7.2 Assessment methodology

Kompetentajām iestādēm jāveic pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes uzņēmējdarbības stratēģijas kvalitatīva pārskatīšana, lai iegūtu pārskatu par darbību veidiem, ko tā plāno veikt, to ģeogrāfisko sadalījumu, pamatā esošo pieņēmumu ticamību un saistīto kredītiestādes riska profilu.

Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm jāpanāk skaidrs viedoklis par:

• (a) darbību veidiem, ko pieteikuma iesniedzēja kredītiestāde plāno veikt, tostarp pamatdarbību un blakusdarbības jomu un mērķklientu veidu noteikšanu. Šai analīzei vajadzētu būt funkcionālai, lai noteiktu darbības, uz kurām attiecas atļauja, vai — saskaņā ar 58. punktu — atļaujas darbības jomu, kā arī attiecīgā gadījumā citu piemērotu atļaujas piešķiršanas režīmu pieejamību. Pārskatīšanai būtu arī jāsniedz kompetentajai iestādei izpratne par saistīto riska profilu, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas/terorisma finansēšanas risku, un ietekmi uz kapitāla prasībām, likviditāti un finansējuma vajadzībām, kā arī uz iekšējās pārvaldības kārtību;
• (b) dar bību ģeogrāfisko sadalījumu, tostarp paredzēto darbību veikšanu ar meitasuzņēmumu un filiāļu starpniecību vai izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību ES vai trešā valstī, un plānoto turpmāko paplašināšanos. Jo īpaši tad, ja uzņēmējdarbības modelī ir paredzēta digitālo risinājumu izmantošana, kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai uz plānotajām pārrobežu darbībām attiektos “pakalpojumu sniegšanas brīvība” vai “tiesības veikt uzņēmējdarbību”. Analīzei cita starpā būtu jāatbalsta kompetento iestāžu izpratne p ar nepieciešamību pēc jebkādām turpmākām regulatīvām prasībām piekļūt mērķa tirgiem (piemēram, paziņojums par pasi), jebkādu saistīto regulatīvo risku un plānotās korporatīvās struktūras uzņēmējdarbības vai finanšu pamatojumu un ģeogrāfisko sadalījumu. Tas būtu jāatbalsta arī ar jurisdikciju saistītā NILL/TF riska analīzē, ko veic saistībā ar darbības struktūras novērtējumu. Ja pieteikuma iesniedzēja kredītiestāde plāno veikt lielu daļu savu darbību ārpus jurisdikcijas, kurā tā ir iesniegusi pieteikumu atļaujas saņemšanai, kompetentajai iestādei saskaņā ar KPD 16. apsvērumu jānovērtē, vai piemērošanas jurisdikcijas izvēles mērķis ir izvairīties no stingrākiem regulatīviem standartiem (piemēram, attiecībā uz NILL/TFN režīmu), kas ir spēkā citā dalībvalstī.
• (c) Vispārējā stratēģija, izpētot pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes uzņēmējdarbības pamatojumu, kā arī vispārējo grupas stratēģiju, ja pieteikuma iesniedzējs pieder grupai. Tā ietver atbilstošu izpratni par stratēģiskajiem mērķiem, galvenajiem uzņēmējdarbības virzītājspēkiem, visām konstatētajām konkurences priekšrocībām, uzņēmējdarbības plāna kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem mērķiem, tostarp uzņēmuma produktiem vai pakalpojumiem, vērtības piedāvājumu un stāvokli tirgū.

Jo īpaši attiecībā uz inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem un/vai īstenošanas mehānismiem kompetentajām iestādēm jāpievērš uzmanība arī paredzēto pakalpojumu un produktu inovatīvo iezīmju aprakstam, tostarp jebkādai iespējamai lielākai pakļautībai NILL/TF riskam. Saskaņā ar proporcionalitātes un riskā balstītu pieeju kompetentās iestādes var apsvērt iespēju pārskatīt paskaidrojumus par jaunā produkta pievilcību, produkta cenu noteikšanu, struktūru un salīdzinošajām priekšrocībām. Šāda pārskatīšana būtu jākoordinē un jāpapildina ar mērķa ti rgus analīzi, kā aprakstīts 7.2.3. sadaļā, un ārējo pamatrādītāju iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbības stratēģiju.

