Principi un metodoloģiskie apsvērumi

Atkarībā no pieejas sarežģītības scenāriji var izpausties kā vienkārši apraksti vai detalizētākas kvantitatīvas prognozes.

Kompetentās iestādes var nolemt piemērot vienādus scenārijus visām finanšu vienībām salīdzināmības nolūkā vai pielāgot scenārijus konkrētām finanšu vienību kategorijām, ņemot vērā to riska profilus un uzņēmējdarbības modeļus.

Lejupēja un augšupēja pieeja

Kompetentajām iestādēm jāizvērtē augšupējās un apakšupējās pieejas priekšrocības, izvēloties vispiemērotāko metodi, pamatojoties uz konkrētiem mērķiem, finanšu vienību pieredzi VSP stresa testā un novērtējumā iekļauto risku veidu, ņemot vērā tālāk minētos apsvērumus.

• ▪ Lejupēja pieeja, kurā kompetentās iestādes centralizēti aprēķina stresa testa scenāriju ietekmi, nodrošina noteiktu salīdzināmības pakāpi starp finanšu vienībām un nodrošina kompetentajām iestādēm stingrāku kontroli pār procesu un metodiku, samazinot slogu nozarei.

(⁷ ) Piemēram, attiecībā uz klimata riskiem — Klimata pārmaiņu starpvaldību padome ( IPCC ), Finanšu sistēmas zaļināšanas tīkls ( NGFS ), Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ( IEA ), Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma ( UNEP ), ES Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (ES KPC) vai valsts valdības vai nevalstiskas struktūras;

• ▪ Augšupēja pieeja, kurā finanšu vienības pašas aprēķina stresa testu scenāriju ietekmi, nodrošina augstāku detalizācijas pakāpi, ļaujot iekļaut atsevišķus elementus, kas ir raksturīgi konkrētiem portfeļiem, darījumu partneriem un riskiem. Tas arī veicina lielāku iesaistīšanos stresa testa procesā un palīdz uzlabot finanšu vienību kapacitātes veidošanu.

Izmantojot augšupēju pieeju, kompetentajām iestādēm jāizveido skaidri metodoloģiski regulējumi, lai nodrošinātu konsekvenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām finanšu vienībām, tostarp proporcionalitātes apsvērumi par gaidām attiecībā uz to ietekm es aprēķināšanas sarežģītību.

Varētu apsvērt hibrīdu pieeju, izmantojot abu metodiku stiprās puses. Kompetentās iestādes var pieņemt lēmumu par atbilstošo pieeju, pamatojoties uz datu pieejamību un modeļu īpašumtiesībām, ņemot vērā to, ka konkrētiem portfeļiem vai darbībām, piemēram, a pdrošināšanas riskiem, var būt nepieciešami sīkāki dati un modelēšana, nekā tas ir iespējams, izmantojot augšupējo pieeju.

Detalizācijas līmenis

Lemjot par detalizācijas pakāpi, kompetentajām iestādēm jāpanāk atbilstošs līdzsvars starp vienkāršību un precizitāti, ņemot vērā datu pieejamību, kvalitāti un metodoloģijas attīstības pakāpi. Lai, piemēram, pienācīgi fiksētu pārejas riska ietekmi uz darbību vai uzņēmumu līmenī vai fizisko risku ietekmi reģionālā/vietējā līmenī, varētu būt nepieciešami sīkāki dati.

Kompetentajām iestādēm jāņem vērā tālāk minētie granularitātes aspekti.

• a. Portfeļa līmenis: diferenciācija pēc aktīvu klases (piemēram, korporatīvie aizdevumi, hipotēkas, valsts parāda vērtspapīri, akciju un korporatīvo obligāciju turējumi).
• b. Nozaru līmenis: klasifikācija, kuras pamatā ir nozares sektors (piemēram, nozares ar augstu oglekļa emisiju līmeni, enerģētika, nekustamais īpašums, lauksaimniecība). Konkrētās nozarēs var izpētīt lielāku granularitāti (piemēram, elektroenerģija, nozare, ko ietekmē revolucionāra tehnoloģija, uz fosilo kurināmo balstītas nozares). Attiecībā uz nekustamo īpašumu var izpētīt atšķirību starp komerciālā un dzīvojamā nekustamā īpašuma riska darījumiem.
• c. Ģeogrāfiskais līmenis: Atšķirība pa reģioniem (piemēram, NUTS 3. līmenis), lai novērtētu pakļautību atrašanās vietai raksturīgiem VSP riskiem, jo īpaši fiziskajiem riskiem.
• d. Darījumu partnera līmenis: granularitāte pa atsevišķiem parādniekiem vai parādnieku grupām, ja koncentrācijas riski ir būtiski.
• e. Riska kategorija: atsevišķu fizisko risku (akūtu un hronisku klimata apdraudējumu), pārejas risku (politikas, tehnoloģiju un tirgus pārmaiņu) un citu vides, sociālo un pārvaldības faktoru (piemēram, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, piesārņojuma, sociālo un pārvaldības risku) identificēšana.

