6.4 Ar tirgu saistīto risku novērtēšana

6.4.1 Vispārīgi apsvērumi

187. Kompetentajām iestādēm jānovērtē ar tirgu saistītie riski, ko rada visu veidu riska darījumi: pozīcijām, uz kurām neattiecas tīrvērte (t. i., riska darījums, kas aprēķināts, izmantojot neto pozīcijas riska metodoloģiju), un pozīcijām, uz kurām attiecas tīrvērte vai drošības rezerves noteikšana (t. i., riska darījums, kas aprēķināts ar sniegtā tīrvērtes drošības rezerve s metodoloģiju). 188. Novērtējot ar tirgu saistīto risku, kompetentajām iestādēm jāņem vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības apjoms, būtīb a un sarežģītība.

6.4.2 Piemītošā ar tirgu saistīto risku novērtēšana

189. Veicot piemītošā ar tirgu saistīto risku novērtēšanu, kompetentajām iestādēm jānosaka ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus riska darījumu galvenie virzītājspēki, un jāizvērtē nozīmīgas prudenciālās ietekmes risks uz ieguldījumu brokeru sabiedrību. Piemītošā ar tirgu saistīto risku novērtēšanu sadala šādos galvenajos posmos:

a. sākotnējais novērtējums;
b. ieguldījumu brokeru sabiedrības pozīciju, uz kurām attiecas ar tirgu saistītie riski, būtības un sastāva novērtējums;
c. rentabilitātes novērtējums;
d. tirgus koncentrācijas riska novērtējums;
e. piesardzīgas vērtēšanas sistēmas novērtējums tirdzniecības portfeļa pozīcijām; un
f. modeļa riska novērtējums (t. i., modeļi, ko izmanto regulatīviem nolūkiem).

Sākotnējais novērtējums

190. Lai noteiktu ar tirgu saistīto risku novērtēšanas tvērumu, kompetentajām iestādēm vispirms jāapzina ar tirgu saistīto risku avoti, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība ir vai var būt pakļauta. 191. Kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā vismaz:

a. ieguldījumu brokeru sabiedrība tirgus darbības, darījumdarbības virzieni un produkti;
b. tirdzniecības portfeļa tirgus riska galveno stratēģiju un vēlme uzņemties risku attiecībā uz tirgus darbībām;
c. tirdzniecības portfeļa pozīciju īpatsvars kopējo aktīvu ziņā, laika gaitā notikušās izmaiņas un ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģija attiecībā uz šīm pozīcijām, ja tāda ir pieejama;
d. neto peļņas īpatsvars no tirgus pozīcijām attiecībā pret kopējiem pamatdarbības ieņēmumiem; un
e. pašu kapitāla prasība ar tirgu saistītajiem riskiem salīdzinājumā ar kopējo pašu kapitāla prasību, tostarp vēsturiskās izmaiņas šajā rādītājā un prognozes, ja tādas ir pieejamas. 192. Kompetentajām iestādēm jāveic sākotnējos novērtējums, apsver ot arī būtiskas izmaiņas ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus darbībās, koncentrējot uzmanību uz iespējamām izmaiņām kopējos tirgus riska darījumos. Tām jo īpaši jānovērtē:
a. būtiskas izmaiņas tirgus riska stratēģijā, politikā un limitu apmēros;
b. šo izmaiņu iespējamo ietekmi uz ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu; un
c. galvenās tendences finanšu tirgos.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus riska darbību būtība un sastāvs

193. Kompetentajām iestādēm jāanalizē ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus riska darījumu būtība, lai identificētu konkrētus riska darījumus un saistītos tirgus riska faktor us/virzītājspēkus(piemēram, valūtas maiņas kurss, procentu likmes vai kredītrisku starpības) turpmākai padziļinātai novērtēšanai. 194. Kompetentajām iestādēm jāanalizē tirgus riska darījumi attiecīgajām aktīvu klasēm un/vai finanšu instrumentiem, atkarībā no to izmēra, sarežģītības un riska līmeņa. Attiecībā uz visbūtiskākajiem riska darījumiem kompetentajām iestādēm jāizvērtē ar tiem saistītie riska faktori un virzītājspēki.

