4.3 Kredītriska politika un procedūras

Iestādēm savā kredītriska politikā un procedūrās ir jānosaka kritēriji kredītriska noteikšanai, novērtēšanai, apstiprināšanai, uzraudzībai, ziņošanai un mazināšanai, kā arī kritēriji uzkrājumu novērtēšanai gan grāmatvedības, gan kapitāla pietiekamības nolūkā. Iestādēm ir jādokumentē regulējums un tas regulāri jāatjaunina.

Kredītriska politikā un procedūrās izvirzītajam mērķim it jābūt proaktīvas pieejas veicināšanai kredītkvalitātes uzraudzībā, agrīni nosakot kredītu kvalitātes pasliktināšanos un pārvaldot portfeļa vispārējo kredītkvalitāti un ar to saistīto riska profilu, tostarp izmantojot jaunas kredītu piešķiršanas darbības .

Kredītriska politikai un procedūrām ir jāattiecas uz visām kreditēšanas darbībām, aktīvu kategorijām, klientu segmentiem, produktiem un atsevišķiem kredītu līgumiem, kredītriska pārvaldības praksi un saistītajiem pienākumiem un kontroli.

Kredītriska politikā un procedūrās ir jāiekļauj īpaša aizdevumu politika un procedūras ar pietiekamu granularitāti, lai aptvertu iestādes konkrētās darbības jomas dažādiem sektoriem, ņemot vērā to atšķirīgo sarežģītību un apjomu, un dažādu tirgus segmentu riskus, kas saistīti ar kredīta līgumu .

Kredītriska politikā un procedūrās ir jāprecizē:

• a. kredītu piešķiršanas un lēmumu pieņemšanas apstiprināšanas politika, procedūras un noteikumi, tostarp atbilstīgi apstiprināšanas līmeņi, kas noteikti saskaņā ar vēlmi uzņemties kredītrisku un ierobežojumiem;
• b. kredītu piešķiršanas kritēriji, ņemot vērā 1. pielikumā minētos posteņus;
• c. prasības attiecībā uz informācijas un datu, kas vajadzīgi kredītspējas izvērtēšanai, kā noteikts 5.1 . iedaļā, apstrādi;
• d. prasības attiecībā uz kredītspējas izvērtēšanu, tostarp jutīguma analīzi, kā minēts 5.2 . iedaļā;
• e. prasības attiecībā uz riska darījumu apkopošanu un kredītriska ierobežojumiem, kā arī kredītriska koncentrāciju pārvaldību;
• f. prasības un procedūras attiecībā uz nodrošinājuma un kredītriska mazināšanas pasākumu pieņemšanu un izmantošanu, lai noteiktu to efektivitāti kredīta līgumam piemītošā riska samazināšanā — šādām prasībām un procedūrām ir jābūt konkrētām aktīvu kategorijām un produktu veidam, un tajās ir pienācīgi jāņem vērā piešķirto kredītu līgumu veids, apjoms un sarežģītība;
• g. nosacījumi automatizētas lēmumu pieņemšanas piemērošanai kredītu piešķiršanas procesā, tostarp identificējot produktus, segmentus un ierobežojumus, attiecībā uz kuriem ir atļauta automatizēta lēmumu pieņemšana;
• h. uz risku balstīta pieeja, kas novērš iespējamās novirzes no standarta kredītpolitikas un procedūrām un kredītu piešķiršanas kritērijiem, tostarp:
• i. nosacījumi, kas nosaka noviržu un izņēmumu apstiprināšanas procesu, un īpašas dokumentācijas prasības, tostarp revīzijas pierādījumus;
• ii. noraidīšanas kritēriji un kritēriji noviržu/izņēmumu eskalācijai līdz augstākam lēmumu pieņemšanas līmenim (tostarp prevalējoši pasākumi, prevalējoši noteikumi, riska darījumi, kas, iespējams, apstiprināti kā izņēmums no vispārējiem kreditēšanas standartiem, un citi nestandarta darījumi īpašā procesā ar dažādām apstiprinātājām pilnvarām);
• iii. prasības ārkārtas kredīta piešķiršanas lēmuma apstākļu un nosacījumu uzraudzībai, tostarp prasības to pārskatīšanai attiecīgajās funkcijās pieteikuma regulāras pārskatīšanas laikā un politikas un ierobežojumu ievērošanas laikā;
• i. prasības attiecībā uz to, kas ir jādokumentē un jānoformē kā daļa no kredīta piešķiršanas procesa, tostarp attiecībā uz izlases veidošanu un auditu — tam ir jāietver vismaz prasības kredīta pieteikumu aizpildīšanai, kvalitatīvais un kvantitatīvais pam atojums/analīze un visa papildu dokumentācija, kas kalpoja par pamatu kredīta līguma apstiprināšanai vai noraidīšanai;
• j. prasības kredītu piešķiršanas darbību uzraudzībai — iekšējās kontroles sistēmai ir jānodrošina, ka tā aptver visus posmus pēc kredīta piešķiršanas;
• k. attiecīgā gadījumā kritēriji, kas noteikti 4.3.2 . , 4.3.3 . , 4.3.4 . , 4.3.5. un 4.3.6 . iedaļā;
• l. kritēriji, kas noteikti 4.3.1. un 4.3.7 . iedaļā.

