4.3 Pārvaldība

Iestādes IRRBB stratēģijai, tostarp vēlmei uzņemties risku attiecībā uz IRRBB un IRRBB mazināšanu, ir jābūt daļai no kopējās stratēģijas, jo īpaši stratēģiskajiem mērķiem un riska mērķiem, kurus vadības struktūrai jāapstiprina atbilstoši Direktīvas 2013/36/ES 88. panta 1. punkta 2. apakšpunkta a) burtā noteiktajam.

Iestādes vēlme uzņemties risku attiecībā uz IRRBB ir jāizsaka kā svārstīgu procentu likmju pieļaujamā ietekme uz peļņu un ekonomisko vērtību, un tā ir jāatspoguļo ierobežojumos. Iestādēm ar nozīmīgiem starpības riska darījumiem, bāzes riska darījumiem vai iespējas riska darījumiem ir jānosaka to vēlme uzņemties risku attiecībā uz katru no šiem būtiskajiem IRRBB apakšveidiem.

Vispārējā IRRBB stratēģijā ir jāietver arī lēmums par to, cik lielā mērā darījumdarbības modelis balstās uz ienākumu radīšanu "izmantojot ienesīguma līkni", t. i., finanšu aktīvus ar salīdzinoši ilgu pārcenošanas periodu ar saistībām ar salīdzinoši īsu pārcenošanas periodu. Ja darījumdarbības modelis lielā mērā balstās uz šo ienākumu avotu, vadības struktūrai ir jāizskaidro tās IRRBB stratēģija, un to, kā tā plāno izdzīvot periodos ar taisnu vai pretēju ienesīguma līkni.

Iestādēm ir pienācīgi jāizvērtē ierosinājumi izmantot jaunus produktus vai veikt jaunas darbības, riskēšanas vai riska ierobežošanas stratēģijas pirms to iegūšanas vai īstenošanas, lai nodrošinātu, ka ir identificēti pamatotai un efektīvai produkta vai darbības IRRBB pārvaldībai nepieciešamie resursi, ka ierosinātā darbība atbilst iestādes kopējai vēlmei uzņemties risku un ka ir izveidotas ierosinātā produkta vai darbības riska identificēšanas, mērīšanas, uzraudzības un kontroles procedūras. Jānodrošina, lai jauno produktu un darbību IRRBB īpašības ir labi izprastas.

Iestādēm, kas izmanto atvasinātos instrumentus IRRBB riska darījumu mazināšanai, ir jābūt nepieciešamajām zināšanām un pieredzei. Katrai iestādei ir jāpierāda, ka tā izprot sekas ierobežošanai ar procentu likmes atvasinātajiem instrumentiem.

Iestādēm, kas kā ievaddatus to IRRBB mērīšanai izmanto klientu uzvedības modeļus, ir jābūt nepieciešamajām zināšanām un pieredzei. Katrai iestādei ir jāspēj pierādīt, ka tā saprot, kādas sekas ir klientu bāzes uzvedības modelēšanai.

Pieņemot lēmumus par riska ierobežošanas darbībām, iestādēm ir jāapzinās grāmatvedības politikas ietekme, bet grāmatvedības metode nedrīkst noteikt riska pārvaldības pieeju. Tādēļ ekonomisko risku pārvaldībai ir jābūt prioritātei, un grāmatvedības ietekme jāuzskata par otršķirīgu jautājumu.

Iestādēm, kas veic konsolidāciju, ir jānodrošina, ka IRRBB iekšējās pārvaldības kārtība un procesi ir konsekventi un labi integrēti gan konsolidēti, gan subkonsolidēti.

4.3.2 Riska pārvaldības regulējums un atbildība

Ņemot vērā iekšējo pārvaldības kārtību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 74. un 88. pantu, iestādēm attiecībā uz IRRBB ir jānodrošina, ka:

• (a) to vadības struktūra ir pilnībā atbildīga par IRRBB pārvaldības regulējuma, regulējuma attiecībā uz iestādes vēlmi uzņemties risku, kā arī iekšējā kapitāla summas, veidu un sadales pārraudzību pienācīgai riska aptveršanai. Vadības struktūrai ir jānosaka iestādes vispārējā IRRBB stratēģija un jāapstiprina attiecīgā politika un procesi. Tomēr vadības struktūra saskaņā ar 41. punktā minētajiem nosacījumiem var IRRBB uzraudzību un pārvaldību deleģēt augstākajai vadībai, zinošām fiziskām personām vai aktīvu un pasīvu pārvaldības komitejai;
• (b) Tām ir izveidots IRRBB pārvaldības regulējums, ar kuru nosaka skaidru atbildības hierarhiju un kuru veido ierobežojumu sistēma, politika, procesi un iekšējie kontroles mehānismi, tostarp regulāri neatkarīgi regulējuma efektivitātes pārskati un izvērtējumi.