Kompetentajām iestādēm jālemj par atbilstošu datu granularitātes līmeni atkarībā no aktīva/portfeļa veida un pasākuma mērķa. Piemēram, riska darījumi ar centrālo valdību valsts līmenī varētu būt pietiekami, savukārt aizdevumu vai parakstīšanas portfeļiem, lai novērtētu fizisko risku, jāizpēta vismaz reģionālā granularitāte līdz pat ģeolokācijas datiem.

Lai analizētu fondus, kompetentās iestādes, ja iespējams un saskaņā ar piemērojamo nozares regulējumu, var apsvērt iespēju izmantot caurskatīšanas pieeju attiecībā uz līdzekļu turējumiem.

Bilances pieņēmumi

Attiecībā uz VSP stresa testiem kompetentajām iestādēm jāsāk izmantot statisku bilances pieeju, ko parasti piemēro tradicionālajos stresa testos. Tomēr tās var ņemt vērā finanšu vienību pārejas plāna strukturālo ietekmi, ja tas ir iespējams un piemērojams, atkarībā no laika perioda.

Vidēja termiņa vai ilgtermiņa pasākumiem tiek izmantota dinamiska bilances pieeja (ar vai bez ierobežojumiem), lai nodrošinātu lielāku reālismu, potenciāli koncentrējoties uz galvenajiem bilances posteņiem, atspoguļojot izmaiņas portfeļa sastāvā (mainīgās riska darījumu vērtības, aktīvu pārdali un riska mazināšanas darbības, reaģējot uz ar VSP saistītiem satricinājumiem).

Ņemot vērā neskaidrības saistībā ar pārejas ceļiem, politikas attīstību un tirgus reakcijām, kompetentajām iestādēm jāapsver iespēja pieprasīt finanšu vienībām pamatot savas plānotās atbildes, nodrošinot, ka bilances korekcijas — piemēram, portfeļa pārdale, izmaiņas aizdevumu vai garantiju politikā vai izmaiņas finansēšanas struktūrās — ir reālas un atbilst to publiski paziņotajām pārejas stratēģijām.

Jebkuras finanšu vienību atzītās pārvaldības darbības jānovērtē, pamatojoties uz to īstenojamību, savlaicīgumu un iespējamām neparedzētām sekām, izvairoties no pārmērīgas paļaušanās uz optimistiskiem pieņēmumiem. Kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka dina miska bilances pieeja ar ierobežojumiem uzlabo VSP stresa testu reālismu un uz nākotni vērsto raksturu, iekļaujot ticamus plānus un vadības atbildes pasākumus, vienlaikus saglabājot minimālos aizsardzības pasākumus pret pārmērīgu elastību pieņēmumos un uzlabojot stresa testu rezultātu salīdzināmību.

Finanšu vienību izlase

Kompetentajām iestādēm jānosaka atbilstoša finanšu vienību izlase dalībai VSP stresa testā un/vai VSP scenāriju analīzē, nodrošinot pietiekamu nozaru/tirgus aptvērumu, ņemot vērā noteiktos mērķus un, tematisko novērtējumu gadījumā, pasākuma fokusu. Stresa testa izstrāde vajadzības gadījumā jāpielāgo, lai atspoguļotu dažādu finanšu vienību kategoriju raksturlielumus.

Kompetentajām iestādēm jāapsver arī mērķtiecīgu pasākumu veikšana attiecībā uz konkrētām vienību apakšgrupām, lai novērstu īpašas ievainojamības vai mainīgās ESG riska tendences.

Proporcionalitāte

Kompetentā iestāde piemēro proporcionalitātes principus, ļaujot piemērot metodiskos vienkāršojumus attiecībā uz finanšu vienību darbību apmēru, veidu un sarežģītību, kā arī risku būtiskumu. Proporcionalitātes princips attiecas arī uz ziņošanas prasībām, scenāriju izstrādi un prognozētajiem modelēšanas rezultātiem, nodrošinot pienācīgu līdzsvaru starp analītisko stabilitāti un praktisko īstenojamību.

Ņemot vērā VSP stresa testa modelēšanas un datu pieejamības agrīno posmu, kompetentās iestādes var apsvērt analīzes jomas ierobežošanu, nodrošinot pienācīgu izmaksu un ieguvumu līdzsvaru gan kompetentajām iestādēm, gan finanšu vienībām.

