4.2 Kredītriska pārvaldības prakses un paredzamo kredītzaudējumu uzskaites principi

Kredītiestādes vadības struktūrai jābūt atbildīgai par kredītiestādes kredītriska pārvaldības stratēģijas un galveno kredītriska noteikšanas, aprēķināšanas, izvērtēšanas, uzraudzības, ziņošanas un samazināšanas politikas aspektu un procesu apstiprināšanu un regulāru pārskatīšanu atbilstoši apstiprinātajai vēlmei uzņemties risku, kā noteikusi vadības struktūra. Turklāt, lai ierobežotu risku, ko kreditēšanas riska darījumi rada noguldītājiem un — vispārīgākā nozīmē — finanšu stabilitātei, kredītiestādes vadības struktūrai jāpieprasa, lai augstākā vadība pieņem un ievēro pārdomātu riska izvērtēšanas praksi⁸ .

⁸ Finanšu stabilitātes padome 2012. gada aprīlī publicēja Mājokļu hipotekāro kredītu riska izvērtēšanas pareizas prakses principus, kuru nolūks ir tāda regulējuma nodrošināšana dažādām jurisdikcijām, kas nosaka minimālos pieņemamos kreditēšanas riska izvērtēšanas standartus attiecībā uz nekustamā īpašuma riska darījumiem; pieejami: www.financialstabilityboard.org/publications/r_120418.pdf. EBI ir publicējusi pamatnostādnes par kredītspējas izvērtējumu (EBI/PN/2015/11); tās ir saskaņotas ar FSB principiem un ietver dažus no tiem.

Lai izpildītu šos pienākumus, vadības struktūrai jāsniedz šādas norādes augstākajai vadībai:

• a. Izstrādāt un uzturēt piemērotus procesus, kuriem jābūt simetriskiem un konsekventi piemērotiem, lai noteiktu atbilstošus atskaitījumus saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu.
• b. Izveidot un īstenot efektīvu iekšējās kontroles sistēmu kredītriska novērtēšanai un aprēķināšanai, periodiski sniegt pārskatu par kredītriska novērtējuma un aprēķina procesu rezultātiem, tostarp par PKZ atskaitījumu aplēsēm.
• c. Izveidot, īstenot un, ja nepieciešams, atjaunināt piemērotu politiku un procedūras, lai sniegtu iekšēju informāciju par kredītriska novērtējuma un aprēķina procesu visam attiecīgajam personālam, jo īpaši procesā iesaistītajiem darbiniekiem.

Augstākajai vadībai jāatbild par vadības struktūras apstiprinātās kredītriska stratēģijas īstenošanu un par minētās politikas un procesu izstrādi.

Efektīvā iekšējās kontroles sistēmā kredītriska novērtēšanai un aprēķināšanai jāiekļauj:

• a. Pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamiem tiesību aktiem, noteikumiem, iekšējai politikai un procedūrām.
• b. Pasākumi, lai pārraudzītu izmantotās informācijas integritāti un saprātīgi iespējamā mērā nodrošinātu, ka atskaitījumi, kas norādīti kompetentajai iestādei iesniegtajos kredītiestādes finanšu pārskatos un ziņojumos, ir sagatavoti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un attiecīgajām uzraudzības prasībām.
• c. Skaidri noteikti kredītriska novērtējuma un aprēķina procesi, kas ir neatkarīgi no kreditēšanas funkcijas (līdztekus attiecīgi ņemot šo funkciju vērā); šie procesi ietver:
• i. Efektīvu kredītriska reitinga piešķiršanas sistēmu, kas tiek konsekventi piemērota, precīzi nosaka kategorijas atbilstoši kredītriska iezīmju atšķirībām, laikus nosaka kredītriska izmaiņas un veicina atbilstīgu rīcību.
• ii. Efektīvu procesu, lai kredītriska novērtēšanā un PKZ aprēķināšanā atbilstošā veidā tiktu izskatīta visa saprātīgā un pamatojamā informācija, tostarp uz nākotni vērstā informācija. Šajā informācijā ietilpst attiecīgie ziņojumi, veikto izvērtējumu dati un precīza informācija un apraksts par iesaistītā personāla funkcijām un pienākumiem.
• iii. Novērtēšanas politiku, kas nodrošina PKZ aprēķināšanu atsevišķu kreditēšanas riska darījumu līmenī un, ja tas nepieciešams, lai atbilstošā veidā aprēķinātu PKZ saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, arī apvienoto riska darījumu portfeļu līmenī, grupējot riska darījumus pēc noteiktām kopīgām kredītriska iezīmēm.
• iv. Efektīvu modeļu validācijas procesu, lai nodrošinātu, ka kredītriska novērtēšanas un aprēķināšanas modeļi spēj pastāvīgi sniegt precīzas, konsekventas un objektīvas prognozējošas aplēses. Tas iekļauj tādas politikas un procedūru ieviešanu, kas nosaka modeļu validācijas procesa atbildības un ziņošanas struktūru, modeļu izmaiņu novērtēšanas un apstiprināšanas iekšējos noteikumus un ziņošanu par modeļu validācijas rezultātiem.
• v. Skaidru oficiālu saziņu un koordinēšanu starp kredītiestādes kredītriska personālu, finanšu pārskatu personālu, augstāko vadību, vadības struktūru un citām kredītriska novērtējuma un PKZ aprēķina procesā iesaistītām personām. Tam nepieciešami apliecinājumi rakstiskā politikā un procedūrās, vadības ziņojumos un iesaistīto komiteju, piemēram, vadības struktūras vai augstākās vadības komiteju, protokolos.
• d. Iekšējās revīzijas⁹ funkciju, kas:
• i. Neatkarīgi izvērtē kredītiestādes kredītriska novērtēšanas un aprēķināšanas sistēmu un procesu efektivitāti, tostarp kredītriska reitinga piešķiršanas sistēmas efektivitāti.
• ii. Sniedz ieteikumus izvērtējumā noteikto trūkumu novēršanai.

4.2.2 2. princips. Pārdomāta PKZ metodika

Kredītiestādēm jāpieņem, jādokumentē un jāievēro politika, kas iekļauj pārdomātu metodiku, procedūras un kontroles pasākumus kredītriska novērtēšanai un aprēķināšanai visiem kreditēšanas riska darījumiem. Atskaitījumu aprēķinam jābalstās minētajā metodikā, rezultātā nodrošinot atbilstīgu un savlaicīgu PKZ atzīšanu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu.

⁹ Direktīvas 2013/36/ES 74. pants un EBI pamatnostādnes par iekšējo pārvaldību (PN 44).

Kredītriska novērtējuma un aprēķina procesam jānodrošina informācija, kas augstākajai vadībai ir būtiska, lai paustu pieredzē balstītus apsvērumus par kreditēšanas riska darījumu kredītrisku un attiecīgajām PKZ aplēsēm.

Kredītiestādēm maksimāli iespējamajā līmenī jālīdzsvaro un jāintegrē kopēji procesi, sistēmas, rīki un dati, kas kredītiestādē tiek izmantoti, lai noteiktu, vai, kad un atbilstoši kādiem nosacījumiem būtu jāpiešķir kredīts, kā arī lai aprēķinātu atskaitījumus gan uzskaites, gan kapitāla pietiekamības nolūkos.