Skaidra izpratne par plānoto uzņēmējdarbības stratēģiju ļaus kompetentajām iestādēm novērtēt saistīto finansēšanas stratēģiju, attiecīgos ārējos un iekšējos faktorus stratēģisko mērķu sasniegšanai un kvantitatīvo pieņēmumu ticamību. Kopumā novērtējumam būtu jāsniedz kompetentajai iestādei pārskats par uzņēmējdarbības stratēģijas stiprajām pusēm, vājajām pusēm, iespējām un riskiem.

7.2.2 Finansējuma struktūra, likviditātes novērtēšana un pārvaldība

Kompetentajām iestādēm jāpanāk skaidrs priekšstats par plānotajiem avotiem plānotās uzņēmējdarbības finansēšanai, tostarp par sākotnējā kapitāla summas avotu( - iem). Kompetentajām iestādēm jāpārskata informācija, ko iesniegusi pieteikuma iesniedzēja kredītiestāde (jo īpaši saskaņā ar RTS 4. pantu par informāciju atļaujas saņemšanai), lai novērtētu likviditātes profilu un saistību struktūru, īpašu uzmanību pievēršot pamatā esošo pieņēmumu ticamībai. Attiecībā uz saistību struktūru kompetentajām iestādēm jānovērtē dažādi finansējuma avoti (saistību veidi, instrumenti un darījumu partneri), saistītās izmaksas, ietvertās iespējas un to līgumiskie un uzvedības termiņi. Skaidrs priekšstats par likviditātes profilu un atbildības struktūru ļaus kompetentajām iestādēm novērtēt prognozes par regulatīvajām likviditātes un finansējuma attiecībām, piemēram, likviditātes seguma rādītāju¹⁰ un neto stabila finansējuma rādītāju¹¹ , ņemot vērā arī to attīstību plānošanas laikposmā, ko izraisa pakāpenisks uzņēmējdarbības pieaugums un finansēšanas stratēģijas īstenošana (piemēram, pakāpeniska noguldītāju piesaistīšana) izveides posmā. Kompetentajām iestādēm arī jāņem vērā, ka, lai gan pirmajā darbības gadā lielākā daļa pieejamo finansējuma avotu parasti ir stabili (piemēram, akciju kapitāls) un likvīdo aktīvu īpatsvars ir augsts, regulatīvo rādītāju attīstība var atšķirties atkarībā no plānotajām uzņēmējdarbības darbībām un pieteikuma iesniedzēja saistītās finansēšanas stratēģijas.

¹⁰ Skatīt Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61, lai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildinātu attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm.

¹¹ Skatīt KPR IV daļu – VI sadaļa (ieviesta KPR II).

Kompetentajām iestādēm jāveic intensīvāks novērtējums, tostarp detalizēti jautājumi par iespējamiem alternatīviem scenārijiem, ja finansējuma struktūrā ir augsts koncentrācijas līmenis vai nelīdzsvarots finansējuma profils (piemēram, pārmērīga termiņu nesakritība).

Finansējuma izmaksas jānovērtē finanšu prognozes novērtējuma kontekstā (skat. 7.2.5. punktu) kā daļu no pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes peļņas un zaudējumiem, un, ja tas ir iespējams un lietderīgi, tie būtu jāsalīdzina ar citām kredītiestādēm. Turklāt pamatā esošie pieņēmumi — sevišķi plānotās procentu likmes — jāizvērtē, ņemot vērā uzņēmējdarbības un makroekonomikas vidi.

Kompetentajām iestādēm būtu jāpārskata iesniegtā informācija, jo īpaši kā izklāstīts RTS par informāciju atļaujas saņemšanai 4. panta g) punkta ii) līdz v) apakšpunktā¹² , lai novērtētu pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes spēju finansēt, uzraudzīt, atjaunināt un ziņot par tās likviditātes pozīciju un relatīvajām rezervēm atbilstoši tās vajadzībām¹³ .

