Pamatnostādnes par kopējām procedūrām un metodoloģiju uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesam ( SREP ) saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/2034 (EBA/GL/2022/09)

1. sadaļa. Vispārēji noteikumi

2.1 Pārskats par kopējo SREP sistēmu

3. sadaļa. Galveno rādītāju uzraudzība

4.1 Vispārīgi apsvērumi

5. sadaļa. Iekšējās pārvaldības un ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles novērtēšana

6.1 Vispārīgi apsvērumi 145. Kompetentajām iestādēm jānovērtē un jāizvērtē tie kapitālam pastāvošie riski, kas ir apzināti kā būtiski ieguldījumu brokeru sabiedrībai. Lai noteiktu novērtējuma tvērumu, kompetentajām iestādēm vispirms būtu jānosaka kapitālam pastāvošā riska avoti, kurie m ieguldījumu brokeru sabiedrība ir vai var būt pakļauta. Lai to izdarītu, kompetentajām iestādēm jāizmanto zināšanas, kas gūtas no citu SREP elementu novērtēšanas, no ieguldījumu brokeru sabiedrības pozīcijas salīdzināšanas ar tai līdzīgajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un no jebkurām citām uzraudzības iestāžu darbībām. Kapitālam pastāvošo risku novērtējums būtu jāveic samērīgi, t. i., koriģējot analīzes detalizācijas pakāpi, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības būtību, lielumu un sarežģītību. 146. Šīs sadaļas mērķis ir nodrošināt vienotu metodoloģiju, kas jāņem vērā, novērtējot individuālos riskus, kā arī riska pārvaldīšanu un kontroli. Šie nav paredzēti kā visaptveroši kritēriji un ļauj kompetentām iestādēm ņemt vērā arī citus papildu kritērijus, ko tās varētu uzskatīt par nozīmīgiem, balstoties uz pieredzi un specifiskajām ieguldījumu brokeru sabiedrības īpatnībām. 147. Šajā sadaļā kompetentajām iestādēm sniegti norādījumi par to risku un izmaksu novērtēšanu, kas saistīti ar ieguldījumu brokeru sabiedrības iespējamu sakārtotu darbības izbeigšanu, kā arī pamatnostādnes šādu kapitālam pastāvošu risku kategoriju novērtēšanai un izvērtēšanai ieguldījumu brokeru sabiedrību notiekošajās darbībās:

• a. ar klientiem saistītie riski;
• b. ar tirgu saistītie riski;
• c. ar ieguldījumu brokeru sabiedrību saistītie riski;
• d. citi riski. 148. 147. punkta a) līdz c) apakšpunktu piemēro tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību novērtēšanai, kas klasificētas 1., 2. vai 3. kategorijā, ņemot vērā šo ieguldījumu brokeru sabiedrību atļautās darbības jomas. Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes var ņemt vērā 147. punkta a) un c) apakšpunktu, novērtējot nelielas un nesarežģītas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas atbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta kritērijiem, ņemot vērā noteiktu apakškategoriju, kas uzskaitītas iepriekš minētajos riska veidos, atbilstību šo ieguldījumu brokeru sabiedrību kapitālam. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē ieguldījumu brokeru sabiedrības sakārtota darbības izbeigšana, kā arī citi riski — abos gadījumos attiecībā uz visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ko aptver SREP .

149. Sadaļā arī nosaka virkni apakškategoriju katrai minētajai riska kategorijai, kas jāņem vērā, novērtējot kapitālam pastāvošos riskus. Atkarībā no tā, cik būtiskas ir jebkuras no šīm apakškategorijām konkrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, tās var tikt novērtētas un noteikts to vērtējums. 150. Lēmuma par būtiskumu pamatā ir jaunākie pieejamie dati, un to var papildināt ar uzraudzības iestāžu vērtējumu . 151. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē arī citi riski, kas apzināti kā būtiski konkrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, taču nav uzskaitīti iepriekš. Šie citi riski, kurus nevar pamatoti attiecināt uz kādu no trim 147. punkta a) – c) apakšpunktā uzskaitītajām kategorijām, ir atsevišķa risku kategorija. Risku noteikšanas procesā var palīdzēt:

• a. pašu kapitāla prasību virzītājspēki;
• b. riski, kas identificēti ieguldījumu brokeru sabiedrības ICARAP vai stresa testos, ja tādi ir pieejami;
• c. riski, ko rada iestādes darījumdarbības modelis (tostarp tie, ko apzinājušas citas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas izmanto līdzīgu darījumdarbības modeli);
• d. informācija, kas izriet galveno indikatoru monitoringa;
• e. iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumu konstatējumi un novērojumi;
• f. EBI sniegtie ieteikumi un pamatnostādnes, kā arī makrouzraudzības iestāžu vai ESRK sniegtie brīdinājumi un ieteikumi, kas attiecas uz sabiedrību; un
• g. ziņojumi kompetentajām iestādēm par pārkāpumiem un incidentiem. 152. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā iepriekš minētie elementi, ja tās ieplāno savas uzraudzības darbības intensitāti attiecībā uz specifisku risku novērtēšanu. 153. Attiecībā uz ar klientiem saistošo risku, ar tirgu saistošo risku, ar ieguldījumu brokeru sabiedrību saistošo risku, kā arī fiksēto pieskaitāmo izdevumu prasību kompetentajām iestādēm jāpārbauda ieguldījumu brokeru sabiedrības atbilstība minimālajām prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2019/2033. Tomēr šīs pamatnostādnes ļauj kompetentajām iestādēm paplašināt novērtējuma darbības jomu, pārsniedzot minētās prasības, lai veidotu visaptverošu skatījumu uz riskiem kapitāla m . Sevišķi kompetentajām iestādēm jāapzina situācijas, kad konkrētus riskus vai risku elementus nepietiekami aptver minimālās pašu kapitāla prasības, neraugoties uz atbilstību Regulas (ES) 2019/2033 prasībām. Piemēram, novirze, ko rada slīdošā vidējā rādītāja izmantošana dažiem K - faktoriem, var izlīdzināt aktivitātes maksimālos punktus, un saistīto aģentu izmantošan a iekšējo darbinieku vietā var radīt izdevumu nepietiekamu novērtēšanu. Šim novērtējumam būtu jādod informatīvs ieguldījums papildu pašu kapitāla prasības noteikšanā saskaņā ar 7.2.1. iedaļu. 154. Īstenojot šajā sadaļā norādītās metodes, kompetentajām iestādēm jāizmanto informācija, kas iegūta, uzraugot galvenos rādītājus, kā noteikts 3. sadaļā. Šā novērtējuma vajadzībām kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jāizmanto citi kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji. 155. Veicot novērtējumus, kompetentajām iestādēm jāizmanto visi pieejamie informācijas avoti, tostarp regulatīvie ziņojumi, ad-hoc ziņojumi, ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējie rādītāji un ziņojumi (tostarp iekšējās revīzijas ziņojumi, riska pārvaldības ziņojumi, informācija no ICARAP ), uz vietas veiktās pārbaudes ziņojumi un ārējie ziņojumi (tostarp

ieguldījumu brokeru sabiedrības paziņojumi ieguldītājiem, kredītreitinga aģentūrām). Kaut arī ir paredzēts, ka novērtējums ir specifisks konkrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, jāizdara salīdzinošs novērtējums ar līdzīgām ieguldījumu sabiedrībām, lai noteiktu iespējamos risku kapitālam draudus. Šādiem nolūkiem līdzīgas ieguldījumu sabiedrības jānosaka, pamatojoties uz kādu konkrētu risku, un tās var atšķirties no tām, kas noteiktas attiecībā uz BMA vai veicot citas analīzes. 156. Par katru riska kategoriju kompetentajām iestādēm jānovērtē un riska vērtējumā jāatspoguļo:

• a. piemītošais risks (riska darījumi); un
• b. riska pārvaldības un kontroles kvalitāte un efektivitāte. 157. Kompetentajām iestādēm katras riska kategorijas novērtējuma rezultāti jāatspoguļo konstatējumu kopsavilkumā, kurā sniegts skaidrojums par galvenajiem riska faktoriem un riska vērtējums, kā norādīts turpmākajās iedaļās.

6.2 Ieguldījumu brokeru sabiedrības sakārtotas darbības izbeigšanas novērtējums 158. Kompetentajām iestādēm jānosaka un jānovērtē process, lai sakārtoti izbeigtu ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību saskaņā ar ticamiem scenārijiem, kas atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modeli un stratēģiju. Šāda novērtējuma detalizācijas pakāpe, tostarp apsvērto scenāriju skaits, būtu jānosaka, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modeli, veikto darbību mērogu un sarežģītību. Novērtējumā būtu jāiekļauj vismaz šādi elementi:

• a. darbības izbeigšanas scenāriju apzināšana;
• b. reālistisko termiņu ieguldījumu sabiedrību darbības izbeigšanai noteikšana; un
• c. novērtējums par ieguldījumu sabiedrības darbības izbeigšanas ietekmi uz tās klientiem, darījumu partneriem un tirgiem, kā arī uz pašu ieguldījumu sabiedrību.

6.2.1 Darbības izbeigšanas scenāriju apzināšana

159. Pastāv daudzi scenāriju, saskaņā ar kuriem ieguldījumu sabiedrība var izbeigt darbību . Veicot analīzi, kompetentajām iestādēm būtu jākoncentrējas uz vienu vai vairākiem scenārijiem, saskaņā ar kuriem ieguldījumu sabiedrība zaudē dzīvotspēju un ir spiesta izbeigt savu darījumdarbību. Daži tipiski scenāriji, ko var apsvērt kompetentās iestādes, ir šādi:

• a. ievērojami finansiāli zaudējumi sakarā ar būtiskām tirgus svārstībām; un
• b. kritiskas infrastruktūras zudums, ko nav iespējams savlaicīgi aizstāt. 160. Lai izveidotu adekvātus scenārijus saskaņā ar 159 .punktu, kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jāapsver šāda informācija, pamatojoties uz analīzi, kas veikta atbilstīgi 4. sadaļai (Darījumdarbības modeļa analīze):
• a. ieguldījumu brokeru sabiedrības juridiskā forma un ar to saistītās piemērojamās maksātnespējas prasības;
• b. ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modelis un ar to saistītā ievainojamība;

• c. ieguldījumu brokeru sabiedrības galvenie ieņēmumu un izmaksu virzītājspēki;
• d. galvenās ienākošās naudas plūsmas un izejošās naudas plūsmas;
• e. galvenie iekšējie darbības vai ārpakalpojumu izmantošanas rīki un procesi (būtiskas IT sistēmas); un
• f. galvenās darījumdarbības darbības, jo īpaši tās, kuras var būt grūti izbeidzamas vai kuras ir pakļautas augstai iekšējai/ārējai savstarpējai saistībai. 161. Ja ir pieejams darbības atjaunošana s plāns, kompetentajām iestādēm vajadzības gadījumā jāpaļaujas uz darbības atjaunošanas plāna scenārijiem, vēl vairāk uzsverot tos, lai panāktu darbības izbeigšanu (t. i., situācijas, kad darbības atjaunošanas iespējas nebūs pieejamas).

6.2.2 Adekvāta darbības izbeigšanas termiņa apzināšana

162. Kompetentajām iestādēm jānosaka adekvāts laikposms, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība var veikt sakārtotu darbības izbeigšanu. Kompetentajām iestādēm jo īpaši jānovērtē, vai būtu vajadzīgs par trim mēnešiem ilgāks laikposms, lai sakārtoti izbeigtu ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbību. 163. Lai noteiktu sakārtotas darbības izbeigšanas paredzamo laikposmu, kompetentajām iestādēm jāņem vērā aspekti, kas sīki izklāstīti 165.–167 .punktā, kas var ietekmēt darbības izbeigšanas ilgumu. Kompetentās iestādes var arī paļauties uz iepriekš veiktas sakārtotas darbības izbeigšanas vidējo laikposmu ieguldījumu sabiedrībām ar līdzīgām īpašībām to jurisdikcijā.

6.2.3 Darbības izbeigšanas ietekmes uz klientiem, darījumu partneriem un tirgiem novērtējums

164. Kompetentajām iestādēm jānosaka dažādas ieinteresētās personas, kuras varētu ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības izbeigšana saskaņā ar analizētajiem scenārijiem. Veicot ietekmes novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāņem vērā vismaz ieguldījumu brokeru sabiedrības galvenie klienti, citi darījumu partneri un tirgi. 165. Kompetentajām iestādēm jāveic novērtējums par darbības izbeigšanas ietekmi uz ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem. Šādā novērtējumā būtu jāiekļauj vismaz zemāk minētie aspekti, ciktāl attiecīgā informācija ir pieejama:

• a. ieguldījumu brokeru sabiedrību spēja slēgt nenokārtotu darījumu un šādas slēgšanas iespējamās sekas uz klientiem un pašu ieguldījumu brokeru sabiedrību (t. i., vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai tiks piemērots līgumsods par darbības izbeigšanu vai juridiskas nodevas);
• b. ja līgumi nav atceļami, ieguldījumu brokeru sabiedrības spēja tos visus nodot citām finanšu iestādēm un par kādām izmaksām; un

• c. ieguldījumu brokeru sabiedrības spēja laikus atdot ieguldījumu brokeru sabiedrības turējumā esošo klienta naudu un aktīvus saskaņā ar noteikumiem, kas ieviesti atbilstīgi Direktīvai 2014/65/ES. 166. Kompetentajām iestādēm jāveic novērtējums par darbības izbeigšanas ietekmi uz tirgiem, kuros darbojas ieguldījumu brokeru sabiedrība. Kompetentajām iestādēm īpaši jākoncentrējas uz šādām situācijām:
• a. ja liela ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības daļa tiek veikta vienā vai dažos konkrētos tirgos; un
• b. ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir galvenais darījumdarbības nodrošinātājs konkrētā tirgū.

