4.5 Analysis of the current business model

Kompetentajām iestādēm būtu jāveic gan statiska, gan tendenču analīze par ieguldījumu brokeru sabiedrības pašreizējā darījumdarbības modeļa galvenajām kvantitatīvajām iezīmēm, lai izprastu tās finansiālo sniegumu un to, cik lielā mērā to nosaka sabiedrības vēlme uzņemties risku, kas ir augstāka vai zemāka nekā līdzīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Jomās, kuru analīzi veic kompetentās iestādes, var iekļaut:

• a. peļņas un zaudējumu pārskatu — kompetentās iestādes var novērtēt pamatā esošo ieguldījumu brokeru sabiedrības rentabilitāti (pēc izņēmuma pozīcijām un vienreizējiem darījumiem), ienākumu plūsmas sadalījumu, izmaksu sadalījumu, vērtības samazināšanās nosacījumus un galvenās attiecības (tostarp izdevumu/ienākumu neto peļņas daļa, neto naudas plūsma);
• b. bilanci — kompetentās iestādes var novērtēt aktīvu un saistību struktūru, finansējuma struktūru, izmaiņas pašu kapitālā un pašu kapitāla prasībās un galvenās attiecības (tostarp pašu kapitāla atdeve, 1. līmeņa pamata kapitāls, finansējuma deficīts);
• c. koncentrācijas — kompetentās iestādes var novērtēt koncentrācijas peļņas un zaudējumu pārskatā un bilancē saistībā ar klientiem, nozarēm un ģeogrāfiskajiem tirgiem; un
• d. vēlmi uzņemties risku — kompetentās iestādes var novērtēt formālos ierobežojumus, ko ieviesusi ieguldījumu brokeru sabiedrība (galvenokārt tirdzniecības limiti), un to ievērošanu, lai izprastu riskus, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība ir gatava uzņemties nolūkā uzlabot finanšu darbības rezultātus. 22

Lai izprastu ieguldījumu brokeru sabiedrības panākumu virzītājspēkus un galvenās atkarības, kompetentajām iestādēm būtu jāveic tās pašreizējā darījumdarbības modeļa kvalitatīvo iezīmju analīze.

Jomās, kuru analīzi veic kompetentās iestādes, var iekļaut:

• a. galvenās ārējās atkarības — kompetentās iestādes var noteikt galvenos ārējos faktorus, kas ietekmē darījumdarbības modeļa panākumus; tie var ietvert trešo pušu pakalpojumu sniedzējus, starpniekus un īpašus regulatīvos dzinuļus;
• b. galvenās iekšējās atkarības — kompetentās iestādes var noteikt galvenos iekšējos faktorus, kas ietekmē darījumdarbības modeļa panākumus; tās var ietvert IT platformu kvalitāti un operatīvo un resursu kapacitāti, kā arī pat personas, kas pilda pa m atfunkcija s ;
• c. franšīzes — kompetentās iestādes var noteikt, cik ciešas ir attiecības ar klientiem, piegādātājiem un partneriem; tas var ietvert ieguldījumu brokeru sabiedrības paļaušanos uz savu reputāciju, filiāļu efektivitāti, klientu lojalitāti un partnerību efektivitāti; un
• d. konkurences priekšrocības jomas — kompetentās iestādes var arī noteikt jomas, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar līdzīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām; tās var ietvert jebkuru no iepriekš minētajiem faktoriem, piemēram, ieguldījumu brokeru sabiedrības IT platformu kvalitāti, vai arī citus faktorus, piemēram, ieguldījumu brokeru sabiedrības globālo tīklu, tās darījumdarbības mērogu vai tās produktu piedāvājumu.
• e. NILL/TF riski — veicot analīzi, kompetentajām iestādēm jāņem vērā visas pazīmes, kas liecina, ka darījumdarbības modelis un darbības palielina NILL/TF riskus, tostarp skaidras naudas darījumi vai juridisko personu izveide vai izmantošana augsta riska trešās valstīs, kā norādīts Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantā. Ja tādas ir, šīs pazīmes vajadzības gadījumā jāpapildina ar kvantitatīvu analīzi, īpašu uzmanību pievēršot tam, cik būtiski ir ieņēmumi un ienākumi no operācijām, kas veiktas šādās augsta riska trešās valstīs, riska darījumu koncentrācijai ar klientiem, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība piemēro pastiprinātu klienta uzticamības pārbaudi, kā noteikts Direktīvas 2015/849 II nodaļas 3. iedaļā.

4.6 Stratēģijas analīze

Lai izprastu ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības stratēģijas pieņēmumus, ticamību un riskantumu, kompetentajām iestādēm būtu jāveic tās finanšu prognožu un stratēģiskā plāna kvantitatīva un kvalitatīva uz nākotni vērsta analīze.