5.2 Aizņēmēja kredītspējas izvērtēšana

Iestādēm ir jāanalizē aizņēmēja aizdevuma pieteikums, lai nodrošinātu, ka pieteikums atbilst iestādes vēlmei uzņemties kredītrisku, politikai, kredītu piešķiršanas kritērijiem, limitiem un attiecīgajiem rādītājiem, kā arī visiem attiecīgajiem makroprudenciālajiem pasākumiem, ja tos piemēro norīkotā makroprudenciālā iestāde.

Iestādēm un kreditoriem saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem patērētāju aizsardzības jomā ir jāizvērtē aizņēmēja spēja un izredzes izpildīt aizdevuma līgumā noteiktās saistības, jo īpaši veicot izvērtējumu par aizņēmēja atmaksas spējas avotu, ņemot vērā aizdevuma specifiku, piemēram, būtību, termiņu un procentu likmi.

Nodrošinātā aizdevuma gadījumā nodrošinājums pats par sevi nedrīkst būt galvenais aizdevuma apstiprināšanas kritērijs, un tas pats par sevi nevar pamatot aizdevuma līguma apstiprināšanu. Nodrošinājums ir jāuzskata par iestādes otro izeju saistību neizpildes vai riska profila būtiskas pasliktināšanās gadījumā, nevis par galveno atmaksas avotu, izņemot gadījumus, kad aizdevuma līgumā ir paredzēts, ka aizdevuma atmaksas pamatā ir tāda īpašuma pārdošana, kas ieķīlāts kā nodrošinājums vai sniegtais likvīdais nodrošinājums.

Izvērtējot aizņēmēja spēju izpildīt aizdevuma līgumā noteiktās saistības, iestādēm un kreditoriem ir jāņem vērā attiecīgie faktori, kas varētu ietekmēt aizņēmēja pašreizējo un turpmāko atmaksas spēju, un ir jāizvairās no pārmērīgu grūtību un pārmērīgu parādsaistību radīšanas. Faktoriem ir jāietver citi apkalpošanas pienākumi, to atlikušais ilgums, procentu likmes un nenomaksātās summas, kā arī atmaksas rīcība, piemēram, pierādījumi par nokavētiem maksājumiem un to apstākļiem, kā arī tieši attiecīgie nodokļi un apdrošināšana, ja tie ir zināmi.

Ja aizdevuma pieteikumu kopīgi iesniedz vairāki aizņēmēji, iestādēm un kreditoriem kredītspējas izvērtēšana ir jāveic, pamatojoties uz aizņēmēju kopējām atmaksas spējām.

Ja aizdevuma līgumā ir paredzētas jebkāda veida garantijas no trešām personām, iestādēm ir jāizvērtē garantijas nodrošinātais aizsardzības līmenis un attiecīgā gadījumā jāveic garantijas devēja kredītspējas izvērtēšana, piemērojot šo pamatnostādņu attiecīgos noteikumus atkarībā no tā, vai garantijas devējs ir fiziska persona vai uzņēmums.

Lai novērtētu aizņēmēja spēju izpildīt aizdevuma līgumā noteiktās saistības, iestādēm un kreditoriem ir jāpieņem piemērotas metodes un pieejas, kas var ietvert modeļus, ja vien šīs pamatnostādnes ir izpildītas. Piemērotas un atbilstošas metodes izvēlei ir jābūt atkarīgai no riska līmeņa, aizdevuma apjoma un veida.

5.2.2 Aizdevumi patērētājiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu

Šajā iedaļā sīkāk precizēti faktori, kas ir būtiski, lai novērtētu aizņēmēja izredzes izpildīt aizdevuma līgumā noteiktās saistības, kā minēts Direktīvas 2014/17/ES 18. panta 1. punktā un 20. panta 1. punktā. Attiecībā uz aizdevuma līgumiem, uz kuriem attiecas valsts tiesību akti, ar kuriem transponē minēto direktīvu, iestādēm un kreditoriem papildus 5.2.1. iedaļā izklāstītajiem noteikumiem ir jāpiemēro šajā iedaļā izklāstītie noteikumi.

Vajadzības gadījumā, jo īpaši attiecībā uz aizņēmējiem, kas ir pašnodarbināti vai kam ir sezonāli vai citi neregulāri ienākumi, iestādēm un kreditoriem ir jāveic pamatoti pieprasījumi un jāveic saprātīgi pasākumi, lai pārbaudītu informāciju par atmaksas spējas avotu.

Ja aizdevuma termiņš pārsniedz patērētāja plānoto pensionēšanās vecumu, tad iestādēm un kreditoriem ir attiecīgi jāņem vērā patērētāja iespējamo atmaksas spējas avotu atbilstība un spēja turpināt pildīt saistības saskaņā ar aizdevuma līgumu, atrodoties pensijā.

Iestādēm un kreditoriem ir jānodrošina, lai patērētāja spēja pildīt saistības saskaņā ar aizdevuma līgumu nav balstīta uz gaidāmo ievērojamo patērētāja ienākumu pieaugumu, ja vien tam nav pietiekami dokumentāli pierādījumi.

Izvērtējot patērētāja spēju pildīt saistības saskaņā ar aizdevuma līgumu, iestādēm un kreditoriem ir saprātīgi jāņem vērā veiktie un citi iespējamie izdevumi, piemēram, patērētāja faktiskās saistības, tostarp attiecīgais pamatojums un ievērojot patērētāja uzturēšanās izdevumus.

Kredītspējas izvērtēšanas ietvaros iestādēm un kreditoriem ir jāveic jutīguma analīze, kas atspoguļo iespējamus negatīvus notikumus nākotnē, tostarp ienākumu samazinājumu; procentu likmju palielinājumu mainīgas procentu likmes aizdevuma līgumu gadījumā; aizdevuma negatīvu amortizāciju; pamatsummas atmaksu kredīta termiņa beigās vai atliktos pamatsummas vai procentu maksājumus.

Attiecībā uz aizdevumiem ārvalstu valūtā, kā definēts Direktīvas 2014/17/ES 4. panta 28. punktā, iestādēm un kreditoriem, izvērtējot aizņēmēja spēju izpildīt saistības, ir jāņem vērā arī iespējamie negatīvie scenāriji saistībā ar aizņēmēja ienākumu valūtas un aizdevuma valūtas maiņas kursu. Iestādēm un kreditoriem ir arī jāņem vērā un jāizvērtē visas riska ierobežošanas stratēģijas un faktiskās riska ierobežošanas pozīcijas, tostarp dabiskās riska ierobežošanas pozīcijas, lai mazinātu ārvalstu valūtas maiņas risku.

