5.6 Riska pārvaldības sistēma

Novērtējot riska pārvaldības sistēmu, kompetentajām iestādēm jāizskata, cik lielā mērā šī sistēma ir integrēta ieguldījumu brokeru sabiedrības kopējā stratēģijā un kā tā šo stratēģiju ietekmē. Kompetentajām iestādēm jo īpaši ir jānovērtē, vai pastāv atbilstošas un konsekventas saiknes starp darījumdarbības stratēģiju, riska stratēģiju, vēlmi uzņemties risku un riska pārvaldības sistēmu, kā arī kapitāla un likviditātes pārvaldības sistēmu.

Izskatot ieguldījumu brokeru sabiedrības riska stratēģiju, vēlmi uzņemties risku un riska pārvaldības sistēmu, kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai:

• a. ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir holistiska ieguldījumu brokeru sabiedrības riska pārvaldības sistēma, kas aptver visu organizāciju, pilnībā atzīstot visu tās riska darījumu ekonomisko būtību, tostarp riskus, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība rada sev, saviem klientiem un tirgiem, un likviditātes risku, jo īpaši riskus, kas var būtiski ietekmēt vai vājināt pieejamo pašu kapitāla līmeni;
• b. riska pārvaldības sistēma ietver visus attiecīgos riskus, pienācīgi ņemot vērā gan finanšu, gan nefinanšu riskus;
• c. ieguldījumu brokeru sabiedrība, identificējot un mērot vai novērtējot riskus, izmanto ne tikai kvantitatīvās novērtēšanas metodes (tostarp stresa testēšanu), bet arī kvalitatīvos riska novērtēšanas instrumentus (tostarp ekspertu vērtējumu un kritisko analīzi);
• d. pastāv efektīva ziņošana par risku, kas ietver pareizu iekšējo apsvēršanu un riska stratēģijas un attiecīgo riska datu paziņošanu gan horizontāli visā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, gan vadības ķēdē augšupējā un lejupējā virzienā;

36

• e. ieguldījumu brokeru sabiedrības riska pārvaldības sistēma ietver politiku, procedūras, riska ierobežojumus un riska kontroles pasākumus, kas nodrošina atbilstošu, savlaicīgu un pastāvīgu darījumdarbības virziena risku apzināšanu, mērīšanu vai novērtēšanu, uzraudzību, pārvaldību, mazināšanu un paziņošanu ieguldījumu brokeru sabiedrības līmenī un konsolidētā līmenī;
• f. riska stratēģija un vēlme uzņemties risku izsaka visus būtiskos riskus konkrētās riska robežās;
• g. riska stratēģijā un vēlmē uzņemties risku ir pienācīgi ņemta vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības v ēlmi uzņemties risku un t ā s finanšu resursi, kā arī uzraudzības prasības attiecībā uz pašu kapitālu un likviditāti, un citi uzraudzības pasākumi un prasības;
• h. ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izveidojusi procesus tādu lēmumu apstiprināšanai, par kuriem atbilstības funkcija vai attiecīgā gadījumā riska pārvaldības funkcija ir izteikusi negatīvu viedokli.

5.6.2 Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa un iekšējā riska novērtēšanas procesa satvars (ICARAP)

Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas nav nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 12. pantu vai attiecībā uz kurām kompetentās iestādes individuālā līmenī ir īstenojušas Direktīvas (ES) 2019/2034 24. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto rīcības brīvību vai kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas, konsolidētā līmenī ir ieviesušas stabilus, iedarbīgus un visaptverošus pasākumus, stratēģijas un procesus, lai pastāvīgi novērtētu un uzturētu iekšējā kapitāla un likvīdo aktīvu summas, veidus un sadalījumu, ko tās uzskata par atbilstīgiem tā riska segšanai, kuru tās var radīt citiem un kuram pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības ir vai var būt pakļautas. Šādiem pasākumiem, stratēģijām un procesiem jābūt daļai no iekšējā kapitāla pietiekamības un iekšējā riska novērtēšanas procesa, ko var sīkāk iedalīt iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā (ICAAP) un iekšējās likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesā (ILAAP).

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas atbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, lai tās varētu kvalificēt kā nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības, to kompetentās iestādes pieprasa piemērot prasības saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 24. panta 2. punktu, kompetentajām iestādēm jāveic novērtējums, ko tās uzskata par piemērotu.

Šiem novērtējumiem ir jāpalīdz noteikt papildu pašu kapitāla prasības un novērtēt kapitāla pietiekamību, kā izklāstīts 7. sadaļā, kā arī novērtēt likviditātes pietiekamību, kā izklāstīts 9. sadaļā.