195. Analizējot tirgus riska darbības, kompetentajām iestādēm arī jāapsver attiecīgo finanšu produktu sarežģītība (tostarp produktu, kas novērtēti pēc modeļa metodes) un konkrētu tirgus operāciju sarežģītība ( tostarp augstfrekvences tirdzniecība). Būtu jāapsver šādi jautājumi:

a. ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atvasināto finanšu instrumentu pozīcijas, kompetentajām iestādēm jānovērtē gan tirgus vērtība, gan nom inālvērtība;
b. ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nodarbojas ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kompetentajām iestādēm, ja iespējams, jānovērtē šo darījumu īpatsvars atvasināto instrumentu portfelī un ārpusbiržas portfeļa sadalījums pēc līguma veida (mijmaiņas darījumi, nākotnes darījumi, u.c.), pamatā esošajiem finanšu instrumentiem (ar šiem produktiem saistīto darījuma partnera kredītrisks ir ietverts ar brokeru sabiedrību saistītā risku metodoloģijā);
c. ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir īstenojusi riska ierobežošanas stratēģijas, kompetentajām iestādēm jānovērtē atlikušais tirgus risks pēc šo stratēģiju īstenošanas. 196. Vajadzības gadījumā kompetentajām iestādēm jānovērtē grūtībās nonākušas un/vai nelikvīdas pozīcijas, kā arī to ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības rentabilitāti. 197. Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas izmanto iekšējās pieejas noteiktā pašu kapitāla prasību aprēķināšanai, kompetentajām iestādēm jāapsver arī šādi rādītāji, lai noteiktu konkrētas riska jomas un saistītos riska virzītājspēkus:
a. tirgus riska pašu kapitāla prasību sadalījums starp riskam pakļauto vērtību ( VaR ), riskam pakļauto vērtību spriedzes apstākļos ( SVaR ), inkrementālo riska prasību ( IRC ), un maksa par korelācijas tirdzniecības portfeli;
b. VaR sadalījums pa riska faktoriem;
c. VaR un SVaR izmaiņas (iespējamie rādītāji varētu būt ikdienas/iknedēļas izmaiņas, ceturkšņa vidējie un atpakaļejošas pārbaudes rezultāti); un
d. VaR un SVaR piemērotie reizināšanas koeficienti; 198. Vajadzības gadījumā, kompetentajām iestādēm vajadzētu arī apsvērt ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējus riska novērtējumus. Tie varētu ietvert sagaidāmā iztrūkuma riska mēru, iekšējo VaR , ko neizmanto pašu kapitāla prasību aprēķinos, vai tirgus riska jutīgumu pret dažādiem riska faktoriem un iespējamiem zaudējumiem. 199. Analizējot piemītošo tirgus risku, kompetentajām iestādēm vajadzētu apsvērt “laikaposma” skaitļus un tendences — gan apkopotā veidā, gan portfelī. Ja iespējams, šo analīzi vajadzētu papildināt ar ieguldījumu brokeru sabiedrības skaitļu salīdzinājumu ar līdzīgām sabiedrībām, un ar attiecīgiem makroekonomikas rādītājiem.

Rentabilitātes analīze

200. Kompetentajām iestādēm jāanalizē tirgus darbību vēsturiskā rentabilitāte, tostarp peļņas svārstīgums, lai gūtu labāku izpratni par ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus riska profilu. Minēto analīzi varētu veikt portfeļa līmenī, kā arī sadalot pa darījumdarbības virzieniem vai aktīvu klasēm (potenciāli kā daļu no plašāka novērtējuma, kas veikts BMA ietvaros).