Īstenojot kredītriska politiku un procedūras un pamatojoties uz kredītriska stratēģiju, iestādēm ir jāņem vērā arī atbildīgas aizdošanas principi. Jo īpaši:

• a. tām ir jāņem vērā aizņēmēja specifiskā situācija, piemēram, taisnīga attieksme pret aizņēmējiem, kuriem ir ekonomiskas grūtības;
• b. tām ir jāizstrādā kredītprodukti, kas patērētājiem tiek piedāvāti atbildīgi.

Attiecībā uz kredītproduktiem, ko piedāvā patērētājiem, iestādēm ir jānodrošina, ka kredīta piešķiršanas kritēriji nerada nepamatotas grūtības un pārmērīgas parādsaistības aizņēmējiem un to mājsaimniecībām.

Savā kredītriska politikā un procedūrās, kas attiecas uz kredītlēmumu pieņemšanu, kā minēts 38. punkta a) apakšpunktā, un kredītspējas izvērtēšanu, kā minēts 38. punkta d) apakšpunktā, iestādēm ir arī jāprecizē jebkādu automatizētu modeļu izmantošana kredītspējas izvērtēšanas un kredītlēmumu pieņemšanas procesos tādā veidā, kas atbilst kredītu līgumu apjomam, būtībai un sarežģītībai un aizņēmēju veidiem. Jo īpaši iestādēm ir jānosaka atbilstoša pārvaldības kārtība šādu modeļu izstrādei un izmantošanai un saistītā modeļa riska pārvaldībai, ņemot vērā 4.3.4. iedaļā noteiktos kritērijus, un ar modeli saistītiem aspektiem EBI pamatnos tādnēs par uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu¹⁴ .

¹⁴ EBA/GL/2014/13.

Iestādēm ir jānodrošina, ka kredītriska politika un procedūras ir izstrādātas tā, lai samazinātu iekšējās vai ārējās krāpšanas risku kredītu piešķiršanas procesā. Iestādēm ir jābūt ieviestām atbilstošām procedūrām, lai uzraudzītu jebkādu aizdomīgu vai krāpniecisku rīcību.

Iestādēm ir regulāri jāpārskata kredītriska politika un procedūras, un šajā nolūkā ir skaidri jānorāda funkcijas un darbinieki, kuru uzdevums ir uzturēt atjauninātas konkrētas politik as un procedūras, kā arī viņu loma un pienākumi šajā sakarā.