37 ICARAP pamatojums

Novērtējot ICARAP pamatojumu, kompetentajām iestādēm, attiecīgā gadījumā nodalot ICAAP un ILAAP, būtu jāizvērtē, vai:

• a. ICARAP veidojošie pasākumi, stratēģijas un procesi ir atbilstīgi un samērīgi ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību veidu, mērogu un sarežģītību;
• b. ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri pārskata ICARAP veidojošos pasākumus, stratēģijas un procesus;
• c. ieguldījumu brokeru sabiedrību izmantotā metodoloģija un pieņēmumi ir piemēroti un pamatoti ar stabiliem empīriskiem ievaddatiem;
• d. ticamības līmenis atbilst vēlmei uzņemties risku;
• e. pieejamo iekšējā kapitāla vai likviditātes resursu definīcija un struktūra, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība izvērtējusi attiecībā uz ICAAP un ILAAP, atbilst ieguldījumu brokeru sabiedrības izmērītajiem riskiem un vai tās ir piemērotas pašu kapitāla un likviditātes rezervju aprēķināšanai.

ICARAP efektivitāte

Novērtējot ICARAP efektivitāti, kompetentajām iestādēm, attiecīgā gadījumā nodalot ICAAP un ILAAP, būtu jāizvērtē, vai:

• a. ieguldījumu brokeru sabiedrība ņem vērā ICARAP un tā rezultātus lēmumu pieņemšanas un pārvaldības procesos visos ieguldījumu brokeru sabiedrības līmeņos;
• b. ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto ICARAP un tā rezultātus riska, kapitāla un likviditātes pārvaldībā;
• c. ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir ieviesta politika, procedūras un instrumenti, lai veicinātu:
• i. to funkciju un/vai attiecīgo komiteju, kas atbild par dažādiem ICARAP elementiem, skaidru noteikšanu;
• ii. kapitāla un likviditātes plānošanu — k apitāla un likviditātes resursu uz nākotni vērstu aprēķināšanu saistībā ar vispārējo stratēģiju vai nozīmīgiem darījumiem;
• iii. kapitāla un likviditātes resursu sadali un uzraudzību starp darījumējdarbības virzieniem un riska veidiem, galvenokārt, nosakot riska ierobežojumus darījumējdarbības virzieniem, struktūrvienībām vai individuālo risku atbilstību mērķim nodrošināt ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējā kapitāla un likviditātes resursu vispārējo pietiekamību;
• iv. regulāru un ātru ziņojumu sniegšanu par kapitāla un likviditātes pietiekamību augstākajai vadībai un vadības struktūrai;
• v. augstākās vadības vai vadības struktūras informētību un darbības, ja darījumdarbības stratēģija un/vai nozīmīgi individuāli darījumi, iespējams, ir

38 pretrunā ICAAP un pieejamajam iekšējam kapitālam vai ILAAP un pieejamajiem iekšējiem likviditātes resursiem;

• d. to, vai vadības struktūra apliecina pienācīgu apņemšanos un zināšanas par ICARAP un tā rezultātiem; un
• e. to, ka ICARAP ir uz nākotni vērsts, vērtējot iekšējā kapitāla un likviditātes aktīvu saskanību ar stratēģiskajiem plāniem.

ICARAP vispusīgums

Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai ICARAP aptver ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modeli, darījumdarbības virzienus, darbības un juridiskās personas. Pamatojoties uz šo novērtējumu, kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē ICARAP veiktās to risku identificēšanas un novērtēšanas atbilstīgums, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība ir vai var būt pakļauta vai ko tā var radīt citiem, kā arī ICARAP atbilstība juridiskajām prasībām. Tām jo īpaši jānovērtē:

• a. vai ICARAP tiek īstenot s viendabīgi un proporcionāli attiecībā uz visiem ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības virzieniem, darbībām un juridiskajām personām attiecībā uz riska identificēšanu un novērtēšanu;
• b. ja kādai vienībai ir atšķirīgi iekšējās pārvaldības pasākumi vai procesi nekā citām grupas struktūrvienībām, vai šīs atkāpes ir pamatotas. To, ka uzlabotus modeļus pieņem tikai daļa no grupas, var pamatot ar pietiekamu datu trūkumu, lai aplēstu parametrus dažiem darījumdarbības virzieniem, darbībām vai juridiskām personām, ar noteikumu, ka šie darījumdarbības virzieni, darbības vai juridiskās personas nav riska koncentrācijas avots pārējam portfelim.

5.6.3 Ieguldījumu brokeru sabiedrības novērtējums par cikliskām ekonomikas svārstībām

Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības veic visaptverošu novērtēšanu tiem riskiem, kas ir būtiski to darījumdarbības un darbības modelim, portfeļa sastāvam vai to tirdzniecības stratēģijām. Minētajam būtu jāietver šo risku novērtējums ciklisku ekonomikas svārstību kontekstā un tas, kā šādas svārstības var ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības spēju izpildīt pašu kapitāla prasības, finansēt tās notiekošās darījumdarbības operācijas vai veikt sakārtotu darbības izbeigšanu .

Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3. vai 6. punktā minētās darbības, veic padziļinātu novērtējumu, izmantojot stresa testus vai jutīguma analīzi, sagaidot, ka tās atspoguļos ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības veidam, apjomam un sarežģītībai atbilstošu detalizācijas apjomu un pakāpi.

39

Kompetentajām iestādēm būtu jāpārskata ieguldījumu brokeru sabiedrības novērtējumi par cikliskām ekonomikas svārstībām — attiecīgā gadījumā stresa testu vai jutīguma analīzes veidā — un to rezultāti. Ja, pamatojoties uz šādu pārskatīšanu, ieguldījumu brokeru sabiedrības novērtējumi par ciklisko ekonomisko svārstību ietekmi ir pietiekami ticami, šādas pārskatīšanas rezultāti būtu jāņem vērā dažādu SREP elementu novērtējumā, jo īpaši:

• a. būtu jāņem vērā pārskatīšanas laikā konstatētie iespējamie trūkumi vispārējās pārvaldības pasākumos vai ieguldījumu brokeru sabiedrīb as iekšējā kontrolē;
• b. būtu jāidentificē tie attiecīgie darījumdarbības ievainojamības faktori, kas jāņem vērā, novērtējot ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modeļa dzīvotspēju un stratēģiju ilgtspējību saskaņā ar 4. sadaļu;
• c. novērtējot individuāl os riskus kapitāla m , kā minēts 6. sadaļā, vai likviditātes riskus, kā minēts 8. sadaļā, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā riska pārvaldības un kontroles iespējamo ievainojamības faktoru vai nepilnību identificēšana atsevišķās riska jomās, kas noteiktas pārskatīšanas laikā; un
• d. iespējamā norāžu (ieteicamā kapitāla rezerves) noteikšana par papildu pašu kapitālu (P2G), pārskatīta kapitāla plānošana un citi pasākumi, kā izklāstīts 7. un 10. sadaļā.

Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas veic Direktī vas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3. vai 6. punktā minētās darbības, novērtējot stresa testus vai jutīguma analīzes un to rezultātus, kompetentajām iestādēm īpaša uzmanība būtu jāpievērš zemāk minētajiem aspektiem:

• a. to scenāriju izvēles piemērotība, kuriem būtu jābūt saistītiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modeli vai atsevišķiem darbības virzieniem vai portfeļiem un tirgu, kurā tā darbojas;
• b. pamatā esošie pieņēmumi, metodoloģija un riska faktori, tostarp scenārija nopietnība;
• c. konstatēto būtisko risku un ievainojamības segums un to ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrību spēju gūt peļņu un uzturēt atbilstoš as kapitāla prasības; un
• d. to rezultātu izmantošana ieguldījumu brokeru sabiedrības riska un stratēģiskajā pārvaldībā pirms un pēc attiecīgo pārvaldības darbību veikšanas.

Novērtējot stresa testus un jutīguma analīzes un to rezultātus pārrobežu grupu gadījumā, kompetentajām iestādēm ir jāizskata kapitāla un likviditātes pārnesamība starp juridiskajām personām vai darījumdarbības struktūrvienībām stresa apstākļos, kā arī jebkādu ieviesto grupas finansiālā atbalsta pasākumu darbība, ņemot vērā finansēšanas sarežģījumus, kas varētu būt gaidāmi stresa apstākļos.

Ja kompetentās iestādes konstatē nepilnības ciklisko ekonomisko svārstību novērtējuma izstrādē vai attiecīgā gadījumā to scenāriju vai pieņēmumu izstrādē, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības izmanto stresa testēšanai vai jutīguma analīzei, tās var pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecīgi atkārtoti veikt vai veikt no jauna analīzi vai dažas konkrētas

40 daļas, izmantojot kompetento iestāžu iesniegtos grozītos pieņēmumus vai īpaši paredzētus scenārijus.

Analizējot iekšējās pārvaldības sistēmu un ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējo kontroli, kompetentajām iestādēm jāņem vērā arī novērtējumi, kas saņemti no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILL/TFN) uzraudzības iestādēm, un jāizvērtē, vai tie rada prudenciālas bažas. Tas jo īpaši varētu attiekties uz gadījumiem, kad konstatējumi norāda uz būtiskām nepilnībām ieguldījumu brokeru sabiedrības NILL/TFN sistēmās un kontrolēs. Savukārt, ja kompetentās iestādes novērtējums liecina par trūkumiem ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles un pārvaldības sistēmā, bet ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējā kontrole rada prudenciālas bažas saistībā ar NILL/TF risku, kompetentajām iestādēm minētā novērtējuma rezultāti jādara zināmi NILL/TFN uzraudzības iestādēm.