7. Datu kvalitāte

Iestādēm, kas piedalās vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību salīdzinošajā novērtēšanā, jāaprēķina vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības individuāli, ņemot vērā darbiniekus, tostarp tos darbiniekus, kas strādā filiālēs tajā pašā dalībvalstī, kuri galvenokārt strādā dalībvalstī, kurā iestāde atrodas. Aprēķinā nav jāņem vērā personāls, kas galvenokārt strādā filiālēs citā dalībvalstī vai trešā valstī.

Iestādēm jāizveido visu darbinieku saraksts un jānosaka, kuri darbinieki jāiekļauj vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību aprēķinā , saskaņā ar šādiem kritērijiem:

• a. vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības jāaprēķina par tiem darbiniekiem, kas ir darbinieki finanšu gada beigās, t. i., darbinieki, kuri finanšu gada laikā ir aizgājuši no iestādes, šajā aprēķinā netiek ņemti vērā;
• b. darbinieki, kuri finanšu gada beigās ir saņēmuši mazāku nekā parasti kopējo gada atalgojumu, jo ir izmantojuši jebkāda veida bērna kopšanas atvaļinājumu, ilgtermiņa slimības atvaļinājumu vai ilgtermiņa īpašo atvaļinājumu, jāizslēdz no aprēķina; ar ilgtermiņa atvaļinājumu jāsaprot atvaļinājums, kas ilgst vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;
• c. šajā aprēķinā nedrīkst ņemt vērā darbiniekus, kas pieņemti darbā finanšu gada pēdējo trīs mēnešu laikā;
• d. vadības struktūras locekļi, kas pilda vadības funkcijas, jāuzskata par darbiniekiem un identificētiem darbiniekiem; EBA Public
• e. vadības struktūras locekļi, kas pilda uzraudzības funkcijas, nav jāiekļauj aprēķinā, ja vien viņi nav darbinieku pārstāvji;
• f. aprēķinā kā darbinieki ir jāuzskaita vadības struktūras locekļi, kas pilda uzraudzības funkcijas, ja viņi ir darbinieku pārstāvji, un viņi ir jāņem vērā, aprēķinot identificēto darbinieku skaitu, tikai tad, ja viņi ir identificētie darbinieki, pamatojoties uz viņu kā darbinieku veiktajām funkcijām.

Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība jāaprēķina kā starpība starp vīriešu un sieviešu vidējo a talgojumu, kas izteikta procentos no vīriešu vidējā atalgojuma. Iestādēs aprēķiniem jāizmanto darbinieku gada bruto atalgojums, pamatojoties uz pilnslodzes ekvivalentu. Saskaņā ar EBI Pamatnostādnēm par pareizu atalgojuma politiku saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES iestādēm, aprēķinot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, jāņem vērā kopējais piešķirtais atalgojums un pēc iespējas arī darba laika noteikumi, ikgadējā atvaļinājuma periodi un citi finansiāli un nefinansiāli labumi atbilstīgi nākamā punkta noteikumiem.

Attiecībā uz katru darbinieku, kurš saskaņā ar 51. punktu jāiekļauj vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību aprēķinā, iestādēm jānosaka viņa kopējais bruto gada atalgojums kā fiksētā un mainīgā atalgojuma summa, ņemot vērā turpmāk minēto.

• a. Nemonetārie labumi (piemēram, uzņēmuma automobilis, bezprocentu aizdevumi, bezmaksas uzņēmuma bērnudārzs u. c.) jāņem vērā, nosakot ar nodokli apliekamo monetāro ekvivalentu.
• b. Nedrīkst ņemt vērā regulāros maksājumus pensiju sistēmā un veselības apdrošināšanā visiem darbiniekiem. Jāņem vērā diskrecionārie pensiju pabalsti.
• c. Jāizmanto pilns mainīgais atalgojums, kas piešķirts par visiem darba periodiem, kuri beigušies tā finanšu gada laikā, par kuru veic aprēķinu, pat ja tas attiecas uz darba periodiem, kuri ir ilgāki par vienu gadu. Tam jāietver mainīgais atalgojums, pamatojoties uz daudzgadu darba periodiem, kuri periodiski neatkārtojas, kā noteikts 46. punktā.
• d. Aprēķinā nav jāņem vērā garantētais mainīgais atalgojums (pierakstīšanās prēmija) un atlaišanas pabalsti (piemēram, ja līgums ar darbiniekiem finanšu gada beigās vēl nav beidzies).
• e. Attiecībā uz darbiniekiem, kuri ir strādājuši nepilnu darba laiku, tostarp finanšu gada daļās, vai kuri nav bijuši nodarbināti visu finanšu gadu, vai ir atradušies cita veida atvaļinājumā kādā gada daļā (piemēram, neapmaksātā vai bērna kopšanas atvaļinājumā), mainīgā un fiksētā atalgojuma pilnā gada summa jānosaka, pamatojoties uz labākās iespējas principu — ko darbinieki būtu saņēmuši, ja viņiem apmaksātu pilnslodzes darbu par visu finanšu gadu. Iestādes var aprēķināt summas, ekstrapolējot atalgojumu, piemēram, to, kas piešķirts par nepilnas slodzes darbu, uz kopējo gada bruto atalgojumu, strādājot visu gadu uz pilnu slodzi (piemēram, to darbinieku atalgojumu, kuri strādā saskaņā ar 50 % nepilna darba laika līgumu, reizina ar koeficientu 2, lai iegūtu pilnslodzes gada atalgojumu). EBA Public