201. Novērtējot rentabilitāti, kompetentajām iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība galvenajām riska jomām, kas noteiktas tirgus riska darbības pārbaudes laikā. Kompetentajām iestādēm jānošķir tirdzniecības ieņēmumi un netirdzniecības ieņēmumi (piemēram, komisijas maksas, klientu komisijas u.c.), no vienas puses, un realizētā un nerealizētā peļņa/zaudējumi, no otras puses. 202. Šīm aktīvu klasēm un/vai riska darījumiem, kas rada neparasti lielu peļņu vai zaudējumus, kompetentajām iestādēm jānovērtē rentabilitāte, salīdzinot ar riska līmeni, ko paredzējusi ieguldījumu brokeru sabiedrība (piemēram, VaR/neto peļņa no tirdzniecības nolūkā turētajiem finanšu aktīviem un saistībām), lai noteiktu un analizētu iespējamās nekonsekvences. Ja iespējams, kompetentajām iestādēm jāsalīdzina ieguldījumu brokeru sabiedrības skaitļi ar tās vēsturisko sniegumu, un ar līdzīgām sabiedrībām.

Tirgus koncentrācijas risks

203. Kompetentajām iestādēm jāizdara secinājumi par tirgus koncentrācijas riska pakāpi, kurai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta, neatkarīgi no tā, vai tā ir pakļauta vienam riska faktoram, vai arī vairākiem savstarpēji saistītiem riska faktoriem. 204. Izvērtējot iespējamo koncentrāciju, kompetentajām iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība koncentrācijai sarežģītos produktos (piemēram, strukturētos produktos), nelikvīdos produktos (piemēram, nodrošinātas parādsaistībās (CDO)), vai produktos, kas novērtēti, izmantojot novērtēšanu pēc modeļa metodes.

Tirdzniecības portfeļa pozīciju piesardzīga novērtēšana

205. Kompetentajām iestādēm būtu jāizdara secinājumi par ieguldījumu brokeru sabiedrības piesardzīgas novērtēšanas sistēmu, jo kļūdains vērtēšanas process var radīt kļūdas finanšu instrumentu izejošās vērtības aprēķinā, kā rezultātā ieguldījumu brokeru sabiedrības iespējamie zaudējumi tiek novērtēti par zemu. Veicot šo analīzi, kompetentajām iestādēm īpaša uzmanība jāpievērš rezervju (jo īpaši patiesās vērtības rezervju, modeļu rezervju) aprēķināšanai un to iespējamai ietekmei uz ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitāla pozīcijām . 206. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības portfeļa pozīcijas tiek novērtētas piesardzīgā vērtībā, kas sasniedz pienācīgu noteiktības pakāpi, ņemot vērā tirdzniecības portfeļa pozīciju dinamiskumu. Šajā nolūkā par atbilstīgu noteiktības pakāpi būtu jāuzskata Komisijas Deleģētajā regulā 2016/101¹⁸ minētais noteiktības līmenis. 207. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir stabila piesardzīgas vērtēšanas metodoloģija un vai tās ņem vērā šādas vērtēšanas korekcijas:

18 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/101 (2015. gada 26. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz piesardzīgas vērtēšanas regulatīviem tehniskajiem standartiem saskaņā ar 105. panta 14. punktu (OV L 021, 28.1.2016., 54. lpp.)

a. n enopelnītā peļņ a no kredītu starpībām;
b. p ozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu;
c. operacionāli riski;
d. tirgus cenu nenoteiktība;
e. priekšlaicīga darījuma izbeigšana;
f. Ieguldījumu veikšanas un finansējumu piesaistīšanas izmaks as ;
g. turpmākās administratīvās izmaksas; un
h. att iecīgā gadījumā modeļa risks. 208. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai:
a. pārvaldības kārtība, procesi un procedūras, kas saistītas ar vērtēšanas korekcijām, ir pietiekami stabilas, sevišķi attiecībā uz mazāk likvīdām pozīcijām, un atbilst ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģijai;
b. ar vērtēšanas sistēmu saistītās IT sistēmas un procesi ir stabili;
c. ieguldījumu brokeru sabiedrību veikto korekciju atbilstība tiek periodiski pārskatīta.

Modeļa risks

209. Kompetentajām iestādēm jānovērtē risks, kas saistīts ar pašu kapitāla prasību nepietiekamu novērtēšanu, izmantojot regulatīvi apstiprinātus izmantotos iekšējos modeļus, jo īpaši uz iekšējiem reitingiem balstītu (IRB) pieeju, IRC , modeļus, ko izmanto kredītriska mazināšanai, VaR un sVaR .

