|
Kredītiestādēm jāizstrādā, regulāri jāpārskata un jāuzrauga tas, kā tiek ievērots ieņēmumus nenesošu riska darījumu pārvaldības satvars. Jāizveido šādas politikas, ņemot vērā proporcionalitātes principu, lai panāktu kredītiestādes stratēģijas (vajadzības gadījumā arī INK stratēģijas un darbības plāna) īstenošanu. Parādu pārvaldības politika Šajā politikā jānosaka kredītiestādes ieņēmumus nenesošo riska darījumu darbības modelis (skatīt 5.2. iedaļu), ietverot vismaz šādus elementus: - • ieņēmumus nenesošo riska darījumu RV struktūra un pienākumi, skaidri norādot nodošanas izraisītājus un saikni ar riska darījumu grupēšanu (skatīt 5.2.3. iedaļu);
- • procedūra, kas jāievēro iesaistītajām funkcijām, tostarp vismaz:
- - kārtību un nodošanas kritērijus, kas jāievēro attiecībā uz katru parādu stadiju, proti, agrīnajiem parādiem un kavētajiem parādiem;
- - procedūra, kas jāievēro, ja aizņēmējs tiek kvalificēts kā tāds, kas nesadarbojas un/vai
atmaksas ziņā nav ilgtspējīgs, un kritēriji, pēc kuriem aizņēmējs tiek klasificēts kā tāds; - - komunikācija ar aizņēmēju katrā posmā, kura jāpielāgo darbības valsts tiesiskajam regulējumam (piemēram, rīcības kodekss);
- - piemērojamie uzraudzības instrumenti un metodes;
- • cilvēkresursu un tehnisko resursu prasības;
- • ziņojumi, kas jāsniedz vadības struktūrai iekšējai uzraudzībai un regulārai atjaunināšanai.
Kredītiestādēm, izstrādājot savu parādu pārvaldības politiku, jāņem vērā Direktīvas 2014/17/ES 28. pants un jo īpaši EBI pamatnostādņu par kavētiem parādiem un piespiedu atsavināšanu noteikumi. Pārskatīšanas politika Pārskatīšanas politikā, kas aprakstīta 6.2.1. iedaļā, jāiekļauj vismaz šādi jautājumi. - • Nepieciešamā finanšu un nefinanšu dokumentācija, kas tiks pieprasīta un ko sniedz dažāda veida aizņēmēji, lai atbildīgais kredītu nodaļas darbinieks varētu pierādīt atmaksāšanas spējas attiecībā uz pamatsummu un procentiem.
- • Piemērojamie obligātie būtiskie finanšu atmaksas spēju raksturojošie lielumi un rādītāji, kas jāievēro kredītu nodaļas darbiniekam un ir sīki izklāstīti attiecībā uz portfeļa/produkta/nozares specifikas, lai pilnībā novērtētu aizņēmēja atmaksas spējas; nozarēm paredzētās pamatnostādnes, lai noteiktu būtiskos finanšu raksturojošos lielumus un rādītājus konkrētā nozarē (MVU un sabiedrībām).
- • Process, kā noteikt un īstenot vispiemērotāko pārskatīšanas risinājumu attiecībā uz aizņēmēju.
- - Klientiem, kas ir privātpersonas, jāizmanto lēmumu shēmas. Procesam, kas paredzēts klientiem, kas ir privātpersonas, jādarbojas saskaņā ar EBI pamatnostādņu par kavētiem parādiem un piespiedu atsavināšanu noteikumiem. Attiecībā uz klientiem aizņēmējiem, kas nav privātpersonas, ja lēmumu shēmas pieeja nav piemērota, tad politikai jānodrošina skaidri norādījumi kredītu nodaļas darbiniekam par to, kā novērtēt pārskatīšanas režīma piemērotību.
- - Attiecībā uz aizņēmējiem, saistībā ar kuriem nav iespējams panākt risinājumu (aizņēmēji, kas nav atmaksas ziņā ilgtspējīgi un/vai nesadarbojas), jānosaka laikā ierobežots process un procedūra, lai šos aizņēmējus nodotu ieņēmumus nenesošu riska darījumu RV pārziņā, kuras atbild par likvidāciju.
- • Pārskatīšanas pasākumu komplekts ar īstermiņa un ilgtermiņa laikposmiem, kā aprakstīts 6. iedaļā.
- • Skaidri norādījumi kreditoram par nodrošinājuma pārvērtēšanas prasībām saskaņā ar 9. iedaļu.
- • Lēmumu pieņemšanas process, apstiprinājuma līmeņi un procedūras katram pārskatīšanas pasākumam un riska darījuma lielumam.
- • Piešķirto pārskatīšanas risinājumu un aizņēmēja izpildes pārraudzības process un procedūra pēc pārstrukturēšanas pabeigšanas, tostarp aizņēmēja situācijas pārskatīšanas biežums, atkārtotas saistību neizpildes definīcija, atkārtotas novērtēšanas process un prasības attiecībā uz ziņošanu par atkārtotu saistību neizpildi.
- • Cenu politika katram pārskatīšanas pasākumam un aizņēmēja veidam.