Iestādēm jāaprēķina vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība visiem darbiniekiem (tostarp identificētajiem darbiniekiem, kas identificēti individuāli) un atsevišķi vēl arī identificētajiem darbiniekiem. Iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem un VDAR jādara viss iespējamais, lai noteiktu savu darbinieku dzimumu. Iestādes var izlaist darbiniekus, kuru dzimumu nav iespējams noteikt.

Iestādēm ar 250 vai vairāk darbiniekiem ir jāaprēķina vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība katrai kopējā atalgojuma kvartilei un visam atalgojumam kopā. Iestādēm ar mazāk nekā 250 darbiniekiem jāuzrāda tikai dati par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, pamatojoties uz visu darbinieku kopējiem datiem. Iestādēm ar 250 vai vairāk identificētajiem darbiniekiem par katru kvartili jāaprēķina vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, izmantojot datus par viņu kopējo atalgojumu un par atalgojuma kopsummu. Iestādēm ar mazāk nekā 250 identificētajiem darbiniekiem jāuzrāda tikai dati par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, pamatojoties uz identificēto darbinieku kopējiem datiem.

Iestādēm jāaprēķina darba samaksas atšķirība attiecībā uz katra dzimuma pārstāvību procentos no darbiniekiem vīriešiem un sievietēm, pamatojoties attiecīgi uz visu darbinieku un visu identificēto darbinieku skaitu. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar 55. punktu katrā kvartilē, kur vīriešu un sieviešu pārstāvības kopējam procentuālajam īpatsvaram jābūt 100,00 %, attiecībā uz katru aprēķināto kvartili un kopējiem datiem par visiem darbiniekiem un identificētajiem darbiniekiem.

Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, kuru pamatā ir bruto atalgojums, jāizsaka kā starpība starp vīriešu un sieviešu dzimuma darbinieku atalgojuma līmeņiem, proti:

• a. starpība starp vīriešu vidējo atalgojumu un sieviešu vidējo atalgojumu, kas izteikta procentos no vīriešu vidējā atalgojuma; un
• b. starpība starp vīriešu mediānas atalgojumu un sieviešu mediānas atalgojumu, kas izteikta procentos no vīriešu mediānas atalgojuma⁵ .

⁵ Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība procentos = (vidējais atalgojums vīriešiem — vidējais atalgojums sievietēm) *100/vidējais atalgojums vīriešiem.

Sagatavojot aprēķinu, iestādēm jāievēro šādi norādījumi.

• a. Darbinieku atalgojums (neatkarīgi no viņu dzimuma) jānosaka sadalījumā pa summām, sākot ar vismazāko summu. Katra darbinieka atalgojuma summa jāattiecina uz vīriešu vai sieviešu dzimumu, un ir jānorāda, vai šis darbinieks ir identificētais darbinieks.
• b. Darbinieki, kuru dzimums nav ne vīrietis, ne sieviete, jāattiecina uz to dzimumu, ar kuru viņi identificējas, vai, ja tas nav zināms vai tas nav ne vīriešu, ne sieviešu dzimums, šie darbinieki jāattiecina uz to dzimumu, kuram kopumā ir piesaistīts mazāks darbinieku skaits.
• c. Izveidotais darbinieku saraksts attiecīgā gadījumā saskaņā ar 55. punktu jāsadala kvartilēs. EBA Public
• d. Atalgojuma mediāna un vidējais lielums visiem vīriešu un sieviešu dzimuma darbiniekiem un atsevišķi vīriešu un sieviešu dzimuma identificētajiem darbiniekiem jāaprēķina gan kā kopsumma, gan attiecīgā gadījumā un saskaņā ar 55. punktu — par katru kvartili.

Visi dati jānorāda procentos ar divām zīmēm aiz komata (piemēram, “17,23 %” vai “ – 17,23 %” negatīva lieluma gadījumā). Ja vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību kādai kategorijai nevar aprēķināt, tādā gadījumā, ja darbinieki ir tikai sievietes, IV pielikuma datu punktam jāpiešķir vērtība “N/A”, bet, ja darbinieki ir tikai vīrieši, rezultātam jābūt “100,00 %”.