6 sadaļa. Kapitālam pastāvošo risku novērtēšana

6.1 Vispārīgi apsvērumi 145. Kompetentajām iestādēm jānovērtē un jāizvērtē tie kapitālam pastāvošie riski, kas ir apzināti kā būtiski ieguldījumu brokeru sabiedrībai. Lai noteiktu novērtējuma tvērumu, kompetentajām iestādēm vispirms būtu jānosaka kapitālam pastāvošā riska avoti, kurie m ieguldījumu brokeru sabiedrība ir vai var būt pakļauta. Lai to izdarītu, kompetentajām iestādēm jāizmanto zināšanas, kas gūtas no citu SREP elementu novērtēšanas, no ieguldījumu brokeru sabiedrības pozīcijas salīdzināšanas ar tai līdzīgajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un no jebkurām citām uzraudzības iestāžu darbībām. Kapitālam pastāvošo risku novērtējums būtu jāveic samērīgi, t. i., koriģējot analīzes detalizācijas pakāpi, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības būtību, lielumu un sarežģītību. 146. Šīs sadaļas mērķis ir nodrošināt vienotu metodoloģiju, kas jāņem vērā, novērtējot individuālos riskus, kā arī riska pārvaldīšanu un kontroli. Šie nav paredzēti kā visaptveroši kritēriji un ļauj kompetentām iestādēm ņemt vērā arī citus papildu kritērijus, ko tās varētu uzskatīt par nozīmīgiem, balstoties uz pieredzi un specifiskajām ieguldījumu brokeru sabiedrības īpatnībām. 147. Šajā sadaļā kompetentajām iestādēm sniegti norādījumi par to risku un izmaksu novērtēšanu, kas saistīti ar ieguldījumu brokeru sabiedrības iespējamu sakārtotu darbības izbeigšanu, kā arī pamatnostādnes šādu kapitālam pastāvošu risku kategoriju novērtēšanai un izvērtēšanai ieguldījumu brokeru sabiedrību notiekošajās darbībās:

a. ar klientiem saistītie riski;
b. ar tirgu saistītie riski;
c. ar ieguldījumu brokeru sabiedrību saistītie riski;
d. citi riski. 148. 147. punkta a) līdz c) apakšpunktu piemēro tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību novērtēšanai, kas klasificētas 1., 2. vai 3. kategorijā, ņemot vērā šo ieguldījumu brokeru sabiedrību atļautās darbības jomas. Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes var ņemt vērā 147. punkta a) un c) apakšpunktu, novērtējot nelielas un nesarežģītas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas atbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta kritērijiem, ņemot vērā noteiktu apakškategoriju, kas uzskaitītas iepriekš minētajos riska veidos, atbilstību šo ieguldījumu brokeru sabiedrību kapitālam. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē ieguldījumu brokeru sabiedrības sakārtota darbības izbeigšana, kā arī citi riski — abos gadījumos attiecībā uz visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ko aptver SREP .

149. Sadaļā arī nosaka virkni apakškategoriju katrai minētajai riska kategorijai, kas jāņem vērā, novērtējot kapitālam pastāvošos riskus. Atkarībā no tā, cik būtiskas ir jebkuras no šīm apakškategorijām konkrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, tās var tikt novērtētas un noteikts to vērtējums. 150. Lēmuma par būtiskumu pamatā ir jaunākie pieejamie dati, un to var papildināt ar uzraudzības iestāžu vērtējumu . 151. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē arī citi riski, kas apzināti kā būtiski konkrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, taču nav uzskaitīti iepriekš. Šie citi riski, kurus nevar pamatoti attiecināt uz kādu no trim 147. punkta a) – c) apakšpunktā uzskaitītajām kategorijām, ir atsevišķa risku kategorija. Risku noteikšanas procesā var palīdzēt:

a. pašu kapitāla prasību virzītājspēki;
b. riski, kas identificēti ieguldījumu brokeru sabiedrības ICARAP vai stresa testos, ja tādi ir pieejami;
c. riski, ko rada iestādes darījumdarbības modelis (tostarp tie, ko apzinājušas citas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas izmanto līdzīgu darījumdarbības modeli);
d. informācija, kas izriet galveno indikatoru monitoringa;
e. iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumu konstatējumi un novērojumi;
f. EBI sniegtie ieteikumi un pamatnostādnes, kā arī makrouzraudzības iestāžu vai ESRK sniegtie brīdinājumi un ieteikumi, kas attiecas uz sabiedrību; un
g. ziņojumi kompetentajām iestādēm par pārkāpumiem un incidentiem. 152. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā iepriekš minētie elementi, ja tās ieplāno savas uzraudzības darbības intensitāti attiecībā uz specifisku risku novērtēšanu. 153. Attiecībā uz ar klientiem saistošo risku, ar tirgu saistošo risku, ar ieguldījumu brokeru sabiedrību saistošo risku, kā arī fiksēto pieskaitāmo izdevumu prasību kompetentajām iestādēm jāpārbauda ieguldījumu brokeru sabiedrības atbilstība minimālajām prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2019/2033. Tomēr šīs pamatnostādnes ļauj kompetentajām iestādēm paplašināt novērtējuma darbības jomu, pārsniedzot minētās prasības, lai veidotu visaptverošu skatījumu uz riskiem kapitāla m . Sevišķi kompetentajām iestādēm jāapzina situācijas, kad konkrētus riskus vai risku elementus nepietiekami aptver minimālās pašu kapitāla prasības, neraugoties uz atbilstību Regulas (ES) 2019/2033 prasībām. Piemēram, novirze, ko rada slīdošā vidējā rādītāja izmantošana dažiem K - faktoriem, var izlīdzināt aktivitātes maksimālos punktus, un saistīto aģentu izmantošan a iekšējo darbinieku vietā var radīt izdevumu nepietiekamu novērtēšanu. Šim novērtējumam būtu jādod informatīvs ieguldījums papildu pašu kapitāla prasības noteikšanā saskaņā ar 7.2.1. iedaļu. 154. Īstenojot šajā sadaļā norādītās metodes, kompetentajām iestādēm jāizmanto informācija, kas iegūta, uzraugot galvenos rādītājus, kā noteikts 3. sadaļā. Šā novērtējuma vajadzībām kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jāizmanto citi kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji. 155. Veicot novērtējumus, kompetentajām iestādēm jāizmanto visi pieejamie informācijas avoti, tostarp regulatīvie ziņojumi, ad-hoc ziņojumi, ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējie rādītāji un ziņojumi (tostarp iekšējās revīzijas ziņojumi, riska pārvaldības ziņojumi, informācija no ICARAP ), uz vietas veiktās pārbaudes ziņojumi un ārējie ziņojumi (tostarp

ieguldījumu brokeru sabiedrības paziņojumi ieguldītājiem, kredītreitinga aģentūrām). Kaut arī ir paredzēts, ka novērtējums ir specifisks konkrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, jāizdara salīdzinošs novērtējums ar līdzīgām ieguldījumu sabiedrībām, lai noteiktu iespējamos risku kapitālam draudus. Šādiem nolūkiem līdzīgas ieguldījumu sabiedrības jānosaka, pamatojoties uz kādu konkrētu risku, un tās var atšķirties no tām, kas noteiktas attiecībā uz BMA vai veicot citas analīzes. 156. Par katru riska kategoriju kompetentajām iestādēm jānovērtē un riska vērtējumā jāatspoguļo:

a. piemītošais risks (riska darījumi); un
b. riska pārvaldības un kontroles kvalitāte un efektivitāte. 157. Kompetentajām iestādēm katras riska kategorijas novērtējuma rezultāti jāatspoguļo konstatējumu kopsavilkumā, kurā sniegts skaidrojums par galvenajiem riska faktoriem un riska vērtējums, kā norādīts turpmākajās iedaļās.

6.2 Ieguldījumu brokeru sabiedrības sakārtotas darbības izbeigšanas novērtējums 158. Kompetentajām iestādēm jānosaka un jānovērtē process, lai sakārtoti izbeigtu ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību saskaņā ar ticamiem scenārijiem, kas atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modeli un stratēģiju. Šāda novērtējuma detalizācijas pakāpe, tostarp apsvērto scenāriju skaits, būtu jānosaka, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modeli, veikto darbību mērogu un sarežģītību. Novērtējumā būtu jāiekļauj vismaz šādi elementi:

a. darbības izbeigšanas scenāriju apzināšana;
b. reālistisko termiņu ieguldījumu sabiedrību darbības izbeigšanai noteikšana; un
c. novērtējums par ieguldījumu sabiedrības darbības izbeigšanas ietekmi uz tās klientiem, darījumu partneriem un tirgiem, kā arī uz pašu ieguldījumu sabiedrību.

6.2.1 Darbības izbeigšanas scenāriju apzināšana

159. Pastāv daudzi scenāriju, saskaņā ar kuriem ieguldījumu sabiedrība var izbeigt darbību . Veicot analīzi, kompetentajām iestādēm būtu jākoncentrējas uz vienu vai vairākiem scenārijiem, saskaņā ar kuriem ieguldījumu sabiedrība zaudē dzīvotspēju un ir spiesta izbeigt savu darījumdarbību. Daži tipiski scenāriji, ko var apsvērt kompetentās iestādes, ir šādi:

a. ievērojami finansiāli zaudējumi sakarā ar būtiskām tirgus svārstībām; un
b. kritiskas infrastruktūras zudums, ko nav iespējams savlaicīgi aizstāt. 160. Lai izveidotu adekvātus scenārijus saskaņā ar 159 .punktu, kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jāapsver šāda informācija, pamatojoties uz analīzi, kas veikta atbilstīgi 4. sadaļai (Darījumdarbības modeļa analīze):
a. ieguldījumu brokeru sabiedrības juridiskā forma un ar to saistītās piemērojamās maksātnespējas prasības;
b. ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modelis un ar to saistītā ievainojamība;

c. ieguldījumu brokeru sabiedrības galvenie ieņēmumu un izmaksu virzītājspēki;
d. galvenās ienākošās naudas plūsmas un izejošās naudas plūsmas;
e. galvenie iekšējie darbības vai ārpakalpojumu izmantošanas rīki un procesi (būtiskas IT sistēmas); un
f. galvenās darījumdarbības darbības, jo īpaši tās, kuras var būt grūti izbeidzamas vai kuras ir pakļautas augstai iekšējai/ārējai savstarpējai saistībai. 161. Ja ir pieejams darbības atjaunošana s plāns, kompetentajām iestādēm vajadzības gadījumā jāpaļaujas uz darbības atjaunošanas plāna scenārijiem, vēl vairāk uzsverot tos, lai panāktu darbības izbeigšanu (t. i., situācijas, kad darbības atjaunošanas iespējas nebūs pieejamas).