Parādu atgūšanas/izpildes panākšanas politika Ieņēmumus nenesošu riska darījumu RV, kas atbild par parādu atguvi, savlaicīgi jāveic vispiemērotākās darbības, lai efektīvi samazinātu ieņēmumus nenesošus riska darījumus noteiktā laikposmā. Parāda atgūšanas politikā saskaņā ar INK stratēģiju jānosaka vismaz: - • Pieejamo iespēju klāsts katram nodrošinājuma veidam. Indikatīvi varētu tikt apsvērti šādi aspekti (uzskaites secībai nav konkrētas nozīmes):
- - brīvprātīga aktīvu pārdošana (aizņēmējs atkārtoti iesaistās un piekrīt pārdot aktīvu);
- - Aktīvu piespiedu pārdošana, izmantojot saņēmējus/tiesvedību (aktīvi netiek turēti kredītiestādes bilancē);
- - aktīvu pārņemšana (aktīvi tiek turēti kredītiestādes bilancē);
- - parādu iekasēšana (iekšēja vai ārēja);
- - parāds pret aktīvu/pašu kapitāla mijmaiņu;
- - aizdevuma/aizdevumu portfeļa pārdošana trešai personai.
- • Procedūra, kas jāievēro, lai izvēlētos vispiemērotāko atguves iespēju, kā arī iekšējo un ārējo ekspertu komanda, kas tiks iesaistīta lēmuma pieņemšanā.
- • Attiecībā uz atgūšanas iespēju jāņem vērā nodrošinājuma esamība, juridiskās dokumentācijas veids, aizņēmēja veids, vietējā tirgus apstākļi un makroekonomiskā perspektīva, spēkā esošais tiesiskais regulējums un katras iespējas potenciālās vēsturiskās atgūšanas likmes salīdzinājumā ar izmaksām, kas saistītas ar katru no tām.
- • Skaidra definīcija attiecībā uz aizdevuma ņēmējiem, kas nesadarbojas, vai saikne ar saistītām politikas jomām, kas ietver šādu definīciju.
- • Skaidri definēts apstiprināšanas process katram parādu atgūšanas procesa posmam attiecībā uz dažādām atgūšanas iespējām, kas pieejamas kredītiestādei.
- • Riska kontroles un iekšējās revīzijas departamentu nozīme šajā procedūrā un uzraudzības procesā.
Attiecībā uz nodrošinājuma likvidāciju politikā būtu jānosaka šādi aspekti: - • Vērtēšanas pieeja, kas jāievēro attiecībā uz konkrēto aktīvu (saskaņā ar 9.7. iedaļu), ietverot piemērojamās likvidācijas izmaksas. Likvidācijas izmaksām jāatbilst 9.3.3. iedaļā noteiktajām prasībām.
- • Iekšējo vai ārējo ekspertu iesaistīšana.
- • Ierobežojumi
- - tādiem aktīvu apjomiem, kurus kredītiestāde var turēt jebkurā brīdī, ņemot vērā lielos riska darījumu ierobežojumus, kas noteikti Kapitāla prasību direktīvā ( CRD ), un nozares riska koncentrāciju, piemēram, nekustamā īpašuma nozarē;
- - atsavināto vai pārņemto aktīvu apjomiem, ko kredītiestāde var iegādāties noteiktā laika periodā.
- • Procedūra, kas jāievēro pēc atsavināšanas vai pārņemšanas, lai izstrādātu un īstenotu pārdošanas stratēģiju, un vienība kredītiestādē, kas ir atbildīga par attiecīgo aktīvu pārvaldīšanu (to var noteikt arī atsevišķā pārņemto/atsavināto aktīvu politikā).
Kredītiestādēm jāapsver mijiedarbība ar citiem kreditoriem tiem ieņēmumus nenesošu riska darījumu aizņēmējiem, kuriem ir vairāki kreditori, kas parasti ir korporatīvie aizņēmēji. Tādēļ kredītiestādēm jāievieš skaidra procedūra attiecībā uz sarunu vešanu un mijiedarbību ar citām finanšu iestādēm (vai citām trešām personām), kurām aizņēmējs ir parādā. Nodrošinājuma politika Ņemot vērā kredītriska mazināšanas nozīmi ieņēmumus nenesošu riska darījumu izstrādes procesā, kredītiestādēm jāizstrādā skaidra un konsekventa nodrošinājuma politika, tostarp politika attiecībā uz pārņemtiem aktīviem. Šajās politikas jomās visaptveroši jāaptver visu nodrošinājuma veidu pārvaldība, vērtēšana un ziņošana. Ņemot vērā dažu nodrošinājuma veidu sarežģītību un specializāciju, kredītiestādēm jācenšas nodrošināt ārējās ekspertīzes un pārskatīt šīs politikas jomas. Kredītiestādēm jānodrošina konsekventa pieeja, lai pārvaldītu un novērtētu līdzīgu nodrošinājumu portfeļa ietvaros saskaņā ar 9. iedaļu. Ieņēmumus nenesošu riska darījumu uzraudzības politika Jāizveido īpaša politika, kurā cita starpā būtu precizēti šādi aspekti: - • darbības veidi, kas nepieciešami, lai reaģētu uz dažādiem konstatējumiem;
- • eskalācijas procedūras;
- • ziņošanas būtiskie elementi, biežums un saņēmēji;
- • nodošanas kritēriji/saikne ar INK procedūrām.
Ārpakalpojumu/INK apkalpošanas politika Ja vajadzīgs, jāizveido īpaša politika ārpakalpojumu sniegšanai trešām personām. Tam jāietver nepieciešamās procedūras ārpakalpojumu partneru atlase, vajadzīgo juridisko līgumu saturu un lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz ārpakalpojumu līgumiem, kā arī šo līgumu uzraudzība.
|