6.4.3 Ar tirgu saistīto risku pārvaldības un kontroles pasākumu novērtēšana

210. Lai panāktu vispārēju izpratni par ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus riska profilu, kompetentajām iestādēm jāpārbauda iekšējās pārvaldības un riska pārvaldības sistēma, kas ir tās tirgus darbību pamatā. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm jānovērtē zemāk minētie elementi, vienlaikus ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības apjomu, būtību un sarežģītību:

a. vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir pieņemama, skaidri formulēta un dokumentēta tirgus riska stratēģija, ko apstiprinājusi vadības struktūra;
b. vai ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus riska stratēģija pienācīgi atspoguļo līmeni, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzņemties tirgus risku, un vai tas atbilst vispārējai vēlmei uzņemties risku;
c. vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atbilstoša organizatoriskā struktūra tirgus riska pārvaldībai, novērtēšanai, pārraudzībai un kontroles funkcijām ar pietiekamiem (gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi) cilvēkresursiem un tehniskajiem resursiem;
d. vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir skaidri definējusi politiku un procedūras tirgus riska identificēšanai, pārvaldībai, novērtēšanai un kontrolei, tostarp limitus, kas atspoguļo vadības struktūras apstiprināto vēlmi uzņemties risku;

e. vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atbilstoša tirgus riska identificēšanas, izpratnes, novērtēšanas sistēma, kas ir saskaņota ar ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumu un sarežģītību, un vai šī sistēma ir saderīga ar attiecīgajām obligātajām prasībām atbilstīgi ES un valsts tiesību aktiem; un
f. vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir spēcīga un visaptveroša kontroles sistēma un stabili drošības pasākumi, lai mazinātu tirgus risku saskaņā ar tās tirgus riska pārvaldības stratēģiju un vēlmi uzņemties risku.

6.4.4 Konstatējumu un vērtējumu kopsavilkums

211. Ņemot vērā iepriekš minēto novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāizdara secinājumi par ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus risku. Šie secinājumi kopā ar riska novērtējumu, kas noteikts, pamatojoties uz 6. tabulā izklāstītajiem apsvērumiem, jāatspoguļo konstatējumu kopsavilkumā. Ja, pamatojoties uz konkrētu riska faktoru nozīmīgumu, kompetentā iestāde nolemj tos vērtēt atsevišķi, šajā tabulā sniegtie norādījumi jāpiemēro pēc iespējas analoģiski. 212. Kompetentajām iestādēm visi šie faktori jāņem vērā paralēli, nevis atsevišķi, un tām būtu jāsaprot faktori, kas ir pamatā tirgum pastāvošajam riskam.