6.2.2 Adekvāta darbības izbeigšanas termiņa apzināšana

162. Kompetentajām iestādēm jānosaka adekvāts laikposms, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība var veikt sakārtotu darbības izbeigšanu. Kompetentajām iestādēm jo īpaši jānovērtē, vai būtu vajadzīgs par trim mēnešiem ilgāks laikposms, lai sakārtoti izbeigtu ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbību. 163. Lai noteiktu sakārtotas darbības izbeigšanas paredzamo laikposmu, kompetentajām iestādēm jāņem vērā aspekti, kas sīki izklāstīti 165.–167 .punktā, kas var ietekmēt darbības izbeigšanas ilgumu. Kompetentās iestādes var arī paļauties uz iepriekš veiktas sakārtotas darbības izbeigšanas vidējo laikposmu ieguldījumu sabiedrībām ar līdzīgām īpašībām to jurisdikcijā.

6.2.3 Darbības izbeigšanas ietekmes uz klientiem, darījumu partneriem un tirgiem novērtējums

164. Kompetentajām iestādēm jānosaka dažādas ieinteresētās personas, kuras varētu ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības izbeigšana saskaņā ar analizētajiem scenārijiem. Veicot ietekmes novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāņem vērā vismaz ieguldījumu brokeru sabiedrības galvenie klienti, citi darījumu partneri un tirgi. 165. Kompetentajām iestādēm jāveic novērtējums par darbības izbeigšanas ietekmi uz ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem. Šādā novērtējumā būtu jāiekļauj vismaz zemāk minētie aspekti, ciktāl attiecīgā informācija ir pieejama:

a. ieguldījumu brokeru sabiedrību spēja slēgt nenokārtotu darījumu un šādas slēgšanas iespējamās sekas uz klientiem un pašu ieguldījumu brokeru sabiedrību (t. i., vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai tiks piemērots līgumsods par darbības izbeigšanu vai juridiskas nodevas);
b. ja līgumi nav atceļami, ieguldījumu brokeru sabiedrības spēja tos visus nodot citām finanšu iestādēm un par kādām izmaksām; un

c. ieguldījumu brokeru sabiedrības spēja laikus atdot ieguldījumu brokeru sabiedrības turējumā esošo klienta naudu un aktīvus saskaņā ar noteikumiem, kas ieviesti atbilstīgi Direktīvai 2014/65/ES. 166. Kompetentajām iestādēm jāveic novērtējums par darbības izbeigšanas ietekmi uz tirgiem, kuros darbojas ieguldījumu brokeru sabiedrība. Kompetentajām iestādēm īpaši jākoncentrējas uz šādām situācijām:
a. ja liela ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības daļa tiek veikta vienā vai dažos konkrētos tirgos; un
b. ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir galvenais darījumdarbības nodrošinātājs konkrētā tirgū.

6.2.4 Darbības izbeigšanas ietekmes uz ieguldījumu sabiedrību novērtējums

167. Pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrības organizatoriskās struktūras un darbības modeļa analīzi, kompetentajām iestādēm jānosaka galvenie riski ieguldījumu brokeru sabiedrībai darbības izbeigšanas gadījumā. Kompetentajām iestādēm jāapsver šādi aspekti, ciktāl tie attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību un informācija ir pieejama:

a. ieguldījumu brokeru sabiedrības spēja segt savas darbības izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar tās galvenā iekšējā vai ārpakalpojumu procesa un IT sistēmu uzturēšanu, ļaujot tai turpināt darbību tādā līmenī, kas nodrošina s akārtotu darbības izbeigšanu;
b. ieguldījumu brokeru sabiedrības spēja laikus rīkoties ar saviem pamatlīdzekļiem un segt saistītos zaudējumus;
c. ieguldījumu brokeru sabiedrības spēja vadīt/atlaist savus darbiniekus, ņemot vērā attiecīgo nodarbinātības tiesību aktu prasības, jo īpaši gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir pārrobežu struktūras, un izmaksas, ko tā var radīt (jo īpaši ņemot vērā iespējamos atlaišanas pabalstus);
d. ieguldījumu brokeru sabiedrības spēja saglabāt galvenos darbiniekus, lai veiktu darbības izbeigšanu, un saistītās izmaksas; un
e. jebkuras citas darbības izmaksas vai riski, kas varētu rasties darbības izbeigšanas procesa laikā.

1. Pārskats

6.3 Ar klientiem saistīto risku novērtēšana

6.3.1 Vispārīgi apsvērumi

168. Kompetentajām iestādēm jānovērtē ar klientiem saistītie riski, ko rada visu veidu riska darījumi, tostarp ārpusbilances riska darījumi: aktīvi pārvaldīšanā, turētā klienta nauda, glabātie un pārvaldītie aktīvi un apstrādātie klienta rīkojumi. Kompetentajām iestādēm arī jāapsver, vai valsts tiesību akti, kas reglamentē klientu naudai piemērojamo segregāciju un profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pieejamību ieguldījumu brokeru

sabiedrībai, ir efektīvs instruments risku pārvaldībā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 29. panta 1. punktu. 169. Novērtējot ar klientiem saistīt os riskus, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā dažādie klientu veidi un ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību veids un sarežģītība attiecībā uz šiem klientiem.

6.3.2 Piemītošo ar klientiem saistīto risku novērtēšana

170. Veicot piemītoš o ar klientiem saistīt o risku novērtēšanu, kompetentajām iestādēm būtu jānosaka ieguldījumu brokeru sabiedrības ar klientiem saistī to risku K-faktora apjom a galvenie virzītājspēki un jāizvērtē šā riska prudenciālās ietekmes nozīmīgums ieguldījumu brokeru sabiedrībai. Piemītošā ar klientiem saistīt o risku novērtēšana jāsadala šādos galvenajos posmos:

a. sākotnējais novērtējums;
b. novērtējums par pakalpojumu un darbību veidu un mērogu klientu aktīvu pārvaldībai, klientu naudas turēšanai, klientu aktīvu aizsardzībai un klientu rīkojumu apstrādei; un
c. sistēmu un procesu novērtējums saistībā ar minētajām darbībām. 171. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē ar klientiem saistī tos riskus gan no pašreizējā, gan nākotnes viedokļa. 172. Vajadzības gadījumā kompetentajām iestādēm jāveic arī detalizētāks novērtējums, iespējams, atsevišķu klientu līmenī.

Sākotnējais novērtējums

173. Lai noteiktu ar klientiem saistīto risku novērtējuma tvērumu, kompetentajām iestādēm vispirms būtu jāapzina ar klientiem saistīt o risku avoti, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība ir vai var būt pakļauta. 174. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā vismaz:

a. vēlme uzņemties risku attiecībā uz ar klientiem saistīto risku, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības komercdarbības modeli;
b. K- faktora summas svērums ar klientiem saistītajiem riskiem salīdzinājumā ar kopējo K - faktora summu;
c. K- faktora summas prognozes ar klientiem saistī t ajiem riskiem, ja tā s ir pieejama;
d. ieguldījumu brokeru sabiedrības ar klientiem saistīto bilances un ārpusbilances posteņu raksturs, lielums un sastāvs;
e. ja tādas ir, operacionālo zaudējumu izmaksas klientu kontos attiecībā pret maksām. 175. Kompetentajām iestādēm jāveic sākotnējā analīze, apsverot iepriekš minētās izmaiņas laika gaitā, lai veidotu pamatotu priekšstatu par ieguldījumu brokeru sabiedrības ar klientiem saistī to risku galvenajiem virzītājspēkiem.

Aktīvi pārvaldīšanā (AUM)

176. Kompetentajām iestādēm jānovērtē risks, ka klientiem radīsies zaudējumi klientu aktīvu pārvaldīšanā nepareizas pārvaldības dēļ. Aktīvi pārvaldīšanā ietver aktīvus saskaņā gan ar diskrecionāru portfeļa pārvaldību, gan ar nepārtrauktu nediskrecionāru konsultatīvu pasākumu. Šo risku cita starpā var radīt pilnvarojuma noteikumu pārkāpums, pārmērīgs aizņemto līdzekļu īpatsvars, pārmērīga koncentrācija, aktīvi, kas pakļauti likviditātes ierobežojumiem, vai neadekvāta produktu sarežģītība attiecībā pret pilnvarojumu. 177. Kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jākoncentrējas uz šiem raksturīgā riska avotiem:

a. pilnvarojumu sarežģītība, ieguldījumu politikas paziņojums vai īstenotās stratēģijas;
b. klientu profili (valsts fondi, institucionālie ieguldītāji, komercdarbības jomas) un riska tolerance;
c. pamatā esošā portfeļa aktīvu klases;
d. aktīvu pārvaldīšanā apjoms.

Turētā klientu nauda (CMH)

178. Kompetentajām iestādēm jānovērtē risks zaudēt klientu naudu un izmaksāt klientiem kompensāciju ieguldījumu brokeru sabiedrības nepareizas klientu kontu pārvaldības dēļ. 179. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai klientu nauda tiek turēta saskaņā ar valsts tiesību aktiem par klientu naudas aizsardzību un vai to var skaidri nošķirt no pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības naudas. 180. Kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jākoncentrējas uz šiem raksturīgā riska avotiem:

a. konta veids (komercbankas depozīts);
b. līgums par ieguldījumu brokeru sabiedrības piekļuvi klientu naudai;
c. apstiprināta klientu naudas ieguldījumu politika;
d. kopīgi vai individuāli nošķirti konti;
e. klienta naudas izsekojamība;
f. turētās klienta naudas summa un klientu skaits;
g. valūtas, ko izmanto klientu kontu denominēšanai.