¹² RTS par informāciju atļaujas saņemšanai 4. panta g) punktā noteikts, ka pieteikumā izklāsta “šādu pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes sistēmu un politikas pārskatu: […] b) likviditātes riska pārvaldības politiku; c) finansējuma koncentrācijas un diversifikācijas politiku; d) nodrošinājuma pārvaldības politiku; e) noguldījumu politiku”.

¹³ Skatīt 9.4. sadaļu Iekšējā kontroles sistēma.

Kompetentajām iestādēm būtu jāpārskata iesniegtā informācija, jo īpaši, kā izklāstīts 4. panta

• a) punkta v) apakšpunktā¹⁴ RTS par informāciju atļaujas saņemšanai , lai novērtētu iekšējās likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa vispārējo gatavību, ņemot vērā, piemēram, šādus aspektus:
• (a) Likviditātes pārvaldība. Kompetentajām iestādēm jāiegūst skaidra izpratne par iestādes faktisko spēju pārvaldīt tās likviditāti, tostarp par to, vai attiecīgajām funkcijām ir pietiekami resursi, lai nodrošinātu pareizu likviditātes pārvaldību, un vai tās spēj aprēķināt neto stabila finansējuma rādītāju un likviditātes seguma rādītāju. Kompetentajām iestādēm arī jāgūst skaidra izpratne par pārskatu sniegšanas kārtību, kas izveidota nolūkā apspriestu iestādes likviditāti un saistītos riskus, tostarp par vadības struktūrai, augstākajai vadībai un att iecīgajām komitejām (attiecīgā gadījumā) paredzēto ziņojumu saturu un biežumu, lai noteiktu, ka tās var apspriest un apstrīdēt attiecīgos jautājumus;
• (b) finansēšanas stratēģiju un likviditātes plānošanu. Kompetentajām iestādēm jāiegūst skaidra izpratne par kredītiestādes spēju izstrādāt scenārijus, tostarp spriedzes testus un ārkārtas situāciju finansēšanas plānus;
• (c) likviditātes iekšējās kontroles sistēmu. Kompetentajām iestādēm jāiegūst skaidra izpratne par paredzētajiem procesiem attiecībā uz pierādījumu (piemēram, ziņojumu, kontroles pierādījumu) pārskatīšanu, apstiprināšanu un pamatošanu ar tiem.

¹⁴ RTS par informāciju atļaujas saņemšanai 4. panta h) punktā ir noteikts: "Pieteikumā izklāsta visu turpmāk minēto par pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes finansiālo situāciju: […] iekšējā likviditātes pietiekamības novērtējuma kopsavilkumu konsolidētā, subkonsolidētā un individuālā līmenī, ja piemērojams, apliecinot, ka kredītiestādes likviditātes resursi būs pietiekami, lai izpildītu tās individuālās likviditātes prasības; […]”.

Saskaņā ar proporcionalitātes pieeju, kas izklāstīta 70. p unktā, kompetentajām iestādēm jānovērtē pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes spēja un gatavība izturēt finansējuma spriedzi. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm jāanalizē iesniegtā finansējuma un likviditātes stresa scenārija, piemēram, finansējuma izmaksu pieauguma, ietekme uz likviditātes un finansējuma attiecībām.

Attiecīgā gadījumā kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka iesniegtajā atveseļošanas plāna sagatavošanas procesa aprakstā ir ietverti likviditātes un finansējuma rādītāji.

Novērtējot likviditātes un finansējuma riskus, kompetentajām iestādēm jāpārbauda pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes turpmākā atbilstība minimālajām prasībām, kas paredzētas attiecīgajos ES un valstu īstenošanas tiesību aktos. Tomēr novērtējuma darbības jomu varētu paplašināt, pārsniedzot šīs minimālās prasības, lai ļautu kompetentajām iestādēm pieprasīt lielākus likviditātes resursus no pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes ar mērķi kompensēt neidentificētos riskus un neskaidrības.