Kredītiestādes atskaitījumu metodikā skaidri jādokumentē galveno ar kredītriska novērtējumu un PKZ aprēķinu saistīto terminu (piemēram, zaudējumu un migrācijas līmenis, kredītzaudējumu notikumi un saistību neizpilde) definīcijas. Ja dažādu funkciju jomās (piemēram, grāmatvedībā, kapitāla pietiekamības un kredītriska pārvaldības jomā) tiek izmantoti dažādi termini, informācija vai pieņēmumi, augstākajai vadībai jādokumentē un jāapstiprina šo atšķirību loģiskais pamatojums. PKZ aplēsēs izmantotā informācija un pieņēmumi jāpārskata un jāatjaunina atbilstoši piemērojamā grāmatvedības regulējuma prasībām.

Kredītiestādēm jāievieš atbilstīgi procesi un sistēmas, lai pienācīgi noteiktu, aprēķinātu, izvērtētu, uzraudzītu, paziņotu un samazinātu kredītriska līmeni. Pārejot uz PKZ uzskaites modeli, esošie procesi un sistēmas jāizvērtē un, ja nepieciešams, jāmaina, lai apkopotu un analizētu būtisko informāciju, kas ietekmē kredītriska novērtējumu un PKZ aprēķinu.

Kredītiestādēm jāpieņem un jāievēro rakstiska politika un procedūras, kurās sīki aprakstītas kredītriska metodikā izmantotās kredītriska sistēmas un kontroles pasākumi, kā arī kredītiestādes vadības struktūras un augstākās vadības atsevišķās funkcijas un pienākumi.

Pārdomātā kredītriska novērtēšanas un atskaitījumu līmeņa (atkarībā no riska darījuma veida, piemēram, riska darījumi ar privātpersonām un MVU vai korporatīvie riska darījumi) aprēķināšanas metodikā īpaši:

• a. Jāiekļauj stabils process, ar ko nodrošina kredītiestādei spēju pēc sākotnējās kreditēšanas riska darījuma atzīšanas noteikt kredītriska līmeni, raksturu un virzītājspēkus, lai nodrošinātu turpmāku kredītriska izmaiņu noteikšanu un kvantitatīvu norādīšanu.
• b. Jāiekļauj kritēriji, lai pienācīgi apsvērtu uz nākotni vērstās informācijas, tostarp makroekonomisko faktoru, ietekmi. Neatkarīgi no tā, vai kredītriska izvērtējums tiek veikts individuāli vai grupā, kredītiestādei jāspēj uzskatāmi parādīt, ka šis aspekts ir apsvērts, lai netiktu aizkavēta PKZ atzīšana. Šādu kritēriju rezultātā jānosaka parādu nomaksu ietekmējošie faktori, kas ir saistīti vai nu ar aizņēmēju stimulēšanu, vēlmi vai spēju pildīt likumiskās saistības, vai ar kreditēšanas riska darījumu noteikumiem. Apsvērtajiem ekonomiskajiem faktoriem (piemēram, bezdarba līmenim vai izmantojuma koeficientiem) jābūt būtiskiem saistībā ar novērtējumu, un atkarībā no apstākļiem tie var būt starptautiska, valsts, reģionāla vai vietēja līmeņa faktori.
• c. Jāiekļauj — attiecībā uz apvienotā veidā izvērtētiem riska darījumiem — apraksts par pamatojumu, ar kādu ir izveidotas riska darījumu grupas ar kopīgām kredītriska iezīmēm.
• d. Jānosaka un jādokumentē katram riska darījumam vai riska darījumu portfelim piemērojamās PKZ novērtēšanas un aprēķināšanas metodes (piemēram, zaudējumu līmeņa metode, saistību neizpildes varbūtības ( PD )/saistību neizpildes zaudējumu ( LGD ) metode vai cita metode).
• e. Jādokumentē iemesli, kāpēc izvēlētā metode ir piemērota, jo īpaši, ja dažādiem riska darījumu portfeļiem un dažādu veidu atsevišķiem riska darījumiem tiek piemērotas dažādas PKZ aprēķināšanas metodes. Kredītiestādēm jāspēj kompetentajām iestādēm izskaidrot jebkuru aprēķināšanas pieejas izmaiņu (piemēram, veicot pāreju no zaudējumu līmeņa metodes uz PD/LGD metodi) loģisko pamatojumu un šo izmaiņu kvantitatīvo ietekmi.
• f. Jādokumentē:
• i. Ievaddati, informācija un pieņēmumi, kas izmantoti atskaitījumu aplēšanas procesā, piemēram, vēsturiskie zaudējumu līmeņi, PD/LGD aplēses un ekonomikas prognozes.
• ii. Tas, kā tiek noteikts riska darījuma vai riska darījumu portfeļa darbības laiks (tostarp, kā ir apsvērta paredzamā pirmstermiņa parāda nomaksa un saistību neizpilde).
• iii. Laikposms, kurā tiek izvērtēta zaudējumu pieredzes vēsture.
• iv. Korekcijas, kas nepieciešamas PKZ aplēšu sagatavošanā saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu. Piemēram, ja pašreizējie un paredzamie ekonomikas apstākļi atšķiras no izmantotajā vēsturiskajā aplēšanas laikposmā pastāvējušajiem apstākļiem, jāveic šīm atšķirībām tieši atbilstīgas korekcijas. Turklāt ir iespējams, ka analizējamajā vēsturiskajā laikposmā kredītiestādes faktiskie zaudējumi ir bijuši nelieli vai to nav bijis, tomēr pašreizējie vai uz nākotni vērstie apstākļi var atšķirties no vēsturiskā laikposma apstākļiem, un ir jānovērtē un jāaprēķina šo izmaiņu ietekme uz PKZ.
• g. Jāiekļauj process, lai izvērtētu būtisku ievaddatu un pieņēmumu piemērotību izvēlētajai PKZ aprēķināšanas metodei. Atskaitījumu aplēšanas procesā izmantoto ievaddatu un pieņēmumu pama tam secīgos laikposmos kopumā jābūt konsekventam. Ja ievaddati un pieņēmumi vai šo izmaiņu pamats mainās, jādokumentē loģiskais pamatojums.
• h. Jānosaka situācijas, kas secīgos laikposmos parasti izraisa PKZ aprēķināšanas metožu, ievaddatu vai pieņēmumu izmaiņas (piemēram, kredītiestāde var norādīt, ka aizdevumu, kas iepriekš izvērtēts apvienotā veidā, izmantojot PD/LGD metodi, pēc jaunas, ar aizņēmēju saistītas informācijas saņemšanas, piemēram, par darba zaudēšanu, ir iespējams izslēgt no portfeļa un izvērtēt individuāli, izmantojot diskontētās naudas plūsmas metodi).
• i. Jāapsver būtiskie iekšējie un ārējie faktori, kas var ietekmēt PKZ aplēses, piemēram, piemērotie izvērtēšanas standarti, iesaistoties kreditēšanas riska darījumā, un izmaiņas ar nozari saistītajos, ģeogrāfiskajos, ekonomiskajos un politiskajos faktoros.
• j. Jāapsver, kā tiek noteiktas PKZ aplēses (piemēram, vēsturiskie zaudējumu līmeņi vai migrācijas analīze kā sākumpunkts, veicot korekcijas atbilstoši pašreizējiem un paredzamiem apstākļiem). Kredītiestādei, aplēšot PKZ, nepieciešams objektīvs skatījums uz ticamību un risku tās kreditēšanas darbībās.
• k. Jānosaka, kādi faktori tiek apsvērti, formulējot atbilstošus vēsturiskus laikposmus, kuros tiek izvērtēta zaudējumu pieredzes vēsture. Kredītiestādei jāsaglabā pietiekams vēsturisko zaudējumu datu daudzums, lai nodrošinātu saturīgu kredītzaudējumu pieredzes analīzi, kas tiek izmantota kā sākumpunkts, aplēšot atskaitījumu līmeni individuāli vai grupā.
• l. Jānosaka, cik lielā mērā nodrošinājuma vērtība un citi kredītriska samazināšanas pasākumi ietekmē PKZ.
• m. Jāapraksta kredītiestādes politika un procedūras attiecībā uz norakstīšanu un atgūšanu.
• n. Jānodrošina, ka analīzes, aplēses, izvērtējumus un citus uzdevumus/procedūras, kas kredītriska novērtējuma un aprēķina procesā kļūst par ievaddatiem vai rezultātiem, veic kompetents un pienācīgi sagatavots personāls un validāciju veic personāls, kas ir neatkarīgs no kredītiestādes kreditēšanas darbībām. Šo funkciju datiem vai rezultātiem ir jābūt pienācīgi dokumentētiem, un dokumentos ir jāiekļauj nepārprotams skaidrojums, kas pamato analīzes, aplēses un izvērtējumus.
• o. Jādokumentē metodes (piemēram, pretpārbaudes), kas izmantotas PKZ aprēķināšanas modeļu validēšanai.
• p. Jānodrošina, ka PKZ aplēsēs ir pienācīgi iekļauta uz nākotni vērsta informācija, tostarp makroekonomikas faktori, kas jau nav iekļauta atbilstoši atsevišķu riska darījumu pieejai aprēķinātajos atskaitījumos. Šajā nolūkā vadībai var būt nepieciešami pieredzē balstīti kreditēšanas apsvērumi, lai izvērtētu vispārējas tendences visā kredītportfelī, izmaiņas kredītiestādes darbības modelī, makroekonomikas faktoros u. c.
• q. Jānosaka process, tostarp regulāra PKZ modeļu pārskatīšana, ar ko tiek novērtēta atskaitījumu kopējā piemērotība saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu.