Glabātie un pārvaldītie aktīvi ( ASA )

181. Kompetentajām iestādēm jānovērtē risks, ka klienti varētu ciest zaudējumus un tiem būtu jākompensē ieguldījumu brokeru sabiedrības glabāto un pārvaldīto aktīvu nepareizas pārvaldības dēļ. 182. Kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jākoncentrējas uz šiem raksturīgā riska avotiem:

a. turētā nodrošinājuma atkārtota izmantošana;
b. aktīvu likvidācijas tiesības;
c. nodrošinājuma vērtības krišana;

d. no citām finanšu struktūrām saņemtie un tām izsniegti deleģējumi;
e. aktīvu veidi;
f. darbības vai darbību neveikšana notikumiem, kas saistīti ar aktīviem (balsojums par pilnsapulci, kuponu izmaksas, tiesību problēmas).

Apstrādātie klienta rīkojumi (COH)

183. Kompetentajām iestādēm jānovērtē darbības zaudējumu risks, apstrādājot klienta rīkojumus. Šis risks var rasties sistēmas vai cilvēka kļūdu rezultātā procesu, procedūru un IT sistēmu sarežģītības dēļ (tostarp jaunu tehnoloģiju izmantošana), ciktāl tie var radīt kļūdas, arī kavējumus, nepareizu specifikāciju vai drošības pārkāpumus. 184. Kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jākoncentrējas uz šiem raksturīgā riska avotiem:

a. apstrādāto klienta rīkojumu daudzums un summa;
b. pamatā esošo aktīvu veids (ārpusbiržas, vairāk vai mazāk likvīdi…);
c. rīkojumu veidi un raksturlielumi (pa blokiem, fiksētā cena…);
d. nosūtīšanas vai izpildes raksturlielumi (elektroniskā tirdzniecība vai mutiski rīkojumi…);
e. nosūtīšanas vai izpildes procesi un organizācija (īpašas letes pēc aktīvu klases, pārdevēji, tirdzniecība uz sava rēķina, piekļuve tirgum…).

6.3.3 Ar klientiem saistīto risku pārvaldības un kontroles novērtēšana

185. Lai panāktu vispārēju izpratni par ieguldījumu brokeru sabiedrības ar klientiem saistī to risku profilu, kompetentajām iestādēm arī jānovērtē riska pārvaldības sistēma, kas ir tās darbību pamatā. Lai to panāktu, kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jānovērtē šādi elementi:

a. ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir stabila, skaidri formulēta un dokumentēta riska stratēģija, ko pienācīgi apstiprina va dības struktūra un kas aptver aktīvu pārvaldību, naudas plūsmas pārvaldību brokeru sabiedrībā un glabāto un pārvaldīto aktīvu pārvaldību;
b. ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atbilstošs organizatoriskais satvars, lai nodrošinātu efektīvu pakalpojumu sniegšanu klientiem ar pietiekamiem (gan kvalitatīviem, gan kvantitatīviem) cilvēkresursiem un tehniskajiem resursiem (klientu apkalpošanas un atbalsta funkcijas informācijas sistēmas);
c. ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir stingra un visaptveroša kontroles sistēma (kontroles funkciju efektivitāte un neatkarība) un stabili aizsardzības pasākumi, lai mazinātu tās riskus klientiem saskaņā ar pārvaldības stratēģiju un vēlmi uzņemties risku;
d. ieguldījumu brokeru sabiedrība ir skaidri definējusi politiku un procedūras klientu operacionālo risku apzināšanai, pārvaldībai, mērīšanai un kontrolei;
e. sabiedrības piekļuves tiesības klientu kontiem atbilst piemērojamiem noteikumiem.

6.3.4 Konstatējumu un vērtējumu kopsavilkums

186. Pēc iepriekš minētajiem novērtējumiem kompetentajām iestādēm jāizdara secinājumi par ieguldījumu brokeru sabiedrības ar klientiem saistītajiem riskiem. Šie secinājumi kopā ar riska novērtējumu, kas noteikts, pamatojoties uz 5. tabulā izklāstītajiem apsvērumiem, jāatspoguļo konstatējumu kopsavilkumā. Ja, pamatojoties uz konkrētu riska faktoru nozīmīgumu, kompetentā iestāde nolemj tos vērtēt atsevišķi, šajā tabulā sniegtie norādījumi jāpiemēro pēc iespējas analoģiski.

5. tabula Uzraudzības apsvērumi, n osakot ar klientiem saistīto risku vērtējumu

Riska Uzraudzības Apsvērumi vērtējums viedoklis	par piemītošo risku	Apsvērumi	par adekvātu pārvaldību un kontroles pasākumiem
Ņemot vērā • piemītošā riska līmeni un pārvaldības un • 1 kontroles pasākumus, pastāv	Riska darījumu raksturs un • struktūra rada nebūtisku risku/ļoti zemu risku. Sarežģītu produktu un darījumu nebūtiska/ļoti ietekme maza. ir		Pastāv atbilstība starp ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldību kontroles pasākumiem un stratēģiju tās vispārējo un vēlmi	un
zems risks, ka •	Koncentrācijas riska līmenis ir		uzņemties risku .
radīsies nozīmīga prudenciālā ietekme • uz ieguldījumu brokeru sabiedrību.	nebūtisks/ļoti zems. • Ar procesiem un sistēmām saistītā riska līmenis ir nebūtisks/ļoti zems. Riska darījumu raksturs un		Organizatoriskā struktūra ir stabila, ar skaidri noteiktiem pienākumiem un skaidru uzdevumu sadali starp tiem, kas uzņemas risku, un
Ņemot vērā piemītošā riska līmeni un pārvaldības un kontroles 2 pasākumus, pastāv vidējs – zems risks, ka radīsies nozīmīga prudenciālā ietekme	struktūra rada zemu – vidēju risku. Sarežģītu produktu un • darījumu ietekme ir zema – vidēja. Koncentrācijas riska līmenis ir zems – vidējs.		pārvaldības un kontroles funkcijām. Mērīšanas, uzraudzības un ziņojumu sniegšanas sistēmas ir atbilstošas.
uz ieguldījumu brokeru sabiedrību.	Ar procesiem un sistēmām saistītā riska līmenis ir zems – vidējs. Riska darījumu raksturs un •		Ieguldījumu brokeru	53
Ņemot vērā piemītošā riska līmeni un pārvaldības un kontroles 3 pasākumus, pastāv vidējs ka prudenciālā uz brokeru ieguldījumu radīsies – augsts sabiedrību. nozīmīga ietekme risks,	struktūra rada vidēju – augstu risku. Sarežģītu produktu un darījumu ietekme ir vidēja – augsta. Koncentrācijas vidējs Ar saistītā augsts. procesiem – augsts. riska līmenis un riska sistēmām līmenis ir vidējs ir – •		sabiedrības vadībā kontroles pasākumos nepilnības salīdzinājumā ar tās vispārējo stratēģiju un vēlmi uzņemties Organizatoriskajai struktūrai noteiktu skaidras sadales starp uzdevumu pienākumu trūkst tiem, skaidri uzņemas risku, un	un ir risku. kas un
Ņemot vērā • piemītošā riska līmeni un • pārvaldības un 4 kontroles • pasākumus, pastāv augsts radīsies prudenciālā risks, nozīmīga ietekme ka •	Riska darījumu raksturs un struktūra rada augstu risku. Sarežģītu produktu un darījumu • ietekme ir augsta. Koncentrācijas riska līmenis ir augsts. Ar saistītā procesiem riska līmenis un sistēmām ir augsts.		pārvaldības un kontroles funkcijām. Mērīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmas pietiekamas vai pietiekami konsekventas, daži uzraudzīti riski netiek vai paziņoti. pienācīgi	nav

uz ieguldījumu brokeru sabiedrību.

6.4 Ar tirgu saistīto risku novērtēšana

6.4.1 Vispārīgi apsvērumi

187. Kompetentajām iestādēm jānovērtē ar tirgu saistītie riski, ko rada visu veidu riska darījumi: pozīcijām, uz kurām neattiecas tīrvērte (t. i., riska darījums, kas aprēķināts, izmantojot neto pozīcijas riska metodoloģiju), un pozīcijām, uz kurām attiecas tīrvērte vai drošības rezerves noteikšana (t. i., riska darījums, kas aprēķināts ar sniegtā tīrvērtes drošības rezerve s metodoloģiju). 188. Novērtējot ar tirgu saistīto risku, kompetentajām iestādēm jāņem vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības apjoms, būtīb a un sarežģītība.

6.4.2 Piemītošā ar tirgu saistīto risku novērtēšana

189. Veicot piemītošā ar tirgu saistīto risku novērtēšanu, kompetentajām iestādēm jānosaka ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus riska darījumu galvenie virzītājspēki, un jāizvērtē nozīmīgas prudenciālās ietekmes risks uz ieguldījumu brokeru sabiedrību. Piemītošā ar tirgu saistīto risku novērtēšanu sadala šādos galvenajos posmos:

a. sākotnējais novērtējums;
b. ieguldījumu brokeru sabiedrības pozīciju, uz kurām attiecas ar tirgu saistītie riski, būtības un sastāva novērtējums;
c. rentabilitātes novērtējums;
d. tirgus koncentrācijas riska novērtējums;
e. piesardzīgas vērtēšanas sistēmas novērtējums tirdzniecības portfeļa pozīcijām; un
f. modeļa riska novērtējums (t. i., modeļi, ko izmanto regulatīviem nolūkiem).