Attiecībā uz aizdevuma līgumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, kurā skaidri norādīts, ka aizņēmējs vai ģimenes loceklis nedrīkst izmantot nekustamo īpašumu kā dzīvesvietu (t. i., līgumi par pirkšanu un iznomāšanu), kā minēts Direktīvas 2014/17/ES 3. panta 3. punkta

• b) apakšpunktā, iestādēm un kreditoriem ir jāpiemēro 5.2.3 . iedaļā noteiktie kritēriji.

5.2.3 Citi nodrošināti aizdevumi patērētājiem

Attiecībā uz aizdevuma līgumiem, kuri ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu un uz kuriem neattiecas 5.2.2. iedaļa, iestādēm un kreditoriem papildus 5.2.1. iedaļā izklāstītajiem noteikumiem ir jāpiemēro šajā iedaļā izklāstītie noteikumi.

Ja īpašums joprojām tiek būvēts un ir paredzēts, lai pēc tā pabeigšanas tā īpašniekam nodrošinātu ienākumus nomas maksas vai peļņas veidā no tā pārdošanas, iestādēm ir jānovērtē attīstības posms un posms pēc attīstības pabeigšanas, kad projekts tiek pārveidots par ienākumus nesošu īpašumu. Attiecībā uz šādiem aizdevuma līgumiem iestādēm un kreditoriem ir jānosaka, ka:

• a. aizņēmējam ir ticams ar projektu saistīts plāns, tostarp visu ar attīstību saistīto izmaksu aplēses;
• b. aizņēmējam ir piekļuve būvniekiem, arhitektiem, inženieriem un darbuzņēmējiem, kas piedalīsies izstrādē;
• c. aizņēmējs projekta gaitā ir saņēmis vai var saņemt visas attīstībai nepieciešamās atļaujas un sertifikātus.

Attiecībā uz aizdevuma līgumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, kurā skaidri norādīts, ka aizņēmējs vai ģimenes loceklis nedrīkst izmantot nekustamo īpašumu kā dzīvesvietu (t. i., pirkuma - nomas līgumi), iestādēm ir jānovērtē attiecība starp nākotnes nomas ienākumiem no nekustamā īpašuma un aizņēmēja spēju izpildīt saistības.

Kredītspējas izvērtēšanas ietvaros iestādēm ir jāveic jutīguma analīze, lai atspoguļotu iespējamus negatīvus tirgus un specifiskus notikumus nākotnē, kas ir būtiski aizdevuma veidam un mērķim. Šie notikumi var ietvert ienākumu samazinājumu; procentu likmju palielinājumu mainīgas procentu likmes aizdevuma līgumu gadījumā; aizdevuma negatīvu amortizāciju; pamatsummas atmaksu kredīta termiņa beigās vai atliktos pamatsummas vai procentu maksājumus; un attiecīgā gadījumā – nekustamā īpašuma tirgojamības pasliktināšanos, brīvo amata vietu skaita palielināšanos un līdzīgu īpašumu īres cenu samazināšanos. Attiecīgā gadījumā iestādēm un kreditoriem ir jāapsver arī ārvalstu valūtas maiņas kursa riska ietekme, kā paredzēts 108. punktā.

5.2.4 Nenodrošināti aizdevumi patērētājiem

Šajā iedaļā ir sīkāk noteiktas prasības, lai izvērtētu aizņēmēja kredītspēju, kas minēta Direktīvas 2008/48/EK 8. pantā. Attiecībā uz aizdevuma līgumiem, uz kuriem attiecas valsts tiesību akti, ar kuriem transponē minēto direktīvu, iestādēm un kreditoriem papildus 5.2.1. iedaļā izklāstītajiem noteikumiem ir jāpiemēro šajā iedaļā izklāstītie noteikumi.

Vajadzības gadījumā, jo īpaši attiecībā uz aizņēmējiem, kas ir pašnodarbināti vai kam ir sezonāli vai citi neregulāri ienākumi, iestādēm un kreditoriem ir jāveic pamatoti pieprasījumi un jāveic pamatoti pasākumi, lai izvērtētu un pārbaudītu atmaksas spējas avotu.

Iestādēm un kreditoriem ir jānodrošina, lai patērētāja spēja pildīt saistības saskaņā ar aizdevuma līgumu nav balstīta uz gaidāmo ievērojamo patērētāja ienākumu pieaugumu, ja vien tam nav pietiekami dokumentāli pierādījumi.

Kredītspējas izvērtēšanas ietvaros iestādēm un kreditoriem attiecīgā gadījumā ir jāveic jutīguma analīze, lai atspoguļotu iespējamos negatīvos notikumus, kas raksturīgi aizdevuma veidam, kas var rasties nākotnē. Attiecīgā gadījumā iestādēm un kreditoriem ir jāapsver arī ārvalstu valūtas maiņas kursa riska ietekme, kā paredzēts 108. punktā.

5.2.5 Aizdevumi mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem

Iestādēm ir jānovērtē aizņēmēja pašreizējā un turpmākā spēja izpildīt aizdevuma līgumā noteiktās saistības. Iestādēm ir arī jāanalizē aizņēmēja aizdevuma pieteikums, lai nodrošinātu, ka pieteikums atbilst iestādes vēlmei uzņemties kredītrisku, politikai, kredītu piešķiršanas kritērijiem, ierobežojumiem un attiecīgajiem rādītājiem, kā arī visiem attiecīgajiem makroprudenciālajiem pasākumiem, ja tos piemēro norīkotā makroprudenciālā iestāde.

Iestādēm ir jāņem vērā, ka naudas plūsma no aizņēmēja parastās uzņēmējdarbības un attiecīgā gadījumā aizdevuma līguma nolūkā visi ieņēmumi no aktīvu pārdošanas ir primārie atmaksas avoti.

Izvērtējot aizņēmēja kredītspēju, iestādēm uzsvars ir jāliek uz reālistiskiem un ilgtspējīgiem aizņēmēja nākotnes ienākumiem un nākotnes naudas plūsmu, nevis uz pieejamo nodrošinājumu. Nodrošinājums pats par sevi nedrīkst būt galvenais kritērijs aizdevuma apstiprināšanā, un tas pats par sevi nevar pamatot aizdevuma līguma apstiprināšanu. Nodrošinājums ir jāuzskata par iestādes otro izeju saistību neizpildes vai riska profila būtiskas pasliktināšanās gadījumā, nevis par galveno atmaksas avotu, izņemot gadījumus, kad aizdevuma līgumā ir paredzēts, ka aizdevuma atmaksas pamatā ir tāda īpašuma pārdošana, kas ieķīlāts kā nodrošinājums vai sniegtais likvīdais nodrošinājums.