Kredītiestādes kredītriska noteikšanas procesam jānodrošina, ka kredītriska un PKZ aplēšu izmaiņas ietekmējošie faktori tiek noteikti pastāvīgā un pienācīgā veidā. Turklāt jauno produktu un darbību objektīvā kredītriska apsvēršanai jākļūst par nozīmīgu elementu kredītriska noteikšanas procesā, kredītriska novērtēšanā un PKZ aprēķināšanā.

Augstākajai vadībai jāapsver būtiskie fakti un apstākļi, tostarp uz nākotni vērstā informācija, kas iespējami var izraisīt PKZ atšķirības no vēsturiskās pieredzes un kas var ietekmēt kredītrisku un naudas plūsmu pilnīgu iekasējamību.

Attiecībā uz faktoriem, kas ir saistīti ar aizņēmēju raksturojumu, kapacitāti un kapitālu, kreditēšanas riska darījumu noteikumiem un to aktīvu vērtību, ko ieķīlā kā nodrošinājumu līdztekus citiem kredītriska mazināšanas pasākumiem, kas var ietekmēt naudas plūsmu pilnīgu iekasējamību, kredītiestādei (atkarībā no riska darījuma veida) jāapsver:

• a. Kreditēšanas politika un procedūras, tostarp riska izvērtēšanas standarti un kreditēšanas noteikumi, kas bija spēkā, sākotnēji atzīstot aizņēmēja kreditēšanas darījumu, kā arī jāapsver, vai kreditēšanas riska darījums tika iniciēts kā šīs politikas izņēmums. Kredītiestādes kreditēšanas politikā jāsniedz informācija par tās riska izvērtēšanas standartiem un par pamatnostādnēm un procedūrām, kas nosaka kredītiestādes kredītu apstiprinājuma procesu.
• b. Aizņēmējam pieejamie pastāvīgo ienākumu avoti plānoto maksājumu veikšanai.
• c. Aizņēmēja spēja nodrošināt pietiekamu naudas plūsmu finanšu instrumenta darbības laikā.
• d. Aizņēmēja kopējais saistību īpatsvara līmenis un paredzamās īpatsvara izmaiņas.
• e. Aizņēmēju stimuls vai vēlme pildīt saistības.
• f. Neapgrūtinātie¹⁰ aktīvi, kurus aizņēmējs var ieķīlāt kā nodrošinājumu tirgū vai divpusējā veidā, lai iegūtu līdzekļus, un paredzamās izmaiņas šo aktīvu vērtībā.
• g. Saprātīgi iespējamus vienreizējus notikumus un atkārtotu rīcību, kas var ietekmēt aizņēmēja spēju izpildīt līgumiskās saistības.
• h. Laikus veikti nodrošinājuma novērtējumi un to faktoru apsvēršana, kas var ietekmēt nodrošinājuma vērtību nākotnē (ņemot vērā, ka nodrošinājumu vērtību tiešā veidā ietekmē LGD aplēses).

¹⁰ Komisijas 2014. gada 18. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 2015/79, ar kuru Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013, groza attiecībā uz aktīvu apgrūtinājumiem, vienoto datu punktu modeli un validācijas noteikumiem.

Ja šādi faktori var ietekmēt kredītiestādes spēju atgūt parādus, kredītiestādēm jāapsver faktori, kas attiecas uz kredītiestādes darbības modeli un pašreizējiem un prognozētiem makroekonomikas apstākļiem, tostarp, bet ne tikai:

• a. Konkurences, juridiskās un reglamentējošās prasības.
• b. Iestādes kopējā kredītu apmēra tendences.
• c. Kredītiestādes kreditēšanas riska darījumu kopējais kredītriska profils un tā paredzamās izmaiņas.
• d. Kredītu koncentrācijas pēc aizdevējiem vai produktu veida, segmenta vai ģeogrāfiskā tirgus.
• e. Paredzamā iekasēšanas, norakstīšanas un piedziņas prakse.
• f. Kredītiestādes kredītriska izvērtēšanas sistēmas kvalitāte un kredītiestādes augstākās vadības un vadības struktūras īstenotās pārraudzības līmenis.
• g. Citi faktori, kas var ietekmēt PKZ, tostarp, bet ne tikai, paredzamas izmaiņas bezdarba līmenī, iekšzemes kopproduktā, standarta procentu likmēs, likviditātes nosacījumos vai tehnoloģijā.

Pārdomātā kredītriska metodikā jāapsver dažādi iespējamie scenāriji, nepaļaujoties tikai uz subjektīviem, vienpusīgiem un pārmērīgi optimistiskiem apsvērumiem. Kredītiestādēm jāizstrādā un jādokumentē procesi, lai izveidotu attiecīgus scenārijus izmantošanai PKZ aplēšu sagatavošanā. Jo īpaši:

• a. Kredītiestādēm uzskatāmi jāparāda un jādokumentē, kā PKZ aplēses mainītos atbilstoši izmaiņām scenārijos, tostarp izmaiņām būtiskos ārējos apstākļos, kas var ietekmēt PKZ aplēses vai PKZ aprēķina elementus (piemēram, PD vai LGD parametrus).
• b. Kredītiestādēm jābūt dokumentētam procesam, lai noteiktu scenāriju laika robežas un, ja nepieciešams, to, kā PKZ tiek aplēsti attiecībā uz riska darījumiem, kuru darbības laiks pārsniedz izmantoto ekonomikas prognožu laikposmu.
• c. Scenārijus var veidot pati kredītiestāde vai šajā nolūkā izmantot ārpakalpojumu. Ja scenārijus izstrādā kredītiestāde, kredītiestādei jāiesaista dažādi eksperti, piemēram, kredītriska eksperti, ekonomisti, uzņēmējdarbības vadītāji un augstākā vadība, lai tiktu sniegta palīdzība tādu scenāriju atlasē, kas atbilst iestādes kredītriska riska darījumu profilam. Scenāriju izstrādē izmantojot ārpakalpojumu, kredītiestādēm jānodrošina, ka ārpakalpojumu sniedzējs pielāgo scenārijus tā, lai tie atspoguļotu kredītiestādes darbības un kredītriska riska darījumu profilu, jo kredītiestādes pašas ir atbildīgas par šiem scenārijiem.
• d. Jāveic pretpārbaudes, lai nodrošinātu, ka PKZ aplēsēs ir apsvērti un iekļauti būtiskākie ekonomiskie faktori, kas ietekmē iekasējamību un kredītrisku.
• e. Ja ir pieejami tirgus rādītāji (piemēram, kredītriska mijmaiņas līgumu (“CDS”) kredītriska starpība), augstākā vadība tos var izmantot par derīgiem atskaites rādītājiem, lai pārbaudītu savu apsvērumu konsekvenci.

