9.3 Organisational structure

Lai nodrošinātu kredītiestādes pareizu un piesardzīgu pārvaldību, kompetentajām iestādēm jāpārbauda, vai kredītiestādes organizatoriskā struktūra parāda stabilu organizāciju, kurā ir pieejama efektīva pārskatu sniegšanas kārtība, pienākumu sadale un riska novērtēšana un pārvaldība, tostarp sekojoša uzraudzība. Pārskatā jāiekļauj arī organizatoriskā shēma, kurā izklāstīta paredzētā iekšējā struktūra attiecībā uz departamentiem, nodaļām, komandām un saistīto personāla sadalījumu.

Kom petentajām iestādēm rūpīgi jāizvērtē, vai iesniegtā organizatoriskā struktūra — tostarp plānotais lielums, pilnslodzes ekvivalenta skaits un sistēmas — ir samērojama ar uzņēmējdarbības modeli, darbību veidiem un ģeogrāfisko sadalījumu un riskiem, ko pietei kuma iesniedzēja kredītiestāde plāno uzņemties. Tādēļ šāds novērtējums būtu jāatbalsta ar uzņēmējdarbības plānu, kas pārskatīts saskaņā ar šo Pamatnostādņu 7. iedaļu.

Lai piešķirtu atļauju vai attiecīgā gadījumā uzsāktu darbības, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pietiekami pārliecinātām par panākumiem, kas gūti organizatoriskās struktūras īstenošanā, ieskaitot progresu, pieņemot darbā norādīto personālu ar atbilstošu kvalifikāciju.

Kompetentajām iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai novērstu tādu nepārredzamu vai nevajadzīgi sarežģītu struktūru izveidi, kurām nav skaidra ekonomiska pamatojuma vai juridiska mērķa vai kuras varētu izmantot ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai citiem finanšu noziegumiem saistītam mērķim⁴² .

⁴² EBI Pamatnostādņu par iekšējo pārvaldību 76. punktā teikts: “Iestādēm būtu jāizvairās no sarežģītu un potenciāli nepārredzamu struktūru izveides. Iestādēm, pieņemot lēmumus, jāņem vērā riska novērtējuma rezultāti, kas veikts, lai noteiktu, vai šādas struktūras varētu izmantot nolūkam, kas saistīts ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai citiem finanšu noziegumiem, un attiecīgās kontroles un spēkā esošais tiesiskais regulējums [..]”.

Ja uzņēmējdarbības plānā paredzēts izveidot struktūras citās jurisdikcijās, kompetentajām iestādēm jānovērtē šādu jurisdikciju faktiskā atbilstība “ES un starptautiskajiem standartiem par nodokļu pārredzamību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu”⁴³ . Tām arī jānovērtē, cik lielā mērā paredzētā struktūra kalpo acīmredzamam un likumīgam ekonomiskam mērķim vai cik lielā mērā to varētu izmantot, lai slēptu faktiskā īpašnieka identitāti, vai arī bažas rada uzņēmējdarbības stratēģija (tostarp klienta pieprasījums, kas ir pamatā struktūras izveidei). Kompetentajām iestādēm jānovērtē, vai struktūra kavē iestādes vadības struktūras pienācīgi īstenotu uzraudzību vai iestādes spēju pārvaldīt saistīto risku un vai struktūra rada šķēršļus efektīvai kompetento iestāžu veiktai uzraudzībai⁴⁴ .

9.3.1 Korporatīvās vērtības, riska kultūra, rīcības kodekss un pārvaldības politika

⁴³ EBI pamatnostādņu par iekšējo pārvaldību 76. punkta a) apakšpunktā teikts: “tas, cik lielā mērā jurisdikcija, kurā tiks izveidota struktūra, faktiski atbilst ES un starptautiskajiem standartiem par nodokļu pārredzamību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu;”.

⁴⁴ EBI pamatnostādņu par iekšējo pārvaldību 76. punkta a) - f) apakšpunkts .

Kompetentajām iestādēm jāpārbauda, vai vadības struktūras darba uzdevumi saistībā ar korporatīvajām vērtībām nodrošina augstu ētikas un profesionālo standartu pieņemšanu, veicināšanu un īstenošanu, radot efektīvu problēmu risināšanas vidi, kurā lēmumu pieņemšanas procesi veicina viedokļu daudzveidību.

Saskaņā ar RTS par informāciju atļaujas saņemšanai 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkta piekto ievilkumu kompetentajām iestādēm arī jāpārskata politikas, kas veicina vadības struktūras daudzveidību, izklāsts un jāpārliecinās, ka tas atbilst kritērijiem, kas noteikti KPD 88. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un nosaka kvantitatīvu vai attiecīgā gadījumā kvalitatīvu mērķi daudzveidības veicināšanai, kā arī novērtēšanas biežumam.

9.3.2 Interešu konfliktu novēršanas politika

Kompetentajām iestādēm jāpārbauda, vai interešu konfliktu politikas izklāsts nosaka, ka vadības struktūra ir atbildīga par “efektīvu politiku ieviešanu, apstiprināšanu, uzraudzību un īstenošanu, lai identificētu, novērtētu, pārvaldītu un mazinātu vai novērstu faktiskus un iespējamus interešu konfliktus iestāžu līmenī”, kā arī par iestāžu un darbinieku, tostarp vadības struktūras un darbinieku tuvāko ģimenes locekļu, atbildību⁴⁵ .

⁴⁵ Skatīt EBI pamatnostādņu par iekšējo pārvaldību 11. un 12. iedaļu.