6.2.4 Darbības izbeigšanas ietekmes uz ieguldījumu sabiedrību novērtējums

167. Pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrības organizatoriskās struktūras un darbības modeļa analīzi, kompetentajām iestādēm jānosaka galvenie riski ieguldījumu brokeru sabiedrībai darbības izbeigšanas gadījumā. Kompetentajām iestādēm jāapsver šādi aspekti, ciktāl tie attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību un informācija ir pieejama:

• a. ieguldījumu brokeru sabiedrības spēja segt savas darbības izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar tās galvenā iekšējā vai ārpakalpojumu procesa un IT sistēmu uzturēšanu, ļaujot tai turpināt darbību tādā līmenī, kas nodrošina s akārtotu darbības izbeigšanu;
• b. ieguldījumu brokeru sabiedrības spēja laikus rīkoties ar saviem pamatlīdzekļiem un segt saistītos zaudējumus;
• c. ieguldījumu brokeru sabiedrības spēja vadīt/atlaist savus darbiniekus, ņemot vērā attiecīgo nodarbinātības tiesību aktu prasības, jo īpaši gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir pārrobežu struktūras, un izmaksas, ko tā var radīt (jo īpaši ņemot vērā iespējamos atlaišanas pabalstus);
• d. ieguldījumu brokeru sabiedrības spēja saglabāt galvenos darbiniekus, lai veiktu darbības izbeigšanu, un saistītās izmaksas; un
• e. jebkuras citas darbības izmaksas vai riski, kas varētu rasties darbības izbeigšanas procesa laikā.

7.1 Vispārīgi apsvērumi 266. Kompetentajām iestādēm, izmantojot SREP kapitāla novērtējumu, jānosaka, vai attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls nodrošina stabilu segumu tiem riskiem kapitālam, kas izriet no regulētiem un neregulētiem uzņēmumiem, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība ir vai varētu tikt pakļauta, vai rada tos citiem, ja šādi riski tiek vērtēti kā ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtiski. 267. Kompetentajām iestādēm tas būtu jādara, aprēķinot un nosakot papildu pašu kapitāla ap joms, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir jātur, lai segtu riskus un riska elementus, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta vai kurus tā rada citiem, un kurus nesedz vai nesedz pietiekamā apmērā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 Treš o vai Ceturt o daļu. Vajadzības gadījumā kompetentajām iestādēm jānosaka papildu pašu kapitāla prasība, lai novērstu nepilnības ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldības un kontroles pasākumos, iekšējos modeļos, ko izmanto regulatīviem nolūkiem, piesardzīgai tirdzniecības portfeļa novērtēšanai vai lai novērstu ieguldījumu brokeru sabiedrību atkārtotu nespēju uzturēt atbilstošu norādi par papildu pašu kapitāla līmeni. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai vienmēr jāizpilda papildu pašu kapitāla prasības. 268. Lai novērstu iespējamās kapitāla neatbilstības, arī nelabvēlīgos apstākļos, kompetentajām iestādēm jāveic atbilstīgi uzraudzības pasākumi, tostarp attiecīgā gadījumā jāizstrādā un jāpaziņo norādes par papildu pašu kapitālu (P2G), kas ir kapitāla summa, kuru ieguldījumu brokeru sabiedrībai paredzēts turēt nolūkā nodrošināt, ka cikliskas ekonomiskās svārstības nerada pašu kapitāla un papildu pašu kapitāla prasību pārkāpumu vai neapdraud ieguldījumu brokeru sabiedrības spēju ierobežot un pārtraukt darbību sakārtotā veidā 269. Nosakot papildu pašu kapitāla prasību un attiecīgā gadījumā — P2G, kompetentajām iestādēm:

• a. jāņem vērā visi uzraudzības pasākumi, ko kompetentā iestāde ir piemērojusi vai plāno piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībai saskaņā ar 10. sadaļu, un ievērojot 291.–293. punktu;
• b. skaidri jāpamato lēmums noteikt papildu pašu kapitāla prasību un norādi;
• c. konsekventi jāpiemēro papildu pašu kapitāla prasība un norāde, lai nodrošinātu prudenciālo rezultātu plašu konsekvenci starp ieguldījumu brokeru sabiedrībām. 270. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla pietiekamība un ciklisko ekonomisko svārstību ietekme uz to kā svarīgs ieguldījumu brokeru sabiedrības dzīvotspējas noteicošais faktors. Šo noteikšanu vajadzētu apkopot un atspoguļot izvērtējumā, pamatojoties uz kritērijiem, kas precizēti šīs sadaļas beigās. 271. Kompetentajām iestādēm jāaprēķina un jānosaka papildu pašu kapitāla prasība un attiecīgā gadījumā P2G saskaņā ar minimālās iesaistes modeli, kas noteikts 2. sadaļā. Prot i, šāda papildu prasība un vajadzības gadījumā — P2G aprēķināšanas un noteikšanas

regularitātei ir jāatbilst kapitāla pietiekamības novērtēšanas regularitātei saskaņā ar SREP minimālas iesaistes modeli. 272. Kompetentās iestādes var noteikt jebkādu papildu pašu kapitāla prasību nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas atbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta kritērijiem, ja to uzskata par pamatot u un nosakot to katrā gadījumā atsevišķi. Šādām nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām nepiemēro P2G saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 41. pantu.

7.2 Papildu pašu kapitāla prasības noteikšana 273. Kompetentajām iestādēm būtu jānosaka papildu pašu kapitāla prasība būtiskiem riskiem un riska elementiem, kas izriet no ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības, ņemot vērā visas situācijas, kas uzskaitītas Direktīvas (ES) 2019/2034 40. panta 1. punktā, tostarp:

• a. riskus vai risku elementus, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta vai kurus tā rada citiem, un kuri nav segti vai nav segti pietiekamā apmērā ar adekvātu kapitāla summu, veidiem un sadali saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 trešo vai ceturto daļu;
• b. nepilnības ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības kārtībā, procesos, pasākumos un stratēģijās, ja šādas nepilnības nevar novērst pienācīgā termiņā;
• c. nepilnības ieguldījumu brokeru sabiedrības korekcijās saistībā ar piesardzīgo tirdzniecības portfeļa vērtēšanu, lai ieguldījumu brokeru sabiedrībai dotu iespēju īsā laikā parastos tirgus apstākļos pārdot vai nodrošināt savas pozīcijas, neciešot būtiskus zaudējumus;
• d. ieguldījumu brokeru sabiedrības neatbilstība atļauto iekšējo modeļu piemērošanas prasībām, kas noved pie nepietiekama kapitāla līmeņa; un
• e. ieguldījumu brokeru sabiedrības atkārtotu nespēju nodrošināt vai uzturē t pietiekamu papildu pašu kapitāla līmeni, kā noteikts Direktīvas (ES) 2019/2034 41. pantā. 274. Papildu pašu kapitāla prasības kopsummai vajadzētu būt visu papildu pašu kapitāla prasību summai, ko noteikušas kompetentās iestādes un kas aptver visas iepriekšējā punktā uzskaitītās situācijas.