Lai gan kredītiestādei nav jānosaka vai jāmodelē iespējamais scenārijs, simulējot scenārijus, tai PKZ aplēšu izstrādes laikā jāapsver visa saprātīgā un pamatojamā informācija, kas ir būtiska saistībā ar produktu, aizņēmēju, darbības modeli vai ekonomikas un regulatīvo vidi. Izstrādājot šādas aplēses finanšu pārskatu vajadzībām, kredītiestādēm jāapsver pieredze un atziņas, kas gūtas līdzīgu uzdevumu veikšanā regulatīviem mērķiem (lai gan spriedzes scenāriji nav paredzēti tiešai izmantošanai grāmatvedības nolūkos). Uz nākotni vērstajai informācijai, tostarp PKZ aplēsēs izmantotajām ekonomikas prognozēm un saistītajiem kredītriska faktoriem, jāatbilst ievaddatiem citās būtiskās aplēsēs, kas iekļautas finanšu pārskatos, budžetos, stratēģiskajos un kapitāla plānos, un citai informācijai, ko kredītiestādē izmanto pārvaldības un ziņošanas mērķiem.

Augstākajai vadībai jāspēj uzskatāmi parādīt, ka tā izprot un atbilstīgi apsver objektīvo risku, nosakot kreditēšanas riska darījumu cenu. Kredītiestādēm jāpievērš īpaša uzmanība šādiem faktiem modeļos, kas potenciāli var norādīt uz neatbilstošām PKZ aplēsēm:

• a. Kredīta piešķiršana aizņēmējiem ar nestabilu ienākumu plūsmu (kas varētu kļūt neregulāra lejupslīdes laikā) vai situācijā, kurā nav aizņēmēja ienākumu avotus apliecinošu dokumentu vai šie avoti nav pietiekami pārbaudīti.
• b. Relatīvi augstas parāda apkalpošanas prasības, ņemot vērā paredzamo aizņēmējam pieejamo neto naudas plūsmu.
• c. Elastīgi parāda nomaksas grafiku, tostarp “maksājumu brīvdienas” un negatīvas amortizācijas iezīmes.
• d. Attiecībā uz nekustamo īpašumu un uz citiem aktīviem balstītu finansēšanu — tādu summu aizdošana, kas ir vienāda ar finansētā īpašuma vērtību vai to pārsniedz, vai citas situācijas, kurās nodrošinājuma sniegtā aizsardzība nav pietiekama drošības rezerve.
• e. Pārmērīgs kreditēšanas riska darījumu izmaiņu pieaugums aizņēmēja finansiālo grūtību dēļ¹¹ vai kreditēšanas riska darījumu pārskatīšana vai mainīšana citu iemeslu dēļ (piemēram, saistībā ar kredītiestāžu izjusto konkurences spiedienu).
• f. Klasifikācijas un reitinga piešķiršanas prasību apiešana, tostarp veicot kreditēšanas riska darījumu grafiku pārskatīšanu, refinansēšanu vai pārklasificēšanu.
• g. Pārmērīgs kredītu apmēra pieaugums, jo īpaši saistībā ar citu tajā pašā tirgū esošo aizdevēju kredītu apmēra pieaugumu.
• h. Kavēta nomaksas termiņa, zemas kvalitātes un samazinātas vērtības kredītu apmēra pieaugums.

¹¹ Sk. arī Komisijas 2015. gada 9. janvāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2015/227, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 41, 20.02.2015., 1. lpp.), kas nosaka pārskatīšanas darbību un ienākumus nenesošu riska darījumu specifiskas definīcijas.

Kredītiestāžu grāmatvedības politikā jānorāda un atskaitījumu metodikā jāiekļauj kritēriji attiecībā uz a) finansiālu grūtību vai citu iemeslu izraisītu kreditēšanas riska darījumu pārskatīšanu vai mainīšanu, ņemot vērā arī pārskatīšanas darbību specifiskās definīcijas, kas noteiktas V pielikuma 2. daļā Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014, un b) rīcību saistībā ar pirktiem vai iniciētiem kreditēšanas riska darījumiem ar samazinātas vērtības kredītiem atbilstoši tam, ko nosaka piemērojamais grāmatvedības regulējums:

• a. Kredītiestādēm jāņem vērā šādi kritēriji attiecībā uz kreditēšanas riska darījumu pārskatīšanu vai mainīšanu:
• i. Atskaitījumu metodikai ir jānodrošina, ka kredītiestādes spēj sagatavot uzticamu kredītriska novērtējumu un PKZ aprēķinu tādā veidā, lai atskaitījumu līmenis turpinātu atspoguļot pārskatītā vai mainītā riska darījuma līdzekļu iekasējamību neatkarīgi no tā, vai ir pārtraukta sākotnējā aktīva atzīšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu.
• ii. No pārskatīšanas vai mainīšanas nevajadzētu izrietēt automātiskam secinājumam par tūlītēju riska darījuma kredītriska samazinājumu. Jebkurš ziņoto atskaitījumu līmeņa samazinājums zemāka kredītriska dēļ jāpamato ar pārliecinošiem pierādījumiem. Klientiem saprātīgā laikposmā uzskatāmi jāparāda konsekventi apmierinoši rezultāti maksājumu izpildē, pirms kredītrisks tiktu uzskatīts par samazinātu, ņemot vērā arī attiecīgās riska darījumu pārbaudes laikā izvirzītās prasības, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 V pielikuma 2. daļā.
• iii. Kredītiestādēm rūpīgi jāapsver, vai aizdevuma pamatsummas iekasēšana ir pietiekami nodrošināta, ja pēc pārskatīšanas vai mainīšanas parāda nomaksa tiek īstenota tikai procentu maksājumu formā. Turklāt nākotnē sagaidāmie maksājumu kavējumi attiecīgajās naudas plūsmās var norādīt uz to, ka kredītrisks nav samazinājies, līdz ar to vēlreiz rūpīgi jānovērtē PKZ līmenis.
• iv. Metodikā jānosaka arī prasība, ka atbilstīgas izmaiņu uzskaites nolūkā kreditēšanas personālam ir nekavējoties jāinformē iestādes grāmatvedības nodaļa, ja riska darījumi tiek pārskatīti vai mainīti. Sarežģītākas pārskatīšanas vai mainīšanas situācijā nepieciešama pastāvīga saziņa starp kreditēšanas personālu un grāmatvedības nodaļu.
• b. Kredītiestādēm jāņem vērā šādi kritēriji attiecībā uz pirktiem vai iniciētiem kreditēšanas riska darījumiem ar samazinātas vērtības kredītiem:
• i. Metodikai jānodrošina iespēja atbilstīgi noteikt un uzskaitīt pirktus vai iniciētus aizdevumus ar samazinātas vērtības kredītiem.
• ii. Šo kreditēšanas riska darījumu naudas plūsmas aplēses jāpārskata katrā pārskata periodā un jāatjaunina atbilstoši vajadzībai. Šādi atjauninājumi pienācīgi jāpamato un jādokumentē, un tiem nepieciešams augstākās vadības apstiprinājums. 4.2.3 3. princips. Kredītriska reitinga piešķiršana un grupēšana

Kredītiestādē ir jābūt ieviestam kredītriska reitinga piešķiršanas procesam, lai atbilstīgi sagrupētu kreditēšanas riska darījumus, pamatojoties uz kopīgām kredītriska iezīmēm.