Vadības struktūrai jo īpaši ir jāatbild par turpmāk minēto.

• (a) IRRBB riska darījumu būtības un līmeņa izpratni. Vadības struktūrai ir jānodrošina, ka pastāv skaidri norādījumi par vēlmi uzņemties risku iestādes darījumdarbības stratēģijās attiecībā uz IRRBB .
• (b) Nodrošināšanu, ka tiek veiktas attiecīgas darbības, lai identificētu, mērītu, uzraudzītu un kontrolētu IRRBB , ievērojot apstiprinātās stratēģijas un politiku. Šajā sakarā vadības struktūra vai tās pilnvarotie atbild par to, lai noteiktu:
• i. attiecīgus IRRBB ierobežojumus, tostarp noteiktu konkrētas procedūras un izņēmumiem nepieciešamās atļaujas, kā arī nodrošinātu atbilstību šiem ierobežojumiem;
• ii. IRRBB mērīšanas, pozīciju vērtības noteikšanas un rezultātu novērtēšanas sistēmas un standartus, tostarp procedūras procentu likmes satricinājuma un stresa scenāriju, kā arī galveno iestādes IRRBB analīzes pamatā esošo pieņēmumu aktualizēšanai;
• iii. visaptverošu IRRBB ziņošanas un pārskata procesu; un
• iv. efektīvus iekšējos kontroles mehānismus un vadības informācijas sistēmas (VIS).
• (c) Būtisku riska ierobežošanas vai riska uzņemšanās iniciatīvu apstiprināšanu pirms to īstenošanas. Ar iekšēju riska nodošanu starp netirdzniecības portfeli un tirdzniecības portfeli saistītajām pozīcijām ir jābūt pienācīgi dokumentētām.
• (d) IRRBB pārvaldības politikas, procedūru un ierobežojumu apstiprināšanas, īstenošanas un pārskatīšanas uzraudzību. Par iestādes IRRBB riska darījumu līmeni un izmaiņām ir regulāri jāinformē vadības struktūra (vismaz reizi ceturksnī).
• (e) Nodrošināšanu, ka IRRBB mērīšanas metožu validācija un attiecīgā modeļa riska izvērtējums tiek iekļauts formālā politikas procesā, kas ir jāpārskata un jāapstiprina vadības struktūrai vai tās pilnvarotajiem.
• (f) Pilnvaroto IRRBB uzraudzības un kontroles jomā veikto darbību izpratni un nodrošināšanu, kas atbilst vadības struktūras apstiprinātajai politikai, pamatojoties uz savlaicīgas un pietiekami detalizētas informācijas regulāru pārskatīšanu.
• (g) Izpratni par iestādes IRRBB stratēģijas ietekmi un tās iespējamo saikni ar tirgus, likviditātes, kredīta un operacionālo risku, tomēr neparedzot, ka visiem vadības struktūras locekļiem jābūt šīs jomas lietpratējiem. Dažu locekļu tehniskajām zināšanām ir jābūt pietiekamām, lai apšaubītu un apstrīdētu vadības struktūrai adresētos ziņojumus. Iestādei ir jānosaka, ka vadības struktūras locekļi ir atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka augstākā vadība ir kompetenta saprast IRRBB un ka IRRBB pārvaldībai ir piešķirti pienācīgi resursi.

Iestādēm ir jābūt noteiktai deleģēšanas kārtībai un procedūrai attiecībā uz jebkuru vadības struktūras veiktu IRRBB uzraudzības vai pārvaldības deleģēšanu, ieskaitot:

• (a) vadības struktūrai ir jāidentificē un skaidri jāparedz mērķi attiecībā uz tādām personām vai komitejām, kurām deleģē vadības struktūras uzdevumus IRRBB politikas un prakses izstrādes jomā, piemēram, augstāko vadību, fiziskām personām kā ekspertiem vai aktīvu un pasīvu pārvaldības komiteju ( ALCO );
• (b) vadības struktūrai ir jānodrošina, ka IRRBB riska pārvaldības procesā atbildība ir pienācīgi nodalīta. IRRBB identificēšanas, mērīšanas, uzraudzības un kontroles funkcijām ir jābūt skaidri definētiem pienākumiem, tām ir jābūt neatkarīgām no IRRBB riska uzņemšanās funkcijām un par IRRBB riska darījumiem ir jāziņo tieši vadības struktūrai vai tās pilnvarotajiem;
• (c) iestādei ir jānodrošina, ka vadības struktūras pilnvarotajiem ir skaidra vadības hierarhija attiecībā pret vienībām, kas ir atbildīgas par IRRBB riska uzņemšanos. Sakaru kanālam, pa kuru šīm hierarhijas vienībām nodod pilnvaroto norādījumus, ir jābūt skaidram;
• (d) vadības struktūrai ir jānosaka, ka iestādes struktūra ļauj tās pilnvarotajiem pildīt savus pienākumus un atvieglo efektīvu lēmumu pieņemšanu un pārvaldību. Šajā ziņā ALCO ir jārīko regulāras sanāksmes un tās sastāvam ir jāatspoguļo ikviena ar IRRBB saistītā galvenā nodaļa. Vadības struktūrai ir jāveicina IRRBB pārvaldības procesa apspriešana gan starp tās locekļiem un pilnvarotajiem, gan starp pilnvarotajiem un citām personām iestādē. Vadības struktūrai ir arī jānodrošina, ka regulāra saziņa starp riska pārvaldības un stratēģiskās plānošanas jomām atvieglo no turpmākas darījumdarbības izrietošo risku uzraudzību.