4.3.1 Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas politika un procedūras

Iestādēm savā politikā ir arī jāprecizē, kā tās identificē, novērtē un pārvalda nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas ( ML/TF ) riskus, kuriem tās ir pakļautas kredītu piešķiršanas darbību rezultātā¹⁵ . Jo īpaši iestādēm ir:

• a. uzņēmējdarbības līmenī jāidentificē, jāizvērtē un jāpārvalda ML/TF risks, kas saistīts ar klientu veidu, ko tie apkalpo, aizdevumu produktiem, ko tie nodrošina, ģeogrāfijas, kam tie ir pakļauti, un izplatīšanas kanāliem, ko tie izmanto;
• b. individuālo attiecību līmenī jāidentificē, jāizvērtē un jāpārvalda ar šīm attiecībām saistītais ML/TF risks — kā daļu no tā iestādēm ir:
• i. jāņem vērā kredīta mērķis;
• ii. jāapsver, cik lielā mērā tādas fiziskas vai juridiskas personas, kas nav ne aizņēmējs, ne iestāde, saistība ar kredīta līgumu rada ML/TF risku;
• iii. jo īpaši situācijās, kad tiek konstatēts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas / teroristu finansēšanas risks, kas saistīts ar atsevišķām attiecībām, iestādēm ir jāveic riska sensitīvi pasākumi, lai saprastu, vai līdzekļi, kas izmantoti kredīta atmaksai, tostarp nauda vai tai līdzvērtīgi līdzekļi, kas sniegti kā nodrošinājums, ir no likumīgiem avotiem. Apsverot līdzekļu avota leģitimitāti, iestādēm ir jāņem vērā darbība, kas radījusi līdzekļus, un tas, vai šī informācija ir ticama un atbilst iestādes zināšanām par klientu un klienta profesionālo darbību.

¹⁵ Direktīvā (ES) 2015/849 ir noteikts, ka iestādēm ir jāievieš un jāuztur efektīva politika un procedūras, lai novērstu ML/TF un atklātu un novērstu tā rašanos. Lai iegūtu sīkāku informāciju par šiem jautājumiem, iestādēm ir jāatsaucas arī uz EUI kopīgajām riska faktoru pamatnostādnēm (JC 2017 37).

Iestādēm ir jābūt iekšējiem procesiem, lai nodrošinātu, ka informācija, kas iegūta kredītspējas izvērtēšanas vajadzībām, piemēram, šo pamatnostādņu 5.1. iedaļā un 2. pielikumā norādītā informācija, arī sniedz informāciju par to nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ( AML/CFT ) procesiem.

Iestādēm ir jāievieš politika un procedūras, lai nodrošinātu, ka aizdevumu izmaksa notiek saskaņā ar kredītlēmumu un aizdevuma līgumu. Tām ir arī jānodrošina, ka tiek veiktas pienācīgas pārbaudes, lai identificētu, izvērtētu un pārvaldītu ML/TF riskus, un ka tiek veikta attiecīga uzskaite saskaņā ar iestāžu plašākiem pienākumiem AML/CFT jomā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849.

4.3.2 Darījumi ar aizņemtiem līdzekļiem ( leveraged transactions )

Īstenojot savu politiku un procedūras, iestādēm ir jāievieš visaptveroša tādu darījumu definīcija, kuros izmantoti aizņemti līdzekļi, ņemot vērā aizņēmēja aizņemto līdzekļu īpatsvaru un darījuma mērķi. Šai definīcijai ir jāaptver visas darbības jomas un struktūrvienības, kas uzņemas kredītrisku.

Iestādes veiktā darījuma ar aizņemtiem līdzekļiem definīcijas darbības joma un īstenošana ir regulāri jāpārskata, lai nodrošinātu, ka nav veikta nepamatota šādu darījumu izslēgšana.