Veicot kredītspējas izvērtēšanu, iestādēm:

• a. ir jāanalizē aizņēmēja finanšu stāvoklis un kredītrisks, kā izklāstīts turpmāk;
• b. ir jāanalizē aizņēmēja uzņēmējdarbības modelis un stratēģija, kā izklāstīts turpmāk;
• c. ir jānosaka un jāizvērtē aizņēmēja kredītspējas novērtējums vai attiecīgā gadījumā iekšējais reitings saskaņā ar kredītriska politiku un procedūrām;
• d. ir jāņem vērā visas aizņēmēja finansiālās saistības, piemēram, izmantotie un neizmantotie piešķirtie kredīta līgumi iestādē s , tostarp apgrozāmā kapitāla kredītu līgumi, aizņēmēja kredītriska darījumi un aizņēmēja iepriekšējā atmaksas rīcība, kā arī citas saistības, kas izriet no nodokļu vai citām valsts iestādēm vai sociālā nodrošinājuma fondiem;
• e. attiecīgā gadījumā ir jānovērtē darījuma struktūra, tostarp strukturālās subordinācijas risks un saistītie noteikumi, piemēram, līgumi, un attiecīgā gadījumā trešo personu garantijas un nodrošinājuma struktūra.

Iestādēm ir jāveic kredītspējas izvērtēšana attiecībā uz aizdevuma specifiku, piemēram, būtību, termiņu un procentu likmi.

Lai izvērtētu aizņēmēja spēju izpildīt aizdevuma līgumā noteiktās saistības, iestādēm ir jāpieņem piemērotas metodes un pieejas, kas var ietvert modeļus, ja vien šīs pamatnostādnes ir izpildītas. Piemērotas un atbilstošas metodes izvēlei ir jābūt atkarīgai no riska līmeņa, aizdevuma apjoma un veida.

Ja aizņēmējs ir savstarpēji saistītu klientu grupas loceklis, iestādēm izvērtēšana ir jāveic individuālā līmenī un attiecīgā gadījumā grupas līmenī saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par savstarpēji saistītiem klientiem, jo īpaši, ja atmaksa ir atkarīga no naudas plūsmas, kas nāk no citām saistītām pusēm. Ja aizņēmējs ir tādu savstarpēji saistītu klientu grupas loceklis, kuri ir saistīti ar centrālajām bankām un valstīm, tostarp centrālajām valdībām, reģionālajām un vietējām iestādēm un publiskā sektora struktūrām, iestādēm ir jāizvērtē konkrētā struktūra.

Attiecībā uz aizdošanas darbībām ar pārrobežu elementiem (piemēram, tirdzniecības finansējums, eksporta finansējums) iestādēm ir jāņem vērā politiskā, ekonomiskā un juridiskā vide, kurā darbojas iestādes klienta ārvalstu darījumu partneris. Iestādēm ir jāizvērtē pircēja spēja pārskaitīt līdzekļus, piegādātāja spēja izpildīt pasūtījumu, tostarp tā spēja izpildīt piemērojamās vietējās juridiskās prasības, un piegādātāja finansiālā spēja tikt galā ar iespējamiem darījuma kavējumiem.

Iestādēm ir jāizvērtē aizņēmēja pakļautība VSP faktoriem, jo īpaši vides faktoriem un ietekmei uz klimata pārmaiņām, un aizņēmēja noteikto riska mazināšanas stratēģiju piemērotība. Šī analīze ir jāveic par katru aizņēmēju; tomēr attiecīgā gadījumā iestādes var arī apsvērt iespēju veikt šo analīzi portfeļa līmenī.

Lai identificētu aizņēmējus, kuri ir tieši vai netieši pakļauti paaugstinātam riskam, kas saistīts ar VSP faktoriem, iestādēm ir jāapsver iespēja izmantot intensitātes kartes, kurās kartē vai mērogošanas sistēmā uzsvērti, piemēram, atsevišķu ekonomikas (apakš)nozaru klimata un vides riski. Attiecībā uz aizdevumiem vai aizņēmējiem, kas saistīti ar augstāku VSP risku, ir nepieciešama aizņēmēja faktiskā uzņēmējdarbības modeļa intensīvāka analīze, tostarp pārskats par pašreizējām un prognozētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, tirgus vidi, uzraudzītām VSP prasībām attiecīgajiem uzņēmumiem un VSP regulējuma iespējamo ietekmi uz aizņēmēja finanšu stāvokli.

Aizņēmēja finanšu stāvokļa analīze

Lai analizētu finanšu stāvokli iepriekš minētajā kredītspējas izvērtējumā, iestādēm ir jāņem vērā šādi aspekti:

• a. gan pašreizējais, gan plānotais finanšu stāvoklis, tostarp bilance, atmaksas spējas avots, lai izpildītu līgumsaistības, tostarp iespējamu nelabvēlīgu notikumu gadījumā, un attiecīgā gadījumā kapitāla struktūra, apgrozāmais kapitāls, ienākumi un naudas p lūsma;
• b. attiecīgā gadījumā aizņēmēja aizņemto līdzekļu īpatsvars, dividenžu sadalījums un faktiskie un plānotie/prognozētie kapitālizdevumi, kā arī naudas līdzekļu aprites cikls saistībā ar konkrēto kredīta līgumu;
• c. attiecīgā gadījumā riska darījumu profils līdz termiņa beigām attiecībā uz iespējamām tirgus svārstībām, piemēram, riska darījumiem, kas denominēti ārvalstu valūtā, un riska darījumiem, kas nodrošināti ar atmaksas instrumentiem;
• d. attiecīgā gadījumā saistību neizpildes varbūtība, pamatojoties uz kredītnovērtējumu vai iekšējā riska reitingu;
• e. piemērotu finanšu, aktīvu kategorijai vai produktu veidam specifisku rādītāju izmantošana saskaņā ar viņu vēlmi uzņemties kredītrisku, politiku un limitiem, kas noteikti saskaņā ar 4.2 . un 4.3 . iedaļu, tostarp ņemot vērā 3. pielikumā minētos rādītājus tādā mērā, kas ir piemērojams un atbilst konkrētajam kredīta priekšlikumam.

Iestādēm ir jānodrošina, ka analīzē izmantotās finanšu prognozes ir reālas un pamatotas. Šīm prognozēm ir jābūt balstītām vismaz uz iepriekšējo finanšu datu prognozēm. Iestādēm ir jāizvērtē, vai šīs prognozes atbilst iestādes ekonomiskajām un tirgus prognozēm. Ja iestādēm ir būtiskas bažas par šo finanšu prognožu ticamību, tām pašām ir jāprognozē aizņēmēju finanšu stāvoklis un atmaksas spēja.

Attiecīgā gadījumā iestādēm ir jāizvērtē finanšu stāvoklis, piešķirot aizdevumus pārvaldītājsabiedrībām gan kā atsevišķai vienībai, piemēram, konsolidētā līmenī, gan kā vienai vienībai, ja pārvaldītājsabiedrība pati nav darbotiesspējīga sabiedrība vai ja iestādēm nav darbojošos sabiedrību garantiju pārvaldītājsabiedrībai.