7.2.1 Papildu pašu kapitāla noteikšana tādu risku vai risku elementu segšanai, kuri nav

Ceturtajā daļā

275. Iepriekš veicot riska novērtējumu saskaņā ar 6. sadaļu, kompetentajām iestādēm ir jānosaka papildu pašu kapitāla prasības līmenis, lai segtu riskus vai risku elementus, kas nav segti vai nav segti pietiekamā apmērā ar Regulas (ES) 2019/2033 Trešo un Ceturto daļu un sīkāk precizēti deleģētajā regulā, kas pieņemta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 40. panta 6. punktu. 276. Kompetentajām iestādēm šādu risku vai risku elementu apzināšanai, novērtēšanai un kvantitatīvai noteikšanai būtu jāizmanto šādi informācijas avoti:

• a. attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas neatbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, lai tās varētu atzīt par nelielām vai savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ieguldījumu brokeru sabiedrību grupām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, k as atbilst minētajiem kritērijiem, ja kompetentā iestāde to uzskata par atbilstīgu — ICARAP vai konsolidētais ICARAP ieguldījumu brokeru sabiedrību grupu gadījumā, un konkrētāk, tā ICAAP komponents, un kompetentās iestādes veiktā novērtējuma rezultāti, tostarp ICAAP aprēķini, ja tos uzskata par ticamiem vai daļēji ticamiem saskaņā ar 279.–282. punktu;
• b. attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ko aptver Direktīva 2014/59/ES — darbības atjaunošanas plāns un kompetentās iestādes veiktā tā novērtējuma rezultāti, ņemot vērā prasības darbības atjaunoš anas plāniem, kas piemērojamas pārbaudāmajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai;
• c. uzraudzības pārskati;
• d. uzraudzības novērtējuma rezultāti un visas etalonrādītāju aplēses;
• e. visu attiecīgo iepriekšējo uzraudzības pasākumu rezultāti;
• f. jebkāda cita būtiska informācija, tostarp tā, kas izriet no mijiedarbības un dialogiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, publiskā tirgus pētījumiem vai nozaru un portfeļa skatījumiem . 277. Kā minēts 276 .punkta a) apakšpunktā, kompetentajām iestādēm ICAAP un tā novērtējuma rezultāti būtu jāņem vērā kā viens no galvenajiem informācijas avotiem to risku un risku elementu apzināšanai un novērtēšanai, ko rada gan neregulēt as , gan regulēt as darbības jomas, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta vai kurus tā rada klientiem un tirgiem. Aprēķinot kapitāla summu, ko uzskata par pietiekamu, un galu galā papildu pašu kapitāla prasību, cita starpā būtu jāņem vērā ICAAP aprēķini, ja tos uzskata par ticamiem vai daļēji ticamiem. 278. Kā minēts 276. panta b) punktā, kompetentajām iestādēm vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā darbības atjaunošanas plāns un tā novērtējums, lai atbalstītu tāda kapitāla noteikšanu, ko uzskata par adekvātu darbības izbeigšanai, kā sīkāk noteikts, izmantojot deleģēto regulu, kas pieņemta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 40. panta 6. punktu. Konkrētāk, kompetentajai iestādei būtu jāizmanto darbības atjaunošanas plānā sniegtā informācija, lai noteiktu galvenās darījumdarbības virzienus un kritiskās funkcijas, atjaunošanas darbības, pārvaldības kārtību, operacionālās darbības un scenārijus. Tās var izmantot darbības atjaunošanas plānā izmantotos scenārijus, palielinot to smaguma pakāpi darbības izbeigšanas scenārija sasniegšanai.

ICAAP aprēķini

279. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai ICAAP aptver gan:

• a. tos riskus vai risku elementus, kam ieguldījumu brokeru sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrību grupa ir pakļauta vai ko tās rada citiem, kuri izriet no tās regulētiem vai neregulētiem darījumiem un darbībām; un

• b. nepieciešamos pasākumus un resursus, kā arī riskus vai risku elementus, kas varētu rasties darbības izbeigšanas procesa rezultātā . 280. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē ICAAP aprēķinu ticamība saistībā ar 279. punkta a) un b) apakšpunktu, novērtējot, vai tie ir pietiekami:
• a. konsekventi — kvantitatīvajiem riskiem jābūt samērīgiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modeli, portfeļa sastāvu un tirdzniecības stratēģiju;
• b. detalizēti — ICAAP metodoloģijai būtu jāļauj aprēķinus iedalīt vismaz pa riska kategorijām²¹ , ja iespējams, iedalot pa riskiem, nevis iesniedzot vienotu (ekonomiskā kapitāla) aprēķinu, kas aptver visus riskus;
• c. ticami — izmantotajiem aprēķiniem/metodoloģijai būtu uzskatāmi jāaptver riski, kurus tie tiecas novērst, un to pamatā vajadzētu būt ieguldījumu brokeru sabiedrības zināšanām un pieredzei vai attiecīgā gadījumā piemērotiem modeļiem un piesardzīgi izdarītiem pieņēmumiem;
• d. saprotami — aprēķinu/metodoloģijas pamatā esošajiem ietekmējošiem faktoriem vajadzētu būt skaidri precizētiem. “Melnās kastes” aprēķins nebūtu pieņemams; un
• e. salīdzināmi — kompetentajām iestādēm būtu jāapsver ICAAP riska novērtēšanas metodoloģija, koriģēšana vai prasība ieguldījumu brokeru sabiedrībai tās koriģēt, lai atvieglotu salīdzināmību ar līdzīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un uzraudzības etalonrādītāju aplēsēm. 281. Kompetentajām iestādēm būtu turpmāk jānovērtē ICAAP aprēķinu ticamība, salīdzinot tos ar uzraudzības etalonrādītāju aplēšu rezultātiem attiecībā uz tiem pašiem riskiem vai, ja tie ir pietiekami salīdzināmi, tām pašām riska kategorijām un citiem būtiskiem ieejas datiem. 282. ICAAP aprēķinu vajadzētu uzskatīt par daļēji ticamu, ja, neskatoties uz to, ka tas neatbilst visiem iepriekšminētajiem kritērijiem, aprēķins joprojām šķiet ļoti ticams, lai gan tam vajadzētu būt izņēmuma kārtā, un vajadzētu būt papildus veiktiem pasākumiem ICAAP aprēķinā identificēto nepilnību uzlabošanai.

