībā ar ekonomisko zaudējumu jēdzienu, kā norādīts 6.3.1. daļā;
• (b) PD aplēšanas process atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 179. un 180. panta prasībām, kā arī prasībām, kas minētas 5. nodaļā.

LGD modelī var ietvert vairākas atšķirīgas metodes, jo īpaši attiecībā uz dažādiem nodrošinājuma veidiem, un tās tiek apvienotas, lai varētu noteikt konkrētā darījuma LGD .

Iestādēm ir jāspēj pierādīt, ka metodes, ko tās izvēlējušās LGD aplēšanai, ir atbilstošas to darbībai un riska darījumu veidam, kam piemēro šīs aplēses, un tām jāspēj pamatot teorētiskos pieņēmumus, kas ir minēto metožu pamatā. Metodēm, ko izmanto LGD aplēšanai, jo īpaši ir jāatbilst iestādes pieņemtajām piedziņas un atgūšanas politikām, un tajās ir jāņem vērā iespējamie atgūšanas scenāriji, kā arī iespējamās atšķirības attiecīgo jurisdikciju juridiskajā vidē.

Metodēm, ko iestāde izmanto LGD aplēšanai, pieņēmumiem, kas ir šo metožu pamatā, iestādes apsvērumiem par jebkuru lejupslīdes ietekmi, izmantoto datu sēriju garumam, MoC , cilvēka vērtējumam un, ja attiecināms, risku raksturojošo rādītāju izvēlei ir jābūt atbilstošai riska darījumu veidam, kuram tos piemēro.

6.1.2 Datu prasības LGD aplēsēm

Lai varētu aplēst LGD , iestādēm ir jāizmanto RDS , kas aptver visas šādas pozīcijas:

• (a) visas saistību neizpildes, kas apzinātas vēsturiskajā novērošanas periodā un noteiktas saskaņā ar 6.3.2.1. daļu;
• (b) visi dati, kas nepieciešami realizēto LGD aprēķināšanai saskaņā ar 6.3.1. daļu;
• (c) būtiskie apstākļi, ko var izmantot, lai pamatoti sagrupētu riska darījumus, kuriem iestājusies saistību neizpilde, un būtiskie zaudējumus raksturojošie rādītāji, tostarp to vērtības saistību neizpildes brīdī un vismaz iepriekšējā gadā pirms saistību neizpildes, ja ir pieejami.

Iestādēm ir jāiekļauj RDS informācija par atgūšanas procesu rezultātiem, tostarp par atgūtajām summām un izmaksām, kas saistītas ar katru atsevišķo riska darījumu, kuram iestājusies saistību neizpilde. Šim nolūkam iestādēm ir jāiekļauj:

• (a) informācija par nepabeigto atgūšanas procesu rezultātiem līdz LGD aplēšu atsauces datumam;
• (b) informācija par atgūšanas procesu rezultātiem portfeļa līmenī, ja šāda informācijas apkopošana ir pamatota un jo īpaši netiešo izmaksu un kredītsaistību portfeļa pārdošanas gadījumos;
• (c) informācija par ārējiem vai kopīgi apkopotiem datiem, kas izmantoti LGD aplēsēs.

RDS ir jāiekļauj vismaz šāda informācija:

• (a) ar parādnieku saistītie, ar darījumu saistītie un ar iestādi saistītie riska raksturlielumi, kā arī ārējie apstākļi, kas minēti 121. punktā, kas ir potenciāli risku raksturojošie rādītāji attiecīgajos atsauces datumos, kā norādīts 122. punktā;
• (b) saistību neizpildes brīdis (datums);
• (c) visi saistību neizpildes kritēriji, kas ir bijuši, tostarp notikumi, kas saistīti ar parāda termiņa kavējumu un nespēju to atmaksāt, arī pēc saistību neizpildes apzināšanas; tādu riska darījumu gadījumā, uz kuriem attiecas pārstrukturēšana finansiālu grūtību situācijā, summa, par kādu finanšu saistības tiek samazinātas, aprēķinot to saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par saistību neizpildes definīciju;
• (d) riska darījuma summa, kas nav nomaksāta saistību neizpildes brīdī, tostarp pamatsumma, procenti un citi līgumiski maksājumi;
• (e) papildu izņemtās summas pēc saistību neizpildes un to laika grafiks;
• (f) norakstījumu summas un laika grafiks;
• (g) nodrošinājumu apjoms, kas saistīti ar riska darījumu un, ja attiecināms, novērtēšanas veids (piemēram, tirgus vērtība vai hipotekārā vērtība, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 74. un 76. apakšpunktā), novērtēšanas datums, atzīme, vai nodrošinājums ir pārdots, un tā pārdošanas cena;
• (h) informācija par jebkuru savstarpēju atkarību starp parādnieka risku un nodrošinājuma vai nodrošinājuma sniedzēja risku;
• (i) nefondētās kredītaizsardzības veidi, summas un termiņi, tostarp aizsardzības devēja specifikācija un kredītkvalitāte;
• (j) atgūtās summas, to laika grafiks un avoti;
• (k) ar atgūšanas procesiem saistīto tiešo izmaksu summas, laika grafiks un avoti;
• (l) skaidra norāde par atgūšanas procesa izbeigšanas veidu;
• (m) ja attiecināms, valūtu neatbilstība starp diviem vai vairākiem šādiem elementiem — valūtas vienību, ko iestāde izmanto finanšu pārskatos, pamatā esošajām saistībām, jebkuru fondētu vai nefondētu kredītaizsardzību un jebkurām naudas plūsmām no parādnieka aktīvu likvidācijas;
• (n) realizēto zaudējumu summa.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 229. panta 1. punktu iestādes var izmantot dažādas metodes nodrošinājuma, kas ir nekustamais īpašums, novērtēšanai, tostarp jo īpaši tirgus vērtību vai hipotekāro vērtību, kā definēts minētās regulas 4. panta 1. punkta 74. un 76. apakšpunktā. Ja iestādes izmanto dažādas vērtēšanas metodes nekustamajam īpašumam, ar ko nodrošināti riska darījumi, kas iekļauti noteiktas reitingu sistēmas piemērošanas diapazonā, tām ir jāsavāc un jāuzglabā RDS informācija par novērtēšanas veidu un konsekventi jāizmanto šī informācija LGD aplēsēs un LGD aplēšu piemērošanā.

Ja iestādes atvasina LGD aplēses no realizētajiem zaudējumiem un atbilstošām PD aplēsēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 161. panta 2. punktu un 181. panta 2. punkta

• a) apakšpunktu, tām ir jāizmanto RDS , kas ietver realizētos zaudējumus attiecībā uz visām saistību neizpildēm, kuras apzinātas vēsturiskajā novērošanas periodā, kas noteikts saskaņā ar 6.3.2.1. daļu, un attiecīgos šo zaudējumu raksturojošos rādītājus.

Ja apkopotā informācija ir apkopota un tiek uzglabāta, iestādēm ir jāizstrādā piemērota metodika, lai varētu piesaistīt atgūtās summas un izmaksas atsevišķiem riska darījumiem, kam iestājusies saistību neizpilde, un konsekventi jāpiemēro šī metodika visiem riska darījumiem un laika gaitā. Jebkurā gadījumā iestādēm ir jāpierāda, ka atgūto summu un izmaksu piesaistes process ir efektīvs un nerada neobjektīvas LGD aplēses.

Iestādēm ir jāpierāda, ka tās vāc un uzglabā datubāzēs visu informāciju, kas nepieciešama tiešo un netiešo izmaksu aprēķināšanai. Visas būtiskās netiešās izmaksas ir jāpiesaista atbilstošiem riska darījumiem. Šāda izmaksu piesaistes procesa pamatā ir jābūt tiem pašiem principiem un paņēmieniem, kurus iestādes izmanto savās izmaksu uzskaites sistēmās. Lai varētu piesaistīt netiešās izmaksas, iestādes var izmantot metodes, kuru pamatā ir riska darījumu svērtie vidējie lielumi, vai statistiskās metodes, kuru pamatā ir to parādnieku vai darījumu reprezentatīva izlase, kam iestājusies saistību neizpilde.