Izvērtējot aizņēmēju finanšu stāvokli, iestādēm ir jānovērtē turpmākās atmaksas spējas ilgtspēja un īstenojamība iespējamos nelabvēlīgos apstākļos, kas attiecas uz aizdevuma veidu un mērķi un var notikt aizdevuma līguma darbības laikā. Šie notikumi var ietvert ienākumu un citas naudas plūsmas samazinājumu; procentu likmju palielinājumu; aizdevuma negatīvu amor tizāciju; atliktus pamatsummas vai procentu maksājumus; aizņēmēja tirgus un darbības apstākļu pasliktināšanos; un attiecīgā gadījumā ārvalstu valūtas maiņas kursa izmaiņas.

Aizņēmēja uzņēmējdarbības modeļa un stratēģijas analīze

Iestādēm ir jāizvērtē aizņēmēju uzņēmējdarbības modelis un stratēģija, tostarp attiecībā uz aizdevuma mērķi.

Iestādēm ir jāizvērtē aizņēmēja zināšanas, pieredze un spēja pārvaldīt uzņēmējdarbību, aktīvus vai ieguldījumus, kas saistīti ar aizdevuma līgumiem (piemēram, īpašu īpašumu KNĪ aizdevumam).

Iestādēm ir jāizvērtē uzņēmējdarbības plāna un saistīto finanšu prognožu īstenojamība atbilstoši tās nozares īpatnībām, kurā aizņēmējs darbojas.

Iestādēm ir jāizvērtē aizņēmēja paļaušanās uz galvenajiem līgumiem, klientiem vai piegādātājiem un tas, kā tie ietekmē naudas plūsmas radīšanu, tostarp jebkādu koncentrāciju.

Iestādēm ir jāizvērtē, vai ir iespējama galvenās personas atkarība aizņēmēja iekšienē, un vajadzības gadījumā kopā ar aizņēmēju jānosaka iespējamie riska mazināšanas pasākumi.

Garantiju un nodrošinājuma novērtēšana

Iestādēm ir jāizvērtē jebkurš ieķīlātais nodrošinājums, ko izmanto riska mazināšanas nolūkā, attiecībā pret nodrošinājuma prasībām, kas noteiktas iestādes aicinājumā uzņemties kredītrisku, politikā un procedūrās, tostarp vērtēšanā un īpašuma tiesībās, un jāpārbauda visi attiecīgie dokumenti (piemēram, vai īpašums ir reģistrēts attiecīgos reģistros).

Iestādēm ir jāizvērtē visas garantijas, līgumi, negatīvas ķīlas klauzulas un parāda apkalpošanas līgumi, ko izmanto riska mazināšanai.

Ja tas attiecas uz kredītlēmumiem, iestādēm ir jāizvērtē aizņēmēja pašu kapitāls un kredītkvalitātes uzlabojumi, piemēram, hipotekārā apdrošināšana, apņemšanās nodrošināt ilgtermiņa finansējumu un atmaksas garantijas no ārējiem avotiem.

Ja aizdevuma līgumā ir paredzētas jebkāda veida garantijas no trešām personām, iestādēm ir jāizvērtē garantijas nodrošinātais aizsardzības līmenis un attiecīgā gadījumā jāveic garantijas devēja kredītspējas izvērtēšana, piemērojot šo pamatnostādņu attiecīgos noteikumus atkarībā no tā, vai garantijas devējs ir fiziska persona vai uzņēmums. Garantijas devēja kredītspējas izvērtēšanai ir jābūt samērīgai ar garantijas apjomu attiecībā uz aizdevumu un garantijas devēja veidu.

5.2.6 Aizdevumi vidējiem un lieliem uzņēmumiem

Iestādēm ir jānovērtē aizņēmēja pašreizējā un turpmākā spēja izpildīt aizdevuma līgumā noteiktās saistības. Iestādēm ir arī jāanalizē aizņēmēja aizdevuma pieteikums, lai nodrošinātu, ka pieteikums atbilst iestādes vēlmei uzņemties kredītrisku, politikai, kredītu piešķiršanas kritērijiem, ierobežojumiem un attiecīgajiem rādītājiem, kā arī visiem attiecīgajiem makroprudenciālajiem pasākumiem, ja tos piemēro norīkotā makroprudenciālā iestāde.

Iestādēm ir jāņem vērā, ka naudas plūsma no aizņēmēja parastās uzņēmējdarbības un attiecīgā gadījumā aizdevuma līguma nolūkā visi ieņēmumi no aktīvu pārdošanas ir primārie atmaksas avoti.

Izvērtējot aizņēmēja kredītspēju, iestādēm uzsvars ir jāliek uz reālistiskiem un ilgtspējīgiem aizņēmēja nākotnes ienākumiem un nākotnes naudas plūsmu, nevis uz pieejamo nodrošinājumu. Nodrošinājums pats par sevi nedrīkst būt galvenais kritērijs aizdevuma apstiprināšanā, un tas pats par sevi nevar pamatot aizdevuma līguma apstiprināšanu. Nodrošinājums ir jāuzskata par iestādes otro izeju saistību neizpildes vai riska profila būtiskas pasliktināšanās gadījumā, nevis par galveno atmaksas avotu, izņemot gadījumus, kad aizdevuma līgumā ir paredzēts, ka aizdevuma atmaksas pamatā ir tāda īpašuma pārdošana, kas ieķīlāts kā nodrošinājums vai sniegtais likvīds nodrošinājums.

Veicot kredītspējas izvērtēšanu, iestādēm:

• a. ir jāanalizē aizņēmēja finanšu stāvoklis un kredītrisks, kā izklāstīts turpmāk;
• b. ir jāizanalizē aizņēmēja organizatoriskā struktūra, uzņēmējdarbības modelis un stratēģija, kā izklāstīts turpmāk;
• c. ir jānosaka un jāizvērtē aizņēmēja kredītspējas novērtējums vai attiecīgā gadījumā iekšējais reitings saskaņā ar kredītriska politiku un procedūrām;
• d. ir jāņem vērā visas aizņēmēja finansiālās saistības, piemēram, izmantotie un neizmantotie piešķirtie kredīta līgumi iestādēs, tostarp apgrozāmā kapitāla kredītu līgumi, aizņēmēja kredītriska darījumi un aizņēmēja iepriekšējā atmaksas rīcība, kā arī citas saistības, kas izriet no nodokļu vai citām valsts iestādēm vai sociālā nodrošinājuma fondiem;
• e. ir jāizvērtē darījuma struktūra, tostarp strukturālās subordinācijas risks un saistītie noteikumi, piemēram, vienošanās, un attiecīgā gadījumā trešo personu garantijas un nodrošinājuma struktūra.

Iestādēm ir jāveic kredītspējas izvērtēšana attiecībā uz aizdevuma specifiku, piemēram, būtību, termiņu un procentu likmi.