Uzraudzības standarti/etalonrādītāji ( supervisory benchmarks )

283. Kompetentajām iestādēm jāizstrādā un jāpiemēro riskam atbilstoši uzraudzības etalonrādītāji, lai pārbaudītu ICAAP aprēķinus tādiem būtiskiem riskiem vai tādu risku elementiem, kas nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar Regula s (ES) Nr. 2019/2033 trešo un ceturto daļu, vai lai turpinātu papildu pašu kapitāla prasības noteikšanu riska kategorijā m , un vēlams, katram konkrētam riskam, ja šo būtisko risku vai šo risku elementu ICAAP aprēķini tiek uzskatīti par neuzticamiem, vai tie nav pieejami. 284. Uzraudzīb as etalonrādītāji būtu jāizstrādā, ņemot vērā īstenošanas slogu attiecībā uz kompetentajām iestādēm, ja var veikt piesardzīgus, konsekventus, pārredzamus un

21 Riska kategorijas ietver riskus, kas saistīti ar darbības izbeigšanu, ar klientiem saistītajiem riskiem, ar tirgu saistītajiem riskiem, ar brokeru sabiedrību saistītajiem riskiem un citiem riskiem, kas sīkāk precizēti, izmantojot deleģēto regulu, kura pieņemta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 40. panta 6. punktu.

salīdzināmus pasākumus, lai ieguldījumu brokeru sabiedrību starpā salīdzinātu kapitālu, ko uzskata par piemērotu noteiktai riska kategorijai vai elementam. 285. Ņemot vērā dažādos darījumdarbības modeļus, ko izmanto ieguldījumu brokeru sabiedrības, to lielumu un sarežģītību, uzraudzības etalonrādītāji rezultāti katrā gadījumā var nebūt piemēroti katrai ieguldījumu brokeru sabiedrībai. Kompetentajām iestādēm tas jārisina, izmantojot vispiemērotāko etalonrādītāju, ja ir pieejami vairāki varianti, un, piemērojot spriedumu par salīdzinošās novērtēšanas iznākumu, lai ņemtu vērā darījumdarbības modeļiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām raksturīgus apsvērumus. 286. Ja kompetentās iestādes ņem vērā uzraudzības etalonrādītājus, nosakot papildu pašu kapitāla prasību, kas ir daļa no dialoga, tām vajadzētu ieguldījumu brokeru sabiedrībai izskaidrot motīvus un vispārējos pamatprincipus, uz kuriem balstās etalonrādītāji.

Citi saistītie avoti

287. Kompetentajām iestādēm vajadzētu izmantot citus saistītos avotus, lai atbalstītu riska kategorijām vai katram atsevišķam riskam papildu pašu kapitāla prasības noteikšanu. Citi būtiski informācijas avoti var ietvert līdzīgu sabiedrību grupu salīdzinājumus vai citus attiecīgus ziņojumus un pētījumus. 288. Citiem būtiskiem informācijas avotiem būtu jāmudina kompetentās iestādes atkārtoti novērtēt ICAAP /etalonrādītāju aplēses atbilstību/ticamību konkrētam riskam vai riska kategorijai un/vai veikt rezultāta korekcijas, ja tās rada šaubas par tās precizitāti. 289. Lai nodrošinātu konsekvenci, nosakot papildu pašu kapitāla prasību risku kategorijas vai katra konkrētā riska gadījumā, kompetentajām iestādēm vajadzētu izmantot tās pašas līdzīgu sabiedrību grupas, kas izveidotas, lai analizētu kapitāla riskus, kā norādīts 6. sadaļā. 290. Ja kompetentās iestādes uzturot uzraudzības dialogu, ņem vērā citus saistītos informācijas avotus, nosakot papildu pašu kapitāla prasību, tām vajadzētu ieguldījumu brokeru sabiedrībai izskaidrot motīvus un vispārējos pamatprincipus, kas izmantoti informācijas avotu piemērošanā.

7.2.2 Pašu kapitāla vai citu pasākumu noteikšana, lai novērstu nepilnības regulatīviem nolūkiem izmantotajos modeļos

291. Ja, pastāvīgi pārskatot iekšējās pieejas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 37. panta prasībām, kompetentās iestādes konstatē modeļa nepilnības, kas varētu novest pie Regulā (ES) 2019/2033 noteikto minimālo pašu kapitāla prasību pārāk zema novērtējuma, tām būtu jānosaka papildu pašu kapitāla prasība šādām nepilnībām gadījumos, kad tiek konstatēts, ka tas ir atbilstīgāk par citiem uzraudzības pasākumiem, piemēram, prasību ieguldījumu brokeru sabiedrībām pielāgot savus modeļus. Šāda papildu pašu kapitāla prasība jānosaka tikai kā pagaidu pasākums, kamēr tiek novērstas nepilnības.

7.2.3 Pašu kapitāla vai citu pasākumu noteikšana, lai segtu nepilnības tirdzniecības portfeļa piesardzīgas vērtēšanas koriģēšanā

292. Ja, veicot pārskatīšanu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 36. pantu un ņemot vērā riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 6. sadaļu, kompetentās iestādes konstatē nepilnības ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības portfeļa pozīciju piesardzīgā vērtēšanā, kuru dēļ K-NPR prasība, kas noteikta Regulas (ES) 2019/2033 22. pantā, varētu tikt novērtēta par zemu, tām būtu jānosaka papildu pašu kapitāla prasība šādu nepilnību segšanai. Šāda papildu pašu kapitāla prasība būtu jānosaka tikai tad, ja tā ir piemērotāka par jebkuriem citiem uzraudzības pasākumiem, un tā būtu jāsaglabā tikai kā pagaidu pasākums līdz nepilnību novēršanai.

7.2.4 Pašu kapitāla vai citu pasākumu noteikšana citu nepilnību novēršanai

293. Kompetentajām iestādēm būtu jānosaka papildu pašu kapitāls, lai novērstu nepilnības pārvaldības kārtībā, procesos, pasākumos un stratēģijās vai citas nepilnības — kas konstatētas, veicot 4. –6. sadaļā aprakstīto riska novērtējumu — , ja citi uzraudzības pasākumi tiek uzskatīti par nepietiekamiem vai nepiemērotiem atbilstības prasībām nodrošināšanai. Kompetentajām iestādēm šāda papildu pašu kapitāla prasība būtu jānosaka tikai kā pagaidu pasākums līdz nepilnību novēršanai. 294. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas neatbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, lai to kvalificētu kā nelielu un savstarpēji nesaistītu, atkārtoti nenosaka vai neuztur pietiekamu pašu kapitāla līmeni norādes par papildu pašu kapitālu segšanai, kas paziņoti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 41. panta 1. punktu, kompetentajām iestādēm būtu jānosaka papildu pašu kapitāla prasība minētā papildu riska segšanai ne vēlāk kā divus gadus pēc norādes pārkāpuma. Kompetentās iestādes var atlikt minēto lēmumu, ja tās ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai darboties zem no rādes līmeņa ciklisku ekonomisko svārstību vai citu ieguldījumu brokeru sabiedrībai specifisku apstākļu dēļ.

