1 Vadības struktūras loma un pienākumi

Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 88. panta 1. punktu vadības struktūrai jābūt galīgai un vispārējai pārskatatbildībai par iestādi, un tā nosaka, pārrauga un ir pārskatatbildīga par to, kā iestādē tiek īstenota pārvaldības kārtība, kas nodrošina efektīvu un piesardzīgu iestādes pārvaldību.

Vadības struktūras pienākumi būtu skaidri jādefinē, nošķirot vadības (izpildu) funkcijas pienākumus no uzraudzības (neizpildu) funkcijas pienākumiem. Vadības struktūras pienākumi un uzdevumi būtu jāapraksta rakstveida dokumentā, un vadības struktūrai tie ir pienācīgi jāapstiprina. Visiem vadības struktūras locekļiem vajadzētu būt pilnībā informētiem par vadības struktūras sastāvdaļām un pienākumiem, kā arī par uzdevumu sadali starp dažādām vadības struktūras un tās komiteju funkcijām.

Vadības struktūrai kā uzraudzības veicējai vajadzētu efektīvi mijiedarboties ar to kā vadības veicēju. Abām funkcijām būtu vienai otru jānodrošina ar pietiekamu informāciju, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus. Lai nodrošinātu pienācīgus pārbaudes pasākumus un varas līdzsvaru, tās lēmumu pieņemšanu nevajadzētu atstāt viena locekļa vai šaura locekļu loka kompetencē.

Vadības struktūras pienākumos būtu jāiekļauj šādu darbību noteikšana, apstiprināšana un īstenošanas pārraudzība:

• a. iestādes vispārējā darbības stratēģija un galvenās politikas jomas spēkā esošās tiesiskās un regulējošās sistēmas ietvaros, ņemot vērā iestādes ilgtermiņa finanšu intereses un maksātspēju;
• b. vispārējā riska stratēģija, iestādes vēlme uzņemties risku un tās riska pārvaldības sistēma, kā arī pasākumi ar mērķi nodrošināt, ka vadības struktūra veltī pietiekami daudz laika ar risku un riska pārvaldību saistītiem jautājumiem;
• c. atbilstoša un efektīva iekšējās pārvaldības un iekšējās kontroles sistēma, kā noteikts V sadaļā, kas:

• d. iestādes risku segšanai pietiekams iekšējā kapitāla un reglamentētā kapitāla apmērs, veids un sadalījums;
• e. iestādes likviditātes pārvaldības uzdevumi;
• f. atalgojuma politika, kas atbilst atalgojuma principiem, kuri noteikti Direktīvas 2013/36/ES 92. – 95. pantā un EBI Pamatnostādnēs par pareizu atalgojuma politiku saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 74. panta 3. punktu un 75. panta 2. punktu⁷ ;
• g. mehānismi ar mērķi nodrošināt vadības struktūras individuālās un kolektīvās piemērotības novērtējumu efektīvu veikšanu, atbilstošu vadības struktūras sastāva un pēctecības plānošanu un vadības struktūras pienākumu efektīvu izpildi⁸ ;
• h. atlases un piemērotības novērtēšanas process personām, kas pilda pamatfunkcijas⁹ ;
• i. mehānismi ar mērķi nodrošināt katras vadības struktūras komitejas iekšējo darbību pēc tās izveides, raksturojot:

• j. riska kultūra saskaņā ar šo pamatnostādņu 9. iedaļu, kas attiecas uz iestādes rīcību saistībā ar riska apzināšanos un riska uzņemšanos;
• k. korporatīvā kultūra un vērtības saskaņā ar 10. iedaļu, kas veicina atbildīgu un ētisku rīcību, tostarp rīcības kodekss vai cits līdzīgs instruments;
• l. interešu konflikta politika iestādes līmenī saskaņā ar 11. iedaļu un personālam — saskaņā ar 12. iedaļu; un
• m. mehānismi ar mērķi nodrošināt grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas sistēmu integritāti, tostarp finanšu un darbības kontroles pasākumi un tiesību aktu un attiecīgo standartu ievērošana.

⁷ EBI pamatnostādnes par pareizu atalgojuma politiku

⁸ Skatīt arī kopīgās ESMA un EBI pamatnostādnes par vadības struktūras locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu.

⁹ Kopīgās ESMA un EBI pamatnostādnes par vadības struktūras locekļu un personu, kas pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu.

Nosakot, apstiprinot un pārraugot 22. punktā uzskaitīto aspektu īstenošanu, vadības struktūrai būtu jācenšas nodrošināt uzņēmējdarbības modeli, pārvaldības kārtību, tostarp riska pārvaldības sistēmu, kurā būtu ņemti vērā visi riski. Ņemot vērā visus riskus, kuriem iestādes ir pakļautas, iestādēm būtu jāņem vērā visi attiecīgie riska faktori, tostarp vides, sociālie un pārvaldības riska faktori. Iestādēm būtu jāņem vērā, ka pēdējā minētā var ietekmēt savus prudenciālos riskus, tostarp kredītriskus, piemēram, izmantojot riska faktorus, kas saistīti ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, vai ārējus fiziskus ar klimatu saistītus notikumus, kas var ietekmēt debitorus, tirgus, likviditāti, operacionālos riskus un arī reputācijas riskus, piemēram, izmantojot sociālos un pārvaldības riska faktorus, piemēram, saistībā ar ārpakalpojumu mehānismiem¹⁰ . Šādi riski ietver, piemēram, juridiskos riskus līgumtiesību vai darba tiesību jomā, riskus, kas saistīti ar iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, vai citus VSP riska faktorus, kas var ietekmēt valsti, kurā atrodas pakalpojuma sniedzējs, un tā spēju nodrošināt saskaņoto pakalpojumu līmeni.

¹⁰ Skatīt EBI ziņojumu par VSP risku pārvaldību un uzraudzību, kas publicēts saskaņā ar Kapitāla prasību direktīvas 98. panta 8. punktu, lai iepazītos ar EBI izpratni par VSP riskiem, nosūtīšanas kanāliem un ieteikumiem saistībā ar pasākumiem, procesiem, mehānismiem un stratēģijām, kas iestādēm jāīsteno, lai apzinātu, novērtētu un pārvaldītu VSP riskus.

Vadības struktūrai jāpārrauga informācijas izpaušanas process un saziņa ar ārējiem partneriem un kompetentajām iestādēm.

Visiem vadības struktūras locekļiem vajadzētu būt informētiem par iestādes vispārējo darbību, finansiālo un riska situāciju, ņemot vērā ekonomikas vidi, un par pieņemtajiem lēmumiem ar būtisku ietekmi uz iestādes darbību.

Vadības struktūras loceklis var būt atbildīgs par iekšējās kontroles funkcijas struktūru, kā minēts V sadaļas 19.1. iedaļā, ar nosacījumu, ka šim loceklim nav citu uzdevumu, kas apdraudētu viņa veiktās iekšējās kontroles darbības un iekšējās kontroles funkcijas struktūras neatkarību.

Vadības struktūrai būtu jāuzrauga, regulāri jāpārskata un jānovērš apzinātās nepilnības attiecībā uz procesu, stratēģiju un politikas jomu īstenošanu saistībā ar 22. un 23. punktā minētajiem pienākumiem. Iekšējās pārvaldības sistēma un tās īstenošana būtu regulāri jāpārskata un jāatjaunina, ņemot vērā proporcionalitātes principu, kā sīkāk paskaidrots I sadaļā. Padziļināta pārskatīšana būtu jāveic gadījumos, kad iestādi skar būtiskas pārmaiņas.