Iestādēm ir jāizvērtē aizņēmēja pakļautība VSP faktoriem, jo īpaši vides faktoriem un ietekmei uz klimata pārmaiņām, un aizņēmēja noteikto riska mazināšanas stratēģiju piemērotība.

Ja aizņēmējs ir savstarpēji saistītu klientu grupas loceklis, iestādēm izvērtēšana ir jāveic individuālā līmenī un attiecīgā gadījumā grupas līmenī saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par savstarpēji saistītiem klientiem, jo īpaši, ja atmaksa ir atkarīga no naudas plūsmas, kas nāk no citām saistītām pusēm. Ja aizņēmējs ir tādu savstarpēji saistītu klientu grupas loceklis, kuri ir saistīti ar centrālajām bankām un valstīm, tostarp centrālajām valdībām, reģionālajām un vietējām iestādēm un publiskā sektora struktūrām, iestādēm ir jāizvērtē konkrētā struktūra.

Attiecībā uz aizdošanas darbībām ar pārrobežu elementiem (piemēram, tirdzniecības finansējums, eksporta finansējums) iestādēm ir jāņem vērā politiskā, ekonomiskā un juridiskā vide, kurā darbojas iestādes klienta ārvalstu darījumu partneris. Iestādēm ir jāizvērtē pircēja iespējas pārskaitīt līdzekļus, piegādātāja spēja izpildīt pasūtījumu, tostarp tā spēja izpildīt piemērojamās vietējās juridiskās prasības, un piegādātāja finansiālā spēja tikt galā ar iespējamiem darījuma kavējumiem.

Lai identificētu aizņēmējus, kuri ir tieši vai netieši pakļauti paaugstinātam riskam, kas saistīts ar VSP faktoriem, iestādēm ir jāapsver iespēja izmantot intensitātes kartes, kurās kartē vai mērogošanas sistēmā uzsvērti, piemēram, atsevišķu ekonomikas (apakš)nozaru klimata un vides riski. Attiecībā uz aizdevumiem vai aizņēmējiem, kas saistīti ar augstāku VSP risku, ir nepieciešama aizņēmēja faktiskā uzņēmējdarbības modeļa intensīvāka analīze, tostarp pārskats par pašreizējām un prognozētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, tirgus vidi, uzraudzītām VSP prasībām attiecīgajiem uzņēmumiem un VSP regulējuma iespējamo ietekmi uz aizņēmēja finanšu stāvokli.

Aizņēmēja finanšu stāvokļa analīze

Lai analizētu finanšu stāvokli iepriekš minētajā kredītspējas izvērtējumā, iestādēm ir jāņem vērā šādi aspekti:

• a. gan pašreizējais, gan plānotais finanšu stāvoklis, tostarp bilances un kapitāla struktūra, apgrozāmais kapitāls, ienākumi, naudas plūsma un atmaksas spējas avots, lai izpildītu līgumsaistības, piemēram, parāda apkalpošanas spēja, tostarp iespējamo nelabvēlīgo notikumu gadījumā (sk. arī jutīguma analīzi) — analizējamajos posteņos ir jāiekļauj, bet ne tikai, brīva naudas plūsma, kas pieejama attiecīgā kredīta līguma parāda apkalpošanai;
• b. neto darbības ienākumi un rentabilitāte, jo īpaši saistībā ar parādu, par kuru jāmaksā procenti;
• c. aizņēmēja aizņemto līdzekļu līmenis, dividenžu sadale un faktiskie un plānotie kapitālizdevumi, kā arī naudas līdzekļu aprites cikls saistībā ar attiecīgo kredīta līgumu;
• d. riska darījumu profils līdz termiņa beigām attiecībā uz iespējamām tirgus svārstībām (piemēram, riska darījumi, kas denominēti ārvalstu valūtās, un riska darījumi, kas nodrošināti ar atmaksas instrumentiem);
• e. attiecīgā gadījumā saistību neizpildes varbūtība, pamatojoties uz kredītnovērtējumu vai iekšējā riska reitingu;
• f. piemērotu finanšu aktīvu kategorijai vai produktu veidam specifisku rādītāju izmantošanu saskaņā ar vēlmi uzņemties kredītrisku, politiku un ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar 4.2 . un 4.3 . iedaļu, tostarp ņemot vērā 3. pielikumā minētos rādītājus tādā mērā, kas ir piemērojams un atbilst konkrētajam kredīta priekšlikumam.

Iestādēm ir jānodrošina, ka analīzē izmantotās prognozes ir reālas un pamatotas un atbilst iestāžu ekonomikas un tirgus prognozēm. Ja iestādēm ir būtiskas bažas par šo finanšu prognožu ticamību, tām ir pašām jāprognozē aizņēmēju finanšu stāvoklis un attiecīgā gadījumā jāizmanto savas prognozes, lai apstrīdētu aizņēmēju sniegtās prognozes.

Iestādēm ir arī jāizvērtē aizņēmēja spēja gūt peļņu nākotnē, lai novērtētu nesadalītās peļņas ietekmi un līdz ar to ietekmi uz pašu kapitālu, jo īpaši gadījumos, kad aizņēmējs laika gaitā nav spējis radīt pozitīvu peļņu.

Iestādēm ir jāizvērtē aizņēmēja naudas līdzekļu aprites cikls, lai novērtētu laiku, kas vajadzīgs, lai uzņēmums pārvērstu naudā ieguldījumus krājumos un citos resursos, pārdodot savas konkrētās preces un pakalpojumus. Iestādēm ir jāspēj izprast aizņēmēja naudas līdzekļu aprites ciklu, lai aplēstu apgrozāmā kapitāla vajadzības un noteiktu atkārtotās izmaksas, lai novērtētu pastāvīgo spēju laika gaitā atmaksāt kredītu .

Iestādēm attiecīgā gadījumā ir jāizvērtē šie finanšu rādītāji, ņemot vērā rādītājus un limitus, kas izklāstīti to vēlmē uzņemties kredītrisku, kredītriska politikā un limitos saskaņā ar 4.2 . un 4.3 . iedaļu.

Iestādēm ir jāizvērtē finanšu stāvoklis, piešķirot aizdevumus pārvaldītājsabiedrībām gan kā atsevišķai vienībai, piemēram, konsolidētā līmenī, gan kā vienai vienībai, ja pārvaldītājsabiedrība pati nav darbotiesspējīga sabiedrība vai ja iestādēm nav darbojošos sabiedrību garantiju pārvaldītājsabiedrībai.

Jutīguma analīze kredītspējas izvērtēšanā

Iestādēm ir jāizvērtē aizņēmēja finanšu stāvokļa ilgtspēja un iespējamība, kā arī atmaksas sp ēja nākotnē potenciāli nelabvēlīgos apstākļos, kas var rasties aizdevuma līguma darbības laikā. Šajā nolūkā iestādēm ir jāveic viena vai vairāku faktoru jutīguma analīze, ņemot vērā tirgū notiekošus un specifiskus notikumus vai to kombināciju.

