5.1 Activities requiring the application for an authorisation

Saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES uzkrājumu un finanšu stabilitātes aizsardzība paredz, ka darbības veikšanai kredītiestādes statusā ir jāsaņem kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, ko var piešķirt tikai pēc pieteikuma, ko iesniegusi pieteikuma iesniedzēja kredītiestāde, pozitīva novērtējuma.

Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst visiem kredītiestādes definīcijas elementiem, kas izklāstīti KPR 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta a) daļā — “uzņēmums, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un savā vārdā piešķir aizdevumus”. Jo īpaši tām jānovērtē, vai gan “noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanu no klientiem”, gan “aizdevumu piešķiršanu savā vārdā” īstenos pieprasījuma iesniedzēja kredītiestāde.

Tas neskar kredītiestādes iespēju veikt KPD I pielikumā izklāstītās darbības saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tādēļ kompetento iestāžu veiktajam uzņēmējdarbības plāna novērtējumam jāaptver visas darbības, ko pieteikuma iesniedzēja kredītiestāde paredzējusi darbības programmā, tostarp darbības, kas pārsniedz noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanu no klientiem un kredītu piešķiršanu savā vārdā, neatkarīgi no tā, vai tās ir izklāstītas KPD I pie likumā, vai citas darbības saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Kompetentajām iestādēm jāpārbauda konsekvence un atbilstība starp paredzētajām darbībām un pieteikuma iesniedzēja iekšējo organizāciju, kā arī tādu elementu trūkums, kas varētu kavēt to uzraudzības funkciju efektīvu izpildi. Ņemot to vērā, kompetentajām iestādēm jāprecizē, ka pēc atļaujas saņemšanas pieteikuma iesniedzējai kredītiestādei tiks veikta visaptveroša visu kredītiestādes veikto darbību pārbaude, lai noteiktu visu šādu darbību ietekmi uz kredītiestādes prudenciālo regulējumu un uzraudzību kopumā.

Ja kompetentās iestādes novērtē, ka pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes uzņēmējdarbības modelis neatbilst visiem kredītiestādes definīcijas elementiem, kas izklāstīti KPR 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta a) daļā, tās atsaka atļaujas piešķiršanu.

Ja nav vienota ES jēdziena par elementiem, kas veido kredītiestādes definīciju, kā izklāstīts KPR 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta a) daļā, šajās Pamatnostādnēs kompetentajām iestādēm ir norādīti šādu elementu galvenie aspekti, kā arī jomas, kurās, novērtējot pieteikumu, kompetentajām iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība.

Izvērtējot, vai ir izpildīts formulējums “kuras uzņēmējdarbība”, kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai abas darbības — “noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no klientiem” un “aizdevumu piešķiršana savā vārdā” tiks veiktas regulāri un sistemātiski.

Saskaņā ar vispārējo uzkrājumu aizsardzības principu, izvērtējot, vai ir izpildīts formulējums “ņem” noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem, kompetentajām iestādēm cita starpā būtu jāpārliecinās, ka pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes uzņēmējdarbības modelis (un tādējādi tās finansēšanas struktūra) ietver šādu noguldījumu un/vai citu atmaksājamu līdzekļu saņemšanu un/vai turēšanu līdz pilnīgai atmaksai. Atmaksa pilnā apmērā attiecas uz pamatsummu ar uzkrātajiem procentiem, ja tādi ir.

Novērtējot, vai ir izpildīts formulējums “noguldījumi”, kompetentajām iestādēm jāpievērš uzmanība vismaz tam, lai nodrošinātu, ka tie ir:

• a. fiduciāras valūtas summa jebkādā formā (piemēram, monētas, banknotes, virtuālā nauda utt.);
• b. atmaksājami pēc pieprasījuma vai līgumā noteiktā laikā un ar procentiem vai prēmiju vai bez tiem;
• c. saņemti no trešām personām (juridiskām vai fiziskām personām);
• d. saņemti uzņēmējdarbības veikšanas gaitā.

Kompetentajām iestādēm būtu arī jāņem vērā, ka noguldījumi var būt dažādi, tie var būt pārvedami vai citi noguldījumi, tostarp krājnoguldījumi, termiņnoguldījumi vai neapgrozāmi no guldījumu sertifikāti.