4.3.3 Vēlme uzņemties risku un politikas ierobežojumi

Iestādēm ir jāformulē to vēlme uzņemties risku attiecībā uz IRRBB gan no ekonomiskās vērtības riska, gan jo īpaši no peļņas riska viedokļa:

• (a) iestādēm ir jābūt skaidri definētiem paziņojumiem par vēlmi uzņemties risku, ko apstiprinājusi vadības struktūra un ko īsteno, izmantojot visaptverošu regulējumu attiecībā uz vēlmi uzņemties risku, proti, IRRBB ierobežošanas un kontroles politiku un procedūras;
• (b) to regulējumā attiecībā uz vēlmi uzņemties risku ir jāparedz deleģētās pilnvaras, IRRBB pārvaldības lēmumu atbildības un pārskatatbildības hierarhija, kā arī ir jāuzskaita IRRBB atļautie instrumenti, riska ierobežošanas stratēģijas un riskēšanas iespējas;
• (c) nosakot vēlmi uzņemties risku, iestādēm ir jāņem vērā peļņas riski, kas var rasties kā sekas no darījumu grāmatvedības uzskaites netirdzniecības portfelī. Peļņas risks var neaprobežoties tikai ar procentu ienākumiem un izdevumiem: atsevišķi ir jāņem vērā procentu likmes izmaiņu ietekme uz tādu instrumentu tirgus vērtību, kas atkarībā no grāmatvedības uzskaites tiek atspoguļota vai nu peļņas un zaudējumu pārskatā, vai tieši pašu kapitālā (ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos). Iestādēm ir jo īpaši jāņem vērā ar patiesās vērtības instrumentu iegultiem izvēles līgumiem saistītā ietekme uz peļņu pie notiekošiem procentu likmes satricinājuma un stresa scenārijiem. Iestādēm ir jāņem vērā arī procentu likmes atvasināto instrumentu riska ierobežošanas iespējamā ietekme uz peļņas un zaudējumu pārskatu, ja efektivitātei traucē procentu likmes izmaiņas.

Iestādēm ir jāīsteno ierobežojumi, kas ir orientēti uz IRRBB riska darījumu uzturēšanu atbilstoši to vēlmei uzņemties risku un to kopējai IRRBB mērīšanas pieejai, jo īpaši šādi:

• (a) kopējie riska ierobežojumi, kas skaidri nosaka vadības struktūrai pieņemamo IRRBB summu, ir jāpiemēro konsolidēti un, ja nepieciešams, atsevišķu radniecīgo sabiedrību līmenī;
• (b) ierobežojumi var būt saistīti ar konkrētiem procentu likmju un termiņu struktūru izmaiņu scenārijiem, piemēram, to palielināšanos vai samazināšanos vai ienesīguma līknes formas izmaiņām. Ar šo ierobežojumu izstrādē izmantotajām procentu likmes izmaiņām ir jāatspoguļo pietiekami nelabvēlīgas satricinājuma un stresa situācijas, ņemot vērā vēsturisko procentu likmes svārstīgumu un laiku, kāds vadībai nepieciešams šo riska darījumu mazināšanai;
• (c) politikas ierobežojumiem ir jābūt piemērotiem iestādes būtībai, izmēram, sarežģītībai un kapitāla pietiekamībai, kā arī tās spējai mērīt un pārvaldīt riskus;
• (d) atkarībā no iestādes būtības un darījumdarbības modeļa apakšierobežojumus var noteikt arī atsevišķām darījumdarbības vienībām, portfeļiem, instrumentu veidiem, konkrētiem instrumentiem vai būtiskiem IRRBB riska apakšveidiem, piemēram, starpības riskam, bāzes riskam un iespējas līgumu riskam;
• (e) ir jābūt sistēmām, ar ko nodrošina, ka pozīcijām, kas pārsniedz vai varētu pārsniegt vadības struktūras vai tās pilnvaroto noteiktos ierobežojumus, tiek veltīta tūlītēja vadības uzmanība un tās tiek nekavējoties eskalētas; ir jābūt skaidri noteiktai politikai, kuru informēs, kā notiks saziņa un kādas atbildes darbības tiks veiktas;
• (f) par riska rādītājiem vismaz reizi ceturksnī ir jāziņo vadības struktūrai vai tās pilnvarotajiem, un ziņojumos ir jāsalīdzina pašreizējā riska darījumu vērtība ar politikas ierobežojumiem.