Šajā jutīguma analīzē it jāņem vērā visi vispārējie un aktīvu klasei, kā arī produktiem specifiskie aspekti, kas var ietekmēt aizņēmēja kredītspēju.

Veicot jutīguma analīzi par aizņēmēja atmaksas spēju negatīvos nākotnes apstākļos, iestādēm ir jāņem vērā šādi notikumi, kas ir visbūtiskākie konkrētajiem apstākļiem un aizņēmēja uzņēmējdarbības modelim:

Idiosinkrātiski notikumi

• a. nopietns, bet ticams aizņēmēja ieņēmumu vai peļņas daļas samazinājums;
• b. nopietns, bet ticams operacionālo zaudējumu notikums;
• c. nopietnas, bet ticamas pārvaldības problēmas;
• d. nozīmīgu tirdzniecības partneru, klientu vai piegādātāju neveiksmes;
• e. nopietns, bet ticams kaitējums reputācijai;
• f. nopietna, bet ticama likviditātes aizplūde, finansējuma izmaiņas vai aizņēmēja bilances saistību īpatsvara pieaugums;
• g. negatīvas izmaiņas to aktīvu cenā, kuriem aizņēmējs ir galvenokārt pakļauts (piemēram, kā izejmateriāls vai galaprodukts), un ārvalstu valūtas risks;

Tirgus notikumi

• h. nopietna, bet ticama makroekonomikas lejupslīde;
• i. nopietna, bet ticama lejupslīde ekonomikas nozarēs, kurās darbojas aizņēmējs un tā klienti;
• j. būtiskas izmaiņas politiskajā, regulatīvajā un ģeogrāfiskajā riskā;
• k. ievērojams, bet ticams finansējuma izmaksu pieaugums, piemēram, procentu likmes palielinājums par 200 bāzes punktiem visās aizņēmēja kredītu līgumos .

Aizņēmēja uzņēmējdarbības modeļa un stratēģijas analīze

Iestādēm ir jāizvērtē aizņēmēju uzņēmējdarbības modelis un stratēģija, tostarp attiecībā uz aizdevuma mērķi.

Iestādēm ir jāizvērtē aizņēmēja zināšanas, pieredze un spēja pārvaldīt uzņēmējdarbību, aktīvus vai ieguldījumus, kas saistīti ar aizdevuma līgumiem (piemēram, specifisku īpašumu KNĪ aizdevuma gadījumā).

Iestādēm ir jāizvērtē uzņēmējdarbības plāna un saistīto finanšu prognožu īstenojamība atbilstoši tās nozares īpatnībām, kurā aizņēmējs darbojas.

Iestādēm ir jāizvērtē aizņēmēja paļaušanās uz galvenajiem līgumiem, klientiem vai piegādātājiem un tas, kā tie ietekmē naudas plūsmas radīšanu, tostarp jebkādu koncentrāciju.

Garantiju un nodrošinājuma novērtēšana

Iestādēm ir jāizvērtē visi ieķīlātie nodrošinājumi, ņemot vērā nodrošinājuma prasības, kas noteiktas iestādes vēlmē uzņemties kredītrisku, politikā un procedūrās, tostarp vērtēšanā un īpašumtiesībās, un jāpārbauda visi attiecīgie dokumenti (piemēram, vai īpašums ir reģistrēts attiecīgos reģistros).

Iestādēm ir jāizvērtē visas garantijas, līgumi, negatīvas ķīlas klauzulas un parāda apkalpošanas līgumi, ko izmanto riska mazināšanai. Iestādēm ir arī jāapsver, vai nodrošinājuma vērtība ir kaut kādā veidā saistīta ar aizņēmēja uzņēmējdarbību vai spēju radīt naudas plūsmu.

Iestādēm ir jāizvērtē aizņēmēja pašu kapitāls un kredītkvalitātes uzlabojumi, piemēram, hipotekārā apdrošināšana, apņemšanās nodrošināt ilgtermiņa finansējumu un atmaksas garantijas no ārējiem avotiem.

Ja aizdevuma līgumā ir paredzētas jebkāda veida garantijas no trešām personām, iestādēm ir jāizvērtē garantijas nodrošinātais aizsardzības līmenis un attiecīgā gadījumā jāveic garantijas devēja kredītspējas izvērtēšana, piemērojot šo pamatnostādņu attiecīgos noteikumus, atkarībā no tā, vai garantijas devējs ir fiziska persona vai uzņēmums. Garantijas devēja kredītspējas izvērtēšanai ir jābūt samērīgai ar garantijas apjomu attiecībā uz aizdevumu un garantijas devēja veidu.

Ja sindicēto aizdevumu vai projekta finanšu darījumos maksājumu plūsmas darījumos notiek caur trešo personu, piemēram, ieceltu aģentu, iestādēm (vai pilnvarotiem vadošajiem organizētājiem vai to ieceltiem pārstāvjiem) ir jāizvērtē aģenta stabilitāte. Pārrobežu aizdevumu un projektu finansēšanas darījumos pārstāvim ir jābūt vienīgajam tādu garantiju, akreditīvu vai līdzīgu dokumentu izdevējam, kas izsniegti piegādātāja vārdā darījumā.

5.2.7 Komerciāla nekustamā īpašuma kreditēšana

Izvērtējot aizņēmēju kredītspēju KNĪ kreditēšanas gadījumos, papildus vispārējiem kredītspējas izvērtēšanas kritērijiem, kas noteikti 5.2.5. un 5.2.6 . iedaļā, iestādēm ir jāpiemēro šajā iedaļā noteiktie īpašie kritēriji. Izvērtējot aizņēmēju kredītspēju gadījumos, kad komerciālais nekustamais īpašums tiek kreditēts aizņēmējam, kuram pieder īpašums, uzņēmējdarbības veikšanai, iestādēm ir jāpiemēro tikai 5.2.5. un 5.2.6. iedaļā noteiktie kritēriji.

Iestādēm ir jāizvērtē un jāpārbauda aizņēmēja pieredze saistībā ar KNĪ veidu, lielumu un ģeogrāfisko atrašanās vietu. Ja aizņēmējs ir īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, ko sponsorē cita vienība, tad iestādēm ir jāizvērtē sponsorējošās struktūras pieredze attiecībā uz KNĪ veidu, lielumu un ģeogrāfisko atrašanās vietu.

Iestādēm ir jāizvērtē īpašuma spēja gūt ienākumus un refinansēšanas izredzes. Šajās izvērtēšanās ir jāņem vērā attiecīgajā aizdevuma pieteikumā paredzētais KNĪ aizdevuma termiņš.