Kompetentajām iestādēm cita starpā arī jānodrošina, ka Direktīvas 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (“NGSD”) 5. panta 1. punktā paredzētie izņēmumi no noguldījumu garantiju sistēmas jēdziena “atbilstošs noguldījums” un atmaksas pienākuma neietekmē jēdzienu “noguldījumi” kredītiestādes atļaujas piešķiršanas nolūkā.

Izvērtējot, vai ir ievērots konkrētais apzīmējums “citi atmaksājamie līdzekļi”, kompetentajām iestādēm jāatsaucas uz “finanšu instrumentiem, kuriem piemīt atmaksāšanas raksturīgā īpašība”, kā arī uz “instrumentiem, uz kuriem, lai gan tiem nav šādu īpašību, attiecas līgumiska vienošanās atmaksāt samaksātos līdzekļus”⁷ . Tām jāņem vērā arī tas, ka šāds jēdziens ietver obligācijas un citus salīdzināmus vērtspapīrus, piemēram, tirgojamus noguldījuma sertifikātus (ne nominatīvus), ar nosacījumu, ka tos pastāvīgi emitē kredītiestāde⁸ .

⁷ Tiesa, 1999. gada 12. februāris, C -366 /97, Romanelli .

⁸ KPD 14. apsvērumā teikts: “Tādēļ pasākumu piemērošanas jomai vajadzētu būt iespējami plašai, aptverot visas iestādes, kuru darījumdarbība ir pieņemt no sabiedrības atmaksājamus naudas līdzekļus vai nu kā noguldījumus vai kā citādi, piemēram, pastāvīgi emitējot obligācijas un citus līdzīgus vērtspapīrus […]” (uzsvērts).

Novērtējot, vai noguldījumi vai citi atmaksājami līdzekļi tiek ņemti no “klientiem”, kompetentajām iestādēm jo īpaši jākoncentrējas uz to, vai “noguldījumi vai citi atmaksājami līdzekļi” kā uzņēmējdarbība tiek saņemti no juridiskām vai fiziskām personām, kas nav kredītiestāde.

Izvērtējot, vai ir izpildīts formulējums “piešķirt aizdevumus”, kompetentajām iestādēm jo īpaši jākoncentrējas uz to, vai pieteikuma iesniedzēja kredītiestāde noslēdz līgumus par naudas summas nodrošināšanu konkrētam vai nenoteiktam mērķim uz laika posmu, par kuru jāvienojas, un vai tā jāatmaksā atbilstīgi saskaņotiem nosacījumiem, parasti paredzot atlīdzību. Īpaši attiecībā uz formulējumu “savā vārdā” kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai pieteikuma iesniedzēja kredītiestāde plāno būt piešķirtā finansējuma kreditors.

Veicot novērtējumu par atļaujas piešķiršanu kredītiestādei, kompetentajām iestādēm arī jāapsver, vai kredītiestādes atļaujas piešķiršana ir nepieciešama, ņemot vērā pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes pamatā esošo situāciju un pašreizējos apstākļus. Tām jānovērtē kredītiestādes atļaujas atbilstība un nepieciešamība, ņemot vērā darbības, ko pieteikuma ies niedzēja kredītiestāde plāno veikt.

Ja, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta kopā ar pieteikumu, nav pilnīgi skaidrs, ka kredītiestādes uzņēmējdarbības veikšana kā kredītiestādei ir pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes faktiskais uzņēmējdarbības nolūks, kompetentajām iestādēm jāpalielina pieteikuma rūpīgas izskatīšanas līmenis. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad tās atklāj ierobežotu vai formālu atbilstību atsevišķām kredītiestādes definīcijas sastāvdaļām.

Šādos apstākļos kompetentajām iestādēm jāizskata pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes iespējamie papildu uzņēmējdarbības motīvi, kas pamato pieteikuma iesniegšanu, piemēram, priekšrocības, kas izriet no kredītiestādes statusa attiecībā uz reputāciju, piekļuvi maksājumu un norēķinu sistēmām un lētāku finansējumu. Kompetentajām iestādēm cita starpā īpaši jāuzsver paredzēto darbību riska līmenis un uzņēmējdarbības modeļa dzīvotspēja, tostarp ņemot vērā arī iespējamo negatīvo ietekmi uz noguldījumu garantiju sistēmām un centrālajās bankās glabātā nodrošinājuma apjomu un kvalitāti.