Sākotnējais novērtējums

190. Lai noteiktu ar tirgu saistīto risku novērtēšanas tvērumu, kompetentajām iestādēm vispirms jāapzina ar tirgu saistīto risku avoti, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība ir vai var būt pakļauta. 191. Kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā vismaz:

a. ieguldījumu brokeru sabiedrība tirgus darbības, darījumdarbības virzieni un produkti;
b. tirdzniecības portfeļa tirgus riska galveno stratēģiju un vēlme uzņemties risku attiecībā uz tirgus darbībām;
c. tirdzniecības portfeļa pozīciju īpatsvars kopējo aktīvu ziņā, laika gaitā notikušās izmaiņas un ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģija attiecībā uz šīm pozīcijām, ja tāda ir pieejama;
d. neto peļņas īpatsvars no tirgus pozīcijām attiecībā pret kopējiem pamatdarbības ieņēmumiem; un
e. pašu kapitāla prasība ar tirgu saistītajiem riskiem salīdzinājumā ar kopējo pašu kapitāla prasību, tostarp vēsturiskās izmaiņas šajā rādītājā un prognozes, ja tādas ir pieejamas. 192. Kompetentajām iestādēm jāveic sākotnējos novērtējums, apsver ot arī būtiskas izmaiņas ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus darbībās, koncentrējot uzmanību uz iespējamām izmaiņām kopējos tirgus riska darījumos. Tām jo īpaši jānovērtē:
a. būtiskas izmaiņas tirgus riska stratēģijā, politikā un limitu apmēros;
b. šo izmaiņu iespējamo ietekmi uz ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu; un
c. galvenās tendences finanšu tirgos.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus riska darbību būtība un sastāvs

193. Kompetentajām iestādēm jāanalizē ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus riska darījumu būtība, lai identificētu konkrētus riska darījumus un saistītos tirgus riska faktor us/virzītājspēkus(piemēram, valūtas maiņas kurss, procentu likmes vai kredītrisku starpības) turpmākai padziļinātai novērtēšanai. 194. Kompetentajām iestādēm jāanalizē tirgus riska darījumi attiecīgajām aktīvu klasēm un/vai finanšu instrumentiem, atkarībā no to izmēra, sarežģītības un riska līmeņa. Attiecībā uz visbūtiskākajiem riska darījumiem kompetentajām iestādēm jāizvērtē ar tiem saistītie riska faktori un virzītājspēki.

195. Analizējot tirgus riska darbības, kompetentajām iestādēm arī jāapsver attiecīgo finanšu produktu sarežģītība (tostarp produktu, kas novērtēti pēc modeļa metodes) un konkrētu tirgus operāciju sarežģītība ( tostarp augstfrekvences tirdzniecība). Būtu jāapsver šādi jautājumi:

a. ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atvasināto finanšu instrumentu pozīcijas, kompetentajām iestādēm jānovērtē gan tirgus vērtība, gan nom inālvērtība;
b. ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nodarbojas ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kompetentajām iestādēm, ja iespējams, jānovērtē šo darījumu īpatsvars atvasināto instrumentu portfelī un ārpusbiržas portfeļa sadalījums pēc līguma veida (mijmaiņas darījumi, nākotnes darījumi, u.c.), pamatā esošajiem finanšu instrumentiem (ar šiem produktiem saistīto darījuma partnera kredītrisks ir ietverts ar brokeru sabiedrību saistītā risku metodoloģijā);
c. ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir īstenojusi riska ierobežošanas stratēģijas, kompetentajām iestādēm jānovērtē atlikušais tirgus risks pēc šo stratēģiju īstenošanas. 196. Vajadzības gadījumā kompetentajām iestādēm jānovērtē grūtībās nonākušas un/vai nelikvīdas pozīcijas, kā arī to ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības rentabilitāti. 197. Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas izmanto iekšējās pieejas noteiktā pašu kapitāla prasību aprēķināšanai, kompetentajām iestādēm jāapsver arī šādi rādītāji, lai noteiktu konkrētas riska jomas un saistītos riska virzītājspēkus:
a. tirgus riska pašu kapitāla prasību sadalījums starp riskam pakļauto vērtību ( VaR ), riskam pakļauto vērtību spriedzes apstākļos ( SVaR ), inkrementālo riska prasību ( IRC ), un maksa par korelācijas tirdzniecības portfeli;
b. VaR sadalījums pa riska faktoriem;
c. VaR un SVaR izmaiņas (iespējamie rādītāji varētu būt ikdienas/iknedēļas izmaiņas, ceturkšņa vidējie un atpakaļejošas pārbaudes rezultāti); un
d. VaR un SVaR piemērotie reizināšanas koeficienti; 198. Vajadzības gadījumā, kompetentajām iestādēm vajadzētu arī apsvērt ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējus riska novērtējumus. Tie varētu ietvert sagaidāmā iztrūkuma riska mēru, iekšējo VaR , ko neizmanto pašu kapitāla prasību aprēķinos, vai tirgus riska jutīgumu pret dažādiem riska faktoriem un iespējamiem zaudējumiem. 199. Analizējot piemītošo tirgus risku, kompetentajām iestādēm vajadzētu apsvērt “laikaposma” skaitļus un tendences — gan apkopotā veidā, gan portfelī. Ja iespējams, šo analīzi vajadzētu papildināt ar ieguldījumu brokeru sabiedrības skaitļu salīdzinājumu ar līdzīgām sabiedrībām, un ar attiecīgiem makroekonomikas rādītājiem.

Rentabilitātes analīze

200. Kompetentajām iestādēm jāanalizē tirgus darbību vēsturiskā rentabilitāte, tostarp peļņas svārstīgums, lai gūtu labāku izpratni par ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus riska profilu. Minēto analīzi varētu veikt portfeļa līmenī, kā arī sadalot pa darījumdarbības virzieniem vai aktīvu klasēm (potenciāli kā daļu no plašāka novērtējuma, kas veikts BMA ietvaros).

201. Novērtējot rentabilitāti, kompetentajām iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība galvenajām riska jomām, kas noteiktas tirgus riska darbības pārbaudes laikā. Kompetentajām iestādēm jānošķir tirdzniecības ieņēmumi un netirdzniecības ieņēmumi (piemēram, komisijas maksas, klientu komisijas u.c.), no vienas puses, un realizētā un nerealizētā peļņa/zaudējumi, no otras puses. 202. Šīm aktīvu klasēm un/vai riska darījumiem, kas rada neparasti lielu peļņu vai zaudējumus, kompetentajām iestādēm jānovērtē rentabilitāte, salīdzinot ar riska līmeni, ko paredzējusi ieguldījumu brokeru sabiedrība (piemēram, VaR/neto peļņa no tirdzniecības nolūkā turētajiem finanšu aktīviem un saistībām), lai noteiktu un analizētu iespējamās nekonsekvences. Ja iespējams, kompetentajām iestādēm jāsalīdzina ieguldījumu brokeru sabiedrības skaitļi ar tās vēsturisko sniegumu, un ar līdzīgām sabiedrībām.

Tirgus koncentrācijas risks

203. Kompetentajām iestādēm jāizdara secinājumi par tirgus koncentrācijas riska pakāpi, kurai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta, neatkarīgi no tā, vai tā ir pakļauta vienam riska faktoram, vai arī vairākiem savstarpēji saistītiem riska faktoriem. 204. Izvērtējot iespējamo koncentrāciju, kompetentajām iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība koncentrācijai sarežģītos produktos (piemēram, strukturētos produktos), nelikvīdos produktos (piemēram, nodrošinātas parādsaistībās (CDO)), vai produktos, kas novērtēti, izmantojot novērtēšanu pēc modeļa metodes.

Tirdzniecības portfeļa pozīciju piesardzīga novērtēšana

205. Kompetentajām iestādēm būtu jāizdara secinājumi par ieguldījumu brokeru sabiedrības piesardzīgas novērtēšanas sistēmu, jo kļūdains vērtēšanas process var radīt kļūdas finanšu instrumentu izejošās vērtības aprēķinā, kā rezultātā ieguldījumu brokeru sabiedrības iespējamie zaudējumi tiek novērtēti par zemu. Veicot šo analīzi, kompetentajām iestādēm īpaša uzmanība jāpievērš rezervju (jo īpaši patiesās vērtības rezervju, modeļu rezervju) aprēķināšanai un to iespējamai ietekmei uz ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitāla pozīcijām . 206. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības portfeļa pozīcijas tiek novērtētas piesardzīgā vērtībā, kas sasniedz pienācīgu noteiktības pakāpi, ņemot vērā tirdzniecības portfeļa pozīciju dinamiskumu. Šajā nolūkā par atbilstīgu noteiktības pakāpi būtu jāuzskata Komisijas Deleģētajā regulā 2016/101¹⁸ minētais noteiktības līmenis. 207. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir stabila piesardzīgas vērtēšanas metodoloģija un vai tās ņem vērā šādas vērtēšanas korekcijas:

18 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/101 (2015. gada 26. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz piesardzīgas vērtēšanas regulatīviem tehniskajiem standartiem saskaņā ar 105. panta 14. punktu (OV L 021, 28.1.2016., 54. lpp.)

a. n enopelnītā peļņ a no kredītu starpībām;
b. p ozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu;
c. operacionāli riski;
d. tirgus cenu nenoteiktība;
e. priekšlaicīga darījuma izbeigšana;
f. Ieguldījumu veikšanas un finansējumu piesaistīšanas izmaks as ;
g. turpmākās administratīvās izmaksas; un
h. att iecīgā gadījumā modeļa risks. 208. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai:
a. pārvaldības kārtība, procesi un procedūras, kas saistītas ar vērtēšanas korekcijām, ir pietiekami stabilas, sevišķi attiecībā uz mazāk likvīdām pozīcijām, un atbilst ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģijai;
b. ar vērtēšanas sistēmu saistītās IT sistēmas un procesi ir stabili;
c. ieguldījumu brokeru sabiedrību veikto korekciju atbilstība tiek periodiski pārskatīta.

Modeļa risks

209. Kompetentajām iestādēm jānovērtē risks, kas saistīts ar pašu kapitāla prasību nepietiekamu novērtēšanu, izmantojot regulatīvi apstiprinātus izmantotos iekšējos modeļus, jo īpaši uz iekšējiem reitingiem balstītu (IRB) pieeju, IRC , modeļus, ko izmanto kredītriska mazināšanai, VaR un sVaR .