Kredītriska reitinga piešķiršana

Kā daļa no kredītriska novērtējuma procesa kredītiestādēm jāievieš visaptverošas procedūras un informācijas sistēmas, lai uzraudzītu kreditēšanas riska darījumu kvalitāti. Viens no elementiem ir efektīvs kredītriska reitinga piešķiršanas process, kurā tiek ņemtas vērā iespējamās kredītriska līnijas izmaiņas, raksturs un virzītājspēki, lai pārdomāti nodrošinātu, ka visi kreditēšanas riska darījumi tiek pienācīgi uzraudzīti un ka tiek attiecīgi aprēķināti PKZ atskaitījumi.

Kredītriska reitinga piešķiršanas procesā jāiekļauj neatkarīga pārskatīšana. Sākotnēji piešķirtās riska darījumu kredītriska kategorijas un to pastāvīgā atjaunināšana, ko veic kreditēšanā tieši iesaistītais personāls, jāpārskata neatkarīgam pārskatīšanas personālam.

Nosakot kredītriska kategoriju pēc sākotnējās kreditēšanas riska darījuma atzīšanas, kredītiestādēm jāņem vērā virkne kritēriju, tostarp, atbilstīgā mērā, produkta veids, noteikumi, nodrošinājuma veids un apmērs, aizņēmēju iezīmes un ģeogrāfija vai šo kritēriju kombinācija.

Mainot esošās atsevišķu riska darījumu vai portfeļu kredītriska kategorijas, kredītiestādēm jāņem vērā citi būtiski faktori, piemēram, bet ne tikai, izmaiņas nozares perspektīvās, uzņēmējdarbības izaugsmes rādītājos, klientu uzvedībā un ekonomikas prognozēs (piemēram, procentu likmēs, bezdarba līmenī un preču cenās), kā arī pēc sākotnējās atzīšanas konstatētie riska izvērtēšanas trūkumi.

Kredītriska reitinga piešķiršanas sistēmā, novērtējot kredītriska izmaiņu ietekmi, jāfiksē visi kreditēšanas riska darījumi, nevis tikai tie darījumi, kuros ir iespējams būtisks kredītriska pieaugums, ir radušies zaudējumi vai kredīta vērtība ir samazinājusies citā veidā. Tas nepieciešams arī, lai kredītriska reitinga piešķiršanas sistēmā nodrošinātu kreditēšanas riska darījumu kredītriska attiecīgu diferencēšanu un grupēšanu un lai atspoguļotu atsevišķo riska darījumu risku, kā arī, apkopojot visus riska darījumus, visa portfeļa kā vienota veseluma kredītriska līmeni. Šādā kontekstā efektīvai kredītriska reitinga piešķiršanas sistēmai jānodrošina kredītiestādēm iespēja noteikt gan kredītriska migrāciju, gan nozīmīgas kredītriska izmaiņas.

Kredītiestādēm jāapraksta kredītriska reitinga piešķiršanas sistēma, skaidri nosakot katru kredītriska kategoriju un norādot par sistēmas izstrādi, īstenošanu, darbību un rezultātiem atbildīgo personālu, kā arī par periodiskajām pārbaudēm un validāciju (t. i., par neatkarīgo pārskatīšanu) atbildīgo personālu.

Kredītriska kategorijas jāpārskata, līdzko tiek saņemta jauna būtiska informācija vai mainās kredītiestādes sagaidāmais kredītrisks. piešķirtās kredītriska kategorijas periodiski oficiāli jāpārskata (piemēram, vismaz reizi gadā vai biežāk, ja to pieprasa attiecīgā jurisdikcija), lai saprātīgi iespējamā mērā nodrošinātu, ka kategorijas ir precīzas un aktualizētas. Individuāli vērtēto kreditēšanas riska darījumu kredītriska kategorijas ar augstāku risku vai ar samazinātu kredīta vērtību jāpārskata biežāk nekā reizi gadā. PKZ aplēses laikus jāatjaunina, lai atspoguļotu gan riska darījumu grupu, gan atsevišķo riska darījumu kredītriska kategoriju izmaiņas.

Grupēšana, pamatojoties uz kopīgām kredītriska iezīmēm

Kredītiestādēm riska darījumi ar kopīgām kredītriska iezīmēm jāgrupē tādā veidā, kas nodrošina pietiekamu detalizācijas līmeni, lai spētu pareizi novērtēt kredītriska izmaiņas un līdz ar to — ietekmi uz šo grupu PKZ aplēsēm.

Kredītiestādes metodika riska darījumu grupēšanai kredītriska novērtēšanas nolūkā (piemēram, pēc instrumenta veida, produkta noteikumiem, nozares/tirgus segmenta, ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai emisijas datumiem) ir jādokumentē, un tā ir atbilstīgi jāpārskata un jāapstiprina augstākajai vadībai.

Kreditēšanas riska darījumi jāgrupē atbilstoši kopīgām kredītriska iezīmēm, lai kredītriska līmeņa izmaiņas atbilstu mainīgo apstākļu ietekmei uz kopēju kredītriska virzītājspēku diapazonu. Ir jāapsver arī ietekme, ko uz grupas kredītrisku izraisa uz nākotni vērstās informācijas, tostarp makroekonomikas faktoru, izmaiņas. Augstākajai vadībai ir jāpārskata grupēšanas pamatojums, lai nodrošinātu, ka vienas grupas riska darījumi ir viendabīgi saistībā ar to reakciju uz kredītriska virzītājspēkiem un ka būtiskās kredītriska iezīmes un to ietekme uz grupas kredītriska līmeni laika gaitā nav mainījusies.

Riska darījumus nevajadzētu grupēt tā, ka konkrēta riska darījumu kredītriska pieaugumu konstatēšanas iespēju apgrūtinātu visas grupas kopējie rezultāti.

Kredītiestādēm jāievieš uzticams process, lai nodrošinātu kreditēšanas riska darījumu atbilstīgu sākotnējo grupēšanu. Pēc tam riska darījumu grupas atkārtoti jāizvērtē un riska darījumi atkārtoti jāsegmentē, ja tiek saņemta jauna būtiska informācija vai ja kredītiestādes sagaidāmā kredītriska izmaiņas vedina secināt, ka ir nepieciešama pastāvīga korekcija. Ja kredītiestāde nespēj laikus atkārtoti segmentēt riska darījumus, jāizmanto pagaidu korekcija.

Pagaidu korekciju izmantošana

Kredītiestādēm jāizmanto atskaitījumu pagaidu korekcija tikai kā pagaidu risinājums, jo īpaši īslaicīgos apstākļos vai tad, ja nav pietiekami daudz laika, lai jaunu būtisku informāciju atbilstīgi iekļautu esošajā kredītriska reitinga piešķiršanas un modelēšanas procesā, vai esošo kreditēšanas riska darījumu grupu atkārtotas segmentēšanas nolūkā vai tad, kad kreditēšanas riska darījumu grupā atsevišķi kreditēšanas riska darījumi uz faktoriem un notikumiem reaģē citādi, nekā sākotnēji paredzēts.