Ir jābūt regulējumam attiecībā uz tādu riska ierobežošanas stratēģiju attīstību, ko izmanto, piemēram, atvasinātos instrumentus, un tādu instrumentu novērtēšanu pēc tirgus cenas, kurus uzskaita pēc to tirgus vērtības.

4.3.4 Riska politika, procesi un kontrole

• a. Riska politika un procesi

Vadības struktūrai, pamatojoties uz vispārējo IRRBB stratēģiju, ir jāpieņem stabila riska politika, procesi un sistēmas, ar ko jānodrošina, ka:

• (a) tiek izveidotas procedūras, lai atjauninātu IRRBB mērīšanas un novērtēšanas scenārijus;
• (b) mērījumu pieeja un atbilstoši pieņēmumi par IRRBB mērīšanu un novērtēšanu, tostarp iekšējā kapitāla piešķiršanu IRRBB riskiem, ir atbilstoši un proporcionāli;
• (c) izmantoto modeļu pieņēmumi tiek regulāri pārskatīti un, ja nepieciešams, grozīti;
• (d) tiek noteikti standarti stāvokļa novērtēšanai un rādītāju vērtēšanai;
• (e) pastāv pieļaujamā riska ierobežošanas stratēģijas un riska ierobežošanas instrumentu attiecīga dokumentācija un kontrole; un
• (f) ir noteiktas pilnvaras un atbildība par IRRBB riska darījumu pārvaldību.

Politikai ir jābūt labi motivētai, noturīgai un dokumentētai, kā arī tā ir jāorientē uz visiem IRRBB komponentiem, kam ir nozīme iestādes konkrētajos apstākļos. Neskarot proporcionalitātes principu, IRRBB politikā ir jāietver:

• (a) “netirdzniecības portfeļa” un “tirdzniecības portfeļa” nošķīruma īstenošana. iekšējai riska nodošanai starp bankas portfeli un tirdzniecības portfeli ir jābūt pienācīgi dokumentētai un uzraudzītai procentu likmes atvasināto instrumentu sāktas plašākas IRRBB uzraudzības ietvaros;
• (b) iekšējai lietošanai pieņemta ekonomiskās vērtības detalizētāka definīcija un tās atbilstība metodei, kas izmantota aktīvu un pasīvu novērtēšanai (piem., pamatojoties uz nākotnes naudas plūsmas diskontēto vērtību, un/vai paredzētās peļņas diskontēto vērtību);
• (c) iekšējai lietošanai pieņemta peļņas riska detalizētāka definīcija un tās atbilstība iestādes pieejai, attīstot finansiālos plānus un finanšu prognozes;
• (d) atšķirīgu procentu likmes satricinājumu izmērs un forma, ko izmanto iekšējā IRRBB aprēķiniem;
• (e) nosacītas vai beznosacījumu naudas plūsmas modelēšanas pieejas izmantošana;
• (f) attieksme pret "cauruļvada darījumiem”⁷ (tostarp jebkura saistītā riska ierobežošanu);
• (g) daudzvalūtu procentu likmes riska darījumu apkopošana;
• (h) bāzes riska, kas izriet no atšķirīgu procentu likmes indeksiem, noteikšana un pārvaldība;
• (i) vai aprēķinos, kuros mēra IRRBB ICAAP vajadzībām, iekļauj netirdzniecības portfeļa bezprocentu aktīvus un pasīvus (ieskaitot kapitālu un rezerves);
• (j) rīcība ar norēķinu kontiem un krājkontiem (t. i., termiņu, kas paredzēts saistībām ar īsu līguma termiņu, bet garu darbības termiņu);
• (k) IRRBB mērīšana, kas rodas no uzvedības un automātiskiem iespēju līgumiem aktīvos vai pasīvos, tostarp izliekuma sekas un nelineāro izmaksu profilus;
• (l) mērījumu aprēķinos izmantotā detalizācijas pakāpe (piem., laika intervālu izmantošana);
• (m) iekšējā komerciālo rezervju definīcija un pienācīga komerciālo rezervju iekšējās apstrādes metodika.

⁷ “Cauruļvada darījumi” (piem., ir panākta vienošanās par aizdevumu, bet klients var izvēlēties, vai izņemt līdzekļus vai nē) faktiski klientam sniedz iespējas līgumu, kas visdrīzāk tiks izmantots, kad tirgus situācija būs iestādei visnelabvēlīgākā (negatīvs izliekums). “Cauruļvada darījumu” pārvaldība balstās uz precīziem datiem par saņemtajiem pieteikumiem, kā arī paredzamo kredīta izņemšanu modelēšanu.

Visa IRRBB politika regulāri, vismaz reizi gadā ir jāpārskata un, ja nepieciešams, jāgroza.