Iestādēm ir jādefinē sava vēlme uzņemties risku un stratēģija darījumiem ar aizņemtiem līdzekļiem tā, lai aptvertu visas attiecīgās uzņēmējdarbības struktūrvienības, kas iesaistītas šādās operācijās. Iestādēm ir jānosaka, kāda veida darījumus ar aizņemtiem līdzekļiem tās ir gatavas noslēgt, kā arī pieņemamās parametru vērtības, piemēram, reitinga piezīme, saistību nepildīšanas varbūtība, nodrošinājuma līmenis un sviras līmeņi, tostarp attiecīgā gadījumā sektora līmenī, ja nepieciešams .

Iestādēm ir jādefinē sava vēlme uzņemties risku, lai sindicētu darījumus ar aizņemtiem līdzekļiem, un jāizveido visaptverošs ierobežojumu regulējums, tostarp specializēti sākotnējās izvietošanas limiti un detalizēts apakšlimitu kopums, kurā sīki izklāstīti gan maksimālie limiti, gan to darījumu veids, kuros iestāde ir gatava piedalīties.

Iestādēm ir jāizveido stabila pārvaldības struktūra darījumiem ar aizņemtiem līdzekļiem, nodrošinot visaptverošu un konsekventu uzraudzību attiecībā uz visiem darījumiem ar aizņemto līdzekļu īpatsvaru, kurus tās ir iniciējušas, sindicējušas vai iegādājušās, tostarp attiecīgā gadījumā “labāko centienu” darījumiem un “klubu darījumiem”, kā arī standarta divpusējiem aizdevumiem mikrouzņēmumiem, maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem.

Iestādēm ir jānodrošina, ka visi darījumi ar aizņemto līdzekļu īpatsvaru tiek pienācīgi pārskatīti saskaņā ar iestāžu vēlmi uzņemties risku, stratēģijām un politiku un ka tos apstiprina attiecīgie kredītlēmumu pieņēmēji. Attiecībā uz darījumiem, kas ietver sindicēšanas un parakstīšanas riskus, ir jāievieš īpašas apstiprināšanas prasības un procesi.

4.3.3 Uz tehnoloģijām balstīta inovācija kredītu piešķiršanai

Izmantojot uz tehnoloģijām balstītu inovāciju kredītu piešķiršanas nolūkos, iestādēm ir jārīkojas šādi:

• a. Savās riska pārvaldības un kontroles sistēmās ir pienācīgi jāatspoguļo riski, kas saistīti ar tehnoloģiju iespējotu inovāciju lietošanā. Tam ir jābūt samērīgam ar uzņēmējdarbības modeli, pakļautību kredītriskam, metožu sarežģītību un uz tehnoloģijām balstītas inovācijas izmantošanas apjomu.
• b. Jānodrošina, ka vadības struktūrai ir pietiekama izpratne par tehnoloģiju sniegtās inovācijas izmantošanu, tās ierobežojumiem un tās ietekmi uz kredītu piešķiršanas procedūrām.
• c. Jāizprot izmantotie pamatmodeļi, tostarp to spējas, pieņēmumi un ierobežojumi, kā arī jānodrošina to izsekojamība, pārbaudāmība, noturība un stabilitāte.
• d. Jānodrošina, ka modeļi atbilst paredzētajam mērķim, ņemot vērā noteikto uzdevumu un citus kritērijus, piemēram, to veiktspēju un izmantošanu. Ja modeļu izmantošanas laikā ir nepieciešami paskaidrojumi, ir jāapsver interpretējama modeļa izstrāde.
• e. Ir jāizprot modelī ievadīto datu un informācijas kvalitāte un jāatklāj un jānovērš neobjektivitāte kredītlēmumu pieņemšanas procesā, nodrošinot, ka ir ieviesti atbilstoši aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu informācijas un sistēmu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību.
• f. Ir jānodrošina, ka modeļa darbība, tostarp tā rezultātu derīgums un kvalitāte, tiek pastāvīgi uzraudzīta un ka gadījumā, ja tiek konstatētas problēmas (piemēram, pasliktināšanās vai novirzes no gaidāmās rīcības), laikus tiek veikti piemēroti koriģējoši pasākumi. 4.3.4 Kredītspējas izvērtēšanas un kredītlēmumu pieņemšanas modeļi