Modeļa ierobežojumi

Kompetentajām iestādēm jāatzīst, ka visiem modeļiem ir raksturīgi ierobežojumi, un tas jo īpaši attiecas uz mainīgajiem VSP modeļiem. Augšupvērstas pieejas stresa testa gadījumā, lai mazinātu šos ierobežojumus un uzlabotu VSP stresa testu un noturības analīzes stabilitāti un ticamību, tiem jāizmanto papildu analīze, lai savstarpēji validētu rezultātus un nodrošinātu to ticamību, jāizmanto salīdzinošās analīzes metodes un savstarpēji jāvalidē rezultāti, izmantojot alternatīvas metodikas.

Kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka procesam tiek piešķirti pietiekami un atbilstoši cilvēkresursi un materiālie resursi. Tas ietver pastāvīgu vai ad hoc tādu darbinieku iesaistīšanu, kuriem ir speciālās zināšanas VSP riska novērtēšanā, stresa testa metodikā un finanšu uzraudzībā.

Kompetentajām iestādēm jābūt datu pārvaldības un vākšanas spējām, kas nodrošina piekļuvi augstas kvalitātes VSP datiem. Tās arī izstrādā un uztur IT infrastruktūru, kas ļauj efektīvi vākt datus, noteikt atbilstošu scenāriju un veikt rezultātu analīzi.

Pasākuma termiņi

Kompetentā iestāde nosaka atbilstošus termiņus VSP stresa testu veikšanai un scenāriju analīzei, līdzsvarojot pilnīguma un precizitātes nepieciešamību ar lēmumu pieņemšanas procesa prasībām. Finanšu vienībām jāpiešķir pietiekami daudz laika, lai tās varētu apkopot attiecīgo informāciju un veikt novērtējumus, vienlaikus ļaujot kompetentajām iestādēm veikt visaptverošu pārskatīšanu un nodrošināt precīzu ziņošanu.

Process jāstrukturē tā, lai veicinātu efektīvu analīzi, konsekventu konstatējumu paziņošanu un integrāciju plašākā uzraudzības sistēmā.

Datu vākšana

Veicot lejupējus pasākumus, kompetentajām iestādēm, cik vien iespējams, jāpaļaujas uz regulatīvajiem ziņojumiem un attiecīgā gadījumā jāizmanto esošie informācijas atklāšanas satvari un ārējie resursi. Kā nepieciešamu papildu informācijas avotu tās var apsvērt ad hoc datu vākšanu. Apkopotajai informācijai jābūt ierobežotai ar to, kas izmantota analīzēm un validācijai.

Ja pastāv datu nepilnības, kompetentajām iestādēm jāveicina saprātīgu aizstājējvērtību, aplēšu un ekspertu spriedumu izmantošana, vienlaikus mudinot finanšu struktūras laika gaitā uzlabot iekšējās datu apstrādes iespējas. Kvalitātes nodrošināšanas process

Būtu jāīsteno stingrs kvalitātes nodrošināšanas process, lai pārbaudītu stresa testa rezultātu precizitāti, konsekvenci un ticamību. Kompetentajām iestādēm jāizveido pārskatīšanas mehānismi (piemēram, salīdzinošā analīze vai salīdzinošais novērtējums), lai novērtētu datu kvalitāti, metodikas stabilitāti un, ja nepieciešams, scenārija atbilstību. Vajadzības gadījumā kvantitatīvos secinājumus jāpapildina ar ekspertu atzinumiem, lai mazinātu modeļa ierobežojumus.

Efektīvs dialogs ar finanšu vienībām

Kompetentajām iestādēm visā stresa testu procesā jāuztur efektīvs un strukturēts dialogs ar finanšu vienībām. Tas ietver skaidru norādījumu sniegšanu par gaidāmo rezultātu, iesaistīšanās veicināšanu galvenajos posmos un nodrošināšanu, ka finanšu vienībām ir iespēja precizēt metodoloģiskos aspektus. Regulāra mijiedarbība palielinās pasākuma ticamību un uzlabos finanšu vienību spēju iestrādāt VSP riska apsvērumus savās riska pārvaldības sistēmās.

Pārrobežu un sistēmas mēroga koordinācija

Attiecīgā gadījumā un ja tas ir iespējams, kompetentā iestāde koordinē darbības starp jurisdikcijām, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju VSP stresa testa pārrobežu finanšu grupām. Tas ietver sadarbību ar citām uzraudzības iestādēm, lai saskaņotu metodikas, dalītos ar paraugpraksi un izvairītos no regulējuma sadrumstalotības.