Lai nodrošinātu, ka iestādes IRRBB pārvaldības politika un procedūras pastāvīgi ir atbilstošas un pamatotas, vadības struktūrām vai tās pilnvarotajiem ir jāpārskata IRRBB pārvaldības politika un procedūras, pamatojoties uz regulāro ziņojumu rezultātiem.

Vadības struktūrai vai tās pilnvarotajiem ir jānodrošina, ka ar IRRBB saistītās analīzes un riska pārvaldības darbības veic pietiekams un kompetents personāls, kam ir tehniskās zināšanas un pieredze, kas atbilst iestādes darbību būtībai un tās darbības jomai.

• b. Iekšējie kontroles mehānismi

Saistībā ar IRRBB kontroles politiku un procedūrām iestādēm ir jābūt attiecīgiem apstiprināšanas procesiem, riska darījumu ierobežojumiem, pārskatīšanām un citiem mehānismiem, kas paredzēti, lai radītu pamatotu pārliecību par riska pārvaldības mērķu sasniegšanu.

Iestādēm ir regulāri jāpārskata un jāizvērtē to iekšējas kontroles sistēmas un riska pārvaldības procesi, lai pārliecinātos, ka to personāls ievēro ieviesto politiku un procedūras. Šajās pārskatīšanās ir arī jāpievēršas būtiskām izmaiņām, kas varētu ietekmēt kontroles efektivitāti, tostarp tirgus apstākļu, personāla, tehnoloģiju, riska darījumu ierobežojumu atbilstības struktūru izmaiņas, un jānodrošina, ka attiecībā uz pārsniegtiem ierobežojumiem pastāv attiecīgas eskalācijas procedūras. Pārskati un izvērtējumi ir regulāri jāveic personām vai vienībām, kas ir neatkarīgas no izvērtējamās funkcijas. Ja nepieciešams veikt iekšējo kontroles mehānismu pārskatīšanu vai uzlabošanu, ir jābūt izveidotam iekšējam pārskatīšanas mehānismam, lai nodrošinātu to savlaicīgu īstenošanu.

Iestādēm ir jānodrošina, ka to IRRBB identificēšanas, mērīšanas, uzraudzības un kontroles procesus regulāri pārskata neatkarīga revīzijas funkcija, kas var būt iekšējais vai pieaicināts revidents. Šādos gadījumos iekšējā vai pieaicinātā revidenta, vai citu līdzvērtīgu neatkarīgu personu izstrādātie ziņojumi ir jādara pieejami attiecīgām kompetentām iestādēm.

• c. IRRBB IT sistēma un datu kvalitāte

IT sistēmām un lietojumprogrammām, ko iestāde izmanto, lai veiktu, apstrādātu un reģistrētu darījumus, identificētu, mērītu un apkopotu IRRBB riska darījumus, kā arī sagatavotu ziņojumus, ir jāspēj savlaicīgi un precīzi atbalstīt IRRBB pārvaldību. Jo īpaši šīm sistēmām:

• (a) jāaptver procentu likmes riska dati attiecībā uz visiem iestādes būtiskajiem IRRBB riska darījumiem, ieskaitot starpības, bāzes un iespējas līgumu riska darījumus. Tam ir jāsniedz atbalsts iestādes mērīšanas sistēmai galveno IRRBB riska darījumu avotu noteikšanā, mērīšanā un apkopošanā;
• (b) jāspēj pilnībā un skaidri reģistrēt visus darījumus, ko veic iestāde, ņemot vērā to IRRBB īpašības;
• (c) jābūt piemērotām IRRBB radošo darījumu skaitam un sarežģītībai;
• (d) jānodrošina pietiekama elastība, lai pielāgotu pieņemamu skaitu satricinājuma un stresa scenāriju un papildu scenāriju;
• (e) jāsniedz iestādēm iespēja pilnībā mērīt, novērtēt un uzraudzīt atsevišķu darījumu atbilstību to vispārējiem riska darījumiem;
• (f) jāspēj aprēķināt IRRBB ekonomiskā vērtība un uz peļņu balstītie rādītāji, kā arī citi kompetento iestāžu noteiktie IRRBB rādītāji, pamatojoties uz 4.4.3. un 4.4.4. iedaļā noteiktajiem procentu likmes satricinājuma un stresa scenārijiem;
• (g) jābūt pietiekami elastīgām, lai ietvertu uzraudzības noteiktus ierobežojumus iestāžu iekšējiem riska parametru pieņēmumiem.

IT sistēmai un darījumu sistēmai ir jāspēj reģistrēt pārcenošanas profilu, procentu likmes rādītājus (tostarp starpību) un produktu iespējas līguma īpašības, lai nodrošinātu starpības riska, bāzes riska un iespējas līguma riska vērtēšanu. Jo īpaši darījumu sistēmai ir jāspēj iegūt detalizētu informāciju par konkrētā darījuma pārcenošanas datumu ( - iem), procentu likmes veidu vai indeksu, jebkurām iespējām (tostarp pirmstermiņa atmaksu vai izpirkšanu) un nodevām, kas attiecas uz šo iespēju izpildi.