Izmantojot automatizētus modeļus kredītspējas izvērtēšanai un kredītlēmumu pieņemšanai, iestādēm ir jāizprot izmantotie modeļi un to metodoloģija, ievades dati, pieņēmumi, ierobežojumi un rezultāti, un tām ir jābūt ieviesušām

• a. iekšējo politiku un procedūras, ar kurām konstatē un novērš neobjektivitāti un nodrošina ievades datu kvalitāti;
• b. pasākumus, lai nodrošinātu ielaides un izlaides izsekojamību, pārbaudāmību, noturību un stabilitāti;
• c. iekšējo politiku un procedūras, kas nodrošina, ka modeļa izlaides kvalitāte tiek regulāri novērtēta, izmantojot modeļa izmantošanai piemērotus pasākumus, tostarp modeļa veiktspējas atpakaļejošu pārbaudi;
• d. kontroles mehānismus, modeļu neievērošanu un eskalācijas procedūras parastajā kredītlēmumu pieņemšanas sistēmā, tostarp kvalitatīvas pieejas, kvalitatīvus riska novērtēšanas instrumentus (tostarp ekspertu slēdziens un kritiska analīze) un kvantitatīvos ierobežojumus.

Iestādēm ir jābūt atbilstošam dokumentācijas paraugam, kas aptver:

• a. metodoloģiju, pieņēmumus un ievades datus, kā arī pieeju neobjektivitātes atklāšanai un novēršanai un ievades datu kvalitātes nodrošināšanai;
• b. modeļu rezultātu izmantošanu lēmumu pieņemšanas procesā un šo automatizēto lēmumu uzraudzību attiecībā uz portfeļa vai produktu, kuros šos modeļus izmanto, vispārējo kvalitāti.

4.3.5 Vides, sociālie un pārvaldības faktori

Iestādēm ir jāiekļauj VSP faktori un saistītie riski savā vēlmes uzņemties kredītrisku un riska pārvaldības politikā, kredītriska politikā un procedūrās, pieņemot holistisku pieeju .

Iestādēm, formulējot vēlmi uzņemties kredītrisku, savā politikā un procedūrās ir jāņem vērā ar VSP faktoriem saistītie riski attiecībā uz aizņēmēju finanšu apstākļiem un jo īpaši vides faktoru un klimata pārmaiņu iespējamā ietekme. Ar klimata pārmaiņām saistītie riski aizņēmēju finanšu rādītājiem galvenokārt var izpausties kā fiziski riski, piemēram, riski aizņēmējam, ko rada klimata pārmaiņu fiziskās sekas, tostarp atbildības riski, lai veicinātu klimata pārmaiņas, vai pārejas riski, piemēram, riski aizņēmējam, kas rodas, pārejot uz mazoglekļa un klimatnoturīgu ekonomiku. Turklāt var rasties arī citi riski, piemēram, izmaiņas tirgus un patērētāju izvēlē un juridiskie riski, kas var ietekmēt pamatā esošo aktīvu darbības rezultātus. 4.3.6 Vidi saudzējoši ilgtspējīgi aizdevumi

Iestādēm, kas iniciē vai plāno iniciēt vidi saudzējošus ilgtspējīgus kredītus, kredītriska politikas un procedūru ietvaros ir jāizstrādā konkrēta s detaļas par to videi draudzīgu ilgtspējīgu aizdevumu politiku un procedūrām, ietverot šādu kredītu piešķiršanu un uzraudzību. Šai politikai un procedūrām jo īpaši ir:

• a. Jāsniedz saraksts ar projektiem un darbībām, kā arī kritēriji, ko iestāde uzskata par atbilstīgiem videi draudzīgiem ilgtspējīgiem aizdevumiem, vai atsauce uz attiecīgajiem spēkā esošajiem standartiem par videi draudzīgiem ilgtspējīgiem aizdevumiem, kas nosaka, kāda veida aizdevumus uzskata par videi draudzīgiem ilgtspējīgiem;
• b. Jānorāda process, kurā iestādes, kas novērtē, vai iegūtie līdzekļi no videi draudzīgiem ilgtspējīgiem kredītiem, ko tās ir radījušas, tiek izmantoti videi draudzīgām ilgtspējīgām darbībām. Gadījumos, kad tiek izsniegti aizdevumi uzņēmumiem, procesā ir jāiekļauj šādas darbības:
• i. jāvāc informācija par aizņēmēju mērķiem, kas saistīti ar klimatu un vidi vai citādu ilgtspējīgu uzņēmējdarbību;
• ii. jānovērtē aizņēmēju finansējuma projektu atbilstība kritērijiem par videi draudzīgiem ilgtspējīgiem projektiem vai darbībām un ar tiem saistītajiem kritērijiem;
• iii. jānodrošina, ka aizņēmējiem ir vēlme un spēja pienācīgi uzraudzīt un sniegt pārskatus par iegūto līdzekļu piešķiršanu videi draudzīgiem ilgtspējīgiem projektiem vai darbībām;
• iv. regulāri jāuzrauga, vai iegūtie līdzekļi ir pareizi sadalīti (kas var ietvert prasību aizņēmējiem sniegt atjauninātu informāciju par iegūto līdzekļu izlietojumu, līdz attiecīgā kredīts tiek atmaksāt s ).

Iestādēm ir jāizklāsta sava videi draudzīgā ilgtspējīgā aizdevumu politika un procedūras, ņemot vērā to vispārējos mērķus, stratēģiju un politiku, kas saistīta ar ilgtspējīgu finansējumu. Iestādēm jo īpaši ir jānosaka kvalitatīvi un ,ja nepieciešams, kvantitatīvi mērķi, lai atbalstītu to videi draudzīgās ilgtspējīgās kreditēšanas darbības attīstību un integritāti un izvērtētu, cik lielā mērā šī attīstība atbilst vai veicina to vispārējo klimata un vides ilgtspējas mērķu sasniegšanu.

4.3.7 Datu infrastruktūra

Iestādēm ir jābūt atbilstīgai datu infrastruktūrai, kā arī attiecīgai politikai un procedūrām, lai atbalstītu kredītu piešķiršanas procesu un kredītriska pārvaldību un uzraudzību visā kredīta līguma dzīves ciklā (piemēram, aizdevumu iniciēšana un kredītspējas izvērtēšana, riska novērtēšana, kredīta pārbaudes un uzraudzība). Datu infrastruktūrai ir jānodrošina informācijas par riska darījumu, aizņēmēju un nodrošinājumu nepārtrauktība, integritāte un drošība, sākot no kredīta iniciēšanas brīža un visā kredīta līguma dzīves ciklā.

Datu infrastruktūrai ir jābūt sīki izstrādātai un pietiekami detalizētai, lai aptvertu konkrētu informāciju par katru aizdevumu, jo īpaši faktiskos kredīta piešķiršanas kritērijus, ko piemēro iniciēšanas brīdī, lai datus par aizņēmēju varētu sasaistīt ar datiem par nodrošinājumu, lai atbalstītu kredītriska efektīvu uzraudzību (sk. 8 . iedaļu) un ļautu veikt efektīvu kredīta izsekošanu, darbības un kredīta snieguma un efektivitātes novērtēšanu, kā arī izsekot politikas novirzēm, izņēmumiem un neievērošanai (tostarp kredītreitingiem/darījumu reitingiem vai novērtējuma pārsniegumiem) .

Lai izstrādātu un uzturētu šo datu infrastruktūru, iestādēm ir jāapsver iespēja izmantot attiecīgos datu laukus no EBI INA darījumu veidnēm¹⁶ .

¹⁶ https://eba.europa.eu/risk - analysis - and - data/eba - work -on- npls