7.3 Pašu kapitāla prasību formulēšana un pamatojums 295. Nosakot papildu pašu kapitāla prasību saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 40. panta 3. punktu, 271. punktā norādītajā laikā kompetentajām iestādēm būtu jāspecificē:

• a. papildu pašu kapitāla prasības absolūtā summa kā secinājuma, kas balstīts uz SREP novērtējumu, rezultāts; un
• b. šā punkta a) apakšpunktā minētās absolūtās summas attiecība pret ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla prasību, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 11. pantu laikā, kad nosaka a) apakšpunktā minēto absolūto summu (“D”) saskaņā ar šādu formulu:

𝑃𝑃𝑃𝑃𝑃𝑃𝑃𝑃𝑃𝑃𝑃𝑃𝑃𝑃 𝑃𝑃𝑃𝑃 š 𝑃𝑃 𝑘𝑘𝑃𝑃𝑃𝑃𝑃𝑃𝑘𝑘ā𝑃𝑃𝑃𝑃 𝑃𝑃𝑝𝑝𝑃𝑃𝑝𝑝ī𝑏𝑏𝑃𝑃𝑝𝑝 𝑃𝑃𝑏𝑏𝑝𝑝𝑎𝑎𝑃𝑃ū𝑘𝑘ā 𝑝𝑝𝑃𝑃𝑠𝑠𝑠𝑠𝑃𝑃

296. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka piemērojamajai papildu pašu kapitāla prasībai vienmēr ir jābūt vienādai ar lielāko no absolūtās summas, kas minēta 295. punkta

• a) apakšpunktā, vai ar papildu pašu kapitāla prasības summu, kas vajadzīga, lai gadījumos, kad D palielinās un līdz brīdim, kad kompetento iestāžu pabeigtā SREP novērtējuma rezultātā tiek noteikta jauna absolūtā summa, saglabātu 295. punkta b) apakšpunktā minēto attiecību. 297. Paziņojot ieguldījumu brokeru sabiedrībām prudenciālās prasības, kompetentajām iestādēm būtu jāpamato savs lēmums noteikt papildu pašu kapitāla prasību, sniedzot skaidru pārskatu par 273. punktā uzskaitīto elementu pilnīgu novērtējumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 40. panta 5. punktu. Pamatojumam jāattiecas tieši uz konkrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību, un tajā skaidri jānorāda galvenie faktori, kas ir papildu pašu kapitāla prasības pamatā, tostarp riski un risku elementi, kuru dēļ izvirzīta šāda papildu pašu kapitāla prasība. Pamatojot papildu pašu kapitāla prasību, kompetentajām iestādēm būtu jāatsaucas uz visām attiecīgajām riska kategorijām, t. i., riskiem, kas saistīti ar nesakārtotu darbības izbeigšanu, ar klientiem saistīto risku, ar tirgu saistīto risku, ar brokeru sabiedrību saistīto risku un citiem riskiem. 298. Pamatojot papildu pašu kapitāla prasību saskaņā ar 273. punkta b) – d) apakšpunktu, kompetentajām iestādēm būtu arī jāapzina galvenās nepilnības, kas jāsedz šīm prasībām līdz to novēršanai saskaņā ar 291.–293. punktu. Ņemot vērā atbilstīgus uzraudzības pasākumus atbilstoši 10. sadaļai, kompetentajām iestādēm jāpieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteikt konkrētas darbības, lai novērstu šīs nepilnības, un jāpaziņo paredzamie termiņi nepilnību novēršanai.

7.4 Prasību izpilde ciklisku ekonomisko svārstību apstākļos 299. Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas neatbilst Regulas (ES) 2019/2033 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, lai tās varētu kvalificēt kā nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kompetentajām iestādēm būtu jānosaka ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla pietiekamība nelabvēlīgu ciklisku ekonomikas svārstību gadījumā un tas, vai iespējamo neatbilstību novēršanai ir nepieciešami uzraudzības pasākumi, tostarp norāde par papildu pašu kapitālu (P2G), pārskatīta kapitāla plānošana un citi pasākumi, kā izklāstīts 10. sadaļā. 300. Apsverot nelabvēlīgas cikliskas ekonomiskās svārstības, kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, kā riski vai risku elementi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības rada citiem vai kam tās ir pakļautas, var izvērsties vairāku gadu periodā, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības ciklu. Šā novērtējuma detalizācijas līmenim būtu jāmainās atkarībā no ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modeļa un riska profila sarežģītības. 301. Lai novērtētu kapitāla pietiekamību nelabvēlīgu ciklisku ekonomikas svārstību gadījumā, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā šādi kvalitatīvie un kvantitatīvie rezultāti:

• a. ja iespējams, uzraudzības stresa testi vai jutīguma analīzes;

• b. ja tie ir pieejami un pietiekami uzticami, pamatojoties uz 5. sadaļā veikto novērtējumu, ieguldījumu brokeru sabiedrību stresa testi vai jutīguma analīzes; vai
• c. cits ciklisko ekonomisko svārstību novērtējums, ko veic kompetentās iestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, pamatojoties uz 5. sadaļā veikto novērtējumu, ja to uzskata par pietiekami ticamu . 302. Pamatojoties uz novērtējumu saskaņā ar 301. punktu, kompetentajām iestādēm būtu jānosaka, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir pietiekams, lai segtu piemērojamās pašu kapitāla prasības, tostarp papildu pašu kapitāla prasību nelabvēlīgu ciklisku ekonomikas svārstību gadījumā.

7.4.1 P2G aprēķināšana un noteikšana

303. Kompetentajām iestādēm jānosaka P2G, kā norādīts šajā iedaļā, un laikā, kas norādīts 271. punktā. Ja noteikšanas rezultātā iegūst pozitīvu vērtību, tām jānosaka P2G, lai novērstu uzraudzības bažas par ieguldījumu brokeru sabiedrības jutīgumu pret nelabvēlīgām cikliskām ekonomikas svārstībām. 304. P2G ir kapitāla summa, ko uzskata par atbilstīgu un kas būtu jānosaka, lai nodrošinātos pret cikliskām ekonomikas svārstībām, vienlaikus aizsargājoties pret jebkādu iespējamu attiecīgo pašu kapitāla prasību pārkāpumu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 9. pantu un papildu pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kā arī pret jebkādiem draudiem ieguldījumu brokeru sabiedrības spējai veikt sakārtotu darbības izbeigšanu. Ja kompetentās iestādes secina, ka šādi šķēršļi nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos ieguldījumu sabiedrību neskar, kompetentās iestādes var nolemt nenoteikt P2G. 305. Kompetentajām iestādēm jāaprēķina un jānosaka P2G, pamatojoties uz ciklisko ekonomikas svārstību novērtējuma rezultātiem saskaņā ar 301. punktu. Veicot šādu analīzi, būtu jāņem vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģija un darījumdarbības modelis, kā arī vide, kurā tā darbojas, kā pamats neaizsargātības un apdraudējuma risku noteikšanai ieguldījumu brokeru sabiedrības līmenī, un jāatspoguļo attiecīgās ekonomikas svārstības, kas var būt visā sistēmā kā plaši finanšu pakalpojumu sniegšanas traucējumi, ko izraisījis lielas finanšu sistēmas daļas pasliktināšanās vai plaša likmju starpība aktīvu cenās vai kas raksturīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modelim kā satricinājums, kas specifisks to finanšu instrumentu raksturam un ilgumam, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība tirgo saskaņā ar nākotnes prognozēm. 306. 305. punkta nolūkos kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka analīzes, kas veiktas P2G noteikšanai, pienācīgi aptver:

• a. visus būtiskos riskus, kas veicina papildu pašu kapitāla prasību, kura noteikta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta a) apakšpunktu; un
• b. situācijas, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība cieš būtiskus zaudējumus, kas traucē tās darījumdarbībai, vai kad tai var nākties sakārtoti pārtraukt darbīb as.