6. tabula Uzraudzības apsvērumi, nosakot tirgus riska vērtējumu

Riska Uzraudzības Apsvērumi par pārvaldības

1. Pārskats

Nosaukums	Regulējums
158. Competent authorities should identify and assess the process to orderly wind-down the …	Competent authorities should identify and assess the process to orderly wind-down the investment firm under plausible scenarios reflecting the business model and strategy of the investment firm. The level of details of such assessment including the number of considered scenarios should be determined taking into account the business model, scale and complexity of activities performed by the investment firm. The assessment should include at least the following elements: a. identification of wind-down scenarios; b. identification of the realistic timeframe to wind-down the investment firms; and c. assessment of the impact of a wind-down of an investment firm on its clients, counterparties and markets, and on the investment firm itself. 6.2.1 Identification of wind-down scenarios
159. There are many scenarios under which an investment firm may wind-down. While performing their …	There are many scenarios under which an investment firm may wind-down. While performing their analysis, competent authorities should focus on one or more scenarios under which the investment firm becomes unviable and is compelled to wind-down its business. Some typical scenarios that may be considered by competent authorities are: a. significant financial losses due to severe market fluctuations; and b. loss of critical infrastructure that are impossible to timely replace.
160. To set up adequate scenarios pursuant to paragraph 159, competent authorities should consider …	To set up adequate scenarios pursuant to paragraph 159, competent authorities should consider, where relevant, the following information, building on the analysis performed under Title 4 (Business Model Analysis): a. legal form of the investment firm and the related applicable insolvency requirements; b. business model of the investment firm and related vulnerabilities; c. key revenue and costs drivers of the investment firm; d. key cash inflows and outflows; e. key internal or outsourced operating tools and processes (essential IT systems); and f. key business activities, especially ones that may be difficult to wind-down or that are subject to high internal/external interconnectedness.
161. Where a recovery plan is available, if appropriate, competent authorities should rely on the …	Where a recovery plan is available, if appropriate, competent authorities should rely on the recovery plan scenarios by further stressing them to reach a wind-down (i.e. situations where recovery options will not be available). 6.2.2 Identification of the adequate time-horizon to wind-down
162. Competent authorities should determine the adequate time horizon for the investment firm to …	Competent authorities should determine the adequate time horizon for the investment firm to orderly wind-down. In particular, competent authorities should assess whether a time-horizon longer than three months would be needed to orderly wind-down investment firms’ businesses.
163. To determine the expected time-horizon of orderly wind-down, competent authorities should take …	To determine the expected time-horizon of orderly wind-down, competent authorities should take into account the aspects detailed in paragraphs 165 to 167, which can impact the duration of wind-down. Competent authorities may also rely on the average time-horizon of orderly wind-down previously conducted for investment firms with similar characteristics within their jurisdiction. 6.2.3 Assessment of the impact of a wind-down on clients, counterparties, and markets
164. Competent authorities should determine the various stakeholders that could be impacted by the …	Competent authorities should determine the various stakeholders that could be impacted by the investment firm’s wind-down, under the analysed scenarios. While performing their impact assessment, competent authorities should consider at least the investment firm’s main clients, other counterparties and markets.
165. Competent authorities should perform an assessment of the impact of a wind-down on the …	Competent authorities should perform an assessment of the impact of a wind-down on the investment firm’s clients. Such assessment should include at least the following aspects, to the extent the relevant information is available: a. the ability of the investment firms to close outstanding transaction and the consequences such closure may have on clients and on the investment firm itself (i.e. whether the investment firm will suffer from termination penalties, or legal fees); b. where contracts are non-cancellable, the ability of the investment firm to handover all of them to another financial institutions and at what costs; and c. the ability of the investment firm to timely return client money held and assets under the investment firm’s custody, in line with the rules introduced under Directive 2014/65/EU.
166. Competent authorities should perform an assessment of the impact of a wind-down on the markets …	Competent authorities should perform an assessment of the impact of a wind-down on the markets on which the investment firm is operating. Competent authorities should particularly focus on the following situations: a. where a high share of the investment firm’s business is performed in one or some specific markets; and b. where the investment firm is a major business provider in a specific market. 6.2.4 Assessment of the impact of a wind-down on the investment firm
167. Based on the analysis of the investment firm’s organisational structure and operating model …	Based on the analysis of the investment firm’s organisational structure and operating model, competent authorities should determine the key risks to the investment firm in case of a wind-down. Competent authorities should consider the following aspects, to the extent they are relevant for the investment firm and the information is available: a. the ability of the investment firm to cover its operating costs, including the costs of maintaining its key internal or outsourced process and IT systems, permitting it to continue to function at a level that allows for an orderly wind-down; b. the investment firm’s ability to timely dispose of its fixed assets and absorb associated losses; c. the investment firm’s ability to manage/dismiss its employees, considering the requirements of the relevant employment legislation, especially in cases where the investment firm has cross-border entities, and the costs it may entail (considering in particular potential severance payments); d. the ability of the investment firm to retain key employees to perform the wind-down and the costs it may entail; and e. any other operational costs or risks that could arise during the wind-down process.

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības
Avots	Prasība

3. Saistītie standarti

Standarti
Avots	Prasība

EBA - Published by the European Banking Authority at https://www.eba.europa.eu/