7.2.3 Galvenie ārējie faktori, tostarp uzņēmējdarbības vide

Lai veidotu viedokli par iestādes stratēģisko pieņēmumu ticamību, kompetentajām iestādēm sava vispārējā novērtējuma ietvaros jāaptver uzņēmējdarbības plāna galvenie ārējie faktori, tostarp uzņēmējdarbības vide, saskaņā ar turpmāk norādītajiem kritērijiem.

Saskaņā ar proporcionalitātes pieeju, kas izklāstīta 70. punktā, kompetentajām iestādēm jāizskata pārskats par mērķa tirgu analīzi, ko iesniegusi pieprasījuma iesniedzēja kredītiestāde, lai panāktu pienācīgu izpratni par esošo uzņēmējdarbības vidi, ņemot vērā galveno esošo dalībnieku un potenciālo konkurentu darbības mērķa tirgū ( - os), kā arī iespējamo uzņēmējdarbības vides attīstību.

Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm jāpārskata to mērķa tirgus tendenču analīze, kuras var ietekmēt iestādes darbības veiktspēju un rentabilitāti. Tās, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var ietvert regulējuma un makrouzraudzības tendences (piemēram, izmaiņas mazumtirdzniecības banku produktu izplatīšanas tiesību aktos vai izmaiņas maksimālajā aizdevuma un ķīlas vērtības attiecībā, kas atļauta hipotekārajiem kredītiem), tehnoloģiskās tendences (piemēram, pāreja uz elektroniskām platformām noteiktiem tirdzniecības veidiem) un sabiedrības/demogrāfiskās tendences (piemēram, klientu sastāvs, produktu maiņa mainīgo tirgus tendenču rezultātā, lielāks pieprasījums pēc islāma banku pakalpojumiem).

Vajadzības gadījumā un izskatot katru gadījumu atsevišķi, atsauce uz esošajiem dalībniekiem un potenciālajiem konkurentiem varētu ietvert ne tikai esošās finanšu iestādes, bet arī globāl os tehnoloģiju uzņēmumus, kas izvērš finanšu pakalpojumus. Šāda analīze jāveic arī koordinācijā ar mērķa tirgus pārskatīšanu, tostarp šādu konkurentu ietekmi uz pieprasījuma iesniedzēju kredītiestādi, piemēram, uz tiešo patēriņa tirgvedību.

7.2.4 Galvenie iekšējie faktori

Saskaņā ar proporcionalitātes pieeju, kas izklāstīta 71. punktā, un izskatot katru gadījumu atsevišķi, kompetentajām iestādēm jāveic pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes paredzētā uzņēmējdarbības modeļa kvalitatīvo iezīmju analīze, lai izprastu tās panākumus un galvenās atkarības pieprasījuma iesniedzējas kredītiestādes viedokļa veidošanā.

Šajā sakarā kompetentajām iestādēm analīzes jomās jāietver galvenie iekšējie faktori, kas ietekmē uzņēmējdarbības modeļa panākumus, piemēram, pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes paredzētās stiprās puses attiecībās ar klientiem, piegādātājiem un partneriem, IT platformu kvalitāte un darbības un resursu jauda, kā arī tādi faktori kā trešo pušu pakalpojumu sniedzēji, starpnieki, iespējamā pakļautība NILL/TF riskam un specifiski regulatīvie virzītājspēki.

Kompetentajām iestādēm arī jānovērtē, vai finanšu prognozes atbilst plānā noteiktajai uzņēmējdarbības stratēģijai, vai pastāv skaidrs īstenošanas plāns un vai ir spēja izpildīt un īstenot uzņēmējdarbības plānu. Šajā sakarā kompetento iestāžu pārskatā arī pastāvīgi jāņem vērā vadības profesionālo spēju novērtējums, tostarp attiecībā uz uzņēmējdarbības plānu un tā izmaiņām laika gaitā, un pietiekamu cilvēkresursu pieejamība, kas nodrošinātu uzņēmējdarbības stratēģijas īstenošanu. Lai pamatotu šo novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāņem vērā vadības struktūras locekļu iepriekšējā profesionālā pieredze.