307. Kompetentajām iestādēm kopumā nevajadzētu izmantot P2G tādus risku aspektu segšanai, kas jāsedz ar papildu pašu kapitāla prasību saskaņā ar šo pamatnostādņu 7.2. iedaļu. 308. Nosakot P2G apmēru, kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka tas ir noteikts atbilstīgā līmenī, lai segtu ieguldījumu brokeru sabiedrības CET1 maksimālās paredzamās svārstības un nodrošinātu piemērojamo pašu kapitāla prasību segumu. 309. Nosakot P2G apmēru, kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā šādi faktori:

• a. ja P2G nosaka, pamatojoties uz stresa testiem, laiks, kad rodas maksimālā stresa ietekme attiecībā pret stresa testos izmantoto scenāriju sākumpunktu un laika periodu;
• b. uzticamas ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšēji veiktā stresa testa vai ieguldījumu brokeru sabiedrības jutīguma analīzes rezultāts, ņemot vērā konkrētā scenārija definīcijas un pieņēmumus, jo īpaši, ja tos uzskata par atbilstošākiem ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modelim un riska profilam vai ja iekšējie scenāriji ir sma gāki nekā uzraudzības scenāriji gadījumos, kad šādi uzraudzības scenāriji ir pieejami;
• c. ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības attiecīgās riska mazināšanas darbības, kas to uzraudzības novērtējuma rezultātā atzītas par ticamām un ļoti drošām;
• d. informācija un uzraudzības viedokļi par uzraudzības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības stresa testu vai jutīguma analīzes atbilstību ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģijai, finanšu plāniem un darījumdarbības modelim;
• e. samazināta noteiktība par ieguldījumu brokeru sabiedrības faktisko jutīgumu pret nelabvēlīgiem scenārijiem;
• f. iespējama pārklāšanās ar piemērojamo papildu pašu kapitāla prasību;
• g. tas, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir vai nav pārstrukturēšanas vai noregulējuma procesā. 310. Neskarot 271. punktu, kompetentajām iestādēm būtu laikus jāpārskata P2G līmenis, ja šāds līmenis tiek uzskatīts par neprecīzu, pamatojoties uz kompetento iestāžu rīcībā esošo visu attiecīgo informāciju. Tām būtu vismaz jānovērtē, vai esošais P2G līmenis joprojām ir atbilstošs, un vajadzības gadījumā tas jāpārskata, ja 305. punktā minētie kvalitatīvie un kvantitatīvie rezultāti uzrāda būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar analīzi, kas iepriekš izmantota P2G noteikšanai. 311. Kompetento iestāžu noteiktais P2G līmenis papildina pašu kapitāla prasību augstāko komponentu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 11. pantu un papildu pašu kapitāla prasību, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta
• a) apakšpunktu .

7.4.2 P2G paziņošana un struktūra

312. Ja P2G ir noteikts vai atjaunināts, kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo ieguldījumu brokeru sabiedrībai tā līmenis un attiecīgie termiņi tā izveidošanai saskaņā ar 316. punktu.

Kompetentajām iestādēm būtu arī ir jāizskaidro iespējamā uzraudzības rīcība gadījumā, ja P2G netiks izpildīta. 313. Ja tiek veikta pārskatīšana saskaņā ar 310. punktu, gadījumos, kad netiek veikta uzraudzības pārskatīšana saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 36. pantu, kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo jaunais P2G līmenis. 314. Kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ka sagaidāms, ka P2G tiks izpildīts ar CET1 izmantojamo pašu kapitālu un ka P2G tiks iekļauts to kapitāla plānošanā un riska pārvaldības sistēmās, tostarp vēlmes uzņemties risku satvarā un attiecīgā gadījumā darbības atjaunošanas plānošanā. 315. Kompetentajām iestādēm būtu arī jāpaziņo ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ka pašu kapitālu, kas tiek turēts P2G vajadzībām, nevar izmantot citu pašu kapitāla prasību izpildei. 316. Nosakot P2G ieviešanas termiņus un paziņojot tos ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā vismaz:

• a. tas, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir vai nav pārstrukturēšanas vai noregulējuma procesā; un
• b. iespējamā ietekme, kas CET1 izteiksmē izteiktai norādei par papildu pašu kapitālu (P2G) var būt uz citām kapitāla prasību daļām un uz ieguldījumu brokeru sabiedrību spēju emitēt papildu pirmā līmeņa (AT1) vai otrā līmeņa (T2) instrumentus.

7.4.3 Kapitāla plānošana un citi uzraudzības pasākumi, lai stresa apstākļos nodrošinātu kapitāla pietiekamību

Kapitāla plānošana

317. Ja 7.4. iedaļā minētie kvantitatīvie rezultāti norāda, ka saskaņā ar minētajiem nelabvēlīgajiem scenārijiem ieguldījumu brokeru sabiedrība nespēs izpildīt piemērojamās kapitāla prasības, kompetentajām iestādēm būtu jāpieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībai iesniegt ticamu kapitāla plānu, kas novērstu risku, ka tā neizpildīs piemērojamās kapitāla prasības. 318. Lai novērtētu kapitāla plāna ticamību, kompetentajai iestādei ir attiecīgā gadījumā jāizskata:

• a. vai kapitāla plāns aptver visu pieņemto nelabvēlīgo laika periodu;
• b. vai kapitāla plānā ir ierosināts ticamu riska mazināšanu un pārvaldības darbību kopums;
• c. vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir gatava un spējīga īstenot šādas darbības, lai novērstu piemērojamo kapitāla prasību pārkāpumus nelabvēlīgos apstākļos;
• d. vai uz minētajām riska mazināšanas un pārvaldības darbībām attiecas juridiski vai reputācijas ierobežojumi;

• e. iespējamība, ka riska mazināšanas un pārvaldības darbības ļautu ieguldījumu brokeru sabiedrībai pilnīgi izpildīt tai piemērojamās kapitāla prasības atbilstošā termiņā;
• f. vai ierosinātās darbības lielākoties atbilst makroekonomiskajiem apsvērumiem un zināmām turpmākām regulatīvajām izmaiņām, kas skar ieguldījumu brokeru sabiedrību pieņemto negatīvo scenāriju tvēruma un termiņa robežās; un
• g. vajadzības gadījumā dažādas darbības atjaunošanas iespējas un to analīze, kā izklāstīts ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības atjaunošanas plānā. 319. Novērtējot kapitāla plānus, kompetentajai iestādei ir attiecīgā gadījumā un pēc efektīva dialoga ar ieguldījumu brokeru sabiedrību jāprasa tai attiecīgi mainīt šos plānus, tostarp ierosinātās vadības darbības, vai jāprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām īstenot papildu riska mazināšanas darbības, kas būtu atbilstošas, ņemot vērā scenārijus un aktuālos makroekonomiskos apstākļus. 320. Kompetentajām iestādēm būtu jāsagaida, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības īstenos pārskatīto kapitāla plānu, tostarp papildu izmaiņas, ko veic, pamatojoties uz uzraudzības novērtējuma rezultātiem un uzraudzības dialogu.