Ar sistēmām, ko izmanto IRRBB mērīšanai, ir jāspēj noteikt visu produktu IRRBB rādītājus. Sistēmām ir arī jāļauj veikt individuālo IRRBB instrumentu un portfeļu ietekmes sadalījumu netirdzniecības portfeļa riska līmeņos.

Jo īpaši attiecībā uz sarežģītiem, strukturētiem produktiem, darījumu sistēmai ir jāspēj apkopot informācija par atsevišķām produktu daļām un to IRRBB rādītājiem (piem., aktīvu un pasīvu rādītājiem, kas sagrupēti pēc noteiktām pazīmēm, piemēram, pārcenošanas datumiem vai iespēju elementiem). Iestādei ir jānodrošina, ka IT sistēma spēj uzturēt jaunu produktu ieviešanu.

Jāievieš atbilstoša IT sistēmu organizatoriskā kontrole, lai novērstu IRRBB datorsistēmu un lietojumprogrammu izmantoto datu bojājumus, un lai kontrolētu izmaiņas šo lietojumprogrammu kodēšanā, kā arī lai nodrošinātu jo īpaši:

• (a) ticamību datiem, ko izmanto kā ievades datus, un IRRBB modeļu apstrādes sistēmu integritāti;
• (b) ka IT sistēmas kļūdu iespējamība, tostarp tās, kas rodas datu apstrādes un apkopošanas lakā, ir samazināta līdz minimumam; un
• (c) ka tiek veikti piemēroti pasākumi, ja rodas tirgus traucējumi vai krišana.

Riska rādītājiem ir jābalstās uz ticamiem tirgus un iekšējiem datiem. Iestādēm ir rūpīgi jāpārbauda ārējo informācijas avotu kvalitāte, ko izmanto, lai izveidotu procentu likmju vēsturisko datu bāzi, kā arī regularitāti, kādā tiek atjauninātas datu bāzes.

Lai nodrošinātu datu augstu kvalitāti, iestādēm ir jāīsteno attiecīgas procedūras, ar ko nodrošina IT sistēmā ievadīto datu pareizību. Datu ievadei jābūt pēc iespējas automatizētai, lai samazinātu administratīvās kļūdas, un datu kartēšana ir periodiski jāpārskata un jātestē, salīdzinot to ar apstiprinātu parauga versiju. Papildus ir jābūt pietiekamai dokumentācijai attiecībā uz galvenajiem iestādes riska mērīšanas procesā izmantotajiem datu avotiem. Iestādēm ir jāizveido attiecīgi mehānismi, lai pārliecinātos par apkopošanas procesa pareizību un modeļa rezultātu ticamību. Šiem mehānismiem ir jāapstiprina datu precizitāte un ticamība.

Ja iestādes iedala naudas plūsmu dažādos laika intervālos (piem., lai veiktu starpības analīzi) vai piešķir naudas plūsmas dažādiem punktiem nolūkā atspoguļot dažādos procentu likmes līknes termiņus, iedalījuma kritērijiem laika gaitā ir jābūt stabiliem, lai ļautu lietderīgi salīdzināt riska rādītājus dažādos laikposmos.

Iestādēm ir jāidentificē iespējamie datu apstrādes laikā radušos neatbilstību un pārkāpumu iemesli. Iestādēm ir jābūt noteiktām šo neatbilstību un pārkāpumu apstrādes procedūrām, tostarp procedūrām savstarpējai pozīciju saskaņošanai, kas ļauj novērst minētās neatbilstības un pārkāpumus.

Iestādēm ir jāizveido attiecīgi procesi, lai nodrošinātu, ka dati, kas izmantoti modeļos, lai mērītu IRRBB visā grupā — piem., imitējot izpeļņu — saskan ar datiem, ko izmanto finanšu plānošanā.

• d. Iekšējo ziņojumu sniegšana

Iestāžu iekšējām riska ziņojumu sniegšanas sistēmām ir jānodrošina savlaicīga, precīza un visaptveroša informācija par to IRRBB riska darījumiem. Iekšējie ziņojumi ir jāsniedz ne retāk kā reizi ceturksnī.

Vadības struktūrai vai tās pilnvarotajiem ir jāsaņem iekšējie ziņojumi ar nepieciešamā līmenī (pa konsolidācijas līmeņiem un valūtām) apkopotu informāciju, un tos regulāri pārskata. Ziņojumos ietvertās informācijas līmenim ir jābūt pielāgotam konkrētajam vadības līmenim (piem., vadības struktūrai, augstākajai vadībai), kā arī iestādes un ekonomiskās vides konkrētajai situācijai.