6.4.3 Ar tirgu saistīto risku pārvaldības un kontroles pasākumu novērtēšana

210. Lai panāktu vispārēju izpratni par ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus riska profilu, kompetentajām iestādēm jāpārbauda iekšējās pārvaldības un riska pārvaldības sistēma, kas ir tās tirgus darbību pamatā. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm jānovērtē zemāk minētie elementi, vienlaikus ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības apjomu, būtību un sarežģītību:

a. vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir pieņemama, skaidri formulēta un dokumentēta tirgus riska stratēģija, ko apstiprinājusi vadības struktūra;
b. vai ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus riska stratēģija pienācīgi atspoguļo līmeni, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzņemties tirgus risku, un vai tas atbilst vispārējai vēlmei uzņemties risku;
c. vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atbilstoša organizatoriskā struktūra tirgus riska pārvaldībai, novērtēšanai, pārraudzībai un kontroles funkcijām ar pietiekamiem (gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi) cilvēkresursiem un tehniskajiem resursiem;
d. vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir skaidri definējusi politiku un procedūras tirgus riska identificēšanai, pārvaldībai, novērtēšanai un kontrolei, tostarp limitus, kas atspoguļo vadības struktūras apstiprināto vēlmi uzņemties risku;

e. vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atbilstoša tirgus riska identificēšanas, izpratnes, novērtēšanas sistēma, kas ir saskaņota ar ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumu un sarežģītību, un vai šī sistēma ir saderīga ar attiecīgajām obligātajām prasībām atbilstīgi ES un valsts tiesību aktiem; un
f. vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir spēcīga un visaptveroša kontroles sistēma un stabili drošības pasākumi, lai mazinātu tirgus risku saskaņā ar tās tirgus riska pārvaldības stratēģiju un vēlmi uzņemties risku.

6.4.4 Konstatējumu un vērtējumu kopsavilkums

211. Ņemot vērā iepriekš minēto novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāizdara secinājumi par ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus risku. Šie secinājumi kopā ar riska novērtējumu, kas noteikts, pamatojoties uz 6. tabulā izklāstītajiem apsvērumiem, jāatspoguļo konstatējumu kopsavilkumā. Ja, pamatojoties uz konkrētu riska faktoru nozīmīgumu, kompetentā iestāde nolemj tos vērtēt atsevišķi, šajā tabulā sniegtie norādījumi jāpiemēro pēc iespējas analoģiski. 212. Kompetentajām iestādēm visi šie faktori jāņem vērā paralēli, nevis atsevišķi, un tām būtu jāsaprot faktori, kas ir pamatā tirgum pastāvošajam riskam.

6. tabula Uzraudzības apsvērumi, nosakot tirgus riska vērtējumu

Riska Uzraudzības Apsvērumi par pārvaldības

vērtējums viedoklis Apsvērumi par piemītošo risku un kontroles atbilstību

Ņemot vērā • Tirgus riska darījumu raksturs un • Pastāv atbilstība starp piemītošā riska struktūra rada nebūtisku/ļoti ieguldījumu brokeru līmeni un zemu risku. sabiedrības tirgus riska pārvaldību un • Ieguldījumu brokeru sabiedrības politiku un stratēģiju un kontroles r iska darījumi ar tirgus risku nav tās vispārējo stratēģiju un 1 pasākumus, pastāv sarežģīti. vēlmi uzņemties risku. zems risks, ka • Tirgus riska koncentrācijas • Organizatoriskā struktūra radīsies nozīmīga līmenis ir nebūtisks/ļoti zems. attiecībā uz tirgus risku ir prudenciāla ietekme ieguldījumu brokeru uz • Ieguldījumu tirgus pastāvīgu riska peļņu. darījumi brokeru rada sabiedrības stabila, noteiktiem un sadali skaidru starp ar skaidri uzdevumu pienākumiem tiem, kas

sabiedrību. uzņēmušies risku, un

• Tirgus riska darījumu raksturs un pārvaldības un kontroles Ņemot vērā struktūra rada zemu – vidēju funkcijām. piemītošā riska risku. • Tirgus riska noteikšanas, līmeni pārvaldības kontroles pasākumus, un un • Ieguldījumu tirgus ir zema riska – vidēja. darījumu brokeru sabiedrības sarežģītība uzraudzības sniegšanas atbilstošas. sistēmas un ziņojumu ir

2 pastāv zems radīsies prudenciālā ietekme risks, vidējs nozīmīga uz ka – • • Tirgus līmenis Ieguldījumu tirgus ar zemu riska riska ir – vidēju zems darījumi koncentrācijas brokeru – svārstīgumu. vidējs. rada sabiedrības peļņu • Tirgus ierobežojumi kontroles stabila ieguldījumu sabiedrības riska un sistēma atbilst iekšējie riska brokeru un

ieguldījumu pārvaldības stratēģijai un brokeru vēlmei uzņemties risku. sabiedrību.

Ņemot vērā • Tirgus riska darījumu raksturs un • Ieguldījumu brokeru piemītošā riska struktūra rada vidēju – augstu sabiedrības tirgus ri ska līmeni un risku. politikā un stratēģijā ir pārvaldības un • Ieguldījumu brokeru sabiedrības nepilnības attiecībā pret kontroles tirgus riska darījumu sarežģītība tās vispārējo stratēģiju un pasākumus, ir vidēja – augsta. velmi uzņemties risku . 3 pastāv vidējs – • Tirgus riska koncentrācijas • Organizatoriskā

augsts risks, ka līmenis ir vidējs – augsts. struktūrai attiecībā uz radīsies nozīmīga • Ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus risku trūkst skaidri prudenciālā riska darījumi ar tirgus risku rada noteiktu pienākumu un ietekme uz peļņu ar vidēju – augstu skaidras uzdevumu ieguldījumu svārstīgumu. sadales starp tiem, kas brokeru uzņēmušies risku, un sabiedrību. pārvaldības un kontroles funkcijām. Ņemot piemītošā vērā riska • Tirgus struktūra riska rada darījumu augstu raksturs risku. un • Tirgus uzraudzības riska mērīšanas, un ziņošanas

līmeni un • Ieguldījumu brokeru sabiedrības sistēmas nav pietiekamas pārvaldības un tirgus riska darījumu sarežģītība vai pietiekami 4 kontroles ir augsta. konsekventas, daži riski

pasākumus, pastāv • Tirgus riska koncentrācijas netiek pienācīgi augsts risks, ka līmenis ir augsts. uzraudzīti vai paziņoti. radīsies nozīmīga • Ieguldījumu brokeru sabiedrības • Tirgus riska iekšējie limiti prudenciālā riska darījumi ar tirgus risku rada un kontroles sistēma ietekme uz peļņu ar augstu svārstīgumu. neatbilst ieguldījumu ieguldījumu brokeru sabiedrības riska

brokeru pārvaldības stratēģijai un sabiedrību. vēlmei uzņemties risku.

6.5 Ar brokeru sabiedrību saistīto risku novērtēšana

6.5.1 Vispārīgi apsvērumi

213. Kompetentajām iestādēm jānovērtē ar brokeru sabiedrību saistītie riski, kas izriet no dažādiem riska faktoriem, piemēram: operacionālie riski, ko rada dienas tirdzniecības plūsma (DTF), koncentrācijas risks, ko rada lielie riska darījumi (CON), un riska darījums sabiedrības tirdzniecības darījumu partneru saistību neizpildes gadījumā (TCD). Savā novērtējumā kompetentajām iestādēm jāņem vērā arī riska avoti ieguldījumu brokeru sabiedrībai, piemēram, būtiskas izmaiņas aktīvu bilances vērtībā, klientu vai darījumu partneru maksātnespēja, finanšu instrumentu, ārvalstu valūtu un preču pozīcijas un saistības pret definētu pabalstu pensiju shēmām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 29. pantu. Attiecīgā gadījumā tām jāapsver arī citi faktori, kas var radīt risku ieguldījumu brokeru sabiedrībai. 214. Novērtējot ar brokeru sabiedrību saistītos risku s , kompetentajām iestādēm jāņem vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību apjoms, veids un sarežģītība.

6.5.2 Piemītošo ar brokeru sabiedrību saistīto risku novērtēšana

215. Novērtējot piemītošo ar brokeru sabiedrību saistīt o risku, kompetentajām iestādēm jānosaka galvenie virzītājspēki un jānovērtē šā riska prudenciālās ietekmes nozīmīgums ieguldījumu brokeru sabiedrībai. Piemītošo ar brokeru sabiedrību saistīt o risku novērtēšana jāsadala šādos galvenajos posmos:

a. sākotnējais novērtējums;
b. to ieguldījumu darbību rakstura un mēroga novērtējums, kas rada risku ieguldījumu brokeru sabiedrībai;
c. sistēmu un procesu novērtējums saistībā ar minētajām darbībām. 216. Kompetentajām iestādēm jānovērtē ar brokeru sabiedrību saistīt os risku s gan no pašreizējā, gan nākotnes viedokļa. 217. Vajadzības gadījumā kompetentajām iestādēm jāveic arī detalizētāks novērtējums, iespējams, atsevišķu klientu līmenī.

Sākotnējais novērtējums

218. Lai noteiktu a r brokeru sabiedrību saistīto risku novērtējuma tvērumu, kompetentajām iestādēm vispirms jāapzina ar brokeru sabiedrību saistīto risku avoti, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība ir vai var būt pakļauta. 219. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā vismaz:

a. komercdarbības modelis un vēlme uzņemties risku;
b. K- faktora summas pakāpe ar brokeru sabiedrību saistītajiem riskiem salīdzinājumā ar kopējo K - faktora summu;
c. K- faktora summas ar brokeru sabiedrību saistītajiem riskiem prognozes, ja tādas ir pieejams;
d. ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības zaudējumu izmaksas pret ieņēmumiem. 220. Kompetentajām iestādēm jāveic sākotnējā analīze, apsverot iepriekš minētās izmaiņas laika gaitā, lai veidotu pamatotu priekšstatu par ieguldījumu brokeru sabiedrības ar brokeru sabiedrību saistītā risk a galvenajiem virzītājspēkiem.