Šādas korekcijas nevajadzētu ilgtermiņā izmantot attiecībā uz ilgstošu riska faktoru. Ja paredzams, ka korekcijas cēlonis nebūs īslaicīgs, piemēram, ja rodas jauns riska virzītājspēks, kas iepriekš nav iekļauts iestādes atskaitījumu metodikā, metodika tuvākajā laikā ir jāatjaunina, iekļaujot šādu faktoru ar paredzamu ilgstošu ietekmi uz PKZ aprēķinu.

Pagaidu korekciju izmantošanai nepieciešami nozīmīgi apsvērumi, un tā ir saistīta ar iespējamu neobjektivitāti. Lai nepieļautu iespējamu neobjektivitāti, pagaidu korekcijām tiešā veidā jāatbilst uz nākotni vērstajām prognozēm, tām nepieciešams pamatojums ar attiecīgiem dokumentiem un attiecībā uz tām jāīsteno atbilstīgi pārvaldības pasākumi.

4.2.4 4. princips. Atskaitījumu atbilstība

Kredītiestādes kopējam atskaitījumu apmēram neatkarīgi no tā, vai atskaitījumu nosaka grupā vai individuāli, jāatbilst piemērojamā grāmatvedības regulējuma mērķiem.

Kredītiestādēm jāīsteno pareiza kredītriska metodika, lai veidotu vispārēju PKZ atskaitījumu līdzsvaru saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un lai šajā regulējumā atbilstīgi atspoguļotu PKZ.

Novērtējot atskaitījumu atbilstību, kredītiestādēm jāņem vērā pārskata datumā zināmie būtiskie faktori un prognozes, kas kreditēšanas riska darījumu grupas vai atsevišķa kreditēšanas riska darījuma darbības laikā var ietekmēt atlikušo naudas plūsmu iekasējamību. Kredītiestādēm jāapsver informācija, kas ietver ne tikai vēsturiskos un pašreizējos datus, un saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu jāņem vērā saprātīga un pamatojama uz nākotni vērsta informācija, tostarp makroekonomikas faktori, kas ir būtiski saistībā ar izvērtēto riska darījumu( - iem) (piemēram, saistībā ar riska darījumu ar privātpersonām un MVU vai korporatīvo riska darījumu).

Atkarībā no iespējām uz nākotni vērsto informāciju iekļaut PKZ aplēsē kredītiestādes var izmantot novērtēšanu individuāli vai grupā; neatkarīgi no izmantotās novērtēšanas pieejas tai jāatbilst attiecīgajām uzskaites prasībām, neizraisot būtiskas atskaitījumu aprēķinu atšķirības. Gan individuālais, gan grupas novērtējums kopā veido PKZ atskaitījumu pamatu.

Izmantotajai PKZ novērtēšanas pieejai jābūt visatbilstošākajai, ņemot vērā konkrētos apstākļus, un šī pieeja parasti tiek salāgota ar to, kā kredītiestāde pārvalda kreditēšanas riska darījumu. Piemēram, apvienoto novērtēšanu bieži izmanto lielām viendabīgu kreditēšanas riska darījumu grupām ar kopīgām kredītriska iezīmēm, piemēram, riska darījumiem ar privātpersonām un MVU. Individuālu novērtēšanu bieži veic nozīmīgiem riska darījumiem vai tad, ja atsevišķa aizdevuma līmenī ir konstatētas kreditēšanas problēmas, piemēram, klātbūtne uzraugāmo sarakstā vai aizdevums ar kavētu nomaksas termiņu.

Neatkarīgi no izmantotās novērtēšanas pieejas (individuāli vai grupā) kredītiestādei jānodrošina, ka izmantotā pieeja neizraisa kavētu PKZ atzīšanu.

Ja kredītiestādes izmanto individuālu novērtējumu, PKZ aplēsē vienmēr jāiekļauj paredzamā ietekme saistībā ar visu saprātīgo un pamatojamo uz nākotni vērsto informāciju, tostarp makroekonomikas faktoriem, kas ietekmē iekasējamību un kredītrisku. Izmantojot individuālas novērtēšanas pieeju, kredītiestādes dokumentiem tādā pašā veidā kā apvienotajos novērtējumos skaidri un uzskatāmi jāparāda, kā individuālā novērtējumā ir atspoguļota uz nākotni vērstā informācija, tostarp makroekonomikas faktori.

Ja kredītiestādes riska darījumu individuālajos novērtējumos nav atbilstīgi apsvērta uz nākotni vērstā informācija, kā arī lai nodrošinātu iespēju noteikt uz nākotni vērstās informācijas un PKZ aplēšu saistību, kas atsevišķu riska darījumu līmenī var nebūt acīmredzama, iestādei kreditēšanas riska darījumi ar kopīgām kredītriska iezīmēm jāgrupē, aplēšot uz nākotni vērstās informācijas, tostarp makroekonomikas faktoru, ietekmi. Savukārt, ja kredītiestādes konstatē, ka visa saprātīgā un pamatojamā uz nākotni vērstā informācija ir iekļauta PKZ individuālajā novērtējumā, nav jāsagatavo papildu apvienots uz nākotni vērsts novērtējums, ja tas varētu izraisīt divkāršu uzskaiti.

4.2.5 5. princips. PKZ modeļa validācija

Kredītiestādei jāievieš politika un procedūras, lai atbilstīgi validētu PKZ aprēķināšanā izmantotos modeļus.

Kredītiestādes gan atsevišķu kreditēšanas riska darījumu, gan portfeļu līmenī PKZ novērtēšanā un aprēķināšanā var izmantot riska noteikšanas un aprēķināšanas modeļus un pieņēmumos balstītas aplēses, tostarp novērtējot kredītu, nosakot kredītrisku un aprēķinot PKZ atskaitījumus grāmatvedības, spriedzes testu un kapitāla sadales nolūkos. PKZ novērtēšanā un aprēķināšanā izmantotajos modeļos jāapsver ietekme, ko izraisa izmaiņas ar aizņēmējiem un kredītrisku saistītajos mainīgajos rādītājos, piemēram, PD , LGD , riska darījumu apmēra, nodrošinājumu vērtības, saistību neizpildes varbūtību migrācijas un iekšējo aizņēmēju kredītriska kategoriju izmaiņas, pamatojoties uz vēsturisko, pašreizējo, kā arī saprātīgo un pamatojamo uz nākotni vērsto informāciju, tostarp makroekonomikas faktoriem.

Kredītiestādēm jāievieš uzticama politika un procedūras, lai modeļu izmantošanas sākumā un pastāvīgā veidā atbilstīgi validētu kredītriska novērtēšanā un PKZ aprēķināšanā izmantoto modeļu, tostarp modeļos balstīto kredītriska reitinga piešķiršanas sistēmu un procesu un visu būtisko riska elementu aplēšu, precizitāti un atbilstību. Politikā un procedūrās pienācīgi jāietver profesionāli apsvērumi.

PKZ modeļu sākotnējās izstrādes laikā, kā arī īstenojot nozīmīgas modeļu izmaiņas, jāveic modeļu validēšana, nodrošinot modeļu pastāvīgu piemērotību paredzētajam izmantošanas mērķim.