IRRBB ziņojumos ir jāsniedz apkopota informācija un pietiekami papildu dati, lai vadības struktūra vai tās pilnvarotie spētu novērtēt iestādes jutīgumu uz tirgus nosacījumu un citu nozīmīgu riska faktoru izmaiņām. Ziņojumu saturā ir jāatspoguļo iestādes riska profila un ekonomiskās vides izmaiņas, kā arī jāsalīdzina pašreizējā riska darījumu vērtība ar politikas ierobežojumiem.

IRRBB ziņojumos ir regulāri jāiekļauj modeļu pārskatīšanas un revīzijas rezultāti, kā arī iepriekšējo prognožu vai riska aplēšu salīdzinājumi ar faktiskajiem rezultātiem, lai iegūtu informāciju par iespējamiem modelēšanas trūkumiem. Jo īpaši iestādēm ir jāizvērtē modelētie priekšlaicīgas atmaksas zaudējumi salīdzinājumā ar vēsturiskajiem realizētajiem zaudējumiem. Vajadzētu skaidri identificēt portfeļus, uz kuriem var attiekties būtiskas izmaiņas novērtēšanā pēc tirgus cenas, un šī ietekme ir jāuzrauga iestādes VIS un jāpārrauga tāpat kā citi tirgus riskam pakļauti portfeļi.

Lai gan atkarībā no iestādes portfeļa sastāva vadības struktūrai vai tās pilnvarotajiem sagatavoto ziņojumu veidi atšķirsies, tajos, ņemot vērā 65. pantu, ir jāiekļauj:

• (a) iestādes kopējo IRRBB riska darījumu kopsavilkumu, tostarp informāciju par starpības, bāzes un iespējas līgumu riska darījumiem. Identificētus un paskaidrotus aktīvus, pasīvus, naudas plūsmas un stratēģiju, kas nosaka IRRBB līmeni un virzienu;
• (b) ziņojumus, kas apliecina iestādes atbilstību politikai un ierobežojumiem;
• (c) galvenos modelēšanas pieņēmumus, piemēram, beztermiņa noguldījumu ( NMD ) īpašības, fiksētas procentu likmes aizdevumu priekšlaicīgu atmaksu, termiņnoguldījumu priekšlaicīgu izņemšanu, saistību izmantošanu, valūtu apkopošanu un attieksmi pret komerciālajām rezervēm;
• (d) sīkāku informāciju par galveno modelēšanas pieņēmumu ietekmi uz IRRBB mērīšanu — kā ekonomiskās vērtības rādītājiem, tā peļņas rādītājiem, tostarp pieņēmumu izmaiņas pie dažādiem procentu likmes scenārijiem;
• (e) sīkāku informāciju par procentu likmes atvasināto instrumentu ietekmi uz IRRBB mērīšanu — kā ekonomiskās vērtības rādītājiem, tā peļņas rādītājiem;
• (f) sīkāku informāciju par patiesās vērtības instrumentu, tostarp 3. līmeņa aktīvu un pasīvu, ietekmi uz IRRBB mērīšanu — kā ekonomiskās vērtības rādītājiem, tā peļņas rādītājiem;
• (g) 4.4.4. iedaļā minēto spriedzes testu, 4.4.3 iedaļā minēto satricinājumu, 4.5. iedaļā minētās uzraudzības izlecošo vērtību pārbaudes rezultātus, kā arī novērtējumus par jutīgumu attiecībā uz galvenajiem pieņēmumiem un parametriem; un
• (h) IRRBB politikas, procedūru un mērīšanas sistēmu piemērotības pārskatu kopsavilkumus, tostarp iekšējo un pieaicināto revidentu vai citu līdzvērtīgu pieaicināto personu )(piemēram, konsultantu) secinājumus.

Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, vadības struktūrai vai tās pilnvarotajiem ir jāspēj novērtēt iestādes jutīgumu pret tirgus apstākļu izmaiņām un citus svarīgus riska faktorus, īpašu uzmanību pievēršot portfeļiem, kas, iespējams, var tikt pakļauti būtiskām izmaiņām novērtēšanā pēc tirgus cenas.

Iekšējai mērīšanas sistēmai ir jāsniedz ziņojumi tādā formātā, kas ļauj dažādiem iestādes vadības līmeņiem viegli saprast ziņojumus un savlaicīgi pieņemt attiecīgus lēmumus. Ar ziņojumiem ir jāveido pamats regulārai uzraudzībai par to, vai iestāde darbojas saskaņā ar tās stratēģiju un procentu likmes riska ierobežojumiem, ko tā ir pieņēmusi.