Attiecībā uz interešu konfliktiem iestādes līmenī kompetentajām iestādēm jābūt pārliecinātām, ka interešu konfliktu politikas izklāsts prasa, lai tiktu dokumentēti “iestādes pas ākumi interešu konfliktu pārvaldībai vai attiecīgā gadījumā mazināšanai”⁴⁶ un ietver atbilstošu pienākumu, informācijas šķēršļu un procedūru nošķiršanu darījumiem ar saistītām pusēm.

⁴⁶ Skatīt EBI pamatnostādņu par iekšējo pārvaldību 107. punktu.

Attiecībā uz interešu konfliktiem personāla līmenī kompetentajām iestādēm jāpārliecinās, ka politika aptver vismaz EBI pamatnostādņu par iekšējo pārvaldību 109. punktā paredzētās situācijas⁴⁷ , un ka tā paredz “procedūras, pasākumus, dokumentācijas prasības un pienākumus attiecībā uz interešu konfliktu noteikšanu un novēršanu, to būtiskuma novērtēšanu un mazināšanas pasākumu veikšanu”.

9.3.3 Trauksmes celšana, tirgus ļaunprātīga izmantošana, produktu pārvaldība, patērētāju aizsardzība, sūdzību izskatīšana

⁴⁷ EBI pamatnostādņu par iekšējo pārvaldību 111. punktā teikts: “Politikai būtu jāaptver vismaz šādas situācijas vai attiecības, kurās var rasties interešu konflikti: a. saimnieciskas intereses (piemēram, akcijas, citas īpašumtiesības un daļas, finanšu holdingi un cita saimnieciska ieinteresētība komerciālos klientos, intelektuālā īpašuma tiesības, aizdevumi, ko iestāde piešķir darbiniekam piederošam uzņēmumam, dalība struktūrā vai īpašumtiesības uz to vai uz vienību ar konfliktējošām interesēm); b. personiskas vai profesionālas attiecības ar būtiskas līdzdalības īpašniekiem iestādē; c. personiskas vai profesionālas attiecības ar iestādes vai vienību, kas iekļautas prudenciālās konsolidācijas jomā, darbiniekiem (piemēram, ģimenes attiecības); d. cits darbs un iepriekšēja nodarbinātība nesenā pagātnē (piemēram, piecu gadu laikā);

Kompetento iestāžu pārskatam par trauksmes celšanas politikas pamatnostādnēm jānodrošina, ka darbinieki var droši ziņot par iespējamiem vai faktiskiem regulatīvo vai iekšējo prasību pārkāpumiem. Lai izvairītos no interešu konfliktiem, darbiniekiem vajadzētu būt iespējai ziņot par pārkāpumiem ārpus regulāras pārskatu sniegšanas kārtības. Brīdināšanas procedūrām būtu jānodrošina personas datu aizsardzība gan personai, kas ziņo par pārkāpumu, gan fiziskajai personai, kas, iespējams, ir atbildīga par pārkāpumu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

Kompetentajām iestādēm būtu jāpārliecinās, ka politikas izklāsts attiecas uz informācijas apstrādes procesu par iespējamu vai faktisku pārkāpumu un tās personas aizsardzību, kura par to ziņo saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par iekšējo pārvaldību .

Ko mpetentajām iestādēm, pārskatot tirgus ļaunprātīgas izmantošanas politikas izklāstu, jānodrošina, ka kredītiestāde ievēro atbilstīgus standartus, lai novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Jo īpaši tajā būtu jāiekļauj tirgus ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumu konstatēšanas, pārvaldības un pārskatu sniegšanas process.

Kompetentajām iestādēm jāpārbauda, vai saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par produktu pārraudzības un pārvaldības kārtību banku mazumtirdzniecības produktiem⁴⁸ produktu pārvaldības politikas izklāsts nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēja kredītiestāde, rīkojoties kā izveidotāja un/vai izplatītāja, īstenos pareizu produktu pārvaldības politiku, kas paredz iekšējos procesus, funkcijas un stratēģijas, (i) lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā patērētāju intereses, mērķi un īpašības, (ii) lai izvairītos no iespējama kaitējuma patērētājiem un (iii) lai līdz minimumam samazinātu interešu konfliktus.

⁴⁸ EBA/GL/2015/18, pieejams tīmekļa vietnē https://www.eba.europa.eu/guidelines -on- product - oversight -and-governance -arrangements- for -retail-banking- products

Kompetentajām iestādēm pārskatot patērētāju tiesību aizsardzības politikas izklāstu, būtu jātiecas nodrošināt, ka pieteikuma iesniedzēja kredītiestāde izveido stabilu patērētāju aizsardzības politiku, lai sniegtu pienācīgu informāciju patērētājiem un garantē patērētāju aizsardzību. Jo īpaši izklāstos jānodrošina, ka patērētāju tiesību aizsardzības politika atbi lst tiesiskajam regulējumam, un jāgādā par atbilstīgu apmācību attiecīgajiem darbiniekiem. Šajā nolūkā tajos būtu jāietver standarti un principi, atbilstības uzraudzība un darbinieku informētība.

• e. personiskas vai profesionālas attiecības ar attiecīgām ārējām iesaistītajām personām (piemēram, saistība ar materiālu piegādātājiem, konsultāciju vai citu pakalpojumu sniedzējiem); un
• f. politiskā ietekme vai politiskās attiecības”.

Kompetento iestāžu pārskatam par sūdzību izskatīšanas politiku vajadzētu būt vērstam uz to, lai nodrošinātu, ka kredītiestāde garantē patērētājiem pienācīgu aizsardzību saskaņā ar piemērojamajām regulatīvajām prasībām. Izklāstā būtu jāiekļauj sūdzību saņemšanas, izvērtēšanas un atbilžu sniegšanas process.