Dienas tirdzniecības plū sma

221. Kompetentajām iestādēm jāizdara secinājumi par operacionālā riska pakāpi, kas saistīta ar tirdzniecību savā vārdā. Šo risku var radīt sistēmas vai cilvēka kļūdas procesu, procedūru un IT sistēmu sarežģītības dēļ (tostarp jaunu tehnoloģiju izmantošana), ciktāl tās var izraisīt kļūdas, kavējumus, nepareizu specifikāciju, drošības pārkāpumus. 222. Kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jākoncentrējas uz šiem piemītošā riska avotiem:

a. veikto darījumu apjoms, pakļautība riskam, skaits un sarežģītība;
b. IT sistēmu nepieejamība vai integritātes zudums;
c. finanšu tirgus infrastruktūru (FMI) veidi, ko izmanto darījumu apstrādei: balss, elektroniskās platformas (MTF, OTF) ;
d. algoritmiskā tirdzniecība.

Koncentrācijas risks

223. Kompetentajām iestādēm jāizdara secinājumi par koncentrācijas riska pakāpi, kādai pakļauta ieguldījumu brokeru sabiedrība. Konkrētāk, kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē risks, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība cietīs ievērojamus zaudējumus, kas izriet no riska darījumu koncentrācijas ar nelielu darījumu partneru grupu vai ar cieši saistītiem finanšu aktīviem. 224. Kompetentajām iestādēm jāveic šis novērtējums, ņemot vērā dažādas koncentrācijas riska kategorijas, tai skaitā:

a. individuālās koncentrācijas risks (ieskaitot klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu, kas definēti lieliem riska darījumiem);
b. nozaru koncentrācijas;
c. ģeogrāfiskas koncentrācijas;
d. produktu koncentrāciju; un

e. nodrošinājuma un garantiju koncentrāciju. 225. Kompetentajām iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība koncentrācijas riska slēptajiem avotiem, kas var materializēties stresa apstākļos, kad riska korelācijas līmenis var palielināties salīdzinājumā ar parastiem apstākļiem un kad ārpusbilances posteņi var radīt papildu riska darījumus. 226. Attiecībā uz grupām kompetentajām iestādēm jāapsver koncentrācijas risks, kas var rasties no konsolidācijas, kura var nebūt acīmredzama individuālā līmenī.

Tirdzniecības darījumu partnera saistību neizpildes risks

227. Kompetentajām iestādēm jānovērtē tirdzniecības darījumu partnera saistību neizpildes risks, ar ko saskaras ieguldījumu brokeru sabiedrības un kas izriet no riska darījumiem ar finanšu instrumentiem. 228. Minētajā novērtējumā kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jākoncentrējas uz šādiem piemītošā riska avotiem:

a. darījumu partneru kvalitāte un attiecīgās kredīta vērtēšanas korekcijas (KVK);
b. darījumu pamatā esošo finanšu instrumentu sarežģītība;
c. korelācijas risks, kas izriet no pozitīvās korelācijas starp darījuma partnera kredītrisku un kredītriska darījumiem;
d. darījuma partnera kredītriska un norēķinu riska apjoms attiecībā gan uz pašreizējo tirgus vērtību, gan uz nominālvērtības apjomu, salīdzinot ar kopējo kredītriska riska darījumu vērtību un pašu kapitālu;
e. veikto darījumu īpatsvars, izmantojot finanšu tirgus infrastruktūras (FTI), kas nodrošina maksājumu pret piegādes norēķinu darījumus;
f. attiecīgo darījumu īpatsvars centrālajiem darījumu partneriem ( CCP ) un to zaudējumu aizsardzības pasākumu efektivitāte, piemēram, drošības rezerves līmeņi un saistību neizpildes fonda ieguldījums; un
g. savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu (noslēguma savstarpējo prasījumu ieskaita) es am ība, nozīmīgums, efektivitāte un izpildāmība.

Būtiskas izmaiņas aktīvu uzskaites vērtībā

229. Kompetentajām iestādēm jāizdara secinājumi par riskiem, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībai rodas aktīvu bilances vērtības būtisku izmaiņu dēļ. Šis risks var radīt zaudējumus, ja vērtība, kādā aktīvi tiek reģistrēti, pienācīgi neatspoguļo to reālo tirgus vērtību. 230. Kompetentajām iestādēm jākoncentrējas uz aktīviem, kuru vērtība ir aplēsta, izmantojot modeļus un aizstājējvērtības , nevis izejas datus, kas tieši iegūti no tirgus.

Kredītrisks (klientu vai darījuma partneru maksātnespēj a)

231. Kredītrisks var rasties, piešķirot aizdevumus, lai klients varētu veikt darījumu, tiešus aizdevumus personālam, tekošās dienas kredītrisku pārtēriņa, garantijas un iespējamo kredītriska darījumu dēļ, turot līdz termiņa beigām vai nelikvīdas obligāciju pozīcijas,

piešķirot maržinālos aizdevumus klientiem, turot uzkrājošas/nesamaksātas maksas un komisijas maksas, veicot tiešus kredītriska darījumus to pārvaldītajos fondos, izmantojot aizdevumus, sākotnējos ieguldījumus un garantijas. 232. Kompetentajām iestādēm jākoncentrējas uz šiem piemītošā riska avotiem, ja attiecīgie dati ir pieejami:

a. kredītriska veids ieguldījumu brokeru sabiedrībā, ņemot vērā darījuma partneru un riska darījumu veidus;
b. ārpusbilances riska darījumi, jo īpaši sniegtās vai saņemtās garantijas;
c. vērtības samazināšanās risks. 233. Kompetentajām iestādēm jāizdara secinājumi par aktīvu vērtības samazināšanās vai nolietojuma riska pakāpi ārpus tirdzniecības portfeļa, ko neaptver K faktori, piemēram, K - TCD. Šo risku var radīt pārvērtēšana, ja, piemēram, darījuma partnera saistību neizpildes varbūtība būtiski palielinās vai meitasuzņēmuma vērtība kopš iegādes ‑ ir samazinājusies.

234. Kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jākoncentrējas uz šiem piemītošā riska avotiem:

a. darījumu partneru kredītspējas izmaiņas;
b. darījumu sarežģītība un augsts sviras efekts (jo īpaši pirkšana ar aizņēmumu ( LBO ));
c. ārkārtēji notikumi, kas izraisa pārvērtēšanu.

Pozīcijas finanšu instrumentos, ārvalstu valūtās un precēs

235. Kompetentajām iestādēm būtu jāizdara secinājumi par riskiem, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībai rodas finanšu instrumentu, ārvalstu valūtu un preču riska darījumu dēļ. Šie riska avoti var radīt zaudējumus nelabvēlīgu izmaiņu gadījumā finanšu tirgū, valūtu tirgū un preču tirgos. 236. Kompetentajām iestādēm būtu jākoncentrējas uz ieguldījumu brokeru sabiedrības turēto finanšu instrumentu raksturu, uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vispārējo pakļautību valūtas tirgum (ņemot vērā arī, piemēram, to valūtu korelāciju, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība ir uzņēmusies risku) un uz pakļautību konkrētu preču riskam.

Riski, kas saistīti ar darbinieku pabalstiem un pensiju risku

237. Kompetentajām iestādēm būtu jāizdara secinājumi par riskiem, kas saistīti ar ieguldījumu brokeru sabiedrības atalgojuma un pensiju shēmu. Šis risks var radīt zaudējumus, ja maksājumi ir pārmērīgi salīdzinājumā ar sabiedrības ienākumiem, tai skaitā apdraudot sabiedrības rentabilitāti un maksātspēju. 238. Kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jākoncentrējas uz risku, ko rada aktīvu un pasīvu, kas saistīti ar darbinieku pabalstiem, strukturāla neatbilstība .

6.5.3 Ar brokeru sabiedrību saistīto risku pārvaldības un kontroles novērtēšana

239. Lai gūtu visaptverošu izpratni par ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu, kompetentajām iestādēm būtu jāizskata pārvaldības un riska vadības sistēma, kas samazina risku, ko rada tirdzniecības plūsma, koncentrācija un darījumu partneru saistību neizpilde. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm jānovērtē zemāk minētie elementi, vienlaikus ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības apjomu, būtību un sarežģītību:

a. ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir stabila, skaidri formulēta un dokumentēta riska stratēģija attiecībā uz tirdzniecības plūsmu, koncentrāciju un darījumu partneru saistību neizpildi, ko apstiprinājusi tās vadības struktūra;
b. ieguldījumu brokeru sabiedrības riska stratēģija pienācīgi atspoguļo līmeni, kādā sabiedrība vēlas uzņemties šos riskus, un tas atbilst vispārējai vēlmei uzņemties risku;
c. ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atbilstošs organizatoriskais satvars koncentrācijas un darījumu partneru saistību neizpildes risku pārvaldībai, mērīšanai, uzraudzībai un kontrolei ar pietiekamiem (gan kvalitatīviem, gan kvantitatīviem) cilvēkresursiem un tehniskajiem resursiem;
d. ieguldījumu brokeru sabiedrība ir skaidri definējusi politiku un procedūras a r brokeru sabiedrību saistīto risku apzināšanai, pārvaldībai, novērtēšanai un kontrolei, tostarp ierobežojumus, kas atspoguļo vadības struktūra s noteikto vēlmi uzņemties risku;
e. ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atbilstoša ar brokeru sabiedrību saistīt o risku apzināšanas, izpratnes mērīšanas sistēma, kas ir saskaņota ar ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumu un sarežģītību, un ka šī sistēma atbilst attiecīgajām minimālajām prasībām saskaņā ar attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem; un
f. ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir spēcīga un visaptveroša kontroles sistēma un stabili aizsardzības pasākumi, lai mazinātu tās ar brokeru sabiedrību saistīt os risku s atbilstoši tās riska pārvaldības stratēģijai un vēlmei uzņemties risku.