7.2.5 Finanšu prognozes

Kompetentajām iestādēm jāveic pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes uzņēmējdarbības plāna kvantitatīva pārskatīšana, koncentrējoties uz iesniegtajām finanšu prognozēm gan attiecībā uz bāzes gadījumiem, gan stresa scenāriju, ņemot vērā ģeogrāfisko sadalījumu, darbību veidus un tirgus stāvokli individuālajā un, attiecīgā gadījumā, konsolidētajā grupā vai apakškonsolidētajā līmenī ( RTS par informāciju atļaujas saņemšanai 4. panta

• a) apakšpunkts¹⁵ ). Kompetentajām iestādēm arī jāpārskata finanšu pozīcijas (piemēram, pamatojoties uz bilanci), risks (piemēram, pamatojoties uz kopējo riska darījumu summu, “TREA” vai citi riska rādītāji) un/vai organizatoriskie un/vai tiesību aktos noteiktie ierobežojumi.

¹⁵ RTS par informāciju atļaujas saņemšanai 4. panta a) apakšpunktā noteikts, ka pieteikumā izklāsta “prognozētu informāciju par pieteikuma iesniedzēju kredītiestādi individuālā līmenī un attiecīgā gadījumā konsolidētā grupas un subkonsolidētā līmenī (norādot kredītiestādes pārstāvēto daļu), vismaz bāzes gadījumu un stresa scenārija līmenī, tai skaitā: [..]”.

Uzņēmējdarbības plāna finanšu prognožu kvantitatīvai pārskatīšanai vajadzētu būt vērstai uz to, lai novērtētu pamatā esošo pieņēmumu ticamību (attiecībā uz uzņēmējdarbības izaugsmi, ieņēmumu radīšanu, izmaksu un pamatā esošo risku aplēsēm), pieteikuma iesniedzēja uzņēmējdarbības modeļa dzīvotspēju un ilgtspēju un tā vispārējo spēju sasniegt prognozētos rezultātus saskaņā ar prudenciālajām prasībām gan bāzes gadījumu, gan stresa scenārija gadījumā.

Finanšu prognožu novērtējumam jāatspoguļo pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes mērķtiecīga uzņēmējdarbības stratēģija attiecībā uz pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes būtiskākajām ģeogrāfijām, tostarp meitasuzņēmumiem, filiālēm, darbībām, ko veic, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, darbību veidiem, uzņēmējdarbības virzieniem un produktu līnijām, kuru pamatā ir ieguldījumi peļņā (piemēram, pamatojoties uz peļņu un zaudējumiem), un jāpārbauda pamatā esošo kvantitatīvo pieņēmumu ticamība (piemēram, uzņēmējdarbība katrā reģionā, ienākumi no maksām, klientu skaits, personāla izmaksas, makroekonomiskie pieņēmumi utt.).

Novērtējot uzņēmējdarbības plāna rentabilitāti, kompetentajām iestādēm īpaša uzmanība jāpievērš tām mērķa uzņēmējdarbības stratēģijas jomām, kuras ir vissvarīgākās uzņēmējdarbības modeļa ilgtspējai nākotnē un izdzīvošanai stresa situācijās. Ciktāl iespējams un attiecīgā gadījumā tām jāņem vērā arī pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes atkarība no esošiem vai jauniem riskiem un apdraudējumiem.

Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm jāpārskata skaidrojums par kredītiestādes sākotnējo dzīvotspēju un uzņēmējdarbības modeļa ilgtspēju laikposmā, kas pieprasījuma iesniedzējai kredītiestādei vajadzīgs stabila stāvokļa sasniegšanai — jebkurā gadījumā vismaz trīs gadu laikposmā. Attiecībā uz spriedzes scenāriju būtu jāpietiek ar to, ka kredītiestāde plānošanas perioda beigās spēj izpildīt prudenciālās prasības.