• e. Modeļu pārvaldība

Iestādēm ir jānodrošina, ka IRRBB mērīšanas metožu validācija — metodes ir jāpārskata un jāvalidē neatkarīgi no to izstrādes — un attiecīgā modeļa riska izvērtējums tiek iekļauts formālā politikas procesā, kas ir jāpārskata un jāapstiprina vadības struktūrai vai tās pilnvarotajiem. Šai politikai ir jābūt integrētai modeļu riska pārvaldības procesos un ar to ir jānosaka:

• (a) vadības uzdevumi, nosakot, kas ir atbildīgs par modeļu izstrādi, validēšanu, dokumentēšanu, īstenošanu un izmantošanu; un
• (b) atbildību par modeļu uzraudzību, kā arī politiku, tostarp sākotnējo un pastāvīgo validācijas procedūru izstrādi, rezultātu izvērtēšanu, apstiprināšanu, versiju kontroli, izņēmumiem, eskalāciju, grozīšanas un pārtraukšanas procesiem.

Validācijas regulējumā ir jāiekļauj šādi četri pamatelementi:

• (a) konceptuālās un metodiskās pamatotības izvērtējumam, tostarp izstrādes gaitā iegūtiem pierādījumiem;
• (b) pastāvīgai modeļa uzraudzībai, tostarp procesu verifikācijai un etalonmērījumu veikšanai;
• (c) iznākumu analīzei, tostarp galveno iekšējo parametru (piem., depozītu stabilitātes, aizdevumu priekšlaicīgas atmaksas rādītāju, noguldījumu pirmstermiņa atmaksas, instrumentu cenošanas) atpakaļejošām pārbaudēm; un
• (d) iekšējos modeļos izmantoto ekspertu atzinumu un spriedumu pilnīgam izvērtējumam.

Risinot paredzamās sākotnējās un turpmākās validācijas darbības, politikā ir jāparedz hierarhisks process modeļa riska pamatotības noteikšanai, kas balstītos gan uz kvantitatīviem, gan kvalitatīviem lielumiem, piemēram, izmēriem, ietekmi, iepriekšējiem rezultātiem un darbinieku pieredzi darbā ar izmantoto modelēšanas paņēmienu.

IRRBB rādītāju modeļu riska pārvaldībā ir jāievēro holistiska pieeja, kas sākas ar modeļa īpašnieku un lietotāju veiktu motivēšanu, izstrādi un īstenošanu. Modeļu ievaddatu, pieņēmumu, modelēšanas metodikas un izvaddatu noteikšanas process, pirms tiek dota iekšēja atļauja to izmantot, ir jāpārskata un jāvalidē neatkarīgi no IRRBB modeļu izstrādes.

Pārskatīšanas un validēšanas rezultāti, kā arī ieteikumi par modeļu izmantošanu ir jāiesniedz vadības struktūrai vai tās pilnvarotajiem, kas tos apstiprina. Pēc apstiprināšanas modelis ir regulāri jāpārskata, jāveic procesa izvērtēšana un validēšana, kuras biežumam jāatbilst iestādes noteiktajai un apstiprinātajai modeļa riska pakāpei.

Pašreizējā pārskatīšanas procesā ir jānosaka izņēmumu signalizācijas notikumu kopums, ar ko modeļu pārskatītājiem paredz pienākumu savlaicīgi informēt vadības struktūru vai tās pilnvarotos, lai noteiktu novēršanas pasākumus un modeļu izmantošanas ierobežojumus. Ja nepieciešams, modeļu īpašniekiem ir jāparedz skaidras versiju kontroles atļaujas.

Pamatojoties uz novērojumiem un laika gaitā iegūtu jaunu informāciju, apstiprinātu modeli var grozīt vai atsaukt. Iestādēm ir jāformulē modeļu pārejas politika, tostarp izmaiņu un versiju kontroles atļaujas un dokumentācija.

Iestādes var paļauties uz trešo personu IRRBB modeļiem, lai pārvaldītu un kontrolētu IRRBB , ar noteikumu, ka šie modeļi ir adekvāti pielāgoti, lai pareizi atspoguļotu attiecīgās iestādes specifiskās īpašības. Tiek paredzēts, ka iestādes pilnībā saprot trešās personas modeļu pamatā esošās analīzes, pieņēmumus un metodoloģijas, un ka tās nodrošina, ka tie tiek atbilstoši integrēti iestāžu vispārējās riska pārvaldības sistēmās un procesos. Ja tirgus datu, uzvedības pieņēmumu vai modeļu uzstādījumu ievaddatus nodrošina trešās personas, iestādei ir jābūt procesam, kā noteikt, vai šie ievaddati ir pamatoti no darījumdarbības un iestādes darbību riska īpašību viedokļa. Iestādēm ir jānodrošina pietiekama trešo personu izstrādātu modeļu, tostarp īpašu pielāgojumu, izmantošanas dokumentēšana.

Modeļu ievaddati vai pieņēmumi ir jāiekļauj validācijas procesā neatkarīgi no tā, vai to avots ir iekšējā modeļa procesi vai trešās personas. Iestādei ir jādokumentē un jāpaskaidro modeļu specifikācijas izvēle kā daļa no validācijas procesa.