Papildu uzraudzības pasākumi

321. Kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jāapsver iespēja piemērot 10. sadaļā noteiktos papildu uzraudzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībai nelabvēlīgos apstākļos ir pieejams pietiekams kapitāls. 322. Konkrētāk, ja stresa testu vai jutīguma analīzes kvantitatīvie rezultāti liecina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība negatīva scenārija gadījumā, visticamāk, pārkāps piemērojamās kapitāla prasības nākamo 12 mēnešu laikā, kompetentajām iestādēm šāda informācija attiecīgā gadījumā ir jāuzskata par vienu no iespējamiem apstākļiem Direktīvas (ES) 2019/2034 38. panta b) punkta nozīmē. Šādos gadījumos kompetentajām iestādēm ir jāpiemēro atbilstoši pasākumi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punktu, lai nodrošinātu pietiekamu pašu kapitāla līmeni. Konkrētāk, ja šādi pasākumi ir saistīti ar kapitālu, kompetentajām iestādēm ir jo īpaši jāapsver viena no turpmāk minētajām iespējām vai abas, kā noteikts 39. panta 2. punkta a) un f) apakšpunktā:

• a. pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām turēt attiecīgu papildu pašu kapitāla apmēru nominālas summas veidā, ņemot vērā SREP novērtējuma rezultātu;
• b. pieprasīt samazināt ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai, produktiem un sistēmām raksturīgo risku.

7.5 Konstatējumu un vērtējumu kopsavilkums 323. Ņemot vērā iepriekš minēto novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāizdara secinājumi par to, vai esošie pašu kapitāla resursi nodrošina drošu segumu riskiem, kuriem ir vai varētu tikt pakļauta ieguldījumu brokeru sabiedrība. Šie secinājumi kopā ar dzīvotspējas vērtējumu, kas noteikts, pamatojoties uz 9. tabulā izklāstītajiem apsvērumiem, jāatspoguļo konstatējumu kopsavilkumā.

9. tabula. Uzraudzības apsvērumi, nosakot vērtējumu kapitāla pietiekamībai

Vērtējums Uzraudzības Apsvērumi viedoklis

8. sa daļa Likviditātes riska novērtēšana

9.1 Vispārīgi apsvērumi 357. Kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto saskaņā ar 8. iedaļu veiktais novērtējums, lai noteiktu un novērtētu pašreizējo un nākotnes likviditātes risku, ar kuru saskaras vai var saskarties ieguldījumu brokeru sabiedrība, un to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība spēj mazināt šo risku. 358. Kompetentajām iestādēm vajadzētu veikt SREP likviditātes novērtēšanas procesu, izmantojot šādas darbības:

• a. ieguldījumu brokeru sabiedrības likviditātes vispārējais novērtējums;
• b. konkrētu likviditātes pasākumu nepieciešamības noteikšana, pamatojoties uz deleģēto regulu, kas pieņemta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 42. panta 6. punktu;
• c. likviditātes vērtējuma noteikšana.

9.2 Vispārējs likviditātes riska novērtējums 359. Lai novērtētu, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības turētā likviditāte nodrošina pienācīgu likviditātes riska segumu, kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto visi zemāk minētie informācijas avoti:

• a. likviditātes riska novērtēšanas rezultāti;
• b. ieguldījumu brokeru sabiedrības ILAAP , ja tāds ir pieejams; un
• c. citi būtiski dati, piemēram, informācija no pārbaudēm uz vietas, NILL/TFN uzraudzības iestāžu salīdzinošās grupas analīze vai stresa testēšana, iekšējie riska pārvaldības ziņojumi un kompetento iestāžu pieprasītie ad–hoc ziņojumi, ja tādi ir pieejami.

360. Lai novērtētu likviditātes risku, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā kons tatējumi par visiem zemāk minētajiem aspektiem:

• a. likviditātes risks, ko neaptver Regulā (ES) 2019/2033 noteiktās likviditātes prasības, tostarp attiecīgā gadījumā tekošās dienas likviditātes risks;
• b. citi riski, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība nav pienācīgi segusi un mērījusi tādu iemeslu dēļ kā izejošo naudas plūsmu nepietiekama novērtēšana, ienākošo

97 naudas plūsmu pārvērtēšana, likvīdo aktīvu vai nepieejamības no likvīdo aktīvu, piemēram, aktīvu, kas nav pieejami pārdošanai, un aktīvu, kas ir viegli pieejami, pārvērtēšana, raugoties no operacionālā viedokļa;

• c. darījuma partneru vai produktu/veida specifiskas koncentrācijas finansējums; un
• d. citi būtiski uzraudzības likviditātes stresa testu rezultāti.

361. No vērtējot ieguldījumu brokeru sabiedrības ILAAP satvaru, kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai ILAAP aprēķini ir ticami. Ieguldījumu brokeru sabiedrību izmantotie aprēķini būtu jāuzskata par ticamiem, ja tie pienācīgi sedz riskus, kurus tās vēlas novēr st. Aprēķini jāuzskata par saprotamiem, ja ir skaidrs ILAAP aprēķinu pamatā esošo komponentu sadalījums un kopsavilkums. 362. Kompetentajām iestādēm šis vispārējais novērtējums būtu jāizsaka likviditātes un finansējuma rādītāja veidā, kam vajadzētu atspoguļot kompetento iestāžu viedokli par draudiem ieguldījumu brokeru sabiedrības dzīvotspējai, kas var rasties no likviditātes un finansējuma riskiem.

10. sa daļa Vispārējais SREP novērtējums un uzraudzības pasākumu piemērošana

414. Šī sadaļa aptver kopējo SREP procedūru un metodoloģijas piemērošanu, kā noteikts šajās pamatnostādnēs attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību grupām un to vienībām. Tā arī nodrošina saikni ar uzraudzības sadarbību un koordināciju saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 48. un 49. pantu un saskaņā ar deleģēto regulu, kas pieņemta, pamatojoties uz minētās direktīvas 48. panta 8. punktu²³ . 415. Veicot SREP, kompetentajām iestādēm jāņem vērā arī iespējamie NILL/TF riski, ņemot vērā informāciju, kas saņemta no tās dalībvalsts atbilstīgajām NILL/TFN uzraudzības iestādēm, kurā mātesuzņēmums veic darījumdarbību, kā arī no NILL/TFN uzraudzības iestādēm, kas atbild par grupas uzraudzību NILL/TFN jomā dažādās jurisdikcijās, jo īpaši novērtējumu par NILL/TFN riskiem, būtiskām nepilnībām un NILL/TFN tiesību aktu pārkāpumiem, kas ir saistīti ar pārrobežu grupas struktūru. 416. Novērtējot NILL/TF risku prudenciālo ietekmi uz ieguldījumu brokeru sabiedrību pārrobežu grupu, kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto informācija, kas iegūta divpusējos darījumos ar attiecīgajām NILL/TFN uzraudzības iestādēm un piedaloties NILL/TF N kolēģijās²⁴ un prudenciālajās kolēģijās.