Iestādēm ir jāveic pamatoti pasākumi, lai varētu atzīt naudas plūsmu avotus un pareizi piesaistīt šīs plūsmas konkrētam nodrošinājumam vai realizētai nefondētai kredītaizsardzībai. Ja naudas plūsmu avoti nav nosakāmi, iestādēm ir jāizstrādā skaidras politikas šādu atgūšanas naudas plūsmu apstrādei un piesaistei, lai tā neizraisītu neobjektīvas LGD aplēses.

6.1.3 No nodrošinājuma atgūtās summas

Iestādēm ir jāatzīst atgūtās summas par tādām, kas izriet no nodrošinājuma visās šādās situācijās:

• (a) nodrošinājumu ir pārdevis parādnieks, un iegūtā cena ir izmantota, lai daļēji vai pilnībā segtu kredītsaistības, kam iestājusies saistību neizpilde, atlikušo summu;
• (b) nodrošinājumu ir pārņēmusi vai pārdevusi iestāde, tās mātesuzņēmums vai jebkurš tās meitasuzņēmums iestādes vārdā;
• (c) nodrošinājums ir pārdots īpašuma publiskā izsolē saskaņā ar tiesas rīkojumu vai citā līdzīgā veidā saskaņā ar spēkā esošo tiesību sistēmu;
• (d) kredītsaistība ir pārdota kopā ar nodrošinājumu, un šīs kredītsaistības pārdošanas cena ietver esošo nodrošinājumu;
• (e) nomas gadījumā šīs nomas objektu ir pārdevusi iestāde;
• (f) nodrošinājums ir realizēts jebkurā citā veidā, ko pieļauj attiecīgās jurisdikcijas tiesību sistēma.

Iestādēm 115. punkta (b) apakšpunkta nolūkā ir jānosaka pārņemšanas vērtība kā vērtība, par kādu parādnieka kredītsaistības ir samazinājušās nodrošinājuma pārņemšanas rezultātā un ar kuru pārņemtais nodrošinājums ir reģistrēts kā aktīvs iestādes bilancē. Ja šīs vērtības atšķiras, iestādēm ir jāņem vērā mazākā no abām pārņemšanas vērtībām. Par pārņemšanas vērtību ir jāatzīst atgūšanas vērtība šīs pārņemšanas datumā, un tā ir jāiekļauj ekonomisko zaudējumu un realizēto LGD aprēķinos saskaņā ar 6.3.1. daļu.

Iestādēm ir jāizvērtē, vai pārņemšanas vērtība atbilstoši raksturo pārņemtā nodrošinājuma vērtību, ievērojot visas iedibinātās iekšējās prasības attiecībā uz nodrošinājuma pārvaldību, juridisko noteiktību un riska pārvaldību. Ja pārņemtais nodrošinājums atbilst 1. līmeņa augstas kvalitātes likvīdu aktīvu kritērijiem, kas definēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 2015/61 10. pantā, iestādes tiešā veidā kā realizētu atgūto summu var ņemt vērā nodrošinājuma tirgus vērtību pārņemšanas laikā. Visos citos gadījumos iestādēm ir jāpiemēro atbilstošs pārņemšanas vērtības diskonts un jāiekļauj ekonomisko zaudējumu aprēķinos atgūtā summa atbilstoši pārņemšanas vērtībai pēc attiecīga diskonta piemērošanas. Iestādēm ir jāaplēš šis diskonts, ņemot vērā visus šādus nosacījumus:

• (a) diskontā ir jāparedz iespējamās kļūdas, novērtējot nodrošinājumu pārņemšanas brīdī, un jāņem vērā novērtēšanas veids, kas pieejams pārņemšanas brīdī, tās īstenošanas datums un tirgus likviditāte šāda veida aktīviem;
• (b) diskonts ir jāaplēš, pieņemot, ka iestāde plāno pārdot pārņemto nodrošinājumu neatkarīgai trešai personai, un tajā jāņem vērā iespējamā cena, ko var iegūt no šādas pārdošanas, minētās pārdošanas izmaksas un diskontēšanas ietekme laikposmā no pārdošanas līdz pārņemšanas brīdim, ņemot vērā tirgus likviditāti šāda veida aktīviem;
• (c) ja ir pieejami novērojumi par līdzīga veida nodrošinājumu pārņemšanu un turpmāko pārdošanu, diskonta aplēses pamatā ir jāliek šie novērojumi, un tam regulāri ir jāveic reversā testēšana; šim nolūkam iestādēm jāņem vērā visi šādi apstākļi:
• (i) starpība starp pārņemšanas vērtību un pārdošanas cenu, jo īpaši gadījumos, kad tirgū un ekonomikas apstākļos nenotiek būtiskas izmaiņas laikā no pārņemšanas brīža līdz pārdošanas brīdim;
• (ii) jebkuri ar šo aktīvu saistītie ieņēmumi un izdevumi, kas konstatēti laikā no pārņemšanas datuma līdz pārdošanas brīdim;
• (iii) diskontēšanas ietekme;
• (iv) tas, vai iestāde pārņem nodrošinājumu, lai to nekavējoties pārdotu, vai arī izvēlas citu stratēģiju;
• (d) ja vēsturiskie novērojumi attiecībā uz līdzīga veida nodrošinājuma pārņemšanu un turpmāko pārdošanu nav pieejami, diskonta aplēšu pamatā ir jāliek novērtējums katrā gadījumā atsevišķi, tostarp analīze par pašreizējo tirgus un ekonomikas situāciju;
• (e) jo mazāk iestādei ir datu par iepriekšējiem pārņemšanas gadījumiem un jo mazāk likvīds ir tirgus attiecībā uz kāda konkrēta veida aktīviem, jo lielāka nenoteiktība tiek saistīta ar iegūtajām aplēsēm, kura attiecīgi ir jāņem vērā, veidojot MoC saskaņā ar 4.4.3. daļu.

Jebkurā gadījumā nodrošinājuma pārņemšana ir jāatzīst pārņemšanas brīdī, un tā nedrīkst atturēt iestādi no atgūšanas procesa slēgšanas saskaņā ar 155. punktu.

Jebkura kredītsaistību pārdošana saskaņā ar 115. punkta (d) apakšpunktu ir jāiekļauj LGD aplēsē tādā veidā, kas atbilst LGD aplēšanas metodikai, ņemot vērā visus šādus nosacījumus:

• (a) ja iestādes regulāri pārdod kredītsaistības atgūšanas procesu ietvaros, tām ir attiecīgi jāiekļauj novērojumi par pārdodamajām kredītsaistībām modeļa izstrādes procesā;
• (b) ja iestādes regulāri nepārdod kredītsaistības atgūšanas procesu ietvaros un ar nodrošinājumu saistītās cenas daļas piesaiste ir pārāk apgrūtinoša, lai to veiktu, vai pārāk nedroša, tās var izlemt neņemt vērā šos novērojumus modeļa izstrādes procesā;
• (c) iestādes nedrīkst apstrādāt no nodrošināto kredītsaistību pārdošanas atgūtās summas kā atgūtās summas, kas realizētas, neizmantojot nodrošinājumu, ja vien tās nevar pierādīt, ka ar šo nodrošinājumu saistītās atgūtās summas ir nebūtiskas;
• (d) jebkurā gadījumā iestādēm ir jāiekļauj visi novērojumi, tostarp par kredītsaistību pārdošanu, ilgtermiņa vidējo LGD aprēķinos.

Saskaņā ar 115. punkta (f) apakšpunktu iestādes var noteikt un atzīt jebkura cita veida realizētos nodrošinājumus, kas atbilst iestādes izmantotajiem nodrošinājuma veidiem, ja tos atļauj spēkā esošie tiesību akti. Atzīstot šādus cita veida realizētos nodrošinājumus, iestādēm ir jāņem vērā tas, ka nodrošinājumam var būt dažādi veidi un šie dažāda veida nodrošinājumi var būt saistīti ar vienu un to pašu aktīvu. Ja ar vienu aktīvu ir saistīti dažāda veida nodrošinājumi, bet viena šāda nodrošinājuma realizācija nesamazina cita nodrošinājuma vērtību, iestādēm tie ir jāuzskata par atsevišķiem nodrošinājumiem LGD aplēšanas procesā. Jo īpaši iestādēm ir atsevišķi jāatzīst tas nodrošinājuma veids, kas rada tiesības aktīvu pārņemt vai pārdot (piemēram, hipotēka), un tas nodrošinājuma veids, kas rada tiesības piedzīt aktīva izraisītās naudas plūsmas (piemēram, nomas maksas vai kādas citas maksas cesija).