Pārdomātā modeļu validācijas regulējumā tostarp jāiekļauj šādi elementi:

• a. Skaidrs funkciju un pienākumu sadalījums modeļu validēšanā, nodrošinot atbilstīgu neatkarību un kompetenci. Modeļu validēšana jāveic neatkarīgi no modeļu izstrādes procesa un tā jāuztic personālam ar vajadzīgo pieredzi, zināšanām un prasmēm. Modeļu validēšanas secinājumi un rezultāti bez kavēšanās laikus jāziņo iestādes attiecīgā līmeņa vadībai. Ja kredītiestādē validēšanas funkciju nodrošina ārpakalpojumu sniedzējs, kredītiestāde saglabā atbildību par visa modeļu validēšanas darba efektivitāti un tai ir jānodrošina, ka ārpakalpojumu sniedzēja veikums pastāvīgi atbilst pārdomāta modeļu validēšanas regulējuma elementiem.
• b. Atbilstīgā modeļu validēšanas tvērumā un metodikā jāiekļauj sistemātisks process, lai izvērtētu modeļa uzticamību, konsekvenci un precizitāti, kā arī modeļa pastāvīgo atbilstību tā pamatā esošajam atsevišķajam kreditēšanas riska darījumam vai portfelim. Efektīvam modeļu validēšanas procesam jānodrošina arī iespēja noteikt un laikus novērst iespējamos modeļa ierobežojumus. Validēšanas tvērumā jāiekļauj modeļa ievaddatu, modeļa uzbūves un modeļa rezultātu un snieguma pārskatīšana.
• • Modeļa ievaddati: kredītiestādēm jāievieš iekšēji kvalitātes un uzticamības standarti attiecībā uz modeļa ievaddatos izmantoto informāciju (vēsturisko, pašreizējo un uz nākotni vērsto informāciju). PKZ atskaitījumu aprēķināšanā izmantotajiem datiem jābūt saistītiem ar iestādes portfeļiem un, ciktāl tas iespējams, precīziem, uzticamiem un pilnīgiem (t. i., bez izņēmumiem, kuru dēļ PKZ aplēses varētu kļūt neobjektīvas). Validācijā jānodrošina datu atbilstība šiem standartiem.
• • Modeļa uzbūve: attiecībā uz modeļa uzbūvi validācijā jānovērtē, vai uzbūves pamatā esošā modeļa teorija ir konceptuāli pardomāta, atzīta un vispārēji pieņemama paredzētajam mērķim. Uz nākotni vērstās perspektīvas kontekstā validācijā arī jānovērtē, cik lielā mērā, ņemot vērā kopējo modeļa un atsevišķo riska faktoru līmeni, modelī ir iespējams, būtiski nesamazinot tā uzticamību, ņemt vērā ekonomikas vai kreditēšanas vides izmaiņas, kā arī izmaiņas portfeļa darījumu profilā vai stratēģijā.
• • Modeļa rezultāti un sniegums: kredītiestādēm jāievieš iekšēji standarti attiecībā uz pieņemamu modeļa sniegumu. Ja snieguma robežvērtības ir ievērojami pārkāptas, jāveic koriģējošas darbības, kas var sniegties līdz pat modeļa atkārtotai kalibrācijai vai atkārtotai izstrādei.
• c. Visaptveroša modeļa validācijas regulējuma un procesa dokumentēšana. Jāveic īstenoto validēšanas procedūru, validēšanas metodikas un rīku izmaiņu, izmantoto datu klāsta, validācijas rezultātu un nepieciešamo koriģējošo darbību dokumentēšana. Kredītiestādēm jānodrošina regulāra dokumentu pārskatīšana un atjaunināšana.
• d. Modeļa validācijas procesa neatkarīga pārskatīšana (to veic, piemēram, iestādes darbinieki vai ārēji partneri), lai izvērtētu modeļa validācijas procesa vispārējo efektivitāti un neatkarību no izstrādes procesa. Pārskata secinājumi bez kavēšanās laikus jāziņo attiecīgā līmeņa vadībai (piemēram, augstākajai vadībai, revīzijas komitejai) . 4.2.6 6. princips. Pieredzē balstīti kreditēšanas apsvērumi

Kredītiestādes pieredzē balstīto kreditēšanas apsvērumu izmantošanai, jo īpaši izskatot saprātīgu un pamatojumu uz nākotni vērstu informāciju, tostarp makroekonomikas faktorus, ir būtiska nozīme kredītriska novērtējumā un PKZ aprēķinā.

Kredītiestādēm jābūt nepieciešamajiem rīkiem, lai nodrošinātu PKZ uzticamu aplēsi un savlaicīgu atzīšanu. Ņemot vērā, ka informācija par zaudējumu pieredzes vēsturi vai pašreizējo apstākļu ietekmi var nepilnīgi atspoguļot kreditēšanas riska darījumu kredītrisku, kredītiestādēm jāizmanto pieredzē balstīti kreditēšanas apsvērumi, lai rūpīgi iekļautu visas saprātīgās un pamatojamās uz nākotni vērstās informācijas, tostarp makroekonomikas faktoru, paredzamo ietekmi uz PKZ aplēsi. Kredītiestādes pieredzē balstīto kreditēšanas apsvērumu izmantošana jādokumentē kredītiestādes kredītriska metodikā, nodrošinot atbilstošu pārraudzību.

Vēsturiskā informācija var kļūt par noderīgu pamatu tendenču un kopsakarību noteikšanai, lai identificētu kreditēšanas riska darījumu kredītriska virzītājspēkus. Tomēr PKZ aplēsēs nevajadzētu ignorēt ar šiem virzītājspēkiem saistītos (uz nākotni vērstos) notikumus un apstākļus. Aplēsē jāatspoguļo paredzamie naudas iztrūkumi, ko izraisa šāda ietekme.

Uz nākotni vērstās informācijas apsvēršanu nevajadzētu apiet, norādot, ka kredītiestāde šādas uz nākotni vērstas informācijas iekļaušanas izmaksas uzskata par ļoti augstām vai nevajadzīgām vai ka uz nākotni vērstajos scenārijos pastāv nenoteiktība, izņemot, ja papildu izmaksas un darbību slogs nesekmē PKZ grāmatvedības regulējuma īstenošanu augstā kvalitātē.

Kredītiestādēm jāspēj uzskatāmi parādīt, ka uz nākotni vērstā informācija, kas iekļauta PKZ aplēsēs, ir saistīta ar konkrētu riska darījumu vai portfeļu kredītriska virzītājspēkiem. Ņemot vērā, ka var būt neiespējami oficiālas statistikas formā uzskatāmi parādīt ciešu saikni starp noteiktu veidu informāciju vai pat visu informācijas kopumu un kredītriska virzītājspēkiem, kredītiestādēm jāizmanto pieredzē balstīti kreditēšanas apsvērumi, lai noteiktu individuālo vai grupas atskaitījumu atbilstīgu līmeni. Ja uz nākotni vērstā informācija, kas atzīta par būtisku, nav iekļauta individuālajā vai grupas novērtējumā, var būt nepieciešamas pagaidu korekcijas.

Makroekonomikas prognozes un cita būtiska informācija atbilstīgi jāpiemēro visiem portfeļiem, kuros šīs prognozes un pieņēmumi kredītriska izraisītājus ietekmē vienādā veidā. Turklāt, sagatavojot PKZ aplēses, kredītiestādēm jāizmanto pieredzē balstīti kreditēšanas apsvērumi, lai izvērtētu stāvokli kredītciklā, kas var atšķirties dažādās jurisdikcijās, kurās iestādēm ir kreditēšanas riska darījumi.