Izvērtējot aizņēmēja atmaksas spēju, iestādēm attiecīgā gadījumā ir jāizvērtē:

• a. naudas plūsmas ilgtspēja;
• b. īrnieku kvalitāte, kārtējo nomas ienākumu izmaiņu ietekme uz amortizācijas grafiku, nomas noteikumiem, termiņiem un nosacījumiem, kā arī nomnieka maksājumu vēsture, ja tāda jau ir;
• c. atkārtotas iznomāšanas izredzes, naudas plūsma, kas nepieciešama, lai apkalpotu aizdevumu saskaņā ar aizdevuma līgumu, ja ir vajadzība pēc atkārtotas iznomāšanas, attiecīgā gadījumā aktīva darbības rezultāti ekonomikas lejupslīdes laikā, un nomas ienesīguma svārstības laika gaitā, lai izvērtētu pārmērīgi samazinātu ienesīgumu;
• d. nepieciešamie kapitālieguldījumi par īpašumu visā aizdevuma laikā.

Izvērtējot izredzes atkārtoti iznomāt jebkādu īpašumu, iestādēm ir jāņem vērā īrnieku pieprasījums pēc šā īpašuma, ņemot vērā salīdzināmu īpašumu piedāvājumu, īpašuma nosacījumus un specifikācijas, īpašuma atrašanās vietu un attiecīgās infrastruktūras tuvumu, kas kalpo īpašumam.

Ja attiecībā uz KNĪ tiek izsniegti kredīti, kur paredzēti tikai procentu maksājumi, iestādēm ir jāizvērtē īpašuma naudas plūsma, lai atbalstītu amortizācijas līmeni, kas līdzvērtīgs prognozētajam īpašuma saimnieciskās dzīves ciklam, lai dzēstu aizdevuma pamatsummu un procentus gadījumā, ja palielinās aizdevuma un ķīlas vērtības attiecība ( LTV ) īpašumam vai aizdevuma un regulārā LTV līmeņa attiecība attiecīgajā tirgū. Iestādēm šāda analīze ir jāapsver arī tad, ja aizņēmējiem ir papildu kredītkvalitātes uzlabojumi, piemēram, atsavināšanas aktīvi, kas ir juridiski realizējami saprātīgā laikposmā.

Lai veiktu jutīguma analīzi nelabvēlīgu tirgus un specifisku notikumu gadījumā, iestādēm papildus notikumiem, kas norādīti 5.2.5. un 5.2.6 . iedaļā, attiecīgi ir jāņem vērā:

• a. noma, tostarp izmaiņas nomas cenās, nomas ilgumā attiecībā pret aizdevuma termiņa apkalpošanas maksām, brīvo amata vietu skaita pieaugums, uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas, nomas "brīvdienu" periodi un atkārtotas iznomāšanas stimulēšana;
• b. ar refinansēšanu saistītie riski un kavējumi;
• c. kapitālizdevumu risks;
• d. citi attiecīgie kritēriji.

5.2.8 Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstībai

Izvērtējot aizņēmēju kredītspēju gadījumos, kad tiek izsniegti aizdevumi nekustamā īpašuma attīstībai, papildus vispārīgajiem noteikumiem par kredītspējas izvērtēšanu, kas izklāstīti 5.2.5. un 5.2.6 . iedaļā, iestādēm ir jāpiemēro šīs iedaļas īpašie noteikumi.

Kredītspējas izvērtēšanā atbilstoši aizdevuma dzīves ciklam ir jāietver gan izstrādes fāze, tostarp attiecīgā gadījumā tās posmi, gan fāze pēc izstrādes pabeigšanas, kad projekts kļūst par KNĪ aizdevumu. Pēdējais minētais posms ir jāizvērtē kā KNĪ aizdevums saskaņā ar šo pamatnostādņu noteikumiem.

Izvērtējot izstrādes fāzi, iestādēm ir jākonstatē, ka:

• a. aizņēmējam ir ticams uzņēmējdarbības plāns, kurā ietverts pamatojums visu ar attīstību saistīto izstrādes izmaksu prognozēm, ko pārbaudījis neatkarīgs eksperts;
• b. aizņēmējam ir pieejami būvnieki, arhitekti, inženieri un darbuzņēmēji nekustamā īpašuma attīstīšanai;
• c. aizņēmējs ir saņēmis vai nākotnē spēj saņemt visas attīstībai nepieciešamās atļaujas un sertifikātus, projektam virzoties uz priekšu un pirms kredīta līdzekļu izmaksas( - ām).

Iestādēm ir jānodrošina, ka ar attīstību saistīto izmaksu aprēķinā iekļauj neparedzētos izdevumus par izmaksu pārsniegšanu. Plānotie neparedzētie izdevumi ir jāiekļauj kredītlimitā vai pašu kapitālā. Iestādēm ir jāizvērtē aizņēmēja naudas rezervju līmenis un likviditātes profils, lai nodrošinātu, ka aizņēmējs spēj finansēt neplānotus neparedzētos izdevumus saistībā ar izmaksu pārsniegšanu un kavējumiem, ja tādi ir, virs neparedzēto izdevumu summas.

Iestādēm ir jāizvērtē jebkuras plānotās neto pārdošanas procesa prognozes īstenojamība gan attiecībā uz pārdošanas vērtību un apjomu, gan termiņiem.

Iestādēm ir jāveic apmeklējumi uz vietas, vajadzības gadījumā kopā ar atbilstīgi kvalificētu personu, lai pārbaudītu objekta galvenos komponentus, tostarp piekļuves un objekta specifiku, un jāsaglabā objekta apmeklējuma kopsavilkums lietā par aizņēmēju.

Papildus aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanai iestādēm attiecīgā gadījumā (piemēram, drošības rezerves pieprasījumu gadījumos) ir jāizvērtē kapitāla vērtspapīru ieguldītāji projektā, galveno uzmanību pievēršot viņu finanšu stāvokļa, attiecīgo zināšanu un pieredzes līdzīgos pr ojektos izvērtēšanai, kā arī interešu saskaņošanai starp kapitāla vērtspapīru ieguldītājiem un iestādēm, kas piedāvā aizdevumus tam pašam projektam.

5.2.9 Darījumi ar aizņemtiem līdzekļiem

Izvērtējot aizņēmēju kredītspēju darījumu ar aizņemtiem līdzekļiem gadījumos, papildus vispārīgajiem noteikumiem par kredītspējas izvērtēšanu, kas izklāstīti 5.2.5. un 5.2.6 . iedaļā, iestādēm ir jākonstatē pārmērīgu aizņemto līdzekļu īpatsvars iniciēšanas brīdī, kas definēts kā šāds rādītājs: kopējais parāds attiecībā pret peļņu pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas ( EBITDA ). Darījumiem ar pārmērīgu aizņemto līdzekļu īpatsvaru ir jāpaliek izņēmuma gadījumiem (un tiem ir jāatbilst iestādes vēlmei uzņemties risku) un jāietilpst iestādes kredītu deleģēšanas un riska pārvaldības eskalācijas sistēmā.