6.5.4 Konstatējumu un vērtējumu kopsavilkums

240. Pēc iepriekš minētajiem novērtējumiem kompetentajām iestādēm būtu jāizdara secinājumi par ieguldījumu brokeru sabiedrības ar brokeru sabiedrību saistīto risku. Šie secinājumi kopā ar riska novērtējumu, kas noteikts, pamatojoties uz 7. tabulā izklāstītajiem apsvērumiem, jāatspoguļo konstatējumu kopsavilkumā. Ja, pamatojoties uz konkrētu riska faktoru nozīmīgumu, kompetentā iestāde nolemj tos vērtēt atsevišķi, šajā tabulā sniegtie norādījumi jāpiemēro pēc iespējas analoģiski. 241. Kompetentajām iestādēm visi šie faktori jāapsver paralēli, nevis izolēti, un būtu jāizprot faktori, kas ir ar brokeru sabiedrību saistīto risku pamatā.

7. tabula Uzraudzības apsvērumi, piešķirot ar brokeru sabiedrību saistīto risku vērtējumu

Apsvērumi par Riska Uzraudzības Apsvērumi par piemītošo risku pārvaldības un kontroles vērtējums viedoklis atbilstību

• Darbību raksturs norāda uz nebūtisku • Pastāv atbilstība starp Ņemot vērā risku/ļoti zemu ieguldījumu risku. ieguldījumu brokeru piemītošā riska • Riska darījumu raksturs un struktūra sabiedrības pārvaldību līmeni un rada nebūtisku risku/ļoti zemu risku. un kontroles pārvaldības un • Pakļautības darījuma partneru pasākumiem un tās kontroles saistību nepildīšanai risks ir vispārējo stratēģiju un pasākumus, nebūtisks/ļoti zems. vēlmi uzņemties risku. 1 pastāv zems • Pakļautība riskiem, kas saistīti ar • Organizatoriskā

risks, ka radīsies darbinieku pabalstiem un pensiju struktūra ir stabila, ar nozīmīga risku, ir nebūtiska/ļoti zema. skaidri noteiktiem prudenciāla pienākumiem un ietekme uz • Koncentrācijas riska līmenis ir skaidru uzdevumu ieguldījumu nebūtisks/ļoti zems. sadali starp tiem, kas

brokeru • Ar procesiem un sistēmām saistītā uzņemas risku, un sabiedrību. operacionālā riska līmenis ir pārvaldības un nebūtisks/ļoti zem s. kontroles funkcijām.

Ņemot piemītošā līmeni pārvaldības un vērā riska un • • Riska rada Darbību vidēju zemu darījumu ieguldījumu raksturs – vidēju raksturs norāda risku. risku. un uz struktūra zemu - • Mērīšanas, un sniegšanas atbilstošas. ziņojumu sistēmas uzraudzības ir

kontroles • Pakļautības darījuma partneru pasākumus, saistību nepildīšanai risks ir zems – 2 pastāv vidējs – vidējs.

zems risks, ka • Pakļautība riskiem, kas saistīti ar radīsies darbinieku pabalstiem un pensiju nozīmīga risku, ir vidēja - augsta. prudenciālā • Koncentrācijas riska līmenis ir zems – ietekme uz vidējs. ieguldījumu • Ar procesiem un sistēmām saistītā brokeru operacionālā riska līmenis ir zems – sabiedrību. vidējs.

Ņemot vērā • Darbību raksturs norāda uz vidēju – • Ieguldījumu brokeru piemītošā riska augstu ieguldījumu risku. sabiedrības vadībā un līmeni un • Riska darījumu raksturs un struktūra kontroles pasākumos ir pārvaldības un rada vidēju – augstu risku. nepilnības kontroles • Pakļautības darījuma partneru salīdzinājumā ar tās pasākumus, saistību nepildīšanai risks ir vidējs – vispārējo stratēģiju un 3 pastāv vidējs – augsts. vēlmi uzņemties risku. augsts radīsies nozīmīga risks, ka • Koncentrācijas augsts. riska līmenis ir vidējs – • Organizatoriskajai struktūrai noteiktu pienākumu trūkst skaidri un

prudenciālā • Ar procesiem un sistēmām saistītā skaidras uzdevumu ietekme uz operacionālā riska līmenis ir vidējs – sadales starp tiem, kas ieguldījumu augsts. uzņemas risku, un brokeru pārvaldības un sabiedrību. kontroles funkcijām.

Ņemot vērā • Darbību raksturs norāda uz augstu • Mērīšanas, uzraudzības piemītošā riska ieguldījumu risku. un ziņošanas sistēmas līmeni un • Riska darījumu raksturs un struktūra nav pietiekamas vai pārvaldības un rada augstu risku. pietiekami 4 kontroles pasākumus, pastāv augsts • Pakļautības nepildīšanai darījuma risks ir augsts. partneru saistību konsekventas, netiek uzraudzīti pienācīgi vai paziņoti. daži riski

risks, ka radīsies • Pakļautība riskiem, kas saistīti ar nozīmīga darbinieku pabalstiem un pensiju prudenciālā risku, ir augsta.

ietekme uz • Koncentrācijas riska līmenis ir augsts. ieguldījumu • Ar procesiem un sistēmām saistītā brokeru operacionālā riska līmenis ir augsts. sabiedrību.

6.6 Citu risku novērtēšana

6.6.1 Vispārīgi apsvērumi

242. Kompetentajām iestādēm jānovērtē to citu risku nozīme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitālu, uz kuriem neattiecas 1. pīlāra pašu kapitāla prasības saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 36. un 40. pantu. Novērtējot šos citus riskus, kompetentajām iestādēm jāņem vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības veids un sarežģītība, kas ietekmē šo risku nozīmīgumu.

6.6.2 Piemītošo risku novērtēšana

243. Novērtējot piemītošos riskus, kas nav segti ar 1. pīlāra pašu kapitāla prasībām, kompetentajām iestādēm jānosaka galvenie ieguldījumu brokeru sabiedrības risku virzītājspēki un jānovērtē šo risku ietekmes nozīmīgums ieguldījumu brokeru sabiedrībai. Šādu risku novērtējums jāstrukturē šādos galvenajos posmos :

a. sākotnējais novērtējums;
b. to ieguldījumu darbību veida un mēroga novērtējums, kas rada risku ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas nav segts ar 1. pīlāra pašu kapitāla prasībām;
c. sistēmu un procesu novērtējums saistībā ar minētajām darbībām. 244. Kompetentajām iestādēm jānovērtē riski, kas nav segti ar 1. pīlāra pašu kapitāla prasībām, gan no pašreizējā, gan perspektīvas viedokļa. 245. Attiecīgā gadījumā kompetentajām iestādēm būtu jāveic arī to citu risku novērtēšana, kas nav uzskaitīti šajā nodaļā.

Sākotnējais novērtējums

246. Lai noteiktu to risku novērtējuma tvērumu, kas nav segti ar 1. pīlāra pašu kapitāla prasībām, kompetentajām iestādēm vispirms jānosaka riska avoti, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība ir vai var būt pakļauta. 247. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā vismaz:

a. darījumdarbības modelis un vēlme uzņemties risku;
b. IT risinājumu iekšēja izstrāde vai nodošana ārpakalpojumiem;
c. atbalsta funkcijas, piemēram, atbilstības, juridiskās, fiskālās funkcijas (arī, ja nodotas ārpakalpojumiem);
d. izskatīšanā esošu lietu un tiesvedības izmaksas;
e. kopējie darbības zaudējumi, tostarp zaudējumi iekšējās un ārējās krāpšanas dēļ ;
f. netirdzniecības portfeļa darbību joma. 248. Kompetentajām iestādēm jāveic sākotnējā analīze, apsverot iepriekš minētās izmaiņas laika gaitā, lai veidotu pamatotu viedokli par ieguldījumu brokeru sabiedrības citu risku galvenajiem virzītājspēkiem .

Procentu likmju risks, ko rada netirdzniecības portfeļa darbības

249. Kompetentajām iestādēm jānovērtē procentu likmju risks, ko rada netirdzniecības portfeļa darbības, kurām ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta. 250. Kompetentajām iestādēm jānovērtē, kā procentu likmju izmaiņas var negatīvi ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīvus, saistības un ārpusbilances risk a darījumus. Lai precīzāk noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrības sarežģītību un procentu likmju riska profilu, kompetentajām iestādēm ir arī jāizprot ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīvu, saistību un ārpusbilances riska darījumu galvenās iezīmes. 251. Kvant itatīvajā novērtējumā kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās metodoloģijas rezultāti, mērot tos procentu likmju riskus, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām. Turklāt kompetentajām iestādēm jāapsver

piemēroti satricinājuma scenāriji, ņemot vērā pakļautības procentu likmju riskam, ko rada ieguldījumu brokeru sabiedrības netirdzniecības portfeļa darbības, raksturu.

Operacionālie riski, kas nav segti ar 1. pīlāru

252. Kompetentajām iestādēm jānovērtē operacionālie riski, kas nav segti ar minimālajām pašu kapitāla prasībām saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2033. Šie riski var radīt tiešus operacionālus zaudējumus un netiešus zaudējumus, kas rodas sūdzību un tiesvedības rezultātā. Lieli operacionālie riski var izraisīt arī darbinieku trūkumu galvenajos amatos. Novērtējumā jāņem vērā ne tikai operacionālie zaudējumi, bet arī gandrīz pieļautas kļūdas bez zaudējumiem un operacionālā riska notikumi, kas beigušies ar guvumu. 253. Kompetentajām iestādēm jāapsver zemāk minētie piemītošā riska avoti un attiecīgā gadījumā jākoncentrē novērtējums uz tiem aspektiem, kurus uzskata par būtiskākajiem ieguldījumu brokeru sabiedrībai:

a. drošība darba vietā;
b. fizisko aktīvu bojājumi;
c. iekšēja krāpšana;
d. ārēja krāpšana;
e. IKT riski;
f. rīcības risks;
g. regulatīvie, juridiskie un fiskālie riski;
h. modeļa risks attiecībā uz modeļiem, ko izmanto darījumdarbības nolūkiem;
i. nepietiekami (gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi) cilvēkresursi un tehniskie resursi galvenajos amatos;
j. reputācijas risks. 254. Kā daļa no visiem SREP novērtējumiem kompetentajām iestādēm būtu jāizdara secinājumi par IKT riska pakāpi un IKT darbību atbilstību darījumdarbības stratēģijai. Kompetentajām iestādēm savā novērtējumā jāiekļauj visi būtiskie IKT riska aspekti, piemēram, drošības risks, IT projektu risks un IKT pārvaldības risks, ciktāl uz to jau neattiecas citas šo pamatnostādņu daļas, un ņemot vērā EBI pamatnostādnes par IKT un drošības risku¹⁹ un EVTI pamatnostādnes par ārpakalpojumiem nodošanu mākoņpakalpojumu sniedzējie m²⁰ ; 255. Kompetentajām iestādēm jāizdara secinājumi par rīcības riska pakāpi, kas saistīta ar ieguldījumu brokeru sabiedrības ieguldījumu un tirgus darbībām, ciktāl to neaptver 1. pīlārā noteiktās pašu kapitāla prasības. Ar rīcības risku jāsaprot pašreizējais vai paredzamais risks, kas rodas klientiem, tirgiem vai pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai sabiedrības pašas vai tās darbinieku neatbilstošas rīcības dēļ. Šo risku var izraisīt tīšu pārkāpumu, vai pārkāpumu aiz nevērības gadījumi (tostarp neatbilstoša finanšu pakalpojumu sniegšana) tādā apmērā, kas var radīt negatīvu finansiālu vai reputācijas