Kompetentajām iestādēm var nākties izvērtēt uzņēmējdarbības plānu ar ilgāku laikposmu, piemēram, līdz pieciem gadiem. Tas iespējams, piemēram, attiecībā uz pretendentiem, kuru uzņēmējdarbības cikls attīstās piecu gadu laikā vai kuru trīs gadu uzņēmējdarbības plāni uzrāda ilgtspējas nepilnības. Šādos gadījumos novērtējuma intensitāte jākalibrē atbilstoši uzņēmējdarbības plāna riska profilam, iespējamām nepilnībām un nenoteiktībai, kas saistīta ar ilgāku laikposmu.

Ciktāl tas ir iespējams un attiecīgā gadījumā, kompetentajām iestādēm jānosaka attiecīgs pieteikuma iesniedzēju kredītiestādes salīdzinājums ar citām kredītiestādēm. Kompetentajai iestādei jānosaka līdzinieks vai līdzinieku grupa, pamatojoties uz konkurējošo produktu/darījumu līnijām, kas vērstas uz vienu un to pašu peļņas avotu/klientiem, un analīzes pa matā jābūt kompetentās iestādes rīcībā esošajiem uzraudzības, tirgus un makroekonomikas datiem. Šādos gadījumos novērtējuma rezultātiem, kas izriet no līdzinieku salīdzināšanas, būtu jāpapildina kompetentās iestādes ekspertu slēdziens. Ja līdzinieku salīdzināšana nav iespējama, kompetentajām iestādēm jāpaļaujas uz ekspertu slēdzienu.

Kompetentajām iestādēm jāapsver rentabilitātes tendenču un rādītāju novērtēšana, ņemot vērā riskus, ko pieteikuma iesniedzēja kredītiestāde paredz uzņemties, un relatīvos rezultātus salīdzinājumā ar līdzīgām iestādēm. Lai pamatotu šo novērtējumu, kompetentās iestādes var atsaukties uz izplatītākajiem rentabilitātes un riska rādītājiem, piemēram, pašu kapitāla atdevi, aktīvu atdevi, izmaksu un ienākumu attiecību, riska izmaksām un sviras rādītāju. Kompetentajai iestādei, izmantojot konkrētus rādītājus, jāatspoguļo riska veids un līmenis, ko pieteikuma iesniedzēja kredītiestāde paredzējusi peļņas gūšanai (piemēram, iestāde, kas rada mazāku un stabilāku peļņu ar konservatīvu vēlmi uzņemties risku, var būt ilgtspējīgāka nekā iestāde ar augstu atdevi, bet ļoti agresīva vēlmē uzņemties risku). Kompetentajām iestādēm rūpīgi jāizvērtē ekonomiskās darbības pamatā esošais risks (piemēram, aktīvu riska līmenis), cik vien iespējams ņemot vērā arī riska korekcijas rādītājus.

Kompetentajām iestādēm jāspēj gūt skaidra izpratne par iestādes peļņas un zaudējumu radīšanas avotiem (sevišķi par pamatā esošajiem faktoriem, piemēram, apjomiem — krājumu un plūsmu, cenām/robežām), lai noteiktu galvenos uzņēmējdarbības rezultātu virzītājspēkus, kā arī atkarības un iespējamās vājās vietas. Ja tas ir atbilstīgi proporcionalitātes pieejai, kas izklāstīta 70. punktā, kompetentajām iestādēm būtu jāveic ieņēmumu/ienākumu avota sadalījums, lai saprastu, vai paredzamie ieņēmumu avoti atbilst vispārējai mērķtiecīgai uzņēmējdarbības stratēģijai (uzņēmējdarbības modelis, uzņēmuma lielums). Šajā sakarā kompetentajām iestādēm jāpievērš uzmanība pārmērīgi optimistiskajām peļņas prognozēm, kas saistītas, piemēram, ar nākotnes procentu likmi un citiem attiecīgiem ieņēmumu ģenerēšanas pieņēmumiem un to potenciālajai ietekmei uz prognožu ticamību un, visbeidzot, ilgtspēju.

Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts 70. punktā, kompetentajām iestādēm jāpārskata pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes produktu cenu noteikšana un struktūra. Šajā nolūkā var ņemt vērā, piemēram, šādus aspektus:

• (a) paļaušanās uz riskantiem vai koncentrētiem ienākumu avotiem (piemēram, paaugstināta riska hipotēkām, piesaistītiem finanšu aizdevumiem, patēriņa kredītiem, konkrētām klientu grupām) un tās ietekme uz uzņēmējdarbības modeli, piemēram, lielāka neaizsargātība pret izmaiņām uzņēmējdarbības vidē (tādām kā nekustamā īpašuma cenu pazemināšanās, pieprasījuma samazināšanās pēc produktiem, ko finansē no patēriņa aizdevumiem);
• (b) atkarība no svārstīgākiem ienākumu avotiem (tādiem kā tirdzniecības ienākumiem, riska ierobežošanas ienākumiem vai citiem neregulāriem avotiem) un ietekme uz ieņēmumu ilgtermiņa ilgtspēju.

Kompetentajām iestādēm skaidri jāizprot dažādi ieņēmumu modeļi (piemēram, uz procentu ienākumiem balstīti (piem., klientu kreditēšanas darījumi) vai uz maksu balstīti ienākumi (piemēram, tirdzniecības finansējums, korespondentbankas pakalpojumi, uzraudzības vai konsultāciju pakalpojumi), konkrētie ieņēmumu virzītājspēki, galvenie darbības rādītāji un saistīto darbības jomu riska līmenis. Visos gadījumos tām jāiegūst skaidra izpratne par pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes ieņēmumu modeli, par to, kā tā plāno gūt ienākumus gan parastās darbības, gan spriedzes situācijās, un par pamatā esošo pieņēmumu ticamību.

Kompetentajām iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība augstiem izaugsmes rādītājiem un saistītiem riska pieņēmumiem, tostarp saistībā ar pieprasījuma iesniedzējas kredītiestādes izpildes un riska pārvaldības spēju, lai atbalstītu mērķa prognožu sasniegšanu atbilstīgi analīzei, kas veikta saskaņā ar 92. punktu. Pamatā esošo pieņēmumu ticamības novērtējums jāveic, ņemot vērā dažādus elementus, tostarp vispārējo uzņēmējdarbības stratēģiju, produktu cenu noteikšanu, uzņēmējdarbības vidi, finansēšanas stratēģiju, riska pielaidi un vēlmi, tādas politikas pastāvēšanu, kuras mērķis ir nodrošināt pareizu un piesardzīgu pārvaldību utt. Atsaucoties uz uzņēmējdarbības modeļa ilgtspēju, kompetentajām iestādēm pilnībā jāizprot izmaksu struktūra un attiecīgie rādītāji, piemēram, izmaksu un mērķa ienākumu attiecības attīstība (absolūta vai attiecībā pret līdziniekiem) paredzētajā uzņēmējdarbības plāna beigās.

Mērķa izmaksu struktūra (piemēram, darbaspēka, administratīvās vai IT izmaksas) jāpārskata absolūtā izteiksmē un, ja tas ir iespējams un lietderīgi, salīdzinot ar līdziniekiem, ņemot vērā būtisko negatīvo ietekmi, kāda uz uzņēmējdarbības modeļa un/vai stratēģijas ilgtspēju var būt atsevišķu izmaksu nepietiekamai novērtēšanai, jo īpaši sākuma posmā vai spriedzes situācijās. Kompetentajām iestādēm jāpievērš uzmanība atkārtotai izmaksu koncentrācijai, kas var atspoguļot neelastību izmaksu struktūrā.