Iestādēm ir jāveic visaptverošs izvērtējums par aizņēmēja spēju saprātīgā laikposmā atmaksāt vai samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru līdz ilgtspējīgam parāda līmenim.

5.2.10 Kuģniecības finansējums

Izvērtējot aizņēmēju kredītspēju kuģniecības finansējuma gadījumā, papildus vispārīgajiem noteikumiem par kredītspējas izvērtēšanu, kas izklāstīti 5.2.5. un 5.2.6 . iedaļā, iestādēm ir jāpiemēro šajā iedaļā noteiktie īpašie kritēriji. Iestādēm jo īpaši ir jānovērtē šādi aspekti:

• a. attiecība starp kuģa ieņēmumiem un izmaksām (darbības izdevumi, tostarp apdrošināšana, algas, apkope, smērvielas un procentu izmaksas);
• b. attiecība starp kuģa pašreizējo vecumu un paredzamo lietderīgās lietošanas laiku;
• c. aizņēmēja flotes raksturojums attiecībā pret kopējo flotes vienību skaitu (jaunās būvniecības darbības apjoms, uzbūvēto kuģu skaits, lūžņos nodoto kuģu skaits katrā segmentā un kuģu vecums noteiks pārtonnāžas apjomu un ietekmēs kravas pārvadājumu likmes);
• d. kuģu vērtējumi ar diskontu vai bez tā (ja tie ir iekļauti kā atmaksas avots), lai atspoguļotu pārdošanas izmaksas, naudas vērtību laikā un nenoteiktību attiecībā uz aktīva likviditāti un tirgojamību, izņemot gadījumus, kad vienots novērtējums nav iespējams, ja kuģi tiek ekspluatēti kā daļa no lielākas flotes ar ļoti atšķirīgiem ienākumu veidiem.

Iestādēm ir jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, attiecīgā tipa kuģu piedāvājums un pieprasījums tirgū, pašreizējie un turpmākie attiecīgā tipa kuģu tirdzniecības modeļi, nepieciešamība, lai aizdevums būtu bez regresa tiesībām vai lai tam būtu garantijas, vai ilgtermiņa frakts ar pieņemamu galalietotāju, un tas, vai kuģa īpašnieks var sniegt citus nodrošinājumus, piemēram, fraktēšanas un apdrošināšanas līgumus, akciju un skaidras naudas nodrošinājumu vai citu aktīvu, piemēram, nekustamā īpašuma un tam pašam īpašnieka piederošu ("māsas") kuģu, hipotēkas.

Attiecībā uz aizdevumiem kuģu būvei iestādēm ir jākonstatē, ka:

• a. aizņēmējam ir ticams uzņēmējdarbības plāns, kurā ietverts pamatojums visu saistī to izstrādes izmaksu prognozēm, ko pārbaudījis neatkarīgs eksperts;
• b. aizņēmējam ir pieejami būvnieki, jūras arhitekti, inženieri un darbuzņēmēji kuģa būvniecībai;
• c. aizņēmējs projekta virzības uz priekšu gaitā ir saņēmis vai spēj saņemt visas attīstībai nepieciešamās atļaujas un sertifikātus.

5.2.11 Projektu finansējums

Izvērtējot aizņēmēju kredītspēju projektu finansēšanas gadījumos, papildus vispārīgajiem noteikumiem par kredītspējas izvērtēšanu, kas izklāstīti 5.2.5. un 5.2.6 . iedaļā, iestādēm ir jāievēro šīs iedaļas īpašie kritēriji.

Iestādēm ir jāizvērtē aizdevuma atmaksas primārais avots, kas ir finansēto aktīvu (projekta) radītais ienākums. Iestādēm ir jāizvērtē ar projektu saistītā naudas plūsma, tostarp nākotnes ienākumu radīšanas spēja pēc projekta pabeigšanas, ņemot vērā visus piemērojamos regulatīvos vai juridiskos ierobežojumus (piemēram, cenu regulēšana, peļņas normas regulēšana, ieņēmumu aplikšana ar “ņem vai maksā" līgumiem, vides tiesību akti un noteikumi, kas ietekmē projekta rentabilitāti).

Ciktāl iespējams, iestādēm ir jānodrošina, ka visi projekta aktīvi un pašreizējā un turpmākā naudas plūsma un konti tiek ieķīlāti iestādei, kas izsniedz aizdevumu, vai aģentam/atbildīgajam parakstītājam sindicēta darījuma / kluba darījuma ( club -deal ) gadījumā. Ja projektam ir izveidota īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, šīs īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības akcijas ir jāieķīlā iestādei, lai iestāde/aģents vajadzības gadījumā varētu pārņemt uzņēmumu valdījumā. Sindicētu darījumu / klubu darījumu gadījumā kreditoru līgumiem ir jāreglamentē katra kreditora piekļuve ieķīlātajiem līdzekļiem un aktīviem.

Izvērtējot projekta izstrādes posmu, iestādēm ir jākonstatē, ka:

• a. aizņēmējam ir ticams uzņēmējdarbības plāns, kurā ietverts pamatojums visu saistīto izstrādes izmaksu prognozēm, ko pārbaudījis neatkarīgs eksperts;
• b. aizņēmējam ir pieejami būvnieki, arhitekti, inženieri un darbuzņēmēji projekta attīstīšanai;
• c. aizņēmējs projekta virzības uz priekšu gaitā ir saņēmis vai spēj saņemt visas attīstībai nepieciešamās atļaujas un sertifikātus.

Iestādēm ir jānodrošina, ka ar attīstību saistīto izmaksu aprēķins, ko nodrošina aizņēmējs, ietver neparedzētos izdevumus par izmaksu pārsniegšanu. Šādi plānoti neparedzētie izdevumi ir jāiekļauj kredītlimitā vai pašu kapitālā. Iestādēm ir jāizvērtē aizņēmēja vai kapitāla vērtspapīru ieguldītāju naudas rezervju līmenis un likviditātes profils, lai nodrošinātu, ka tie spēj finansēt neplānotus neparedzētos izdevumus saistībā ar izmaksu pārsniegšanu un kavējumiem, ja tādi ir, virs neparedzēto izdevumu summas.

Papildus aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanai iestādēm ir jāizvērtē kapitāla vērtspapīru ieguldītāji projektā, attiecīgā gadījumā pievēršot īpašu uzmanību viņu finanšu stāvokļa, attiecīgās pieredzes, pieredzes līdzīgos projektos, spējas un vēlmes atbalstīt projektu visā projekta darbības laikā izvērtēšanai.