Kredītiestādēm PKZ atskaitījumu līmenis, kas tiek atzīts grāmatvedības nolūkos, jānosaka rūpīgi, lai nodrošinātu iegūto aplēšu atbilstību (piemēram, lai būtu ievērots neitralitātes princips un aplēses nebūtu pārāk zemas vai pārspīlēti augstas).

Turklāt kredītiestādēm PKZ aplēsē jāizmanto plaša informācija, kas iegūta kredītriska pārvaldības procesā, tostarp riska pārvaldības un kapitāla pietiekamības nolūkā iegūtā uz nākotni vērstā informācija.

4.2.7 7. princips. Kopēji procesi, sistēmas, rīki un dati

Kredītiestādēm ir nepieciešams piemērots kredītriska novērtējuma un aprēķina process, kas sniedz drošu pamatu kopējiem procesiem, sistēmām, rīkiem un datiem, lai novērtētu kredītrisku un ņemtu vērā paredzamos kredītzaudējumus.

Kredītiestādēm maksimāli iespējamā apjomā jāizmanto kopēji procesi, sistēmas, rīki un dati, grāmatvedības nolūkā novērtējot kredītrisku un aprēķinot PKZ un kapitāla pietiekamības nolūkā nosakot paredzamos zaudējumus, lai stiprinātu iegūto PKZ aplēšu uzticamību un atbilstību, palielinātu pārredzamību un, izmantojot tirgus disciplīnu, sekmētu pārdomātas kredītriska prakses īstenošanu.

Kredītriska prakse periodiski jāpārskata, lai nodrošinātu, ka tiek fiksēti kredītiestādē pieejamie būtiskie dati un ka sistēmas tiek atjaunotas, mainoties vai attīstoties kredītiestādes riska izvērtēšanas vai uzņēmējdarbības praksei. Jāievieš atgriezeniskā saite, lai nodrošinātu, ka kredītriska eksperti, grāmatvedības un par pārskatiem atbildīgais personāls un jo īpaši aizdevumu riska izvērtēšanas personāls dalās ar informāciju par PKZ aplēsēm, kredītriska izmaiņām un kreditēšanas riska darījumos faktiski ciestajiem zaudējumiem .

Minētie kopējie procesi, sistēmas, rīki un iepriekš minētie dati var ietvert kredītriska reitinga piešķiršanas sistēmas; PD aplēses (un attiecīgas korekcijas); kavēta nomaksas termiņa statusu; rādītājus, kas izsaka attiecību starp kredīta apmēru un nodrošinājuma vērtību; vēsturiskos zaudējumu līmeņus; produkta veidu; amortizācijas grafiku; sākotnējās iemaksas prasības; tirgus segmentu, ģeogrāfisko atrašanās vietu, emisijas datumus (piemēram, uzsākšanas datumu) un nodrošinājuma veidu.

4.2.8 8. princips. Informācijas atklāšana

Kredītiestādes informācijas publiskajā atklāšanā jāveicina pārredzamība un salīdzināmība, laikus sniedzot būtisku un lēmumu pieņemšanā noderīgu informāciju.

Informācijas publiskās atklāšanas mērķis ir plašam lietotāju lokam skaidrā un saprotamā veidā sniegt lēmumu pieņemšanā noderīgu informāciju par kredītiestādes finansiālo stāvokli un sniegumu un attiecīgām izmaiņām. Kredītiestādēm jātiecas sniegt būtisku un salīdzināmu informāciju, lai lietotāji varētu laikus pieņemt izsvērtus lēmumus un spētu izvērtēt vadības struktūras un augstākās vadības īstenoto pārvaldību.

Informācijas atklāšana par finanšu un kredītriska pārvaldību jāveic saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības un uzraudzības regulējumu¹² . Kredītiestādēm jāatklāj informācija, kas nepieciešama, lai godīgi attēlotu kredītiestādes kredītrisku, tostarp PKZ aplēses, un lai sniegtu būtisku informāciju par kredītiestādes riska izvērtēšanas praksi.

¹² Saskaņā ar 8. daļu Regulā (ES) Nr. 575/2013, EBI PN/2016/11 par atklāšanas prasībām saskaņā ar 8. daļu Regulā (ES) Nr. 573/2013 un EBI PN/2014/14 par būtisku, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju un par atklāšanas regularitāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 432. panta 1. punktu, 432. panta 2. punktu un 433. pantu. 13 Turpmākus norādījumus par saistību neizpildes definēšanu sk. nākamās sadaļas 89. un 90. punktā.

Ievērojot piemērojamos grāmatvedības standartus un noteikumus, kredītiestādes augstākajai vadībai jāizmanto attiecīgi apsvērumi, lai noteiktu atklāto datu apvienošanas un sadalījumu atbilstošu līmeni, lai informācijas atklāšana joprojām atbilstu uzskaites prasībām un lietotājiem sniegtu ieskatu kredītiestādes kredītriskā un PKZ, lai būtu iespējama atsevišķu iestāžu analīze un attiecīgu līdzīgu grupu salīdzināšana.

Kvantitatīvajā un kvalitatīvajā informācijas atklāšanā kā vienotā veselumā lietotājiem jāsniedz informācija par galvenajiem pieņēmumiem un ievaddatiem, kas izmantoti PKZ aplēšu sagatavošanā. Atklātajā informācijā jāatspoguļo politika un definīcijas, kas nosaka PKZ aplēšu sagatavošanu (piemēram, kredītiestādes pamatu kreditēšanas riska darījumu grupēšanai portfeļos ar līdzīgām kredītriska iezīmēm un saistību neizpildes definīciju¹³ ), faktori, kas maina PKZ aplēses, un veids, kādā ir iekļauti augstākās vadības pieredzē balstītie kreditēšanas apsvērumi. Atklātajā informācijā par nozīmīgiem politikas aspektiem jānorāda, kā šie politikas aspekti ir īstenoti konkrētajā kredītiestādes kontekstā.

Kredītiestādēm jānodrošina kvalitatīva informācijas atklāšana par to, kā PKZ aplēšu sagatavošanā ir iekļauta uz nākotni vērstā informācija, tostarp makroekonomikas faktori, saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, jo īpaši, ja tiek veikts individuāls novērtējums.

Atklātajā informācijā par kreditēšanas riska darījumu grupēšanas pamatu jāiekļauj informācija par to, kā augstākā vadība pārliecinās par kreditēšanas riska darījumu atbilstīgu grupēšanu, lai šajās grupās saglabātu kopīgas kredītriska iezīmes.

Lai uzlabotu saistībā ar PKZ aplēsēm atklātās informācijas kvalitāti un pilnīgumu, kredītiestādēm secīgos laikposmos jāpaskaidro nozīmīgas izmaiņas PKZ aplēšu sagatavošanā. Šajā informācijā jāiekļauj gan būtiska kvalitatīva, gan kvantitatīva atklāšana tādā veidā, kas uzlabo izpratni par to, kā ir mainījušās PKZ aplēses.

Kredītiestādes vadības struktūrai regulāri jāpārskata informācijas atklāšanas politika, lai nodrošinātu, ka atklātā informācija raksturo būtiskumu kredītiestādes riska profilā, produktu koncentrācijā, nozares standartos un pašreizējos tirgus apstākļos. Šajā procesā kredītiestādēm jānodrošina informācijas atklāšana, kas atvieglo salīdzināšanu ar līdzīgām iestādēm, sniedzot lietotājiem iespēju secīgos laikposmos uzraudzīt kredītiestādes PKZ aplēšu izmaiņas un pilnvērtīgi analizēt līdzīgas grupas valsts un starptautiskā līmenī.