Sevišķi attiecībā uz izmaksu modeļiem kredītiestādēm, kas iesniegušas pieteikumus un kas lielā mērā paļaujas uz uzņēmējdarbības modeļiem, kuri balstīti uz tehnoloģijām, visticamāk, būs zemākas robežizmaksas nekā kredītiestādēm ar darījumiem, kas saistīti ar augstām mainīgajām izmaksām. Līdz ar to šādu uzņēmējdarbības modeļu rentabilitāte principā var palielināties pēc tam, kad ir sasniegta noteikta kritiskā masa, kas absorbē fiksētās ieguldījumu izmaksas. Tāpēc kompetentajām iestādēm jāapsver galvenie izdevumi šādiem pieteikuma iesniedzējiem, piemēram, inženierija vai produktu tirgvedība un ieguldījumi infrastruktūrā.

7.2.6 Vispārējais skatījums uz uzraudzību

Pamatojoties uz uzņēmējdarbības plānu un sniegtajām finanšu prognozēm, kompetentajām iestādēm jāizstrādā savs vispārējais uzraudzības redzējums, lai novērtētu a) vai pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes uzņēmējdarbības modelis būs dzīvotspējīgs un ilgtspējīgs un b) vai pieteikuma iesniedzēja kredītiestāde spēs ievērot prudenciālās prasības plānošanas laikposmā. Pamatojoties uz kompetentās iestādes ekspertu slēdzienu, vispārējā uzraudzības viedokļa mērķis ir izveidot integrētu un visaptverošu uzņēmējdarbības plāna un finanšu prognožu un jo īpaši pamatā esošo pieņēmumu ticamības novērtējumu. Uzraudzības skatījumā būtu jābalstās uz saņemtās informācijas novērtējumu par uzņēmējdarbības stratēģiju, uzņēmējdarbības vidi (potenciālie līdzinieki, tirgus tendences un citi ārējie faktori, kas varētu ietekmēt nākotnes rentabilitāti) un galvenajiem iekšējiem faktoriem, un jāsalīdzina ar pieprasījuma iesniedzējas kredītiestādes pašas viedokli (finanšu prognozes, kā paskaidrots 93.-106. punktā), lai novērtētu to vispārējo uzticamību.

Pamatojoties uz pārskatīto informāciju, kompetentajai iestādei būtu jāizvērtē pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes pieņēmumi un jāizstrādā savs uzraudzības viedoklis. Ja pieņēmumi nav ticami, kompetentās iestādes var izstrādāt alternatīvus pieņēmumus un veikt jutīguma analīzi ar mērķi noteikt kvantitatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības plāna saistītajām jomām. Katra aspekta individuāla izvērtēšana un attiecīgā alternatīvu pieņēmumu piemērošana vajadzības gadījumā ļaus kompetentajai iestādei kvantitatīvi noteikt un novērtēt jutīguma analīzes vispārējo ietekmi uz finanšu prognozēm un galu galā uz vissvarīgākajām prudenciālajām prasībām. Kompetentā iestāde var apstrīdēt pamata scenāriju, kā arī stresa scenāriju.

Uzraudzības viedokļa izstrādei un jutīguma analīzei jāpiemēro samērīgums, kā noteikts 70. p unktā, ņemot vērā paredzētā uzņēmējdarbības modeļa relatīvo risku un sarežģītību. Ja vispārējais uzraudzības viedoklis atšķiras no pieteikuma iesniedzēja viedokļa, kompetentās iestādes var apsvērt konkrētu apsvērumu apmaiņu ar pieteikuma iesniedzēju kredītiestādi, lai novērstu informācijas trūkumu un padziļinātu izpratni par pieteikuma iesniedzējas kredītiestādes pieņēmumiem. Uzraudzības dialogs var veicināt to, ka pieteikuma iesniedzēja kredītiestāde iesniedz pārskatītu uzņēmējdarbības plānu un finanšu prognozes, atspoguļojot visus nepieciešamos sanācijas pasākumus, lai nodrošinātu tās dzīvotspēju un ilgtspēju, un galu galā atbilstību prudenciālajām prasībām plānošanas laikposmā. Šādā situācijā kompetentās iestādes var apsvērt arī ietekmes mazināšanas pasākumus, piemēram, iepriekšēju nosacījumu, pienākumu vai ierobežojumu veidā, kā noteikts 4.2. iedaļas 25.–32. punktā.