19 EBI pamatnostādnes par IKT un drošības riska pārvaldību (EBA/GL/2019/04).

20 EVTI pamatnostādnes par ārpakalpojumu nodošanu mākoņpakalpojumu sniedzējiem (ESMA50 -164-4285).

ietekmi. Šis reputācijas risks savukārt var izraisīt tirgus daļu vai galveno klientu zaudēšanu un klientu sūdzību skaita pieaugumu. 256. Kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jākoncentrējas uz šādiem piemītošā rīcības riska avotiem:

a. fonda slēgšana vai apturēšana;
b. pārkāpumu skaits — nepareiza pārdošana, tirgus manipulācijas;
c. radušās regulatīvās sankcijas. 257. Kompetentajām iestādēm jāizdara secinājumi par regulatīviem, juridiskiem un fiskāliem riskiem, ko rada likumu vai noteikumu neievērošana. Šo risku rezultātā ieguldījumu brokeru sabiedrībai var rasties tiesvedība un tikt piemēroti sodi. Lieli izdevumi var rasties arī korektīvām programmām, lai izpildītu likumus un noteikumus. 258. Kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jākoncentrējas uz šiem piemītošo regulatīvo, juridisko un fiskālo risku avotiem:
a. izmaksas, lai panāktu atbilstību piemērojamajiem noteikumiem;
b. naudas sodu vai citu sankciju samaksa par neatbilstību;
c. nodokļu pārvērtēšana vai nokavējuma nodevu, naudas sodu un sodu samaksa;
d. ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtisku regulatīvo izmaiņu paredzēšana. 259. Kompetentajām iestādēm jānovērtē risks, kas saistīts ar modeļiem, kurus izmanto darījumdarbības nolūkos, tostarp vērtēšanas/cenu noteikšanas modeļiem, algoritmiskās tirdzniecības modeļiem un citiem modeļiem, kas var būtiski ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības lēmumus un darbības. 260. Ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības īpatnības, to risku novērtējumā, kuri nav segti ar 1. pīlāra pašu kapitāla prasībām, kompetentās iestādes var apsvērt citus riska avotus, kas nav iekļauti iepriekš minētajās kategorijās.

Sistēmiskais risks

261. Pamatojoties uz kvantitatīviem un kvalitatīviem kritērijiem, kompetentajām iestādēm jāizdara secinājumi par ieguldījumu brokeru sabiedrības sistēmisko risku. Uz šā novērtējuma pamata kompetentajām iestādēm būtu jānosaka, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespēja var izraisīt būtiskus traucējumus finanšu tirgos, kuros ieguldījumu brokeru sabiedrība darbojas. 262. Attiecīgā gadījumā sistēmiskā riska novērtējumu var veikt apkopotā veidā ieguldījumu brokeru sabiedrību grupai ar līdzīgu darījumdarbības modeli un riska profilu. Veicot šādu apkopotu novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāņem vērā iespējamā ietekme, ko uz finanšu tirgiem, kuros tās darbojas, varētu radīt noteikta skaita/daļu šo ieguldījumu brokeru sabiedrību vienlaicīga maksātnespēja . Šajā nolūkā kompetentās iestādes var apsvērt vienu vai vairākus scenārijus.

6.6.3 Risku pārvaldības un kontroles novērtēšana

263. Lai panāktu visaptverošu izpratni par ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu attiecībā uz riskiem, kas nav segti ar 1. pīlāra pašu kapitāla prasībām, kompetentajām iestādēm jāpārskata pārvaldības un riska pārvaldības sistēma, kas samazina citu riska avotu radīto risku. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm jānovērtē zemāk minētie elementi, vienlaikus ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības apjomu, būtību un sarežģītību:

a. ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģija pienācīgi atspoguļo līmeni, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzņemties šos riskus, un tas atbilst vispārējai vēlmei uzņemties risku;
b. ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir iekšējas pamatnostādnes un politika, lai nodrošinātu stabilu riska kultūru;
c. ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atbilstoša sistēma tā procentu likmju riska pārvaldībai, mērīšanai, uzraudzībai un kontrolei, ko rada netirdzniecības portfeļa darbības;
d. ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atbilstoša sistēma IT risku pārvaldībai, mērīšanai, uzraudzībai un kontrolei ar pietiekamiem (gan kvalitatīviem, gan kvantitatīviem) cilvēkresursiem un tehniskajiem resursiem;
e. ieguldījumu brokeru sabiedrība ir skaidri definējusi operacionālā riska kontroles politiku un procedūras.

6.6.4 Konstatējumu un vērtējumu kopsavilkums

264. Ņemot vērā iepriekš minēto novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāizdara secinājumi par ieguldījumu brokeru sabiedrības citiem riskiem. Šie secinājumi kopā ar riska novērtējumu, kas noteikts, pamatojoties uz 8. tabulā izklāstītajiem apsvērumiem, jāatspoguļo konstatējumu kopsavilkumā. Ja, pamatojoties uz konkrētu riska faktoru nozīmīgumu, kompetentā iestāde nolemj tos vērtēt atsevišķi, šajā tabulā sniegtie norādījumi jāpiemēro pēc iespējas analoģiski. 265. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā visi šie faktori paralēli, nevis atsevišķi un jāizprot faktori, kas ir pamatā riskiem, kas nav segti ar 1. pīlāra pašu kapitāla prasībām .

8. tabula Uzraudzības apsvērumi, nosakot citu risku vērtējumu

Riska Uzraudzības Apsvērumi par pārvaldības

vērtējums viedoklis Apsvērumi par piemītošo risku un kontroles atbilstību

• Darbību raksturs norāda uz • Pastāv atbilstība starp Ņemot vērā nebūtisku risku/ļoti zemu ieguldījumu brokeru piemītošā riska rīcības risku. sabiedrības pārvaldību līmeni un • Pakļautība procentu likmju un kontroles pārvaldības un riskam, ko rada netirdzniecības pasākumiem un tās 1 kontroles pasākumus, pastāv portfeļa nebūtiska/ļoti darbības, zema. ir vispārējo vēlmi uzņemties stratēģiju risku. un

zems risks, ka • Citu to operacionālo risku • Organizatoriskā struktūra radīsies nozīmīga līmenis, kas nav segt s ar ir stabila ar skaidru prudenciālā ietekme 1. pīlāru, tostarp jo īpaši IKT pienākumu sadalījumu uz ieguldījumu riska, kā arī regulatīvo, un īpašām pārvaldības un brokeru sabiedrību. juridisko un fiskālo risku kontroles funkcijām.

līmenis, ir nebūtisks/ļoti zems. • Mērīšanas, uzraudzības un ziņojumu sniegšanas Ņemot vērā • Darbību raksturs norāda uz sistēmas ir atbilstošas. piemītošā riska zemu - vidēju rīcības risku. līmeni un pārvaldības • Pakļautība procentu likmju un kontroles riskam, ko rada netirdzniecības 2 pasākumus, pastāv portfeļa darbības, ir zema - vidējs – zems risks, ka vidēja. radīsies nozīmīga • To operacionālo risku līmenis, prudenciālā ietekme kas nav segts ar 1. pīlāru, ir uz ieguldījumu zems - vidējs. brokeru sabiedrību.

Ņemot vērā • Darbību raksturs norāda uz • Ieguldījumu brokeru piemītošā riska vidēju - augstu rīcības risku. sabiedrības pārvaldības līmeni un pārvaldības • Pakļautība procentu likmju un kontroles pasākumos un kontroles riskam, ko rada netirdzniecības ir nepilnības, salīdzinot ar 3 pasākumus, pastāv portfeļa darbības, ir vidēja - tās vispārējo stratēģiju vidējs – augsts risks, augsta. un vajadzības gadījumā ka radīsies nozīmīga • To operacionālo risku līmenis, arī vēlmi uzņemties risku. prudenciālā ietekme kas nav segts ar 1. pīlāru, ir • Organizatoriskajā sistēmā uz ieguldījumu vidējs - augsts. nav skaidri sadalīti brokeru sabiedrību. pienākumi vai nepastāv

4 Ņemot piemītošā vērā riska • Darbību augstu rīcības raksturs risku. norāda uz īpašas kontroles pārvaldības funkcijas. un

līmeni un • Pakļautība procentu likmju • Mērīšanas, uzraudzības pārvaldības un riskam, ko rada netirdzniecības un ziņošanas sistēmas nav kontroles port feļa darbības, ir augsta. pietiekamas vai pasākumus, pastāv • To operacionālo risku līmenis, pietiekami konsekventas, augsts risks, ka kas nav segts ar 1. pīlāru, ir daži riski netiek pienācīgi radīsies nozīmīga augsts. uzraudzīti vai paziņoti. prudenciālā ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrību.

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības
Avots	Prasība

3. Saistītie standarti

Standarti
Avots	Prasība

EBA - Published by the European Banking Authority at https://www.eba.europa.eu/